Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Luksemburgas attiecības [19.01.2012]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvijas un Luksemburgas sadarbības virzību nosaka abu valstu dalība ES un NATO. Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes divpusējās attiecības intensificējās līdz ar vairāku augsta līmeņa amatpersonu vizīšu apmaiņu 1999. un 2000. gadā, kā arī Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Luksemburgā 2006. gada nogalē.

Latvijas un Luksemburgas sadarbība notiek arī Baltijas un Beniluksa valstu (3+3) sadarbības formāta ietvaros, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Kopš pirmās, toreizējā ārlietu ministra Arta Pabrika ierosinātās 3+3 tikšanās 2007. gadā, notikušas vēl trīs tikšanās: Igaunijā, Luksemburgā un Lietuvā. Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ir plānots to turpināt.


DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas valsti Luksemburga atzina 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. - 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Līdz 2008. gadam Luksemburgas intereses Latvijā pārstāvēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā. Pirmais nerezidējošais Luksemburgas vēstnieks Latvijā (ar Rezidenci Varšavā) Ronalds Dofings (Ronald Dofing) tika akreditēts 2008. gada 6. maijā. Kopš 2011. gada 16. augusta Luksemburgas Lielhercogistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā (ar rezidenci Varšavā) ir Konrāds Bruhs (Conrad Bruch).

Latvijas nerezidējošie vēstnieki Luksemburgā, ar rezidenci Briselē:

  • Lelde Līce-Līcīte (Kopš 2011.gada 25.oktobra, vēl nav akreditēta Luksemburgā);
  • Raimonds Jansons (2006. gada 12. oktobris - 2011.gada 1.augusts);
  • Aivars Groza (2001. gada 30. maijs – 2005. gada 13. oktobris);
  • Imants Lieģis (1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris);
  • Juris Kanels (1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis).
  • Kopš 2004. gada 10. novembra Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā - Anrī Dīderihs (Henri Diderich).  


EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.

2011.gada I ceturksnī Latvijas – Luksemburgas kopējais tirdzniecības apgrozījums bija 2.2 milj. EUR, Luksemburgai ieņemot 57.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Latvijas eksports uz Luksemburgu 2011.gada I ceturksnī attiecībā pret šo periodu 2010.gadā ir krities par 72%. Imports no Luksemburgas 2011.gada I ceturksnī pret identisku periodu 2010. gadā ir krities par 53%, tirdzniecības bilanci ar Luksemburgu saglabājot izteikti negatīvu.

 

Luksemburgā liels uzsvars šobrīd tiek likts uz ekoloģiski tīrām tehnoloģijām, saules un vēja enerģijas izmantošanu, saules bateriju ražošanu. Luksemburgas uzņēmēji meklē partnerus arī Baltijas valstīs.

 

Galvenā Latvijas eksporta prece ir automobiļi (Porche un BMW), kas tiek reeksportēti. Produkcija ar augstu PV praktiski netiek eksportēta.


Tūrisms

Sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas nacionālajām tūrisma administrācijām līdz šim nav notikusi.

Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (turpmāk – TAVA) izstrādāto Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam, Luksemburga ir atzīta par sekundāru ārvalstu tūrisma mērķa tirgu, kurā tiek veiktas selektīvas mārketinga aktivitātes, pamatojoties uz detalizētu kritēriju izvērtējumu un atkarībā no finanšu resursu pieejamības.

Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā nav datu par Luksemburgu pēc robežšķērsojumu apsekojuma.

 

Tirdzniecība (avots: Centrālās statistikas pārvalde)

2011.gada I ceturksnī

 

·           Eksports:

1. Lietuva – 277 368 755 EUR jeb 16,33 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 226 383 029 EUR jeb 13,33 %

3. Krievija – 185 766 167 EUR jeb 10,94 %

4. Vācija – 146 451 347 EUR jeb 8,62%

5. Zviedrija – 110 886 892 EUR jeb 6,53 %

    …

96. Luksemburga – 160 391 EUR jeb 0,01%

 

 

·           Imports:

1. Lietuva – 313 164 894 EUR jeb 16,26 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 287 939 476 EUR jeb 14,95 %

3. Vācija – 203 233 589 EUR jeb 10,55 %

4. Polija – 125 275 619 EUR jeb 6,50 %

5. Igaunija – 103 139 203 EUR jeb 5,35 %

    …

                   43. Luksemburga – 2 008 153 EUR jeb 0,10%


Latvijas – Luksemburgas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2011.gada I ceturksnī sasniedza 2,2MEUR, Luksemburgai ieņemot 57. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. 2011.gada I ceturksnī Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Luksemburgu: -1,8MEUR apmērā.


