Latvijas un Polijas attiecības [04.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Starp Latviju un Poliju izveidojušies cieši kontakti visās jomās un līmeņos. Visaktīvākā sadarbība ir aizsardzības, izglītības un kultūras jomās, kā arī starp pašvaldībām. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana. Latvija ir ieinteresēta sadarbību tālāk attīstīt un stiprināt kā divpusēji, tā Baltijas jūras reģiona, Eiropas Savienības un NATO, kā arī starptautisko organizāciju, t.sk., ANO ietvaros.
Polija Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 27. janvārī (Polijas nota par Latvijas atzīšanu de iure ir datēta ar 1920. gada 31. decembri, bet tā tika iesniegta Latvijas Ārlietu ministrijā 1921. gada 27. janvārī). Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Latvijas vēstnieki Polijā: Einars Semanis (15.09.2009.) Alberts Sarkanis (08.12.2004.-03.08.2009.) Uldis Vītoliņš (15.07.2002.-16.07.2004.) Aivars Vovers (04.01.1998.-10.05.2002.) Mārtiņš Perts (04.01.1993.-14.05.1997.) Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2010. gada 23. marta ir Ježijs Mareks Novakovskis (Jerzy Marek Nowakowski). Polijā darbojas četri Latvijas goda konsuli: Tadeušs Bedzkis (Tadeusz Biedzki) Katovicē, Kšištofs Figels (Krzysztof Figel) Gdaņskā, Vladislavs Kazimirs Kotaba (Wladyslaw Kazimierz Kotaba) Lodzā un Rafals Bžoska (Rafał Brzoska) Krakovā.
Kopš Latvijas un Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā abu valstu ekonomiskās attiecības regulē Eiropas Savienības iekšējā likumdošana un vienotā tirgus principi. Polija (PL) ir Latvijas 6.lielākais eksporta partneris un 4.lielākais importa partneris, tomēr Latvijai (LV) ir salīdzinoši liels tirdzniecības deficīts ar Poliju (2010.gadā: - 236,4 MEUR; 2011.gada 1.ceturksnī: - 23 464 235 EUR). LV ir ieinteresēta mazināt šo deficītu, veicinot eksportu uz PL. 2008. gada 5. februārī Valsts prezidents Valdis Zatlers oficiāli atklāja Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Polijā. Ņemot vērā Polijas ģeogrāfisko tuvumu, kā arī noieta tirgus lielumu, tās tirgus ir interesants Latvijas uzņēmējiem. Pārstāvniecības atvēršana varētu veicināt Latvijas eksporta pieaugumu uz Poliju, tādējādi uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci ar Poliju. 2011. gada 6 mēnešos Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Poliju sasniedza 541,2 milj. EUR, tai skaitā, eksports 224,9 milj. EUR, savukārt imports 316,2 milj. EUR. 2011. gada 6 mēnešos Latvijas preču eksports ar Poliju sasniedza 205,7 milj. EUR (salīdzinot ar 2010.gada 6 mēnešiem – palielinājies par 67,7%), savukārt imports – 296,9 milj. EUR (palielinājies par 28,3%). Galvenās eksporta preces: dzelzs un neleģēta tērauda stieņi, gāzeļļas, plakani dzelzs vai neleģēta tērauda velmējumi, garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, naftas gāzes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB). Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 2011. gada 6 mēnešos Polija ierindojas 40. vietā (6,5 milj. EUR). Investīcijas 2011. gada 6 mēnešos uzkrātas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (61%), apstrādes rūpniecība (37%) un operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un citi komercpakalpojumi (2%). Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Polijā 2011. gada 6 mēnešos sasniedza 32,7 milj. EUR. [1] avots: Latvijas Banka
TAVA nodrošina aktuālo informāciju tūrisma portālā www.latvia.travel un ikmēneša elektroniskajā Latvijas tūrisma ziņu ikmēneša apkārtrakstā, kas nodrošina iespēju Polijas tūrisma profesionāļiem, žurnālistiem un tūristiem saņemt aktuālāko informāciju par Latvijas tūrisma pakalpojumiem un pasākumiem. No 2009. gada decembra regulāri tiek izdots Latvijas tūrisma ziņu elektroniskais apkārtraksts www.greetingsfromlatvia.lv, kas reizi mēnesī tiek izsūtīts adresātiem Polijā ( plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tūrisma profesionāļiem, tūrisma organizāciju un institūciju pārstāvjiem). Būtisku lomu abu valstu sadarbībā, kā arī tūrisma veicināšanā spēlē labi attīstīta savstarpējā transporta infrastruktūra – regulāri autobusu reisi uz lielākajām Polijas pilsētām ne vien no Rīgas, bet arī no Valmieras, Jelgavas, Liepājas un Daugavpils. Autobusu satiksmi nodrošina uzņēmumi "Ecolines" (reisi uz Augustovu, Bilastoku, Čestohovu, Katovici, Krakovu, Lodzu, Ostrov Mazovecki, Piotrkovu Tribunalki, Suvalkiem, Varšavu, Vroclavu), "Nordeka" (uz Varšavu un Bilastoku) un Eiropas pasažieru pārvadātāju asociācija "Eirolines". Kopš 1999.gada aktīvi tiek izmantota aviosatiksme maršrutā Rīga – Varšava – Rīga. Tiešo avio savienojumu Rīga – Varšava nodrošina Polijas aviokompānija „LOT”, bet kopš 2009.gada septembra šajā maršrutā ir atsācis lidot arī „airBaltic”. 2011.gada 18.aprīlī „airBaltic” uzsāka tiešos lidojumus uz Polijas pilsētu Gdaņsku.
