Latvijas un Izraēlas attiecības [29.12.2011] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā, kas joprojām ir vienīgā Izraēlas vēstniecība Baltijas valstīs. Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība. Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs divpusējais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze, notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls.
Diplomātiskie sakari starp Latviju un Izraēlu tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi, atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā. Latvijas vēstnieki Izraēlā
Izraēlas vēstnieki Latvijā
Latvijas Goda konsuli Izraēlā
Latvijas pārstāvju dalība starptautiska mēroga pasākumos
Seminārs par publisko diplomātiju
Izraēlas Knesetā darbojas Izraēlas-Latvijas parlamentāriešu draudzības līga, kuras vadītājs ir Kadimas deputāts Zevs Beļskis (Zeev Bielsky). Latvijas Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlu (11. Saeimā tā darbojas Borisa Cileviča vadībā). Starp Latvijas un Izraēlas parlamentiem notiek vizīšu apmaiņa. Pēdējā Latvijas parlamentāriešu grupas vizīte Izraēlā notika 2008. gada 23.-26.februārī, Izraēlas parlamentāriešu vizīte Latvijā-2007. gada 12.–15. februārī. Latvijas Saeimas deputāti (Ārlietu komisija, Eiropas lietu komisija, sadarbības grupa) labprāt tiekas ar Izraēlas pārstāvjiem, kas ierodas vizītēs Latvijā. Saeimas Deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu ir paudusi politisku atbalstu Izraēlai sakarā ar Irānas prezidenta M. Ahmadinedžada draudīgajiem izteikumiem un 3 nolaupīto Izraēlas karavīru atbrīvošanai, nosūtot vēstules Izraēlas vēstniekam Latvijā un Izraēlas-Latvijas parlamentu draudzības līgas vadītājam A. Ichaki. Latvijas parlamentārieši regulāri piedalās starptautiskos forumos par Tuvajiem Austrumiem: 2009. gada 7. - 13. jūnijā Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja V.Paegle piedalījās Čehijas deputātu palātas prezidenta organizētā ES dalībvalstu parlamentāriešu braucienā uz Tuvajiem Austrumiem (Ēģipte, Izraēla, Gazas josla). 2008. gada 6. - 7. novembrī Saeimas deputātu grupa vicespīkeres K.Pētersones vadībā piedalījās Izraēlas Eiropas draugu (European Friends of Israel) konferencē Parīzē. 2008. gada 3. - 7. februārī Saeimas deputātu grupa piedalījās Tuvo Austrumu miera procesam veltītā forumā "Parlamenti mieram", kura laikā apmeklēja Izraēlu, Jordāniju, Palestīniešu pašpārvaldi un Ēģipti un tikās ar augstākajām amatpersonām. 2007. gada 19. - 21. novembrī Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone piedalījās starptautiskā konferencē "Women`s Leadership for Sustainable Development", kas notika Izraēlas pilsētās Jeruzalemē un Haifā.
Latvijas - Izraēlas divpusējās ekonomiskās attiecības no 2004. gada 1. maija regulē ES - Izraēlas Asociācijas līgums (noslēgts 1995. gada 20. novembrī, spēkā no 2000. gada 1. jūnija). Latvijas ekonomiskās intereses Izraēlā pārstāv Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Haims Ariels. Latvija uzskata, ka abu valstu ekonomiskā sadarbība ir jāattīsta un jāatbalsta. Ir izveidota nepieciešamā līgumtiesiskā bāze ekonomisko attiecību attīstībai: 1995. gada 9. maijā stājās spēkā starpvaldību līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību; 2002.gada 22. augustā - sadarbības līgums starp muitām; 2002. gada 20. oktobrī - līgums par sadarbību tūrisma jomā; 2007. gada 1. janvārī - konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Par ekonomiskās sadarbības prioritārajām nozarēm Latvija uzskata inovācijas un tehnoloģijas, IT un programmatūras izstrādi, finanses, farmāciju, uz augstajām tehnoloģijām balstītu lauksaimniecību, sadarbību starp ostām, tūrismu. Tirdzniecība (Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde) Lai arī Latvijas–Izraēlas tirdzniecības apgrozījums pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis, joprojām abu valstu tirdzniecībā ir neizmantots potenciāls. Kopējais apgrozījums 2010. gadā bija 25 580 063 EUR, Izraēlai ieņemot 39.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. 2010. gadā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Izraēlu 5 663 037 EUR apmērā.
