Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas attiecības [06.01.2012]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvija augsti novērtē, ka Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gada 7.septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku tika nodibinātas 1991.gada 12.septembrī. Plašākā vēsturiskā skatījumā mūsu valstij ir bijis ļoti svarīgi, ka Latvijas okupācijas gados Ķīnas valdība neatzina Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS. 

 

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1992.gada 10.janvārī Latvijā oficiāli uzsāka darbību ĶTR pagaidu pilnvarotais lietvedis Chen Di, bet 1994.gada augustā Rīgā tika atvērta ĶTR vēstniecība. Pašreizējais Ķīnas vēstnieks Latvijā Hu Ješuņs (Hu Yeshun) 2010.gada 17.augustā iesniedza akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Latvijas vēstniece Ķīnas Tautas Republikā ir Ingrīda Levrence, kura 2009.gada 15.janvārī iesniedza akreditācijas rakstu Ķīnas prezidentam Hu Dziņtao (Hu Jintao).

Kopš 2002.gada septembra Latvijas intereses ĶTR Honkongas Īpašajā Administratīvajā reģionā pārstāv LR Goda konsuls Rodžers Kings (Roger King). 


 

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Ekonomiskās attiecības regulē Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības ekonomiskās sadarbības līgums (spēkā no 01.12.2004.). Saskaņā ar tā 6. pantu tika nodibināta Latvijas Republikas–Ķīnas Tautas Republikas  Apvienotā starpvaldību komiteja, kas pārrauga līguma darbību un ar to saistīto jautājumu īstenošanu. 2009. gada 20. novembrī Rīgā notika Apvienotās starpvaldību komitejas septītā sēde.

 

 

Tirdzniecība (avots: Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde)

 

2010.gads


  • Eksports:

1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %

3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %

4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%

5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %

...

28. Ķīna – 25 019 350 EUR jeb 0,40%


  • Imports:

1. Lietuva – 497 173 377 EUR jeb 15,85 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 373 603 087 EUR jeb 11,91 %

3. Vācija – 351 270 389 EUR jeb 11,20 %

4. Polija – 231 454 944 EUR jeb 7,38 %

5. Igaunija – 218 204 725 EUR jeb 6.96 %

...

11. Ķīna – 216 102 263 EUR jeb 2,88 %

 

Latvijas un Ķīnas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2010.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2004

10 644 726

88 572 605

2005

10 202 262

128 883 337

2006

19 281 413

190 443 275

2007

22 461 082

350 663 668

2008

27 406 788

364 748 182

2009

15 809 104

141 570 432

2010

25 019 350

216 102 263


Latvijas – Ķīna tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sasniedz 241,12 MEUR, Ķīnai ieņemot 15.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Ķīnu: -191,08 MEUR.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu, 2010.gadā Latvijas – Ķīnas savstarpējais tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 53% jeb 83,74 MEUR (t.sk. Latvijas eksports uz Ķīnu ir pieaudzis par 58% jeb 9,21 MEUR, savukārt imports no Ķīnas ir pieaudzis par 53% jeb 74,53 MEUR).


Galvenās eksporta preces uz Ķīnu sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

25 019 350

100%

Metāli un to izstrādājumi

Vara atgriezumi: 57,82%

Alumīnija atgriezumi: 23,75%

Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi: 8,39%

9 687 086

38,72%

Minerālie produkti

Kūdra: 95%

3 554 804

14,21%

Augu valsts produkti

Saldēti augļi un rieksti: 99,37%

3 159 030

12,63%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Elektromotori un elektroģeneratori: 36,73%

Elektrības transformatori: 14,94%

Diodes, tranzistori utml.: 11,36%

1 881 223

7,52%

Dažādas rūpniecības preces

Mēbeles un to daļas: 94,16%

1 444 276

5,77%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

Tualetes ziepes: 34,45%

Kosmētikas vai ķermeņa kopšanas līdzekļi: 16,35%

1 263 867

5,05%

Koksne un tās izstrādājumi

Kokskaidu plātnes: 57,55%

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli: 40,27%

1 093 963

4,37%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

951 317

3,80%

Transporta līdzekļi

857 414

3,43%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

523 316

2,09%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

375 290

1,50%


Galvenās importa preces no Ķīnas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

