Latvijas un Pakistānas attiecības

Abu valstu attiecības ir raksturojamas kā draudzīgas un konstruktīvas – ir nodibināts divpusējs dialogs par padziļinātu sadarbību izglītībā un kultūrā, kā arī tiek meklētas ekonomiskās sadarbības stiprināšanas iespējas. Par visperspektīvākajām sadarbības jomām abas puses ir atzinušas tādas nozares kā augstās tehnoloģijas, IT, pārtikas rūpniecība, transports un tranzīts.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība citās jomās
• Līgumtiesiskā bāze

 

DIPLOMĀTISKIE ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika nodibinātas 1996. gada 29. aprīlī.

Latvijas intereses Karači, Pakistānā kopš 1997. gada pārstāv goda konsuls Majid Sultan Khwaja, savukārt Pakistānas intereses Latvijā - ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks V.E. Nadīms Riazs (Nadeem Riyaz), kas rezidē Stokholmā, Zviedrijā.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2011. gada 19.septembris	Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Ņujorkā tikās ar Pakistānas ārlietu ministri Hinu Rabini Haru (Hina Rabbani Khar). Ģ. V. Kristovskis pauda ieinteresētību stiprināt gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kopumā sadarbību ar Pakistānu. No Latvijas viedokļa svarīgs ir gan politiskais dialogs ar Pakistānu, gan jaunu divpusējo līgumu noslēgšana, gan arī ekonomiskās sadarbības paplašināšana, jo jaunu tirgu apgūšana no Latvijas uzņēmēju puses ļaus veicināt valsts ekonomisko izaugsmi. Arī Hina Rabanī Hara atzina nepieciešamību pilnīgāk izmantot ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības potenciālu, piemēram, apsverot kopējas ekonomiskās sadarbības komisijas izveidi un piedaloties starptautiskajās tirdzniecības izstādēs.
2009. gada 19. februāris	Rīgā notika pirmās Latvijas Ārlietu ministrijas un Pakistānas Ārlietu ministrijas politiskās konsultācijas, kuru ietvaros Pakistānas delegācija tikās ar toreizējo ārlietu ministru Māri Riekstiņu. Politisko konsultāciju laikā tika pārrunāta Latvijas un Pakistānas divpusējā sadarbība, ES un Pakistānas attiecības, kā arī reģionālā situācija, īpašu uzmanību veltot reģiona stabilizācijas jautājumiem. Latvijas puse informēja par Latvijas civilo un militāro iesaisti Afganistānā.
2008. gada 30. oktobris	Valsts prezidents Valdis Zatlers Pasaules ekonomikas foruma ietvaros tikās ar Pakistānas premjerministru Jusafu Raza Gilani (Yousaf Raza Gillani). Sarunā lielākā uzmanība tika veltīta Afganistānai, jo abas puses ir ieinteresētas sekmēt Afganistānas politisko un ekonomisko atveseļošanu, lai tādējādi veicinātu drošību un stabilitāti visā reģionā. Valsts prezidents īpaši uzsvēra Pakistānas būtisko lomu Afganistānas stabilizācijā. V.Zatlers atzinīgi novērtēja Pakistānas un Afganistānas līderu centienus, kas apliecina pušu gatavību veidot divpusējo dialogu, kā arī norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar Dienvidāzijas valstīm. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija turpinās iestāties par ES atbalstu Pakistānai, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, sniedzot atbalstu demokrātijas attīstībai un cīņai pret terorismu.
2008.gada 26.-28. augusts	Pakistānas vēstniecības Zviedrijā tirdzniecības padomnieka Džaveda Akbāra Bhati vizīte. Vizītes ietvaros bija tikšanās ar LIAA, LTRK, LDDK pārstāvjiem un biznesa struktūrām, lai apspriestu divpusējās ekonomiskās sadarbības iespējas.
1997.gada 25.-28. decembris	Latvijas delegācijas vizīte Pakistānā, kuru vadīja toreizējais ārlietu ministrs V. Birkavs.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2010. gada Latvijas – Pakistānas ārējās tirdzniecības apjoms sasniedza 7,7 miljonus EUR, Pakistānai ieņemot 66. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Pakistānu: + 1,4 miljonu EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2009. gadu Latvijas – Pakistānas ārējās tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 115% jeb 4,1 miljonu EUR (t.sk. Latvijas eksports ir pieaudzis par 117,1%, un imports ir pieaudzis par 112,3%).

