Latvijas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu attiecības
Latvijas un Meksikas attiecības ir draudzīgas. Tuvākā nākotnē būtu nepieciešams veicināt sadarbību starp valstīm galvenokārt izglītības, tūrisma un ekonomikas jomās. Abas valstis līdz šim ir veiksmīgi sadarbojušās starptautisko organizāciju ietvaros. Starp Latviju un Meksiku pastāv bezvīzu režīms.
Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija piedalās arī Eiropas Savienības un Meksikas dialogā.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Sadarbība ekonomikā
- Līgumtiesiskā bāze
- Īsa informācija par Meksiku
- Informācijas avoti
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Meksika atzina Latvijas Valsti 1927. gada 10. maijā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Meksikas Savienotajām Valstīm (spāņu valodā Estados Unidos Mexicanos) tika atjaunotas 1991. gada 27. novembrī.
Latvijas intereses Meksikā no 1993. gada līdz 1999. gada beigām pārstāvēja vēstnieks Ojārs Kalniņš. 2002. gada 28. maijā tika akreditēts Latvijas Republikas vēstnieks Aivis Ronis. 2005. gada 9. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli LR vēstniekam Meksikas Savienotajās Valstīs Mārim Riekstiņam, kurš to 2006. gada 22. martā iesniedza Meksikas Savienoto Valstu prezidentam Visentem Foksam (Vicente Fox). 2008.gada 8.maijā Meksikā akreditējās Latvijas nerezidējošais vēstnieks Andrejs Pildegovičs. Vēstnieks akreditācijas vēstules iesniedza Meksikas Savienoto Valstu prezidentam Felipem Kalderonam (Felipe Calderon). Latvijas vēstnieks Meksikā rezidē Vašingtonā, ASV.
Latvijai kopš 1993. gada Meksikā ir Goda konsule Beatrise Āboltiņa Trueblood.
Meksiku Latvijā pārstāv Meksikas vēstniecība Stokholmā. Pirmais Meksikas vēstnieks Horhe Pinto Levi Masals (Jorge Pinto Levi Mazal) Latvijā akreditējās 1992. gada 27. februārī. Turpmāk Latvijā ir akreditējušies vēstnieki Lorenzo Vijnals (Lorenzo Vignal) 1995. gada 13. februārī, Havjers Barros Valero (Javier Barros Valero) 2001. gada 13. oktobrī un Horhe Kastro-Vaļe Kuene (Jorge Castro-Valle Kuehne) 2001. gada 5. jūnijā. 2006. gada 31. oktobrī Latvijā tika akreditēta Meksikas vēstniece Norma Berta Pensado Moreno (Norma Bertha Pensado Moreno), kura savas funkcijas beidza 2011.gada 13.aprīlī.
Meksikas puse par savu Goda konsulu Latvijā ir nozīmējusi Karlosu Arredondo Martinesu (Carlos Arredondo Martinez), kuram 2000. gada 28. aprīlī tika izsniegta ekzekvatūra.
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
|
2011.gada 22.septembris |
ANO Ģenerālās Asamblejas Ņujorkā ietvaros Ģirts Valdis Kristovskis Ņujorkā tikās ar Meksikas Savienoto Valstu ārlietu ministri Patrīciju Espinozu (Patricia Espinosa) | |
|
2009.gada 2.-6.martā |
Rīgā notika II Sarunu raunds starp Latvijas un Meksikas Finanšu ministrijām par Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu slēgšanu. | |
|
2008.gada 8.maijā |
Meksikā akreditējās Latvijas nerezidējošais vēstnieks Andrejs Pildegovičs. | |
|
2008.gada 3.-7.martā |
Mehiko notika I Sarunu raunds starp Latvijas un Meksikas Finanšu ministrijām par Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu slēgšanu. | |
|
2007.gada 22.-23.oktobrī |
Rīgā notika I Latvijas – Meksikas Apvienotā komisija kultūras, izglītības un sporta jautājumos kā rezultātā tika noslēgta sadarbības programma 2007 – 2010. | |
|
2007.gada 2.maijā |
Rīgā notika III Latvijas – Meksikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas | |
|
2006.gada decembrī |
Viesizrādes Mehiko un Pueblas pilsētās Meksikā pirmo reizi sniedza Latvijas Nacionālā Opera. | |
|
