Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas attiecības [16.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Lietuvas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista laba sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Latvijas un Lietuvas vēsturiskais mantojums un iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti rada vidi intensīvai sadarbībai nevalstiskā līmenī, ļauj īstenot pārrobežu projektus un veicina sadarbību kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās.
Latvijas un Lietuvas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 5. oktobrī. Latvijas Republikas vēstnieki Lietuvā:
Lietuvas Republikas vēstnieki Latvijā:
Starp Latvijas un Lietuvas parlamentiem izveidojusies cieša sadarbība, kuru raksturo regulāras vizītes gan divpusējo, gan daudzpusējo sadarbības formātu ietvaros. Kopš 2011.gada 23.novembra Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Lietuvas parlamentu Romualda Ražuka vadībā. Lietuvas Seimā darbojas Lietuvas un Latvijas parlamentārā sadarbības grupa Sauļus Pečeļūna (Saulius Pečeliūnas) vadībā. Lietuvas Seima ārlietu komitejas priekšsēdētājs ir Emanuels Zingeris (Emanuelis Zingeris).
Lietuva ir Latvijas nozīmīgākā preču importa un eksporta partnervalsts. Aktīvi noris starpvalstu tirdzniecība ar pārtikas un ķīmiskās rūpniecības precēm, mašīnām un mehānismiem, elektriskajām iekārtām, kā arī minerālajiem produktiem. 2011.gada trijos ceturkšņos Latvijas un Lietuvas kopējais tirdzniecības apgrozījums bija 2 260 057 430 EUR apmērā, Lietuvai ieņemot pirmo vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijas eksports uz Lietuvu 2011.gadā turpināja pieaugt. Eksports 2011.gada trijos ceturkšņos, salīdzinājumā ar 2010.gada trijiem ceturkšņiem, pieaudzis par 44%. Arī importa rādītāji no Lietuvas 2011.gadā ir ar pozitīvu tendenci - importa pieaugums salīdzinājumā ar 2010.gada trijiem ceturkšņiem ir 48%. Lai stiprinātu abu valstu ekonomisko sadarbību, 2011.gada 29.jūnijā tika atvērta Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Lietuvā. Kopš 2005.gada Viļņā aktīvi darbojas arī Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā (LTPL). 2011.gada 29.jūnijā, Ministru prezidenta V.Dombrovska darba vizītes laikā Lietuvā, labākajiem Lietuvas tirgū strādājošajiem Latvijas uzņēmējiem tika pasniegta gadskārtējā Nameja balva. Konkursu ik gadu rīko LTPL sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lietuvā, un tā mērķis ir ne tikai pagodināt veiksmīgāk Lietuvā strādājošos Latvijas uzņēmumus, bet arī veicināt Latvijas produkcijas eksportu uz Lietuvu un paaugstināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Lietuvas tirgū. Tirdzniecības statistika 2011.gada pirmajos trijos ceturkšņos (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem) Eksports: 1. Lietuva – 990 129 207 EUR jeb 16,87% no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 809 522 942 EUR jeb 13,80% 3. Krievija – 642 673 279 EUR jeb 10,95% 4. Vācija – 478 365 975 EUR jeb 8,15% 5. Zviedrija – 359 968 501 EUR jeb 6,13% Imports: 1. Lietuva – 1 269 928 223 EUR jeb 18,17% no kopējā importa Latvijā 2. Vācija – 799132931 EUR jeb 11,43% 3. Krievija – 685 618 438 EUR jeb 9,8% 4. Polija – 511 118 273 EUR jeb 7,31% 5. Igaunija – 454 615 364 EUR jeb 6,50% Galvenās eksporta preces uz Lietuvu sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada trijos ceturkšņos, EUR
Galvenās importa preces no Lietuvas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada trijos ceturkšņos, EUR
Latvijas un Lietuvas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2011.gada trijiem ceturkšņiem, EUR
Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft) Lietuvas tiešās investīcijas[1] Latvijā 2011. gada 3.ceturksnī Lietuvas tiešās investīcijas Latvijā sastādīja 192,1 milj. LVL. (avots: Latvijas Banka). Apjomīgākā investīciju daļa nonākusi vairum- un mazumtirdzniecības nozarē (56%). Lietuvas tiešās investīcijas darbības veidu dalījumā (perioda beigās; milj. LVL)
Avots: Latvijas Banka
Latvijas tiešās investīcijas[2] Lietuvā Latvijas tiešās investīcijas Lietuvā 2011. gada 3.ceturksnī sasniedza 97,8 milj. LVL (avots: Latvijas Banka). Apjomīgākā investīciju daļa nonākusi finanšu starpniecības sektorā (41%). Latvijas tiešās investīcijas darbības veidu dalījumā (perioda beigās; milj. LVL)
Avots: Latvijas Banka 2012.gada 16.janvārī Lietuvas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 205,5 milj. LVL (8.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 1806 Lietuvas kopuzņēmumi (avots: Lursoft). [1] Tiešās investīcijas = tiešās investīcijas pamatkapitālā + reinvestētā peļņa + u.c. kapitāla plūsmas starp investoru un investīciju uzņēmumu (piem., tirdzniecības kredīts). [2] Tiešās investīcijas = tiešās investīcijas pamatkapitālā + reinvestētā peļņa + u.c. kapitāla plūsmas starp investoru un investīciju uzņēmumu (piem., tirdzniecības kredīts).