Nozīmīgāko preču grupu eksports 2010. gadā, %

Preču grupa	Īpatsvars eksporta struktūrā
Koksne un tās izstrādājumi	24,1%
Metāli un to izstrādājumi	15,0%
Augu valsts produkti	12,9%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	9,7%
Transporta līdzekļi	9,1%
Pārējās preces	29,1%

Nozīmīgākās eksporta preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece	Tūkst. EUR
Dzelzs atkritumi un lūžņi, drupināti (griezti)	3208,2
Polipeptīdu hormoni, proteīnu hormoni	541,6
Meža priedes zāģmateriāli	185,7
Parastās egles zāģmateriāli	107,5
Iekārtas jaukšanai, mīcīšanai, drupināšanai, malšanai	65,1
Vara atgriezumi un lūžņi	31,3
Valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi	25,7
Raidaparatūra ar uztveres iekārtu	16,6
Saldētavu iekārtās izmantojamie kompresori	15,0
Lidmašīnu vai helikopteru daļas	12,7

Nozīmīgāko preču grupu imports 2010. gadā, %

Preču grupa	Īpatsvars importa struktūrā
Pārtikas rūpniecības produkti	15,6%
Mašīnas, mehānismi; elektroniskās iekārtas	14,7%
Metāli un to izstrādājumi	14,5%
Ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija	13,2%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	8,0%
Pārējās preces	34,0%

 

Nozīmīgākās importa preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece	Tūkst. EUR
Kokvilnas audumi	1137,5
Kokvilnas audumi, apdrukāti	387,5
Trikotāžas gultas veļa	273,7
Rīsi	90,2
Ādas un trikotāžas cimdi	87,6
Vīriešu džinsa apģērbi	70,7
Kokvilnas audumi, krāsoti	67,2
Trikotāžas zeķubikses, zeķes no sintētiskajām šķiedrām	60,0
Mandarīni un vilkingi	49,3
Balināti kokvilnas audumi	30,5

Pakistānas tiešās investīcijas Latvijā, kā arī Latvijas tiešās investīcijas Pakistānā 2010. gadā nav veiktas. Līdz 2011. gada 29. aprīlim Pakistānas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 14 500 LVL. Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti 11 Latvijas-Pakistānas kopuzņēmumi – privātpersonas, kuras investējušas mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā.

 

 

 

SADARBĪBA CITĀS JOMĀS

Pakistānas Ārlietu ministrija ir vairākkārt piedāvājusi Latvijas Ārlietu ministrijas darbiniekiem piedalīties Pakistānas Ārlietu dienesta Akadēmijas (Foreign Service Academy) rīkotajos kursos ārvalstu diplomātiem. Pēc šīs iespējas izmantošanas 1999. gadā atsauksmes par kursu kvalitāti bija labas.

Būtu vērts atzīmēt, ka Latvijas augstākās izglītības mācību iestādēs (Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē, Juridiskajā augstskolā u.c.) katru gadu ierodas studenti no Pakistānas.

 

 

 

LĪGUMTIESISKĀ BĀZE

Pašreiz starp Latviju un Pakistānu nav noslēgtu divpusējo līgumu.

ES un Pakistānas sadarbība balstās uz 2004. gada Sadarbības nolīgumu (Cooperation Agreement between the European Community and Pakistan on Partnership and Development), 2007. gada ES un Pakistānas kopējo deklarāciju (EU – Pakistan Joint Declaration), kā arī ES politikas īstenošanas dokumentu par Pakistānu (Paper on the Implementation of EU Policy towards Pakistan).