Eksports: 35. Izraēla – 15 621 550 EUR jeb 0,25% Imports: 38. Izraēla – 9 958 513 EUR jeb 0,13% Galvenās eksporta preces uz Izraēlu sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Izraēla sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Latvijas un Izraēlas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2010.gadam, EUR
Pasākumi biznesa kontaktu veicināšanai
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft) Līdz 2010. gada IV ceturkšņa beigām Izraēlas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastādīja 3,2 MLVL, savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Izraēlā nav reģistrēti (Latvijas Bankas dati).
2011.gada 4.martā Izraēlas investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos sastādīja 3,37 MLVL (41.vieta). 2011.gada 4.martā Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 235 Izraēlas investori (lielākā daļa investoru ir privātpersonas). (Lursoft datu bāze) Lielākie reģistrētie investori: 1) Andrey Shorin (100% „SD Elizabete”, SIA „Consulta”, SIA „European Distribution Center”, „Realty One”, 46% „Praximetrix” akciju) – 528 007 LVL; 2) Boriss Abramovičs (100% SIA „Iseco Security Technologies” 85% SIA „BVE Holding”) – 472 650 LVL; 3) Dmitri Koval (100% SIA „AB Consulting Company”, 13.96% SIA „Baltic Resort Project” akciju) – 352 000 LVL. Līgumtiesiskā bāze Kopš 1990. gada 4. maija ir noslēgti 15 Latvijas - Izraēlas starpvaldību līgumi. Darbs pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas turpinās. 2010.gada 12.maijā ir notikusi Latvijas un Izraēlas autotransporta ekspertu tikšanās, kuras laikā tika saskaņots Latvijas – Izraēlas nolīgums par starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem ar autotransportu. 2009. gadā tika parakstīti 2 līgumi: - Starpvaldību līgums par diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību darbinieku ģimenes locekļu apmaksātu nodarbinātību (Agreement between the Government of the Republic of Latvia and the Government of the State of Israel on Gainful Occupation for Family Members of a Member of a Diplomatic Mission or Consular Post), - Starpvaldību līgums par sadarbību veselības jomā (Agreement between the Government of the State of Israel and the Government of the Republic of Latvia on Cooperation in the Fields of Health).
Kopš 1995. gada 7. novembra sadarbību šajās jomās regulē Latvijas-Izraēlas līgums par sadarbību izglītības, kultūras un zinātnes jomās. 2007. gada 11. - 14. martā, balstoties uz šo līgumu, tika parakstīta Latvijas un Izraēlas sadarbības programma izglītībā, kultūrā un zinātnē.