Latvijas sadarbība ar Lietuvu aizsardzības jomā galvenokārt noris Baltijas valstu kopējo militāro projektu ietvaros. Gaisa spēku sadarbība ir saistīta ar kopīgo gaisa telpas uzraudzības sistēmu BALTNET, jūras spēku sadarbība turpinās vienotās Baltijas jūras spēku eskadras BALTRON ietvaros, sekmīgi darbojas Baltijas aizsardzības koledža BALTDEFCOL.
Lai veicinātu ekonomiskos, tūrisma un kultūras sakarus, viens no svarīgākajiem aspektiem sadarbībai iekšlietu jomā līdz šim ir bijis robežšķērsošanas procedūras vienkāršošana. Līdz ar pievienošanos ES principiāli tika mainīta muitas kontrole, to veicot tikai izlases kārtībā. Savukārt robežkontrole uz Latvijas un Lietuvas robežas ir pārtraukta kopš 2007. gada 21. decembra, kad Latvija un Lietuva pievienojās Šengenas līgumam. Dažādiem Latvijas iekšlietu dienestiem (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Drošības policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) ir nodibināta veiksmīga sadarbība ar attiecīgiem dienestiem Lietuvā. Aktīva sadarbība norisinās arī Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības (BSRBCC) ietvaros. Sadarbība norisinās gan Baltijas jūras reģiona, gan Baltijas valstu un divpusējās sadarbības ietvaros.
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam ietvaros ar Eiropas Savienības atbalstu tiek īstenoti vairāk kā 70 projektu, kuros sadarbojas ap 200 dažādu Latvijas un Lietuvas institūciju. 2011.gada 22.septembrī, Baltu vienības dienā, Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam sekretariāts organizēja pasākumu „Latvija-Lietuva: sasniegumi”. Pasākuma ietvaros notika sadarbības projektu atvērto durvju dienas Latvijā un Lietuvā, dažādu kopīgi īstenoto projektu prezentācijas pierobežas reģionos. Savukārt Rokišķos, Lietuvā, notika projektu tirdziņš, kura ietvaros pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar kopīgiem projektiem visdažādākajās jomās - integrācijas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām darba tirgū, tūrisma infrastruktūras attīstība, vides jautājumu risināšana u.c. Pārrobežu sadarbības attīstīšanas nolūkos ir izveidota Latvijas un Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisija, kuras pēdējā sēde notika Jelgavā, 2011.gada 30.septembrī. Tās laikā tika panākta vienošanās par prioritārajiem jautājumiem pārrobežu sadarbības veicināšanai. Komisija nolēma izveidot ekspertu darba grupas, kas risinās jautājumus par ugunsdzēsības un glābšanas operāciju koordinētu rīcību pierobežas reģionos, strādās pie vairāku dzelzceļa līniju atjaunošanas, veicinās sociālo un labklājības jautājumu attīstību. Tāpat Komisija iniciēja nepieciešamību aktīvāk sadarboties un apmainīties pieredzē jautājumos, kas saistīti ar plūdu aizsardzību, upju baseinu pārvaldību, mazo pārrobežu ceļu atjaunošanu. Nākamo Komisijas sēdi 2012.gadā organizēs Lietuvas puse.