2006.gada 9.- 14. decembrī |
Vizītē Meksikā uzturējās Latvijas Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, kura tikās ar Meksikas kultūras jomas pārstāvjiem. | |
|
2006.gada 1.decembrī |
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda oficiāli pārstāvēja Latviju Meksikas prezidenta Felipes Kalderona inaugurācijas ceremonijā. | |
|
2006.gada 1.septembrī – 15.novembrī |
Sadarbībā ar Spānijas Ārlietu ministriju, Latvija nosūtīja vienu savu diplomātu darbam un pieredzes iegūšanai Spānijas vēstniecībā Mehiko pilsētā Meksikā. | |
|
2006. gada 18. jūlijā |
Vizītē Latvijā uzturējās Meksikas Veselības ministrs Dr. Hulio Frenks Mora (Julio Frenk Mora). | |
|
2006. gada 12. maijā |
IV ES-Latīņamerikas samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox). | |
|
2006. gada 6. marts |
||
|
2005.gada 23.- 29.jūnijs |
Kultūras ministre Helēna Demakova Meksikā tikās ar Meksikas kultūras un mākslas padomes prezidenti Sari Bermudez, Modernās mākslas muzeja direktoru Luis-Martin Lozano, Nacionālā antropoloģijas muzeja direktoru Felipe Solis, kā arī citiem ievērojamiem Meksikas kultūras pārstāvjiem. | |
|
2005. gada 14-15. aprīlī |
Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Druviete pirmo reizi pārstāvēja Latviju Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu izglītības ministru sanāksmē, kura notika Meksikā. Izglītības un zinātnes ministre sanāksmes ietvaros atsevišķi tikās ar Meksikas Savienoto Valstu izglītības ministru Reyes Silvestre Tamez Guerra. | |
|
2004.gada 28.-29.maijā |
ES-Latīņamerikas samita Gvadalaharā ietvaros notika Latvijas Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox). | |
|
2003. gada 27. - 30. jūnijs |
Meksikā darba vizītē uzturējās Ārlietu ministrijas delegācija valsts sekretāra vietnieka Pētera Vaivara vadībā. | |
|
2002. gada 13. - 14. jūnijs |
notika Meksikas ārlietu ministra vietnieka Migela Marina (Miguel Marin) vizīte Latvijā un pirmās Latvijas - Meksikas politiskās konsultācijas. | |
|
2000. gada 12. septembris |
Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas laikā notika Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar Meksikas ārlietu ministru Rosario Grīnu (Rosario Green). | |
|
2000. gada 26. - 27. jūnijs |
Meksikas Ārlietu ministrijas viceministrs Ziemeļamerikas un Eiropas lietās Huans Reboljedo Gots (Juan Rebolledo Gout) apmeklēja Latviju un vizītes laikā tikās ar augsta līmeņa amatpersonām. | |
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde)
2011.gads:
· Eksports:
1. Lietuva – 1 364 526 852 EUR jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 1 046 847 395 EUR jeb 13,17%
3. Krievija – 906 170 810 EUR jeb 11,40%
4. Vācija – 645 164 193 EUR jeb 8,11%
5. Zviedrija – 478 804 625 EUR jeb 6,02%
.....
84. Meksika – 1 618 223 EUR jeb 0,02%
· Imports:
1. Lietuva – 1 779 345 484 EUR jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 1 123 031 994 EUR jeb 11,56%
3. Krievija – 938 361 536 EUR jeb 9,66%
4. Polija – 725 300 764 EUR jeb 7,46%
5. Igaunija – 658 373 371 EUR jeb 6,78%
.....
60. Meksika – 2 954 745 EUR jeb 0,03%
Lielākie preču eksportētāji
SIA CULIMETA BALTICS (Stikla šķiedra)
SIA AM ECO PRO (Kūdra)
SIA PINDSTRUP LATVIA (Kūdra)
AS OLAINES KŪDRA (Kūdra)
AS LATVIJAS BALZAMS (Pārtikas rūpniecība)
SIA MIKROTĪKLS (Elektriskās ierīces)
SIA BIOSAN (Mehānismi)
SIA EURO DK (Elektriskās ierīces)
Investīcijas
Pēc Latvijas Bankas datiem 2011. gada III ceturkšņa beigās Meksikas tiešo investīciju atlikumi Latvijā nav reģistrēti, kā arī nav reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi Meksikā.
