Latvijas Republikas un Lihtenšteinas Firstistes attiecības [05.10.2011] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Lihtenšteinas attiecības attīstās sekmīgi. Valstis vieno kopēja interese attīstīt divpusējo sadarbību plašākā jomu spektrā. Latvijai varētu būt interesanta Lihtenšteinas kā mazas valsts pieredze darbojoties nozīmīgu starptautisku organizāciju ietvaros, piem., ANO, EDSO un PTO.
Latvijas intereses Lihtenšteinā pārstāv Latvijas vēstniecība Austrijā. Lihtenšteinas intereses Latvijā pārstāv Šveices vēstniecība Rīgā kopš 1992. gada 4. augusta, jo Šveice ir uzņēmusies pārstāvēt Lihtenšteinas intereses tajās valstīs, kurās tai nav savas pārstāvniecības.
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lihtenšteinā kopš 2009. gada 25. novembra ir Indulis Bērziņš, rezidē Vīnē. Kopš 2011. gada marta beigām Latvijai Lihtenšteinas firstistē ir goda konsuls Hans –Verners Gasners (Hans-Werner Gassner) Lihtenšteinas intereses Latvijā kopš 2008. gada 16. decembra pārstāv Šveices ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio), rezidē Rīgā. Latvijas Republikas vēstnieki Lihtenšteinā (ar rezidenci Vīnē): Indulis Bērziņš (kopš 2009.gada 25. novembra) Aivars Groza (2006. -2009) Elita Kuzma (2001. – 2005.) Mārtiņš Virsis (1997. – 2000.) Lihtenšteinas Firstistes vēstnieki (pārstāv Šveices Konfederācijas vēstnieki Latvijā: Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio) (kopš 2008. gada 16. decembra) Anne Botī (Anne Bauty) (2004. -2008.) Villijs Holds (Willy Hold) (2000. – 2004.) Pjērs Lučiri (Pierre Luciri) (1995. – 2000.) Gaudens Rufs (Gaudenz B. Ruf) (1992. – 1995.) Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros Valsts vadītāji
Ārlietu ministri
Latvija pēc iestāšanās ES var izmantot priekšrocības, ko sniedz Eiropas Ekonomiskās telpas (EET) līgums – brīva preču (izņemot lauksaimniecības un zivsaimniecības preces, no kurām tikai dažas ir iekļautas līgumā), kapitāla, personu un pakalpojumu kustība. EET Līgums ir noslēgts starp visām ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu.
2010.gads · Eksports: 1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % … 181. Lihtenšteina - 198 EUR jeb 0,000003 %
· Imports: 1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % … 94. Lihtenšteina – 36 697 EUR jeb 0,0004 % 2010.gadā Latvijas – Lihtenšteinas tirdzniecības apgrozījums sasniedz 0,03 MEUR, Lihtenšteinai ieņemot 155.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijai 2010.gadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Lihtenšteinu: 0,03 MEUR apmērā.
Latvijas un Lihtenšteinas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. gada līdz 2010.gadam, EUR
Eksporta preces uz Lihtenšteinu sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Importa preces no Lihtenšteinas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Investīcijas (avots: Latvijas Banka un LR Uzņēmumu reģistrs)
2010.gada IV. ceturkšņa beigās Latvijā reģistrēti Lihtenšteinas tiešo investīciju atlikumi 20,4 MLVL apmērā. Tajā pašā laikā nav reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi Lihtenšteinā[1]. 2011.gada 31.martā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētās Lihtenšteinas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 13.4 MLVL, kā arī bija reģistrēti 18 Lihtenšteinas – Latvijas kopuzņēmumi (Lursoft datu bāze). [1] Latvijas Bankas dati Līgumtiesiskā bāze (Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Lihtenšteinu) Līdz Latvijas iestājai ES (2004. gada 1. maijam), Latvijas – Lihtenšteinas līgumtiesisko bāzi veidoja Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) ietvaros noslēgtie līgumi: 1995. gadā noslēgtais Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un EBTA valstīm un 2002. gada 26. septembrī noslēgtais Nolīgums par Latvijas Republikas, Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu. Kopš Latvijas iestāšanās ES abu valstu līgumtiesiskā bāze balstās uz noslēgtajiem daudzpusējiem līgumiem starp ES un Lihtenšteinu, kā arī uz Latvijas – Šveices Konfederācijas parakstītajiem līgumiem. Ar Lihtenšteinu kopš 1998. gada 22. janvāra spēkā ir noslēgtais Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kurām nav uzturēšanās tiesību.
Interneta saites par Lihtenšteinas Firstisti
[1] Latvijas Bankas dati | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