Viens no iespējamiem Baltijas valstu energosistēmu asinhronajiem savienojumiem ar Rietumeiropu varētu tikt īstenots, veicot Lietuvas – Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu savienojuma projektu.
No 2008. gada 28. aprīļa Latvijā rezidē Polijas aizsardzības atašejs plkv. Artur Keawczyk. Līdz 2010.g. Latvijas aizsardzības atašeja Polijā pienākumus pildīja maj. Inese Kučere, ar rezidenci Prāgā. No 2010. gada 1. maija līdz augustam Polija patrulēja Baltijas valstu gaisa telpā, kas bija trešā reize, kad Polija piedalās misijā (iepriekš Polija patrulējusi no 2006. gada janvāra līdz martam, kā arī no 2008. gada martam līdz jūlijam). Polijas Jūras spēki regulāri piedalās starptautiskās mīnu meklēšanas operācijās "Open Spirit" Baltijas jūrā, kā arī starptautiskā mīnu un nesprāgušās munīcijas meklēšanas un savākšanas operācijā MCOPLAT Baltijas jūrā. Polija ir Baltijas jūras spēku eskadra (BALTRON) un Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) projektu atbalstītāja valsts.
2011. gada 2. jūnijā Rīgā norisinājās starptautiskā zinātniskā konference veltīta Rīgas Miera līguma starp Poliju un Padomju Krieviju un Padomju Ukrainu noslēgšanas 90. gadadienai. Konferenci sadarbībā ar Polijas-Krievijas sarežģīto jautājumu grupu organizēja Polijā dibinātā Polijas un Krievijas dialoga un vienošanās centrs un Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts. 2006. gada martā tika parakstīts starpvaldību līgums starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par sadarbību kultūrā un izglītībā, kurā ir noteikta arī skolnieku, studentu un mācībspēku apmaiņa. Īpaši aktīva ir Latvijas un Polijas sadarbība augstākās izglītības jomā, kas tiek īstenota atbilstoši abu valstu augstākās izglītības iestāžu divpusējās sadarbības līgumiem. Sadarbības līgumus ar Polijas augstskolām ir noslēgušas 15 Latvijas augstākās izglītības institūcijas, kuru ietvaros notiek personāla apmaiņa. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra ir izstrādājusi un īsteno studiju apakšprogrammu „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Polija”. Tā tiek piedāvāta reflektantiem bez poļu valodas priekšzināšanām. Studiju laikā studenti apgūst poļu valodu un tiek iepazīstināti ar Polijas kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju. Šī ir vienīgā valsts akreditētā poļu valodas un kultūras studiju programma Latvijā, kuras priekšmetus poļu valodā pasniedz mācībspēki no Polijas. Studiju laikā studenti var iegūt arī praktiskās iemaņas, piedaloties Poļu valodas un kultūras informācijas centra kultūras projektu organizēšanā. Katram studentam studiju laikā tiek dota iespēja mācīties vienu semestri kādā no Polijas augstākās izglītības iestādēm, saņemot Erasmus stipendiju. Mazākumtautību izglītības programmas (ar poļu mācību valodu) tiek īstenotas 5 Latvijas izglītības iestādēs (Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Rēzeknes Stefana Batorija Poļu vidusskola, Jēkabpils Poļu pamatskola, Krāslavas grāfu Plāteru dzimtas vārdā nosauktā Poļu pamatskola, Daugavpils valsts poļu ģimnāzija). Kopā Latvijas vispārizglītojošās skolās 2010./2011. mācību gadā poļu valodā izglītību apguva 1141 skolēni. Poļu valodu piedāvā apgūt Latvijas Universitātē Krievu filoloģijas studiju programmas valodniecības modulī reizi divos gados. Sadarbība zinātnē tiek īstenota divpusējo līgumu vai Eiropas Kopienas ietvarprogrammu projektu ietvaros.