Izglītība un zinātne Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, tiek piedāvātas stipendijas studiju un pētniecības darbam. Aktīvāko sadarbību ar Izraēlas augstskolām īsteno Latvijas Universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Kristīgā akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Ekonomikas augstskola. Regulāri tiek piedāvāta iespēja piedalīties MASHAV programmas tālākizglītības kursos. Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru. Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmijām, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopējām publikācijām. 20 Latvijas izglītotāju grupa piedalījās Starptautiskās holokausta izglītības skolas The International School for Holocaust Studies Yad Vashem tālākizglītības seminārā Izraēlā. Holokausta tēma ir iekļauta Latvijas skolu vēstures programmā un valsts pārbaudes darbos. Latvijas vēstures skolotāji ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu regulāri piedalās Yad Vashem centra rīkotajos starptautiskajos semināros vēstures skolotājiem. 2010. gada 1. - 10. februārī pirmā vēstures skolotāju grupa no Latvijas (25 skolotāji), piedalījās Jad Vashem memoriāla organizētā seminārā par holokausta jautājumiem. Projekts tika realizēts sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī kompāniju airBaltic. Kopumā Latvijā regulāri tiek rīkoti holokausta tēmas mācīšanai veltīti semināri vēstures skolotājiem (2009. gadā notika 2 semināri Rēzeknē un Rīgā). Kultūra Notiek regulāra kultūras un mākslas pasākumu apmaiņa, tai skaitā mākslas izstādes, izrādes un koncerti, abpusēja dalība mākslas festivālos, filmu demonstrējumi, sadarbība starp dzejniekiem un tulkotājiem, sadarbība starp muzejiem. 2011. gadā notikušie pasākumi: 31. maijs – Jeruzalemē atklāja Baltijas valstu mākslinieku izstādi. 2010. gadā notikušie pasākumi: 14. novembris – Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 92. gadadienai Telavivas Enav kultūras centrā atklāj izstādi „Jesaja Berlins un viņa laika Rīga” 2009. gadā notikušie pasākumi: Jūlijā – augustā - Izraēlas mākslinieces Taņas Prēmingeres un Ojāra Feldberga projekts "Latvijas akmens sēkla Izraēlā – Svētajā Zemē" Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā; 1. oktobrī - 7. Starptautiskā monoizrāžu festivāla "Zvaigzne" ieskaņa – Izraēlas diena (fotoizstāde, literārais teātris, dokumentālā filma) Rīgas Ebreju kopienas namā; 1. oktobrī - Rīgā filmētās ASV filmas "Irēnas Sendleres drosmīgā sirds" (The Courageous Heart of Irena Sendler) Latvijas pirmizrāde.
Arhīvi Notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas arhīviem, tai skaitā Latvijas Valsts vēstures arhīva dalība LU Jūdaikas centra projektā "Vārdi", kas tika īstenots sadarbībā ar Jad Vašem un Archives Kibbutz Shefayim; Latvijas valsts arhīvi sistemātiski sniedz informāciju fiziskām un juridiskām personām.
Sadarbība Annas Lindes fonda ietvaros 2009. gada 20.-30.novembrī Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra", kas ir Annas Lindes fonda Latvijas tīklu koordinējošā organizācija, Latvijas pilsētās (Rīga, Jelgava, Valmiera, Cēsis, Baldone, Balvi, Saldus, Madona) rīkoja starpkultūru nedēļu "Otrpus Vidusjūrai", kuras mērķis ir sniegt zināšanas, palielināt interesi un veicināt izpratni par dienvidu un austrumu Vidusjūras valstu sociālo un kultūru dažādību, kā arī informēt par sadarbības iespējām ar šo reģionu. Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004.g.) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā. Latvija atbalstīja 2007. gada 26. janvārī ANO Ģenerālajā Asamblejā pieņemto Rezolūciju par holokausta noliegšanas nosodījumu un līdz-sponsorēja 2007. gada 1. novembrī UNESCO pieņemto Rezolūciju par holokausta atceri. Pētniecība Lielu ieguldījumu holokausta mācību un informatīvo materiālu sagatavošanā ir devusi Latvijas Vēsturnieku komisija, kas izdod akadēmiskus pētījumus par Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Visos līdz šim izdotajos Vēsturnieku komisijas rakstu sējumos vairāk vai mazāk ir skarta holokausta tēma. 2008. gada oktobrī iznāca rakstu 23. sējums "Holokausta pētniecības problēmas Latvijā", kurš pilnībā ir veltīts holokausta problemātikai. Sējuma prezentācijā piedalījās Valsts prezidents V. Zatlers. 2007. gada pirmajā pusē Vēsturnieku komisijas rakstu pilni izdevumi kā dāvinājums tika izsūtīti visām Latvijas vidusskolām un profesionālajām skolām. 2009.gada oktobrī iznāca grāmata "Latvijas ebreji un padomju vara 1928-1953", kuras autori ir vēsturnieki Leo Dribins, Arturs Žvinklis, Aivars Stranga, Daina Bleiere, Ēriks Žagars, Josifs Šteimans un Irēne Šneidere. 