Galvenās eksporta preces uz Luksemburgu sadalījumā pa preču veidiem

2011.gada I ceturksnī, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

160 391

100%

Transporta līdzekļi:

- Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai – 100%

116 634

72,72%

Minerālie produkti:

- Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 100%

23 706

14,78%

Koksne un tās izstrādājumi:

- Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes – 100%

11 897

7,42%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas;

- Monitori un projektori, izņemot televizorus – 63,16%

4 718

2,94%



Galvenās importa preces no Luksemburgas sadalījumā pa preču veidiem

2011.gada I ceturksnī, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

2 008 153

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra – 94,41%

1 234 762

61,49%

Metāli un to izstrādājumi:

- Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi – 20,75%

544 504

27,11%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Medikamenti – 76,26%

165 561

8,24%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

- Valkātas drēbes un lietoti tekstilizstrādājumi   - 55,06%

45 652

2,27%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi;

- Plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 64,03%

10 389

0,52%


Latvijas un Luksemburgas tirdzniecības dinamika laika posmā

no 2004. līdz 2011.gada I ceturksnim, EUR

Gads

Eksports

Imports

2004

107 328

3 704 770

2005

359 808

4 426 249

2006

342 281

15 518 855

2007

2 157 402

17 254 817

2008

2 161 809

13 093 965

2009

2 232 829

7 258 846

2010

2 358 196

11 168 307

2011 Q1

160 391

2 008 153

2010 Q1

564 779

4 292 697

 


Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Uzņēmumu reģistrs)

Līdz 2011. gada I ceturkšņa beigām Luksemburgas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 170,9 MLVL (156,1 MLVL – Operācija ar nekustamo īpašumu).

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Luksemburgā šajā laika periodā nav reģistrēti.

 

2011.gada 4.augustā Uzņēmumu reģistrā reģistrētās Luksemburgas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 70 047 344 LVL. Kā arī Uzņēmumu reģistrā 2011.gada 4.augustā bija reģistrēti 82 Luksemburgas – Latvijas kopuzņēmumi (Lursoft datu bāze).


Lielākie investori

  1. Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. (investīcijas 27,7 MLVL apmērā; 100% SIA Contaq Latvian Participation akciju);
  2. RPAX ONE S.A. (investīcijas 14,2 MLVL apmērā; 70% SIA Baltkom TV akciju);

3.      Acacia Sarl (investīcijas 11,8 MLVL apmērā; 80% SIA Patollo akciju).


Sadarbība finanšu jomā

Kopš 2007. gada 1. janvāra tiek piemērota 2004. gada 14. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

SADARBĪBA TIESLIETĀS
Sadarbība tieslietās starp Latviju un Luksemburgu notiek tiesiskās palīdzības formā saskaņā ar 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Sadarbība noris arī starptautisko organizāciju ietvaros.

 


SADARBĪBA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN PAŠVALDĪBU JOMĀ

Latvija un Luksemburga sadarbojas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jomā INTERREG IIIC programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana Eiropas valstu starpā - teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Pašlaik minētās programmas ietvaros tiek realizēts projekts "R.E.N.E - Rural Extension Network Europe", kurā piedalās partneri no Latvijas un Luksemburgas.


SADARBĪBA SATIKSMES, TELEKOMUNIKĀCIJU UN SAKARU JOMĀ

Sakaru joma:

Abu valstu sadarbība notiek Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU), kā arī Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences darba grupu un pasākumu ietvaros.

Autosatiksmes joma:

Kopš Latvijas iestāšanās ES starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanas nosacījumus ar autotransportu starp Latviju un Luksemburgu reglamentē atbilstošas ES direktīvas un regulas, bet jautājumos, kurus nereglamentē ES likumdošana, paliek spēkā 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītais sešpusējais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.


