Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Kipras attiecības [24.08.2011]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvijas un Kipras attiecības ir labas. Dalība Eiropas Savienībā veicinājusi abu valstu vēlmi veidot ciešāku politisko dialogu un paplašināt ekonomiskās attiecības.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kipru tika nodibinātas 1991. gada 20. decembrī.

Kopš 2007. gada 1. jūnija LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kiprā ir Līga Bergmane. Latvijas vēstniece rezidē Atēnās, Grieķijā.

Kopš 2011. gada 10. maija Kipras Republikas vēstnieks Latvijā ir George Chacalli. Kipras vēstnieks rezidē Stokholmā, Zviedrijā.

Kopš 1993. gada Kiprā darbojas Latvijas goda ģenerālkonsuls Adonis Papadopoulos.

2011. gada 12. janvārī Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Kipras parlamentu. Grupas sastāvā ir deviņi deputāti un par tās priekšsēdētāju ievēlēts Igors Meļņikovs (Saskaņas centrs). Sadarbības grupa ar Latvijas parlamentu darbojas arī Kipras parlamentā.

 

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijas – Kipras kopējais tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sasniedza 24,1 MEUR, Kiprai ieņemot 40.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Kipru: -0,5 MEUR apmērā.

2010. gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Kipru ir pieaudzis par 0,8% jeb 0,2 MEUR, t.sk. Latvijas eksports uz Kipru ir pieaudzis par 30,8% jeb 2,8 MEUR, savukārt Latvijas imports no Kipras samazinājies par 17,3% jeb 2,6 MEUR.

 

Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Kipru ir minerālie produkti (naftas, eļļas) – 19%; dažādas rūpniecības preces (mēbeles) – 18%; mašīnas un mehānismi – 16,9%; koksne un tās izstrādājumi – 13%.

Galvenās importa preces no Kipras uz Latviju ir koksnes papīrmasa – 16,2%; ķīmiskās rūpniecības produkti – 15,8%; transporta līdzekļi – 15,2%; plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi – 14,5%.


2010.gads

  • Eksports:

1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %

3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %

4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%

5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %

    …                         

40. Kipra – 11 758 176 EUR jeb 0,19%

 

  • Imports:

1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %

3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %

4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %

5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %

    …

36. Kipra – 12 297 980 EUR jeb 0,16%

 

Latvijas un Kipras tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2010.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2004

6 246 322

3 137 460

2005

16 930 244

6 483 290

2006

13 388 730

15 039 053

2007

18 088 269

90 711 325

2008

14 808 000

40 233 052

2009

8 987 191

14 879 045

2010

11 758 176

12 297 980

 


Eksporta preces uz Kipru sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

11 758 176

100 %

Minerālie produkti:

- Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 95,41%

2 244 907

19,09%

Dažādas rūpniecības preces:

- Mēbeles un to daļas – 88,98%

2 156 020

18,34%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam – 40,92%

1 985 553

16,89%

Koksne un tās izstrādājumi:

- Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 51,47%

1 549 614

13,18%

Metāli un to izstrādājumi

1 524 560

12,97%

Pārtikas rūpniecības produkti

701 143

5,96%

Transporta līdzekļi

541 793

4,61%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

231 058

1,97%

Augu valsts produkti

192 680

1,64%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

173 446

1,48%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

172 265

1,47%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

158 739

1,35%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

94 903

0,81%


Importa preces no Kipras sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

12 297 980

100 %

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons:

- Tualetes papīra vai sejas salvešu, dvieļu vai galdautu materiāli – 78,86%

1 997 034

16,24%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Medikamenti – 71,69%

1 941 089

15,78%

Transporta līdzekļi:

- Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai – 97,62%

1 874 073

15,24%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

- Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai – 63,54%

1 781 161

14,48%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Telefonu aparāti – 66,40%

1 469 016

11,95%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

1 097 341

8,92%

Pārtikas rūpniecības produkti

767 321

6,24%

Minerālie produkti

659 500

5,36%

Metāli un to izstrādājumi

237 066

1,93%

Augu valsts produkti

234 619

1,91%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

78 871

0,64%

Dažādas rūpniecības preces

50 070

0,41%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

49 359

0,40%


Investīcijas (Latvijas Bankas un SIA Lursoft dati)

 

2010. gada IV ceturkšņa beigās Latvijā reģistrētie Kipras tiešo investīciju atlikumi bija 287,5 MLVL. Attiecībā uz šīm investīcijām ir jāņem vērā tas, ka Kiprā darbojas liels skaits ārzonas kompāniju, t.sk. ar Latvijas kapitālu. Investīcijas 41,6 % apmērā veiktas nekustamā īpašuma sektorā. Savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Kiprā – 29,1 MLVL, no tām 76% investīciju veiktas finanšu starpniecības sektorā.

