Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā, kas joprojām ir vienīgā Izraēlas vēstniecība Baltijas valstīs. Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.

Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs divpusējais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze, notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls. 

Diplomātisko attiecību vēsture

Diplomātiskie sakari starp Latviju un Izraēlu tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots  ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi,  atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā.

Latvijas vēstnieki Izraēlā

• Kārlis Eihenbaums 2004. gada 9. septembris - 2008. gada 5. jūlijs
• Jānis Lovniks 2000. gada janvāris - 2004. gada 1. maijs
• Ivars Silārs 1995. gada 19. janvāris - 2000. gads

Izraēlas vēstnieki Latvijā

• Hens Ivri  2006. gada 12. septembris –
• Garijs Korens  2003. gada 26. augusts – 2006. gada 17. jūlijs
• Ābrams Benjamins  2000. gada novembris - 2003. gada jūlijs 
• Odeds Ben-Hurs 1996.g.– 1999.g.
• Tova Hercla 1992.g. – 1996.g.

Latvijas Goda konsuli Izraēlā

• Izraēlā ir divi Latvijas Goda konsuli:
• Asafs Kaspi - Eilātā no 2004. gada 17. maija
• Sāra Allalufa - Ašdodā no 1997. gada 7. jūlija

Vizīšu apmaiņa

Latvijas amatpersonu vizītes Izraēlā

Izraēlas amatpersonu vizītes Latvijā

Dalība starptautiska mēroga pasākumos

Parlamentārā sadarbība

Izraēlas 17. Knesetā darbojas Izraēlas-Latvijas parlamentārās draudzības līga Avigdora Ichaki (Avigdor Yitzhaki) vadībā.

Kopš 2006. gada 16. novembra Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlu Borisa Cileviča vadībā.

Ekonomiskā sadarbība

Latvijas-Izraēlas divpusējās ekonomiskās attiecības no 2004. gada 1. maija regulē ES-Izraēlas Asociācijas līgums (noslēgts 1995. gada 20. novembrī, spēkā no 2000. gada 1. jūnija). Latvijas ekonomiskās intereses Izraēlā pārstāv Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Haims Ariels.

Latvija uzskata, ka abu valstu ekonomiskajai sadarbībai piemīt liels potenciāls. Ir izveidota nepieciešamā līgumtiesiskā bāze ekonomisko attiecību attīstībai: 1995. g. 9. maijā stājās spēkā starpvaldību līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību; 2002.g. 22. augustā-sadarbības līgums starp muitām; 2002. g. 20. oktobrī-Līgums par sadarbību tūrisma jomā; 2007. g. 1. janvārī - konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Prioritārās ekonomikas jomas, kurās Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Izraēlu ir: IT, bankas un finanses, farmācija, uz augstajām tehnoloģijām balstīta lauksaimniecība, tūrisms.

Tirdzniecība

Lai arī Latvijas–Izraēlas tirdzniecības apgrozījums pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis, joprojām abu valstu tirdzniecībā ir liels neizmantots potenciāls.

2007. gadā Latvijas-Izraēlas tirdzniecības apgrozījums veidoja 19.8 milj. EUR. Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Izraēlu. Latvijas eksports uz Izraēlu sastādīja nepilnus 7.00 milj. EUR, imports no Izraēlas-12.8 milj. EUR. Tradicionāli Latvijas galvenās eksporta preces bija pārtikas rūpniecības produkti (35.6%), koksne un izstrādājumi (32.7%), mašīnas un iekārtas (16.8%). Izraēlas eksportu uz Latviju galvenokārt veidoja pārtikas preces (27.7%), mašīnas un mehānismi (27%), ķīmiskās rūpniecības preces (20.9%).

Galvenās eksporta un importa preces 2007.gadā (milj. EUR)

Latvijas un Izraēlas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2000. līdz 2007.gada beigām, milj. EUR

Gads	Eksports	Imports
2000	1,71	12,54
2001	1,49	10,83
2002	2,02	10,37
2003	2,62	9,94
2004	3,21	8,64
2005	5,53	11,7
2006	6,92	14,0
2007	6,99	12,77

Investīcijas

Perspektīvs Latvijas-Izraēlas ekonomiskās sadarbības virziens ir investīciju piesaiste. Neskatoties uz salīdzinoši lielo Izraēlas-Latvijas kopuzņēmumu skaitu –228 (lielākie investori ir privātpersonas), Izraēlas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2007.gada 1.pusgadā sastādīja aptuveni 0.3 milj. EUR. Tikpat lielas ir arī Latvijas tiešās investīcijas Izraēlā.

Izraēlas uzkrāto investīciju Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sadalījums pa nozarēm:

Avots: Lursoft  

Pasākumi biznesa kontaktu veicināšanai

Sadarbība starptautiskajās organizācijās

Latvija augstu vērtē jau izveidojušos sadarbību ar Izraēlu ANO sistēmas ietvaros un uzskata, ka Latvijas un Izraēlas savstarpējais atbalsts ANO struktūru vēlēšanās vērtējams kā abu valstu sadarbības nozīmīgs veids daudzpusējo attiecību jomā.

Sadarbība kultūras, izglītības un zinātnes jomās

Latvijas-Izraēlas sadarbību izglītības, kultūras un zinātnes jomās regulē Latvijas-Izraēlas līgums par sadarbību izglītības, kultūras un zinātnes jomās (stājās spēkā 1995. g. 7. novembrī).