2011. gada apgāds „Zvaigzne ABC” izdeva apjomīgāko zinātniski izstrādāto latviešu – poļu vārdnīcu, kuru izstrādājis autoru kolektīvs bijušā Latvijas vēstnieka Polijā Alberta Sarkaņa vadībā. 2011. gadā apgāds „Zvaigzne ABC” izdeva poļu dzejnieka, esejista un atdzejotāja, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša autobiogrāfisko darbu „Dzimtā Eiropa”. 2011. gada aprīlī apgāds "Zvaigzne ABC" izdeva Januša Leona Višņevska jauno romānu "Bikini" un piedāvāja lasītājiem iespēju tikties ar autoru klātienē grāmatas atvēršanas svētkos. 2010. gadā visā pasaulē atzīmēja slavenā poļu komponista Frederika Šopēna 200 gadu jubileju. Latvijā tika izveidota Šopēna jubilejas gada svinību komiteja. Pasākumos bija iesaistīti: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Liepājas Simfoniskais orķestris, "Latvijas koncerti", Latvijas Radio 3 "Klasika" un Hermaņa Brauna fonds. Polijas vēstnieks Latvijā J.M. Novakovskis Hermaņa Brauna fonda direktorei Innai Davidovai 2010.gada jūnijā pasniedza Šopēna pasi un aicināja viņu kļūt par Šopēna vēstnieci Latvijā. 2011. gada 14. decembrī Polijas vēstniecībā tika pasniegti Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministra Bogdana Zdrojevska apbalvojumi Šopēna gada svinību rīkošanas Latvijā organizatorei Innai Davidovai un pianistam Vestardam Šimkusam par ieguldījumu komponista Frederika Šopēna gada svinību organizēšanā Latvijā. 2010. gada janvārī Polijā izdevniecībā “Anagram” nāca klajā Knuta Skujenieka dzejas izlase “Cita tilta vairs nebūs.” Dzejoļus poļu valodā tulkojusi Justīna Spihaļska. Grāmatas izdošanu atbalstījis Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu kultūras programmas “Latvijas literatūra pasaulē” organizētajā konkursā. Regulāra sadarbība ar Poliju notiek starptautisko kino festivālu ietvaros. 2010. gadā Polijā festivālā „Planete Doc review” demonstrēta Vladimira Leščova filma „Spārni un airi.” 2009. gadā notika Latvijas filmu dalība 2 festivālos – 25. Varšavas starptautiskajā filmu festivālā un pasākumā „Farewell to Communism/The Art of Document”. Pasākumā „The Art of Document” Latviju pārstāvēja režisores Ilzes Birkovskas Jakobsen dokumentālā filma „bekons, sviests un mana mamma”, iegūstot 1. vietu un skatītāju balvu. Šī festivāla retrospekcijas filmu programmā tika demonstrēta arī Jura Podnieka filma „Impērijas gals.” No 2010.gada 19.marta līdz 15.jūlijam Polijas Nacionālajā mākslas galerijā „Zacheta” bija skatāma starptautiska izstāde „Gender Check”, kurā eksponētas arī 8 gleznas no Latvijas Nacionālā Mākslas Muzeja krājumiem. No 2010.gada 9.jūlija līdz 5.septembrim LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” bija skatāma 4.Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais”. Ekspozīcijā bija iekļauti visu Baltijas, Ziemeļvalstu un dažu citu Eiropas mākslinieku darbi, tai skaitā Polijas. 2010.gadā no 9.oktobra līdz 21.novembrim Rīgas Porcelāna muzejā bija apskatāma jau piektā Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde. Izstādē piedalījās vairāk nekā sešdesmit autori. Savus darbus bija iesnieguši arī mākslinieki no Polijas. 2010.gadā VKPAI Latvijas Arhitektūras muzejs ar saviem materiāliem piedalījās izstādē „Modernizācija”, ko rīkoja Lodzas Arhitektūras muzejs. Kopš 2009. gada LNMM darbojas starptautiska redkolēģija, kurā strādā mākslas zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Lielbritānijas un Francijas, kas sniedz atzinumus izdevumam „Muzeja raksti”. Poliju redkolēģijā pārstāv Ivona Ļuba no Varšavas Universitātes Mākslas vēstures institūta. Polijas- Varšavas Nacionālā bibliotēka ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ilggadēja sadarbības partnere. 2010.gadā sakarā ar Šopēna 200.gadi sadarbībā ar Polijas un Francijas vēstniecībām starptautiskā F.Šopēna gada ietvaros notika komponistam veltīts piemiņas vakars (izstādes, koncerts). Pasākuma ietvaros Polijas vēstnieks Novakovskis LNB Mūzikas nodaļai dāvināja Šopēna Institūta Polijā (The Fryderyc Chopin Institute) izdotās grāmatas un skaņu ierakstus.
Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammas audzēkņu mobilitātes projekta ietvaros 2011.gada 19.-23.februārī notika Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālās vidusskolas programmas Datorsistemas – Datorsistēmu tehniķis audzēkņu pieredzes apmaiņas vizīte Polijas izglītības mācību iestādēs.
Autosatiksmes joma Polija Latvijas autopārvadātājiem ir viena no svarīgākajām valstīm gan divpusējo, gan tranzīta pārvadājumu jomā. Praktiski lielākā daļa pārvadājumu, ko Latvijas autopārvadātāji veic uz/no Rietumeiropas valstīm iet tranzītā caur Polijas teritoriju. Tādējādi sadarbībai ar Poliju autotransporta jomā ir īpaša nozīme. Starp Latviju un Poliju ir plaši attīstīti regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Šobrīd regulārie pārvadājumu maršruti savieno Latviju ar Belastoku, Varšavu, Suvalkiem, Augustovu, Ostrovu – Mazoviecki, Lodzu, Čestohovu, Katovici, Vroclavu, Krakovu. Autobusu satiksmi nodrošina uzņēmumi „Ecolines”, „Nordeka” un Eiropas pasažieru pārvadātāju asociācija „Eirolines”. Aviācijas satiksmes joma No Latvijas uz Poliju regulāri tiek veikti gaisa pārvadājumi, kurus nodrošina „LOT – Polish Airlines un „Air Baltic Cooperation”.
2011. gada 22.-23. augustā Varšavā notika Visu totalitāro režīmu upuru Eiropas piemiņas dienas pasākumi. Pasākumu ietvaros notika akadēmiķu diskusiju panelis un Baltijas Tieslietu ministriju pārstāvju diskusijas panelis, kura noslēgumā tika parakstīta Varšavas deklarācija.
VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" – sadarbība ar Pārmantotā vēža centru Ščecinā. Rīgas Stradiņa universitāte – sadarbība ES GRUNTVIG programmas "Strādājošo ar zemu izglītības pakāpi veselības izglītības uzlabošana mainīga darba tirgus perioda apstākļos" ietvaros. Valsts asinsdonoru centrs – sadarbība ar Imunoloģijas un eksperimentālās terapijas institūtu, Zinātņu akadēmiju. Sadarbības tēma – ārējā kvalitātes kontrole HLA antigēnu fenotipizēšana un HLA DNS tipizēšana.
Latvijas sadarbība ar Poliju notiek Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) darba un izpētes grupu ietvaros. Latviju ICES pārstāv Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”. Reģionālās sadarbības BALTFISH ietvaros darbojas augstākā līmeņa darba grupa, kurā pārstāvēti ES Baltijas jūras piekrastes dalībvalstu par zivsaimniecības nozari atbildīgo departamenta direktori. Polija ir nozīmīgs Latvijas tirgus partneris un sadarbība ar šo valsti zivju produktu (bez konserviem) tirdzniecībā ir attīstīta. Zivju produkcijas eksporta apjoms ir ievērojami pieaudzis un pašreiz veido 8,7% no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. Uz Poliju galvenokārt tiek eksportētas mencas (atvēsinātas un saldētas), reņģes (atvēsinātas) un brētliņas (saldētas). Latvijas un Polijas starpā tiek veikta aktīva nozvejas kvotu apmaiņa. Latvija uz Poliju ik gadus eksportē vidēji 2-3% no visa koksnes izstrādājumu eksporta. Galvenokārt tiek izvestas kokskaidu plātnes, zāģmateriāli un saplāksnis. No Polijas Latvija ik gadus importē vidēji 13% no visa meža nozares produkcijas importa, tādējādi Polija ir otra lielākā importētājvalsts Latvijā uzreiz aiz Lietuvas. Latvijā no Polijas tiek ievestas gan mēbeles, gan papīra un kartona izstrādājumi. Mēbeļu imports no Polijas pēdējos gados ir krietni sarucis. Pretēji mēbeļu importam, papīra un kartona izstrādājumu imports no Polijas pieaug un 2010.gadā jau sastāda 16% no kopējā papīra un kartonu izstrādājumu importa.
Informācija par divpusējiem līgumiem ar Poliju Saites par Poliju Polijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.gov.pl/ Polijas Republikas valdība: http://www.kprm.gov.pl/english/ Polijas Republikas prezidenta kanceleja: http://www.president.pl/x.node?id=479 Polijas Republikas parlamenta augšpalāta (Senāts): http://www.senat.gov.pl/indexe.htm Polijas Republikas parlamenta apakšpalāta (Sejms): http://www.sejm.gov.pl/english.html Polijas Republikas vēstniecība Rīgā: http://www.ryga.polemb.net/index.php?document=25 Latvijas Republikas vēstniecība Polijā: http://www.am.gov.lv/poland | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
