Latvijas un Lietuvas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas un Lietuvas vēsturiskais mantojums un iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti rada vidi intensīvai sadarbībai nevalstiskā līmenī, ļauj īstenot pārrobežu projektus un veicina sadarbību kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās.

Diplomātisko attiecību hronoloģija

Latvijas un Lietuvas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 5. oktobrī.

Latvijas Republikas vēstnieki Lietuvā:

• Alberts Sarkanis, 1993. – 1996.
• Atis Sjanits, 1996. – 2000.
• Maira Mora, 2000. – 2004.
• Armands Gūtmanis, 2004. – 2005.
• Hardijs Baumanis, kopš 2006. gada.

Lietuvas Republikas vēstnieki Latvijā:

• Aļģirds Žvirens (Algirdas Žvirenas), 1993. – 1995.
• Rimants Karazija (Rimantas Karazija), 1995. – 1999.
• Petrs Vaitekūns (Petras Vaitiekūnas), 1999. – 2004.
• Osvalds Čukšis (Osvaldas Čiukšys), 2004. – 2006.
• Antans Vinkus (Antanas Vinkus), kopš 2006. gada.

Parlamentārā sadarbība

Starp Latvijas un Lietuvas parlamentiem izveidojusies cieša sadarbība, kuru raksturo regulāri notikušās vizītes visos līmeņos gan divpusējo, gan daudzpusējo sadarbības formātu ietvaros. Kā piemēri minami 2008. gada 11.-13. janvārī notikusī Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Lietuvā un 2008. gada 25.-26. aprīlī notikusī Lietuvas Seima priekšsēdētāja Česlova Juršēna (Česlovas Juršenas) oficiālā vizīte Latvijā.

9. Saeimā darbojas Latvijas un Lietuvas parlamentārā sadarbības grupa Sarmītes Ķikustes vadībā. Lietuvas Seimā darbojas Lietuvas un Latvijas parlamentārā sadarbības grupa Audroņa Ažubaļa (Audronis Ažubalis) vadībā. 2008. gada 31. jūlijā vizītē Latvijā uzturējās Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Justīns Kaross (Justinas Karosas).

Ekonomika

Lietuva ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm. Abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomi strauji pieaug, 2007. gadā sasniedzot 2,19 miljardus EUR. Katru gadu pieaug arī Lietuvas tiešās uzkrātās investīcijas Latvijā un Latvijas tiešās investīcijas Lietuvā. Sekmīga sadarbība abu valstu starpā izveidojusies tūrisma jomā. 2007. gadā 37% Latvijas un 36% Lietuvas iedzīvotāju apmeklējuši kaimiņvalsti.

Tirdzniecība

(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2007. gads

• Eksports

1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

• Imports:

1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%

Galvenās eksporta preces uz Lietuvu sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā

Preču veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	804,30	100%
Transporta līdzekļi (automobiļi – 72%)	109,90	13,66
Metāli un to izstrādājumi	107,99	13,43
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija	107,98	13,42
Pārtikas rūpniecības produkti	95,91	11,92
Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas	79,22	9,85
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	60,63	7,54
Koksne un tās izstrādājumi	50,28	6,25

Galvenās importa preces no Lietuvas sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā

Preču veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	1390,61	100%
Minerālie produkti (naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 91%)	438,73	31,50
Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas	196,76	14,15
Pārtikas rūpniecības produkti	158,47	11,39
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija	112,99	8,12
Metāli un to izstrādājumi	92,84	6,65

Latvijas un Lietuvas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports	Kopējais apgrozījums
2003.	211 108 879	452 200 113	663 308 992
2004.	287 831 317	671 984 715	959 816 032
2005.	481 405 134	892 205 779	1 373 610 913
2006.	626 740 647	1 090 232 705	1 716 973 352
2007.	804 302 208	1 390 612 826	2 194 915 034

*Aptuveni aprēķini, izmantojot attiecīgā gada vidējo EUR/USD maiņas kursu.

Investīcijas

(pēc Lursoft un Latvijas Bankas datiem)

2007. gada IV ceturkšņa beigās Lietuvas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 140,9 MLVL. Lielākā investīciju daļa ieguldīta vairum- un mazumtirdzniecības nozarē (30%). Latvijas tiešo investīciju Lietuvā atlikums 2007. gada IV ceturkšņa beigās – 72,7 MLVL (2. vieta).

2008. gada 22. jūlijā Lietuvas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza 115,64 MLVL (9. vieta).

2008. gada 22. jūlijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 1256 Latvijas-Lietuvas kopuzņēmumi (3. vieta) (Lursoft datu bāze).

Lielākie Lietuvas investori Latvijā, MLVL

(Lursoft statistika par UR apkopoto informāciju uz 22.07.2008.):

1. UAB Bite Gsm (mobilie sakari, telekomunikācijas) – 58,39 milj. LVL

2. UAB Palink (mazumtirdzniecība, 3. lielākais Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīkls "IKI" – veikali "Leader Price") – 14,00 milj. LVL

3. MG Baltic Investments – 4,24 milj .LVL

4. AB Hanner (nekustamie īpašumi) – 3,98 milj. LVL

5. UAB Akropolis – 3,60 milj. LVL

6. UAB Maxima Grupe (mazumtirdzniecība) – 3,45 milj. LVL

7. AB Panevezio Keliai (ceļu būve) – 2,06 milj. LVL

Kopš 2005. gada jūnija Viļņā strādā Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā, kas nodarbojas ar biznesa attiecību attīstību starp abu valstu uzņēmējiem. Latvijā aktīvi darbojas Lietuvas uzņēmēju asociācija.