216 102 263

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Telefonu aparāti: 35,07%

Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki: 16,80%

98 890 373

45,76%

Dažādas rūpniecības preces

Mēbeles un to daļas: 18,80%

Sēdekļi: 18,01%

26 579 637

12,30%

Metāli un to izstrādājumi

Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi: 28,11%

20 739 631

9,60%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

Aizkari: 7,58%

15 937 577

7,38%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

Jaunas gumijas pneimatiskās riepas: 44,59%

Plastmasas izstrādājumi: 19,41%

13 691 661

6,34%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

7 061 014

3,27%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

5 166 401

2,39%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

5 112 296

2,37%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

3 505 304

1,62%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

2 968 133

1,37%

Pārtikas rūpniecības produkti

2 852 886

1,32%

Transporta līdzekļi

2 557 145

1,18%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

2 405 759

1,11%

Koksne un tās izstrādājumi

2 309 391

1,07%

Augu valsts produkti

2 212 441

1,02%

 

Investīcijas (Avots: Latvijas Banka, Lursoft)


Līdz 2010. gada 3.ceturkšņa beigām Ķīnas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastāda 0,5 miljonus LVL (0,1 miljons LVL vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, 0,1 miljons LVL operācijās ar nekustamo īpašumu un 0,4 miljoni LVL neklasificētajā darbībā), savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Ķīnā nav reģistrēti (Latvijas Bankas dati).

2011.gada 28.februārī Ķīnas investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos sastādīja 0,18 miljonus LVL (72.vieta), kā arī reģistrēti 39 Ķīnas investori (Lursoft datu bāze).


 

Tirdzniecība un investīcijas

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Taivānu

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Honkongu 



SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

2006.gada 19.decembrī Pekinā tika parakstīta Latvijas Republikas  un Ķīnas Tautas Republikas  aizsardzības ministriju vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā. Vienošanās paredz militāro novērotāju piedalīšanos militārajās mācībās un apmaiņas programmas saistībā ar militārās apmācības jomu. Tā piemēram, 2007.gada rudenī Latvijas Republikas AiM eksperts piedalījās Ķīnas Tautas Republika  Nacionālās Aizsardzības universitātes kursā. Savukārt, 2008.gada martā Ķīnas Tautas Republikas Tautas Atbrīvošanas Armijas kadets piedalījās Latvijas Republikas  AiM organizētājās mācībās ūdenslīdēju apmācības kursā, kas notika Liepājas Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolā.



SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

1996.gadā tika noslēgts Latvijas Republikas  valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Kultūras un izglītības sadarbības līgums, uz kā pamata ĶTR valdība ikgadēji piešķir stipendijas Latvijas studentiem un pētniekiem mācībām Ķīnā. 2008.gadā Ķīnas vēstniecība ir piešķīrusi trīs ĶTR valdības sponsorētās stipendijas.

Latvijas Universitātē, Vidzemes augstskolā un Daugavpilī pasniedz ĶTR valdības apmaksāti ķīniešu valodas skolotāji.

Pēc Ķīnas vēstniecības datiem šobrīd apmēram 400 studentu Latvijā studē ķīniešu valodu.

2005.gada oktobrī tika nodibinātais Konfūcija centrs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Konfūcija centrs sadarbībā ar ĶTR vēstniecību ikgadēji organizē ķīniešu valodas runas konkursu "Ķīniešu valodas tilts". Ķīnas vēstniecība regulāri piedāvā RSU stipendijas īstermiņa Ķīnas tradicionālās medicīnas kursos.

2010. gada 22. oktobrī tika noslēgta Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas Kultūras ministriju sadarbības programma 2011.-2015. gadam, kuras mērķis ir veicināt sadarbību kultūras, sociālo zinību, veselības, sporta, izdevējdarbības, preses, radio, televīzijas un kino jomās.

2011. gada 4. novembrī tika atklāts Latvijas Universitātes Konfūcija institūts, kas izveidots ar Latvijas Universitātes un Dienvidķīnas Pedagoģiskās universitātes (Guandžou) kopīgiem spēkiem Ķīnas valodas pārvaldes („Haņbaņ”) virsvadībā.


 


SADARBĪBA VESELĪBAS APRŪPES JOMĀ

2007.gada oktobrī Rīgā tika noslēgts Latvijas Republikas Veselības ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Veselības ministrijas Saprašanās Memorands par sadarbību veselības nozarē, kas paredz informācijas apmaiņu par jaunāko medicīnas nozarē, medicīnas ekspertu un delegāciju apmaiņu, kā arī sadarbību pētījumu veikšanā.




NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Ķīnā 

2011. gada 5.-9. septembris

Ekonomikas ministra A. Kampara darba vizīte Ķīnā, piedaloties 7. Ziemeļaustrumāzijas Investīciju un tirdzniecības foruma ietvaros.

