Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas attiecības [06.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvija augsti novērtē, ka Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gada 7.septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku tika nodibinātas 1991.gada 12.septembrī. Plašākā vēsturiskā skatījumā mūsu valstij ir bijis ļoti svarīgi, ka Latvijas okupācijas gados Ķīnas valdība neatzina Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS.
1992.gada 10.janvārī Latvijā oficiāli uzsāka darbību ĶTR pagaidu pilnvarotais lietvedis Chen Di, bet 1994.gada augustā Rīgā tika atvērta ĶTR vēstniecība. Pašreizējais Ķīnas vēstnieks Latvijā Hu Ješuņs (Hu Yeshun) 2010.gada 17.augustā iesniedza akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
Latvijas vēstniece Ķīnas Tautas Republikā ir Ingrīda Levrence, kura 2009.gada 15.janvārī iesniedza akreditācijas rakstu Ķīnas prezidentam Hu Dziņtao (Hu Jintao). Kopš 2002.gada septembra Latvijas intereses ĶTR Honkongas Īpašajā Administratīvajā reģionā pārstāv LR Goda konsuls Rodžers Kings (Roger King).
Ekonomiskās attiecības regulē Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības ekonomiskās sadarbības līgums (spēkā no 01.12.2004.). Saskaņā ar tā 6. pantu tika nodibināta Latvijas Republikas–Ķīnas Tautas Republikas Apvienotā starpvaldību komiteja, kas pārrauga līguma darbību un ar to saistīto jautājumu īstenošanu. 2009. gada 20. novembrī Rīgā notika Apvienotās starpvaldību komitejas septītā sēde.
Tirdzniecība (avots: Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde)
2010.gads 1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % ... 28. Ķīna – 25 019 350 EUR jeb 0,40% 1. Lietuva – 497 173 377 EUR jeb 15,85 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 373 603 087 EUR jeb 11,91 % 3. Vācija – 351 270 389 EUR jeb 11,20 % 4. Polija – 231 454 944 EUR jeb 7,38 % 5. Igaunija – 218 204 725 EUR jeb 6.96 % ... 11. Ķīna – 216 102 263 EUR jeb 2,88 %
Gads Eksports Imports 2004 10 644 726 88 572 605 2005 10 202 262 128 883 337 2006 19 281 413 190 443 275 2007 22 461 082 350 663 668 2008 27 406 788 364 748 182 2009 15 809 104 141 570 432 2010 25 019 350 216 102 263 Latvijas – Ķīna tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sasniedz 241,12 MEUR, Ķīnai ieņemot 15.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Ķīnu: -191,08 MEUR. Salīdzinājumā ar 2009.gadu, 2010.gadā Latvijas – Ķīnas savstarpējais tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 53% jeb 83,74 MEUR (t.sk. Latvijas eksports uz Ķīnu ir pieaudzis par 58% jeb 9,21 MEUR, savukārt imports no Ķīnas ir pieaudzis par 53% jeb 74,53 MEUR). Galvenās eksporta preces uz Ķīnu sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Ķīnas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Investīcijas (Avots: Latvijas Banka, Lursoft) Līdz 2010. gada 3.ceturkšņa beigām Ķīnas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastāda 0,5 miljonus LVL (0,1 miljons LVL vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, 0,1 miljons LVL operācijās ar nekustamo īpašumu un 0,4 miljoni LVL neklasificētajā darbībā), savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Ķīnā nav reģistrēti (Latvijas Bankas dati). 2011.gada 28.februārī Ķīnas investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos sastādīja 0,18 miljonus LVL (72.vieta), kā arī reģistrēti 39 Ķīnas investori (Lursoft datu bāze). Tirdzniecība un investīcijas Latvijas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu Latvijas ekonomiskās attiecības ar Taivānu Latvijas ekonomiskās attiecības ar Honkongu
2006.gada 19.decembrī Pekinā tika parakstīta Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas aizsardzības ministriju vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā. Vienošanās paredz militāro novērotāju piedalīšanos militārajās mācībās un apmaiņas programmas saistībā ar militārās apmācības jomu. Tā piemēram, 2007.gada rudenī Latvijas Republikas AiM eksperts piedalījās Ķīnas Tautas Republika Nacionālās Aizsardzības universitātes kursā. Savukārt, 2008.gada martā Ķīnas Tautas Republikas Tautas Atbrīvošanas Armijas kadets piedalījās Latvijas Republikas AiM organizētājās mācībās ūdenslīdēju apmācības kursā, kas notika Liepājas Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolā.