2011.gada 2.decembrī, klātesot Latvijas un Lietuvas premjerministriem Visaginā (Lietuvā) tika prezentēts Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām. Dokumentu pēc abu valstu valdību vadītāju ierosinājuma izstrādāja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors Alberts Sarkanis un Lietuvas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Neris Germans (Neris Germanas). Ziņojuma mērķis ir izvērtēt līdzšinējo sadarbību, rast risinājumu problēmām, iezīmēt tuvākās un tālākās nākotnes sadarbības perspektīvas, kā arī radīt jaunu nākotnes vīziju abu valstu divpusējo attiecību attīstībai un stiprināšanai.
Latvijas un Lietuvas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan Baltijas – Ziemeļvalstu, Baltijas jūras valstu, Eiropas Padomes un ES izglītības programmu un projektu ietvaros. Pamatojoties uz starpministriju līgumu par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu, notiek aktīva studentu, doktorantu, pasniedzēju un pētnieku apmaiņa starp Latviju un Lietuvu. Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi ar Viļņas Universitāti, Vītauta Dižā Universitāti, Mikolas Romeris universitāti, Kauņas Medicīnas universitāti, Viļņas Tiesību universitāti, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju u.c. 2011.gadā savas pastāvēšanas divdesmitgadi svinēja Rīgas Lietuviešu vidusskola. Lai veicinātu abu valstu sadarbību, stiprinātu baltu identitāti un popularizētu latviešu un lietuviešu valodas un kultūru, 2005. gadā tika izveidots Latvijas un Lietuvas forums. 2005. gadā 22. septembrī Kauņā Latvijas un Lietuvas prezidenti atklāja Latvijas un Lietuvas foruma I kongresu. 2006. gada 22. septembrī foruma II kongress norisinājās Rīgā, savukārt 2008. gada 19.-20. septembrī Rēzeknē Lietuvas puse organizēja foruma III kongresu. 2010.gada 23.-24. septembrī Rīgā un Dobelē notika Latvijas un Lietuvas foruma IV kongress, kas tika veltīts abu baltu tautu līdzšinējās sadarbības izvērtējumam un jaunu mērķu uzstādīšanai. Forums dod iespēju abu valstu zinātnes, mākslas, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un citu sabiedrības grupu pārstāvjiem tikties un diskutēt par baltu identitātes, patības apzināšanas un saglabāšanas problēmām, kā arī vienoties dialogā par kultūras un ekonomikas sadarbības iespējām. Sadarbība kultūras jomā balstās gan uz trīspusējām Baltijas valstu Kultūras ministriju sadarbības programmām, gan tradicionāli aktīvajiem cilvēku kontaktiem. Laba sadarbība izveidojusies starp Latvijas Jaunā teātra institūtu (LJTI) un Lietuvas Teātra un Kino Informācijas un izglītības centru, Lietuvas mūsdienu dejas centru un Oskara Koršunova teātri. LJTI ir realizējis vairākus Latvijas un Lietuvas sadarbības projektus, tostarp Nekrošus, Koršunova izrādes, izglītības seminārus, projektus un Lietuvas teātra izrādes festivāla "Homo Novus" ietvaros. LNO norit aktīva sadarbība ar Lietuvas Nacionālo operu; Latvijas un Lietuvas kolektīvi regulāri piedalās abās valstīs rīkotajos starptautiskajos festivālos - starptautiskajā džeza festivālā, klavesīnmūzikas festivālā, ērģeļmūzikas festivālā, garīgas mūzikas festivālā u.c. Intensīvi sadarbojas arī mākslas muzeji un abu valstu nacionālās bibliotēkas.
Paralēli divpusējām vizītēm Latvijas un Lietuvas amatpersonas regulāri tiekas Baltijas valstu sadarbības, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros, kā arī dažādos starptautiskos forumos.
Līgumtiesiskā bāze Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Lietuva Interneta saites par Lietuvas Republiku Lietuvas Republikas prezidents: http://www.president.lt Lietuvas Republikas parlaments (Seims): http://www.lrs.lt Lietuvas Republikas valdība: http://www.lrv.lt Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.urm.lt Latvijas tirdzniecības palāta Lietuvā: http://www.lccl.lt Latvijas un Lietuvas forums: http://www.lt-lv-forum.org | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