SADARBĪBA KULTŪRĀ, IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ar Luksemburgu sadarbojas Eiropas Padomes un UNESCO ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas ar Eiropas skolu Luksemburgā. Ministrija nodrošina Eiropas skolas inspektoru un ekspertu darbību, kā arī sadarbojas ar pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un literatūru.

Latvijas Universitāte CAMPUS EUROPAE ietvaros sadarbojas ar Luksemburgas Universitāti.

Regulāra sadarbība notiek starp Latvijas Muzeju valsts pārvaldi un Luksemburgas Kultūras, augstākās izglītības un zinātnes ministriju projekta EGMUS (European group for museum statistics) ietvaros. Šis projekts paredz Eiropas valstu muzeju darbību raksturojošās statistikas apkopošanu un vienotas statistikas metodikas izstrādi.

Kā nozīmīgākais abu valstu pēdējo gadu sadarbības projekts minama izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma „Simbolisma laiks Latvijā”, kas ar Luksemburgas Lielhercogistes valdības finansiālu atbalstu notika Luksemburgas Nacionālajā vēstures un mākslas muzejā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 27. martam. Izstādē bija skatāmi latviešu klasiķu Jāņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera un viņa laikabiedru Jēkaba Belzēna, Aleksandra Romana, Rūdolfa Pērles, Ādama Alkšņa, Alises Dmitrijevas, Pētera Krastiņa, Teodora Ūdera un Riharda Zariņa darbi.

Šobrīd pasaulslavenā Latvijas operdziedātāja Inese Galante bieži uzstājas Eiropas lielākajos opernamos un koncertzālēs, tai skaitā Luksemburgā.


Sadarbība citās jomās

Tiek veidota sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas Bruņotajiem spēkiem, galvenokārt, tehnoloģiskajā un apmācību jomā.

Valsts policijas sadarbība ar Luksemburgu notiek gan Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpoa, gan Eiropola un SIRENE ietvaros.


 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas Republikas amatperonu vizītes Luksemburgas Lielhercogistē:

2009. gada 26. aprīlis

Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā

2006. gada 5. – 7. decembris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Luksemburgā.

2006. gada 13. jūnijs

Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte Luksemburgā.

2004. gada 27. oktobris

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte Luksemburgā.

2003. gada 19. - 20. maijs

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Luksemburgā.

2000. gada 28. marts

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Luksemburgā.

1999. gada 25. oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Luksemburgā.

1997. gada 27. - 29.  oktobris

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte Luksemburgā.


Luksemburgas Lielhercogistes amatpersonu vizītes Latvijas Republikā:

2011. gada 20. decembris

Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu ministra un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) darba vizīte Latvijā.

2007. gada 2. - 3. oktobris

Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā. Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā.

2006. gada 26. jūnijs

Luksemburgas tieslietu ministra Luka Frīdena (Luc Frieden) darba vizīte Latvijā.

2005. gada 25. oktobris

Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā.

2003. gada 21. oktobris

Luksemburgas Deputātu palātas Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Luksemburgas mēra Pola Helmingera (Paul Helminger) vizīte Latvijā.

2003. gada 20. - 21. septembris

Luksemburgas parlamenta vicespīkera, pārstāvja NATO Parlamentārajā Asamblejā N. Betendorfa vizīte Rīgā.

2003. gada 30. jūnijs

Luksemburgas vicepremjerministres, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā.

2002. gada 21. aprīlis

Luksemburgas aizsardzības ministra Šarla Gorens (Charles Goerens) vizīte Latvijā.

2000. gada 22. - 23. maijs

Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) darba vizīte Latvijā.

1999. gada 28. - 29. septembris

Luksemburgas ārlietu ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā.

1997. gada 27. – 29. oktobris

Luksemburgas kultūras ministra Gija Dokendorfa (Guy Dokendorf) vizīte Rīgā.

1992. gada 19. - 20. maijs 

Luksemburgas premjerministra Žaka Santēra (Jacques Santer) darba vizīte Rīgā.


Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Luksemburgas Lielhercogiste


Saites par Luksemburgas Lielhercogisti:

Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu ministrija  –  www.mae.lu