Līdz 2012.gada 29.februārim Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 3 Latvijas – Meksikas kopuzņēmumi. Meksikas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 2 820 LVL. (Avots: Lursoft apkopotie Uzņēmumu reģistra dati)
Latvijas un Meksikas preču tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2011.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2004 |
930 551 |
985 857 |
|
2005 |
656 629 |
999 607 |
|
2006 |
1 436 105 |
2 046 774 |
|
2007 |
1 692 218 |
2 714 376 |
|
2008 |
858 712 |
4 428 580 |
|
2009 |
1 234 891 |
1 457 320 |
|
2010 |
1 610 040 |
2 570 757 |
|
2011 |
1 618 223 |
2 954 745 |
Galvenās eksporta preces uz Meksiku sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
1 618 223 |
100% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi Stikla šķiedra – 99,74% |
483 511 |
29,88% |
|
Minerālie produkti Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 100, 00% |
440 625 |
27,23% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti Nedenaturēts etilspirts – 100,00% |
374 811 |
23,16% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Telefonu aparāti – 34,08% Mehānismi un mehāniskas ierīces – 21,64% |
263 597 |
16,29% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
16 844 |
1,04% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
14 796 |
0,91% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
12 834 |
0,79% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
5 838 |
0,36% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
3 422 |
0,21% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
1 686 |
0,10% |
|
Augu valsts produkti |
115 |
0,01% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
99 |
0,01% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
34 |
0,002% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
11 |
0,001% |
Galvenās importa preces no Meksikas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
2 954 745 |
100% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti Augļu sulas un dārzeņu sulas – 72,00% |
1 335 434 |
45,20% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi Stikla šķiedras un to izstrādājumi – 95,49% |
1 230 348 |
41,64% |
|
Metāli un to izstrādājumi Aizdares, ietvari ar sprādzēm – 58,26% Rokas darbarīki – 34,90% |
90 046 |
3,05% |
|
Augu valsts produkti |
89 833 |
3,04% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
55 753 |
1,89% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
54 821 |
1,86% |
|
Minerālie produkti |
44 818 |
1,52% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
38 241 |
1,29% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
13 211 |
0,45% |
|
Transporta līdzekļi |
749 |
0,03% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
589 |
0,02% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
443 |
0,01% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
310 |
0,01% |
|
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi |
78 |
0,003% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
52 |
0,002% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
19 |
0,001% |
| LĪGUMTIESISKĀ BĀZE |
- 2005. gada 15. aprīlī tika parakstīts Latvijas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu valdības līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā un sportā.
- 2004. gada 29. aprīlī tika noslēgts Papildprotokols ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Meksikas Savienotajām Valstīm.
- 2003. gada 10. jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības līgums par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par konsulāro sadarbību un palīdzību piemērošanu.
- 2002. gada 13. jūnijā noslēgts Līgums par vīzu atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.
- 2000. gada 27. jūnijā parakstīts Saprašanās memorands par konsultāciju mehānisma izveidošanu abpusēji interesējošos jautājumos starp ārlietu ministrijām.
| ĪSA INFORMĀCIJA PAR MEKSIKU |
|
Platība |
1 972 550 km² |
|
Iedzīvotāju skaits |
112, 468 855 (2010. gada jūlijs) |
|
Galvaspilsēta |
Mehiko (8,7 miljoni iedzīvotāju) |
|
Valsts valoda |
spāņu |
|
Reliģija |
Romas katoļu (76%), protestanti (6.3%) |
|
Valsts iekārta |
Federāla Republika, neatkarīga kopš 1810. gada. |
|
Nacionālā svētku diena |
16.septembris, Neatkarības diena |
|
Naudas vienība |
Meksikas peso |
| INFORMĀCIJAS AVOTI |
Eiropas Savienības – Meksikas attiecības
Lūdzam skatīt ES mājaslapā: http://eeas.europa.eu/mexico/index_en.htm
Kontaktinformācija:
Latvijas Republikas vēstniecība ASV
Meksikas Savienoto Valstu vēstniecība Zviedrijas Karalistē
Informācija ceļotājiem:
Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot un uzturēties Meksikā tūrisma nolūkos līdz pat 90 dienām 6 mēnešu laikā.