1996.gadā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Kultūras un izglītības sadarbības līgums, uz kā pamata ĶTR valdība ikgadēji piešķir stipendijas Latvijas studentiem un pētniekiem mācībām Ķīnā. 2008.gadā Ķīnas vēstniecība ir piešķīrusi trīs ĶTR valdības sponsorētās stipendijas. Latvijas Universitātē, Vidzemes augstskolā un Daugavpilī pasniedz ĶTR valdības apmaksāti ķīniešu valodas skolotāji. Pēc Ķīnas vēstniecības datiem šobrīd apmēram 400 studentu Latvijā studē ķīniešu valodu. 2005.gada oktobrī tika nodibinātais Konfūcija centrs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Konfūcija centrs sadarbībā ar ĶTR vēstniecību ikgadēji organizē ķīniešu valodas runas konkursu "Ķīniešu valodas tilts". Ķīnas vēstniecība regulāri piedāvā RSU stipendijas īstermiņa Ķīnas tradicionālās medicīnas kursos. 2010. gada 22. oktobrī tika noslēgta Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas Kultūras ministriju sadarbības programma 2011.-2015. gadam, kuras mērķis ir veicināt sadarbību kultūras, sociālo zinību, veselības, sporta, izdevējdarbības, preses, radio, televīzijas un kino jomās. 2011. gada 4. novembrī tika atklāts Latvijas Universitātes Konfūcija institūts, kas izveidots ar Latvijas Universitātes un Dienvidķīnas Pedagoģiskās universitātes (Guandžou) kopīgiem spēkiem Ķīnas valodas pārvaldes („Haņbaņ”) virsvadībā.
2007.gada oktobrī Rīgā tika noslēgts Latvijas Republikas Veselības ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Veselības ministrijas Saprašanās Memorands par sadarbību veselības nozarē, kas paredz informācijas apmaiņu par jaunāko medicīnas nozarē, medicīnas ekspertu un delegāciju apmaiņu, kā arī sadarbību pētījumu veikšanā.
Latvijas amatpersonu vizītes Ķīnā
2011. gada 5.-9. septembris Ekonomikas ministra A. Kampara darba vizīte Ķīnā, piedaloties 7. Ziemeļaustrumāzijas Investīciju un tirdzniecības foruma ietvaros. 2010. gada 18.-22. oktobris Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturējās darba vizītē Ķīnā. Vizītes laikā Valsts prezidents tikās ar Ķīnas viceprezidentu Sji Dziņpinu (Xi Jinping) un viesojās Šenjanā, Šanhajā un Pekinā. Šanhajā V. Zatlers atklāja Latvijas Nacionālās dienas programmu starptautiskajā izstādē „World Expo 2010”. Valsta prezidenta delegācijā piedalījās arī ekonomikas ministrs A. Kampars, kultūras ministrs I. Dālderis un izglītības un zinātnes ministre T. Koķe. Kopā ar V. Zatleru uz Ķīnu devās arī 23 Latvijas uzņēmēji, kas pārstāvēja transporta un loģistikas, finanšu, mašīnbūves un metālapstrādes, pārtikas produktu, informācijas tehnoloģiju, izglītības, medicīnas un kultūras nozares. 2010. gada 23.-27. maijs Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Ķīnā. Vizītes laikā V. Dombrovskis tikās ar Ķīnas vicepremjeru Hueju Ljanju (Hui Liangyu) un Ķīnas Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētāju Vu Banguo (Wu Banguo), piedalījās Pirmajā Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā un atklāja starptautiskās izstādes Šanhajā "World Expo 2010" Latvijas paviljonu. 2010. gada 24.-29. aprīlis Saeimas Ārlietu komisijas deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Eglīša un Ērikas Zommeres vizīte Ķīnā. Saeimas delegācija tikās ar Ķīnas Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces vicepriekšsēdētāju Dzjanu Šušenu (Jiang Shusheng), Ārlietu komisijas locekli, Latvijas-Ķīnas sadarbības grupas priekšsēdētāju Ma Veņpu (Ma Wenpu) un Finanšu komitejas priekšsēdētāja vietnieku Hao Žujuiu (Hao Ruyu). 2010. gada 18. marts Pekinā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja valsts sekretārs Andris Teikmanis. Vizītes ietvaros A. Teikmanis apmeklēja Šanhaju un tikās ar Šanhajas pilsētas Ģenerālsekretāra vietnieku Ša Hailiņu (Sha Hailin). 