Aizsardzība

Latvijas sadarbība ar Lietuvu aizsardzības jomā galvenokārt noris Baltijas valstu kopējo militāro projektu ietvaros. Gaisa spēku sadarbība ir saistīta ar kopīgo gaisa telpas uzraudzības sistēmu BALTNET, jūras spēku sadarbība turpinās vienotās Baltijas jūras spēku eskadras BALTRON ietvaros, sekmīgi darbojas Baltijas aizsardzības koledža BALTDEFCOL.

Iekšlietas

Lai veicinātu ekonomiskos, tūrisma un kultūras sakarus, viens no svarīgākajiem aspektiem sadarbībai iekšlietu jomā līdz šim ir bijis robežšķērsošanas procedūras vienkāršošana. Līdz ar pievienošanos ES principiāli tika mainīta muitas kontrole, to veicot tikai izlases kārtībā. Savukārt robežkontrole uz Latvijas un Lietuvas robežas ir pārtraukta kopš 2007. gada 21. decembra, kad Latvija un Lietuva pievienojās Šengenas līgumam.

Dažādiem Latvijas iekšlietu dienestiem (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Drošības policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) ir nodibināta veiksmīga sadarbība ar attiecīgiem dienestiem Lietuvā. Aktīva sadarbība norisinās arī Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības (BSRBCC) ietvaros. Sadarbība norisinās gan Baltijas jūras reģiona, gan Baltijas valstu un divpusējās sadarbības ietvaros.  

Pārrobežu sadarbība

ES ietvaros sadarbība starp Latviju un Lietuvu notiek ES struktūrfondu 3. mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu pierobežas reģionu sociālekonomisko attīstību, celt konkurētspēju, sekmēt uzņēmējdarbību un radīt pievilcīgu vidi dzīvošanai un tūrismam. 2008. gada 14. aprīlī tika atklāts pirmais programmas projektu pieteikumu konkurss.

Sadarbība starp Latviju un Lietuvu, arī Baltkrieviju notiek ES struktūrfondu 3. mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros, kuras mērķis ir uzlabot Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežu reģionu kohēziju un nodrošināt iedzīvotāju sociālo un ekonomisko labklājību un kultūras identitāti. Pirmais programmas projektu pieteikumu konkurss plānots 2009. gada sākumā.  

Izglītība un kultūra

Latvijas un Lietuvas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan Baltijas – Ziemeļvalstu, Baltijas jūras valstu, Eiropas Padomes un ES izglītības programmu un projektu ietvaros.

Pamatojoties uz starpministriju līgumu par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu, notiek aktīva studentu, doktorantu, pasniedzēju un pētnieku apmaiņa starp Latviju un Lietuvu. Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi ar Viļņas Universitāti, Vītauta Dižā Universitāti, Mikolas Romeris universitāti, Kauņas Medicīnas universitāti, Viļņas Tiesību universitāti, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju u.c.

Lai veicinātu abu valstu sadarbību, stiprinātu baltu identitāti un popularizētu latviešu un lietuviešu valodas un kultūru, 2005. gadā tika izveidots Latvijas un Lietuvas forums. 2005. gadā 22. septembrī Kauņā Latvijas un Lietuvas prezidenti atklāja Latvijas un Lietuvas foruma I kongresu. 2006. gada 22. septembrī foruma II kongress norisinājās Rīga. 2008. gada 19.-20. septembrī Aglonā notiks foruma III kongress, kura norisi organizē Lietuvas puse. Latvijas un Lietuvas forums dod iespēju abu valstu zinātnes, mākslas, kultūras, plašsaziņu līdzekļu un citu sabiedrības grupu pārstāvjiem tikties un diskutēt par baltu identitātes, patības apzināšanas un saglabāšanas problēmām, kā arī vienoties dialogā par kultūras un ekonomikas sadarbības iespējām.

Sadarbība kultūras jomā balstās gan uz trīspusējām Baltijas valstu Kultūras ministriju sadarbības programmām, gan tradicionāli aktīvajiem cilvēku kontaktiem. Laba sadarbība izveidojusies starp Latvijas Jaunā teātra institūtu (LJTI) un Lietuvas Teātra un Kino Informācijas un izglītības centru, Lietuvas mūsdienu dejas centru un Oskara Koršunova teātri. LJTI ir realizējis vairākus Latvijas un Lietuvas sadarbības projektus, tostarp Nekrošus, Koršunova izrādes, izglītības seminārus, projektus un Lietuvas teātra izrādes festivāla "Homo Novus" ietvaros. LNO norit aktīva sadarbība ar Lietuvas Nacionālo operu; Latvijas un Lietuvas kolektīvi regulāri piedalās abās valstīs rīkotajos starptautiskajos festivālos - starptautiskajā džeza festivālā, klavesīnmūzikas festivālā, ērģeļmūzikas festivālā, garīgas mūzikas festivālā u.c. Intensīvi sadarbojas arī mākslas muzeji un abu valstu nacionālās bibliotēkas.

Pēdējā laika nozīmīgākās valsts amatpersonu vizītes

Paralēli divpusējām vizītēm Latvijas un Lietuvas amatpersonas regulāri tiekas Baltijas valstu sadarbības, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros, kā arī dažādos starptautiskos forumos.

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Lietuva

Interneta saites par Lietuvas Republiku

Lietuvas Republikas prezidents: http://www.president.lt

Lietuvas Republikas parlaments (Seims): http://www.lrs.lt

Lietuvas Republikas valdība: http://www.lrv.lt

Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.urm.lt

Latvijas tirdzniecības palāta Lietuvā: http://www.lccl.lt

Latvijas un Lietuvas forums http://www.lt-lv-forum.org