2008. gada oktobrī iznāca prof. A. Strangas pētījums par ebreju vēsturi Baltijas valstīs "Ebreji Baltijā. No ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam 14.gs.-1945. gads". Vēsturnieku komisijas pārstāvji regulāri piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi. 2008. gada oktobrī latviešu valodā iznāca vācu autora Stīvena Bellera grāmata "Antisemītisms". Sekmīgi darbojas Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs. 2008. gada 2. jūnijā Latvijas Universitātē notika centra memoriālā pētījuma "Ebreji Latvijā 1941-1945. Vārdi un likteņi" prezentācija. Projekta ietvaros ir izveidota interneta mājas lapa (names.lu.lv), kurā ir pieejams visu pirmskara Latvijas ebreju saraksts (93 479) un viņu likteņi Holokausta laikā. Projekta prezentācijā piedalījās Valsts prezidents V. Zatlers. Jūdaikas centrs turpina darbu pie projekta "Latvijas ebreju mutvārdu vēsture", kas ir Filozofijas un socioloģijas institūta veiktā projekta "Latvijas Nacionālā mutvārdu vēsture" sastāvdaļa. Projekta mērķis ir rekonstruēt ebreju kopienu dzīvi dažādos Latvijas reģionos starpkaru periodā, balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām. Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi: Rīgā ir notikušas 7 starptautiskas konferences "Ebreji mainīgajā pasaulē”. Pēdējā no tām par tēmu "Ebreju mantojums Latvijā" notika 2009. gada 27. augustā. 2007. gada 16.oktobrī Polijas ebreju vēstures institūtā Latvijas vēstniecība Polijā organizēja publisko lekciju "Latvijas ebreju vēsture". 2006. gada 4. un 5. jūlijā notika starptautiska konference "Holokausts: atmiņa un mācība". Konferences patronese bija Latvijas prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. 2005. gada 18. augustā Rīgā notika starptautiska konference "No pagātnes uz nākotni: mācīšanās par holokaustu pilsoniskās izglītības kontekstā". 2005. gada 4. jūlijā ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas ietvaros notika Apaļā galda diskusija par Latvijas XX gadsimta aktuālām problēmām ar Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas un Francijas Holokausta piemiņas fonda prezidentes S. Veilas piedalīšanos. Piemiņa 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. Pieminekļa atklāšanā uzrunu teica Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs A. Pabriks. 2007. gada 30. jūlijā - 25. augustā Rīgā Melngalvju namā notika izstāde "Latvijas bērni zīmē un raksta par holokaustu un diskrimināciju". Izstādes atklāšanā piedalījās Valsts prezidents V. Zatlers un ārlietu ministrs A. Pabriks. Izraēlas sabiedrība jau trešo gadu var iepazīties ar izstādes "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas" eksponātiem. 2006. gada 14. novembrī notika kartes "Latvija. Sinagogas. Ebreju kapsētas. Holokausta upuru apbedījumu vietas" un Ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" izdotās Mendela Bobes grāmatas "Ebreji Latvijā" un "Ebreju tradīcija" prezentācijas. 2006. gada 11. aprīlī Daugavpilī tika atklāta atjaunotā 150 gadus vecā sinagoga. 2005. gada 6. decembrī notika ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai veltītās grāmatas "Kā zvaigzne tumsā" prezentācija. 2005. gada 29. jūnijā tika atklāts piemineklis nacionālsociālistiskās koncentrācijas nometnes "Riga – Kaiserwald" un papildnometņu ieslodzītājiem. Projektu atbalstīja Rīgas Dome un Vācijas vēstniecība Rīgā. 2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem (ap 19 000). Projekta iniciators ir sabiedriskais fonds "Liepājas ebreju mantojums". 2005. gada 16. maijā Kongresu namā tika atklāta izstāde "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas" un prezentēts konkursa darbu katalogs. 2005. gada 11. – 16.aprīlī Rīgā notika Eiropas Vēstures skolotāju asociācijas EUROCLIO gada konference, kurā tika runāts arī par holokausta izglītības jautājumiem. Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskā draudze "Šamir" ir izdevusi grāmatu "Latvija. Sinagogas un rabīni, 1918.-1940." latviešu, angļu, krievu valodās un ivritā, kas veltīta virsrabīnam Nātanam Barkānam. Ebreju glābēji Latvijā Izraēlas Valsts ir augstu novērtējusi Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu ebreju glābšanā kara laikā. 109 Latvijas ebreju glābēji ir saņēmuši Izraēlas apbalvojumu "Righteous among Nations". Pēdējie apbalvojums tika pasniegti 2008. gada septembrī Vilnim Kazimiram un Emmai Priedei. Starpkaru periodā Latvija deva patvērumu daudziem ebreju bēgļiem no Vācijas, tai skaitā ievērojamajam vēsturniekam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Semenam Dubnovam. Latvijas valdība bija atsaucīga pret tām partijām un organizācijām, kas veicināja cionismu Latvijā, tādējādi atbalstot nacionālas ebreju valsts nodibināšanu.