2010. gada 1.-7. marts Veselības ministres Baibas Rozentāles vizīte Ķīnā. B. Rozentāle tikās ar Ķīnas veselības ministru Čenu Džu (Chen Zhu) un Valsts pārtikas un zāļu administrācijas amatpersonām. 2009. gada 1.-6. novembris Kultūras ministra Inta Dāldera vizīte Ķīnā. I. Dālderis tikās ar Ķīnas kultūras ministru Cai Vu (Cai Wu), apmeklēja Pekinu un Šanhaju. 2009. gada 10.-12. septembris Valsts prezidents Valdis Zatlers apmeklēja Ķīnu, lai piedalītos ikgadējā Dalianas Pasaules ekonomikas forumā. Foruma ietvaros V. Zatlers tikās ar Ķīnas premjerministru Venu Dzjabao (Wen Jiabao). 2008.gada 24.-25.oktobris Ministru prezidents Ivars Godmanis piedalās ASEM organizācijas dalībvalstu septītajā samitā Pekinā. Vizītes laikā Ivars Godmanis tikās ar ĶTR dzelzceļa ministru Ļiu Džidzjuņu (Liu Zhijun). 2008.gada 23.augusts Pekinā Olimpisko spēļu ietvaros notika Ministru prezidenta Ivara Godmaņa tikšanās ar ĶTR Valsts padomes premjeru Venu Dzjabao (Wen Jiabao). Sarunas laikā tika apspriesti tādi jautājumi kā Latvijas - Ķīnas tirdzniecības deficīta izlīdzināšana, Latvijas eksporta veicināšana uz Ķīnu un sadarbība transporta jomā. 2008.gada 11.augusts Pekinā Olimpisko spēļu ietvaros notika Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar ĶTR prezidentu Hu Dziņtao (Hu Jintao). Sarunas laikā tika apspriestas ekonomiskās sadarbības intensificēšanas iespējas, attīstot transporta sakarus un veicinot Latvijas preču eksportu uz Ķīnu. 2007.gada 19.-22.oktobris Pekinā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju konsultācijas drošības politikas jautājumos. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava, no Ķīnas puses - ārlietu viceministrs Vu Davejs (Wu Dawei). 2007.gada 5.-12.septembris Ministru prezidents Aigars Kalvītis darba vizītē apmeklēja Ķīnu, kur piedalījās Dalianas Pasaules ekonomikas forumā. 6.septembrī Dalianā A. Kalvītis tikās ar ĶTR premjerministru Venu Dzibao (Wen Jiabao), bet 9.septembrī kopā ar Ķīnas vicepremjeri Vu Ji (Wu Ji) atklāja Ķīnas starptautisko investīciju un tirdzniecības izstādi. 2006.gada 12.-19.augusts Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres oficiālā vizīte Ķīnā pēc ĶTR Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētāja Wu Bangguo ielūguma. 2006.gada 14.-18.marts Pekinā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas, ko vadīja valsts sekretārs Normans Penke. 2005.gada 22.-27.maijs Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Ķīnā, tās laikā ministrs apmeklēja Pekinu, Guiļinu, Šanhaju. Vizītes tika parakstīts LR Ārlietu ministrijas un ĶTR Ārlietu ministrijas Sadarbības arhīvu jomā protokols. 2004.gada 12.-18.aprīlis Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Ķīnā. Vizītes laikā tika apmeklēta Šanhaja, Siaņa, Pekina un Honkonga, parakstīti 7 līgumi, organizēti 2 biznesa forumi, atklāta Latvijas mākslinieku izstāde Pekinā. 2003.gada 14.-17.janvāris Pekinā notiek LV - ĶTR Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja ĀM Valsts sekretārs Māris Riekstiņš. 2001.gada maijs–jūnijs Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte ĶTR. 2000.gada jūnijs Ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte ĶTR. 1997.gada pavasaris Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa vizīte ĶTR. 1994.gada decembris Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte ĶTR. Ķīnas amatpersonu vizītes Latvijā
Latvijas Republikas divpusējie līgumi ar Ķīnu
Noderīgas saites
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