2011.gada 1.aprīlī Kipras tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā sastādīja 219,20 MLVL (6.vieta). Kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 416 Latvijas – Kipras kopuzņēmumi.

 

 Lielākie investori (avots: „Lursoft” apkopotā Uzņēmumu reģistra informācija):

-          „Euromin Holdings (Cyprus) Limited” investīcijas 36,31 MLVL apmērā (34,76% AS „Ventspils Nafta”);

-          „Aureja Limited” investīcijas 29,29 MLVL apmērā (100 % SIA „Bolderaja Ltd.” akciju; 96,80% AS „Bolderāja” akciju, darbojas finiera ražošanas jomā).

-          Karista Enterprises Company Limited - investīcijas 23,31 MLVL apmērā (100 % AS „Rīgas Transporta flote” akciju, holdingkompāniju darbība).

-          AR ENTERTAINMENT LIMITED – investīcijas 12,5 MLVL apmērā (100 % SIA „Arēna Rīga”).

-          UNIMAIN HOLDINGS LIMITED - investīcijas 9,58 MLVL apmērā (23,68 % AS „PrivatBank” akciju, darbojas finanšu jomā).




SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

2001.gada 8.martā Nikosijā (Kipra) tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgums par sadarbību tūrisma jomā (turpmāk – Nolīgums), kurš ir spēkā no 2005.gada 18.marta.

Nolīgums paredz sekmēt un paplašināt tūrisma sakarus Latviju un Kipru, kas veicinātu tūrisma plūsmu starp abām valstīm, kā arī stiprinātu Latvijas un Kipras valsts pārvaldes iestāžu un tūrisma organizāciju sadarbību.

Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras izstrādāto Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam, Kipra ir atzīta par sekundāru ārvalstu tūrisma mērķa tirgu, kurā tiek veiktas selektīvas mārketinga aktivitātes, pamatojoties uz detalizētu kritēriju izvērtējumu un atkarībā no finanšu resursu pieejamības.

Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā nav datu par Kipru pēc robežšķērsojumu apsekojuma. Saskaņā ar tūrisma firmu apsekojuma datiem 2009. gadā no Kipras Latvijā bija iebraukuši 20 ceļotāji, savukārt uz Kipru devās 587 tūristi no Latvijas.

 

 


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas Valsts prezidenta vizītes:

2007. gada 3. – 5. jūnijā                  

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Kiprā.

Latvijas Republikas ārlietu ministra vizītes:

2005. gada 18.-21. maijā  Latvijas ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika oficiālā vizīte Kiprā.
2001. gada 07.-09. martā                 Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Kiprā.

Kipras Republikas Ārlietu ministra vizītes:

1997. gada 04.-06. septembrī            Kipras ārlietu ministra Ioannis Kasoulides oficiālā vizīte Latvijā.

Citas vizītes:

No Latvijas:

2007 gada 3. – 5. jūnijā                    Latvijas ekonomikas ministra Jurija Stroda vizīte Kiprā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās vizītes ietvaros.
2001. gada 01.-04. novembrī            Latvijas ekonomikas ministra Aigara Kalvīša vizīte Kiprā.
2000. gada 13.-17. decembrī            Latvijas satiksmes ministra Anatolija Gorbunova vizīte Kiprā.
1997. gada 30. maijā -08. jūnijā     LR Saeimas delegācijas vizīte Kiprā Ziedoņa Čevera vadībā.
 1997. gada  aprīlī       LR Saeimas delegācijas vizīte Kiprā Ivara Ķezbera vadībā

 No Kipras:

2005. gada 10.-13. aprīlī   Kipras tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra Doros Teodoru vizīte.
2005. gada 28. februārī         Kipras finanšu ministra Iacovos Keravnos vizīte.
2004. gada 14. maijā Kipras prezidenta īpašā sūtņa D. Michaelides vizīte.
2002. gada 25.-27. jūnijā     Kipras tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministra Nikos Rolandis vizīte.
2001. gada 31.-29. maijā       Kipras Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Michalis Attalides vizīte.


INFORMĀCIJAS AVOTI

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Kipras Republika 

 

Saites:

Kipras Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa – www.mfa.gov.cy