Latvijas un Krievijas attiecības [10.02.2012] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu kaimiņvalstu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības formātā.
Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:
Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi, bez tam parakstīšanai tiek gatavoti vēl vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija. Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.
1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas. Latvijas sūtniecība Krievijā Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā līdz 1940. g. Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis. Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:
Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī. PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:
1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības. Diplomātiskās attiecības šodien Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:
Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:
Tirdzniecība[1]: 2011.gada janvāris-septembris
1. Lietuva – 1 394 531 502 USD jeb 16.879 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija –1 140 572 868 USD jeb 13.80 % 3. Krievija – 906 347 533 USD jeb 10.95 % 4. Vācija – 672 881 795 USD jeb 8.15% 5. Zviedrija – 506 164 575 USD jeb 6.13 % 1. Lietuva – 1 789 276 070 USD jeb 18.17 % no kopējā importa Latvijā 2. Vācija – 1 126 445 640 USD jeb 11.43 % 3. Krievija – 960 120 969 USD jeb 9,81 % 4. Polija – 720 475 758 USD jeb 7.31 % 5. Igaunija – 641 259 233 USD jeb 6.50 % Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999. līdz 2011.gada III ceturkšņa beigām (USD) Gads Eksports Imports 1999 113 409 772 309 444 209 2000 77 857 786 370 436 033 2001 116 928 203 321 948 939 2002 133 744 223 355 462 001 2003 155 814 160 455 445 895 2004 255 175 080 616 527 140 2005 402 303 286 735 127 202 2006 523 368 676 891 580 050 2007 754 756 207 1 275 941 206 2008 926 914 603 1 666 383 697 2009 632 775 212 994 611 587 2010 947 684 910 1 153 125 194 2010 Q3 642 676 021 756 355 552 2011 Q3 906 347 533 960 120 969 Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2011. gada janvāris-septembris (USD) Preču Veids USD % no kopējā eksporta Kopā 906 347 533 100 % Pārtikas rūpniecības produkti - stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 61 % - Svaigu vīnogu vīns – 15% 234 036 399 25.83% Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - Pamatnes, kas aprīkotas ar elektrovadības vai elektrības sadales iekārtām – 12% - Speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces – 9% - Elektromotori un elektroģeneratori – 7% 177 164 338 19.55% Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija - Medikamenti – 57% - Smaržas (parfīmi) un tualetes ūdeņi – 9% 111 614 965 12.32% Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi - Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 27% - Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 25% 48 984 247 5.41% Koksne un tās izstrādājumi - Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes – 94% 45 109 930 4.98% Dzīvnieki un lopkopības produkcija 38 608 056 4.26% Transporta līdzekļi 43 182 158 4.77% Augu valsts produkti 34 951 519 3.86% Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 33 555 009 3.70% Metāli un to izstrādājumi 33 568 065 3.70% Minerālie produkti 25 025 286 2.76% Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons 24 048 938 2.65% Dažādas rūpniecības preces 14 675 158 1.62% Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 13 373 537 1.48% Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti 11 469 775 1.27% Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi 10 198 746 1.13% Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti 4 251 124 0.47% Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām 2 041 659 0.23% Mākslas un antikvariāta priekšmeti 184 988 0.02% Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2011. gada janvāris-septembris (USD) Preču Veids USD % No KOPĒJĀ importa Kopā 960 120 969 100 % Minerālie produkti - Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 81% - Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 15% 539 725 245 56.21% Metāli un to izstrādājumi - Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 93% 193 026 104 20.10% Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija - Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 34% - Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 19% 58 090 283 6.05% Koksne un tās izstrādājumi - Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 69% - Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 27% 25 078 424 2.61% Pārtikas rūpniecības produkti - etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti – 35% - stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 12% - alus – 9% 23 824 509 2.48% Transporta līdzekļi 22 074 167 2.30% Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas 19 841 143 2.07% Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi 15 233 312 1.59% Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons 14 720 369 1.53% Tauki un eļļa 14 375 641 1.50% Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi 11 583 775 1.21% Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 11 541 319 1.20% Augu valsts produkti 3 721 639 0.39% Dažādas rūpniecības preces 3 019 085 0.31% Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 2 625 416 0.27% LIELĀKIE KRIEVIJAS INVESTORI LATVIJĀ[2] 1. TRANSŅEFTEPRODUKT AO – 36.55 MLVL (34 % SIA “LatRosTrans” akciju, darbojas cauruļvadu transporta, tvaika un karstā ūdens piegāžu jomā); 2. Maskavas pilsētas īpašuma departaments – 20.09 MLVL (92.55 % AS “Amo Plant” Krievijas automašīnu ražotāja ZIL meitas uzņēmums); AMO ZIL AS – 0,96 MLVL (4,42%, AS “Amo Plant”) 3. GAZPROM – 13.57 MLVL (34 % AS “Latvijas Gāze” akciju, darbojas gāzes ražošanas, gāzveida kurināmā sadales pa gāzes vadiem un mazumtirdzniecības jomās); 4. AAS „MASKAVAS BANKA” – 10.82 MLVL (99.87 % AS “Latvijas Biznesa banka” akciju, darbojas naudas starpniecības jomā); 5. CIPLAKOVS IGORS – 10.54 MLVL (100% AS „Rigensis Bank”); 6. MDM BANK – 8.20 MLVL (100 % AS „Latvijas Tirdzniecības Banka”); 7. ŠEFLERS JURIJS – 7.90 MLVL (100 % SIA „Meierovica 35” akciju, darbojas apmešanās vietu nodrošinājuma jomā). [1] Centrālās statistikas pārvaldes dati [2] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem
2011.gadā 2010. gadā 2009. gadā 23.septembris 2008. gadā
[1] Latvijas Bankas dati NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL. [2] Lursoft dati [3] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