2010. gada 18.-22. oktobris

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturējās darba vizītē Ķīnā. Vizītes laikā Valsts prezidents tikās ar Ķīnas viceprezidentu Sji Dziņpinu (Xi Jinping) un viesojās Šenjanā, Šanhajā un Pekinā. Šanhajā V. Zatlers atklāja Latvijas Nacionālās dienas programmu starptautiskajā izstādē „World Expo 2010”. Valsta prezidenta delegācijā piedalījās arī ekonomikas ministrs A. Kampars, kultūras ministrs I. Dālderis un izglītības un zinātnes ministre T. Koķe.   Kopā ar V. Zatleru uz Ķīnu devās arī 23 Latvijas uzņēmēji, kas pārstāvēja transporta un loģistikas, finanšu, mašīnbūves un metālapstrādes, pārtikas produktu, informācijas tehnoloģiju, izglītības, medicīnas un kultūras nozares.

2010. gada 23.-27. maijs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Ķīnā. Vizītes laikā V. Dombrovskis tikās ar Ķīnas vicepremjeru Hueju Ljanju (Hui Liangyu) un Ķīnas Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētāju Vu Banguo (Wu Banguo), piedalījās Pirmajā Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā un atklāja starptautiskās izstādes Šanhajā "World Expo 2010" Latvijas paviljonu.

2010. gada 24.-29. aprīlis

Saeimas Ārlietu komisijas deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Eglīša un Ērikas Zommeres vizīte Ķīnā. Saeimas delegācija tikās ar Ķīnas Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces vicepriekšsēdētāju Dzjanu Šušenu (Jiang Shusheng), Ārlietu komisijas locekli, Latvijas-Ķīnas sadarbības grupas priekšsēdētāju Ma Veņpu (Ma Wenpu) un Finanšu komitejas priekšsēdētāja vietnieku Hao Žujuiu  (Hao Ruyu).

2010. gada 18. marts

Pekinā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja valsts sekretārs Andris Teikmanis. Vizītes ietvaros A. Teikmanis apmeklēja Šanhaju un tikās ar Šanhajas pilsētas Ģenerālsekretāra vietnieku Ša Hailiņu (Sha Hailin).

2010. gada 1.-7. marts

Veselības ministres Baibas Rozentāles vizīte Ķīnā. B. Rozentāle tikās ar Ķīnas veselības ministru Čenu Džu (Chen Zhu) un Valsts pārtikas un zāļu administrācijas amatpersonām.

2009. gada 1.-6. novembris

Kultūras ministra Inta Dāldera vizīte Ķīnā. I. Dālderis tikās ar Ķīnas kultūras ministru Cai Vu (Cai Wu), apmeklēja Pekinu un Šanhaju.

2009. gada 10.-12. septembris

Valsts prezidents Valdis Zatlers apmeklēja Ķīnu, lai piedalītos ikgadējā Dalianas Pasaules ekonomikas forumā. Foruma ietvaros V. Zatlers tikās ar Ķīnas premjerministru Venu Dzjabao (Wen Jiabao).

2008.gada 24.-25.oktobris

Ministru prezidents Ivars Godmanis piedalās ASEM organizācijas dalībvalstu septītajā samitā Pekinā. Vizītes laikā Ivars Godmanis tikās ar ĶTR dzelzceļa ministru Ļiu Džidzjuņu (Liu Zhijun).

2008.gada 23.augusts

Pekinā Olimpisko spēļu ietvaros notika Ministru prezidenta Ivara Godmaņa tikšanās ar ĶTR Valsts padomes premjeru Venu Dzjabao (Wen Jiabao). Sarunas laikā tika apspriesti tādi jautājumi kā Latvijas - Ķīnas tirdzniecības deficīta izlīdzināšana, Latvijas eksporta veicināšana uz Ķīnu un sadarbība transporta jomā.

2008.gada 11.augusts

Pekinā Olimpisko spēļu ietvaros notika Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar ĶTR prezidentu Hu Dziņtao (Hu Jintao). Sarunas laikā tika apspriestas ekonomiskās sadarbības intensificēšanas iespējas, attīstot transporta sakarus un veicinot Latvijas preču eksportu uz Ķīnu.

2007.gada 19.-22.oktobris

Pekinā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju konsultācijas drošības politikas jautājumos. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava, no Ķīnas puses - ārlietu viceministrs Vu Davejs (Wu Dawei).

2007.gada 5.-12.septembris

Ministru prezidents Aigars Kalvītis darba vizītē apmeklēja Ķīnu, kur piedalījās Dalianas Pasaules ekonomikas forumā. 6.septembrī Dalianā A. Kalvītis tikās ar ĶTR premjerministru Venu Dzibao (Wen Jiabao), bet 9.septembrī kopā ar Ķīnas vicepremjeri Vu Ji (Wu Ji) atklāja Ķīnas starptautisko investīciju un tirdzniecības izstādi.

2006.gada 12.-19.augusts

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres oficiālā vizīte Ķīnā pēc ĶTR Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētāja Wu Bangguo ielūguma.