Latvijā dzīvo lielākā ebreju kopiena Baltijas valstīs - vairāk kā 10 000 cilvēku. Latvijā ir reģistrētas 24 ebreju sabiedriskās organizācijas un to apvienības (pēc Uzņēmumu reģistra datiem) un 13 ebreju reliģiskās organizācijas (pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem). 2003. gada 16. martā tika nodibināta Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kuras priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko. Latvijas valdība cieši sadarbojas ar Latvijas ebreju kopienu gan ebreju kultūras kopšanā Latvijā, gan holokausta izglītības un piemiņas jautājumos. 2011.gada 23.decembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Latvijas ebreju un draudžu padomes priekšsēdētāju Arkādiju Suharenko. Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas ebreju kopienas aktualitātes, Ārlietu ministrijas un Latvijas ebreju un draudžu padomes līdzšinējā sadarbība, kā arī plāni nākamajam gadam. 2010.g. 6. decembrī tika atklāta Rīgas Ebreju vidusskolas jaunā ēka Miera ielā. Skolas ēkā par pašvaldības budžeta līdzekļiem veikts kapitālais remonts un iegādātas mēbeles. Ar Latvijas ebreju kopienas un Vispasaules ebreju izglītības organizācijas atbalstu izveidots mūsdienīgs aprīkojums. 2009. gada 1.-6. jūnijā Rīgā notika starptautiska mēroga pasākums - filozofa un vēsturnieka Jesajas Berlina simtgadei veltīta starptautiska konference. 2009. gada 26. augustā pēc renovācijas tika atklāta Rīgas Sinagoga Peitavas ielā. Atklāšanā piedalījās Latvijas valdības pārstāvji un Izraēlas sabiedrisko lietu un diasporas ministrs Juli Edelsteins (Yuli Edelstein). Sinagoga ir atjaunota ar Latvijas valdības finansiālu atbalstu. Vienlaikus par Ebreju draudžu un kopienu padomes līdzekļiem tiek renovēta ēka blakus sinagogai, kurā plānots izvietot muzeju "Ebreji Latvijā un holokausts". 2007. gada 7. februārī ārlietu ministrs Artis Pabriks pasniedza Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu par darbu integrācijas procesu sekmēšanā un divpusējo attiecību attīstībā starp Latviju un Izraēlu Latvijas Ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" valdes priekšsēdētājam rabīnam Menahemam Barkānam. 2007. gadā Ebreju draudžu un kopienu padome sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi uzsāka kultūras pieminekļa-koka sinagogas restaurāciju. Projekts paredz atjaunot ēku gan kā lūgšanas namu, gan kultūras un tūrisma centru.
Divām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:
Latvija augstu vērtē sadarbību ar Izraēlu ANO sistēmas ietvaros un uzskata, ka Latvijas un Izraēlas savstarpējais atbalsts ANO struktūru vēlēšanās vērtējams kā abu valstu sadarbības nozīmīgs veids daudzpusējo attiecību jomā. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