2006.gada 14.-18.marts

Pekinā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas, ko vadīja valsts sekretārs Normans Penke.

2005.gada 22.-27.maijs

Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Ķīnā, tās laikā ministrs apmeklēja Pekinu, Guiļinu, Šanhaju. Vizītes tika parakstīts LR Ārlietu ministrijas un ĶTR Ārlietu ministrijas Sadarbības arhīvu jomā protokols.

2004.gada 12.-18.aprīlis

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Ķīnā. Vizītes laikā tika apmeklēta Šanhaja, Siaņa, Pekina un Honkonga, parakstīti 7 līgumi, organizēti 2 biznesa  forumi, atklāta Latvijas mākslinieku izstāde Pekinā.

2003.gada 14.-17.janvāris

Pekinā notiek  LV - ĶTR Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja ĀM Valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

2001.gada maijs–jūnijs

Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte ĶTR.

2000.gada jūnijs

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte ĶTR.

1997.gada pavasaris

Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa vizīte ĶTR.

1994.gada decembris

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte ĶTR.

Ķīnas amatpersonu vizītes Latvijā

2011. gada 10. maijs

Ķīnas Attīstības bankas viceprezidenta Gao Dzjana (Gao Jian) vizīte Latvijā, kuras laikā viņš tikās ar finanšu ministru A. Vilku un Latvijas Hipotēku un zemes bankas vadību.

2011. gada 19.-22. maijs

Ķīnas Tautas kongresa vicespīkera Haņa Cjide (Han Qide) Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētājas biedra Gundara Daudzes ielūguma. 

2011. gada 3.-6. aprīlis

Ķīnas Tautas kongresa Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Li Džaosjina (Li Zhaoxing) vizīte Latvijā pēc Saeimas ielūguma.

2011. gada 10.-11. marts

Ķīnas Komunistiskās partijas Ārējo sakaru departamenta, ministra Vana Dzjažuja (Wang Jiarui) vizīte Latvijā.

2009. gada 31. augusts - 2. septembris

ĶTR premjerministra vietnieka Hueja Ljanju (Hui Liangyu) oficiālā vizīte Latvijā. Vizītes laikā bija tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru, Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu. Vizītes ietvaros premjerministra vietnieks atklāja Latvijas-Ķīnas ekonomikas forumu, kā arī apmeklēja uzņēmumu "Pure Food".

2008.gada 17.-20.septembris

Latviju pēc Saeimas Ārlietu komisijas ielūguma apmeklē ĶTR Tautas Kongresa Ārlietu komisijas delegācija, ko vadīja tās priekšsēdētāja vietnieks Ma Veņpu (Ma Wenpu).

2007.gada 22.-25.oktobris

Ķīnas Tautas Republikas veselības viceministra Chen Xiaohong vizīte Latvijā pēc Latvijas Republikas veselības ministra V.Veldres ielūguma. Vizītes laikā tika parakstīts Veselības ministriju sadarbības līgums.

2007.gada 11.-12.septembris

Ķīnas Bankas pārvaldnieka Džou Sjaočuaņa (Zhou Xiaochuan, Governor of the Bank of China) vizīte Latvijā. Vizītes laikā bija tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu I.Rimševicu, kuras laikā tika apspriesti makroekonomisko procesu vadības jautājumi.

2007.gada 7.septembris

Rīgā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas pusi vadīja ĀM valsts sekretārs Normans Penke, bet Ķīnas - ārlietu ministra palīgs Kuns Cjuaņs (Kong Quan, Assistant Minister). Ķīnas delegācija pieklājības vizītē tikās ar ĀM parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu.

2006.gada  21.-22.aprīlis

ĶTR kultūras viceministres Meng Xiaosi vizīte Latvijā, tika apspriesta Latvijas un Ķīnas kultūras sadarbības programma.

2005.gada 19.augusts

ĶTR ārlietu ministra Li Džaosina (Li Zhaoxing) vizīte Latvijā.

2002.gada 10.-12.jūnijs

ĶTR prezidenta Dzjana Dzemina valsts vizīte Latvijā Baltijas valstu vizītes ietvaros.

2002.gada aprīlis

ĶTR Ārlietu ministra vietnieka Liu Gučana vizīte - politiskās konsultācijas.

2000.gada septembris

ĶTR Tautas Pārstāvju sapulces Patstāvīgās komitejas priekšsēdētāja Li Pena (Li Peng) vizīte Rīgā.

1999.gada marts

ĶTR premjerministra vietnieces Vu Ji vizīte Latvijā.


 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas Republikas divpusējie līgumi ar Ķīnu

 

Informācija ceļotājiem

 

Noderīgas saites