2007.gada 11.-14. martā uz minētā līguma pamata tika parakstīta Latvijas un Izraēlas sadarbības programma izglītībā, kultūrā un zinātnē 2007.-2010. gadam.

Latvijas un Izraēlas sadarbība izglītības, kultūras un zinātnes jomās attīstās intensīvi, notiek regulāra kultūras un mākslas pasākumu apmaiņa; abpusēji tiek piedāvātas stipendijas studiju un pētniecības darbam; ir uzsākta sadarbība starp abu valstu augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa.

Izglītība un zinātne

• No Latvijas augstskolām aktīvāko sadarbību īsteno Latvijas Universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Kristīgā akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Ekonomikas augstskola.
• 2006. gadā tika noslēgts sadarbības līgums par studentu apmaiņu starp Rīgas Ekonomikas augstskolu un Telavivas Universitāti;
• Rīgas Stradiņa universitāte piedalās pārmantojamo onkoloģisko slimību izpētes kopprojektā Standartization and optimization of oncologic counseling and testing in high-risk population in Latvia and Israel;
• LU Fizikas un matemātikas fakultāte sadarbojas ar Haifas Tehnisko universitāti un zinātnisko institūtu  Weizmann Institute;
• J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbojas ar Jeruzalemes Mūzikas un dejas akadēmiju Baltijas reģiona Mūzikas akadēmiju asociācijas ietvaros;
• Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte sadarbojas ar Ebreju Universitāti Jeruzalemē (tiek rīkotas dažādas konferences, ebreju literatūras un kultūras izpēte);
• Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sadarbojas ar Vingeitas Fiziskās izglītības un sporta institūtu (Wingate Institute for Physical Education and Sport);
• Latvijas Kristīgā akadēmija kopš 1994. gada ir iesaistīta starptautiskā projektā EMMAUS. Noslēgtais sadarbības līgums paredz iesaistīšanos arheoloģiskajos izrakumos Izraēlā;
• Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte sadarbojas zinātniskās izpētes darbā ar Ben Gurion University of the Negev;
• regulāri tiek piedāvāta iespēja piedalīties MASHAV programmas tālākizglītības kursos.
• 1992. gadā tika parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Izraēlas Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas saprašanās memorands, 1999. gadā tika parakstīts zinātniskās sadarbības līgums starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmijām. Puses regulāri apmainās ar jaunāko zinātnisko informāciju, tiek gatavotas kopējas publikācijas.
• No 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Judaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru.

Kultūra

Izstādes

• 2008. gada 6. līdz 27. februārī Rīgā viesojās divu ievērojamu Izraēlas foto mākslinieku Dāvida Rubingera un Pola Goldmana darbu izstāde "Izraēla: vēsture fotogrāfijās". Izstāde bija veltīta Izraēlas Valsts dibināšanas 60. gadadienai, kā arī atzīmējot Latvijas-Izraēlas diplomātisko attiecību 16. gadadienu. Izstādi organizēja Rīgas ebreju draudžu un kopienu padome ar Izraēlas vēstniecības Rīgā un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu. Izstādes atklāšanā piedalījās Valsts prezidents V. Zatlers un ārlietu ministrs m. Riekstiņš.
• 2007. gada 24. maijā Izraēlas pilsētā Netānijā tika atklāta fotoizstāde no Latvijas "Rīgas stāsti". 
• No 2007. gada 2. līdz 31. martam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija atvērta izstāde "Izraēlas mākslinieku ilustrācijas bērnu grāmatām".
• No 2006. gada 14. septembra līdz 1. oktobrim Jūrmalas pilsētas muzejā bija apskatāma Izraēlas fotomākslinieka Boaza Tala personālizstāde "Allegory/ Allegro Non Troppo".
• 2006. gada 25.maijā Sabiles Laikmetīgās mākslas un kultūras mantojuma centrā tika atklāta Izraēlas mākslinieku Talias Traininas akvareļu un Boaza Tala fotoizstāde.
• 2006. gada 3. maijā Prāgas Ebreju muzejā bija atvērta izstāde "Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atjaunošana", kā arī izstāde "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas".
• 2006. gada 21. februārī Jeruzalemes Ebreju mantojuma centrā "Hechal Shlomo" tika atklāta izstāde "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas" ar informāciju par ebreju kopienu Latvijā. Izstādi atklāja Latvijas prezidente Vaira Vīķe- Freiberga un Izraēlas Valsts prezidents Moše Kacavs.

Mūzika, deja

Notiek regulāras Latvijas māksliniecisko kolektīvu viesizrādes Izraēlā un Izraēlas mākslinieku koncerti Rīgā.

• 2008. gada jūlijā Izraēlas mākslinieki piedalījās džeza festivālā "Rīgas ritmi".
• 2007. gada septembrī Rīgā notika  Izraēlas kantoru koncerts.
• 2006. gada 22. - 25. decembrī Latvijas Radio koris kopā ar Jeruzalemes simfonisko orķestri un starptautisku atzinību guvušiem solistiem sniedza svētku koncertus Jeruzalemē un Telavivā.
• 2006. gada 8.-10. oktobrī Izraēlā notika bērnu mūzikas un mākslas festivāls "Bērnības skaņas" (Tzlilei Yaldut), kurā ar izrādi "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" piedalījās Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņi.
• 2006. gada 30. aprīlī Rīgas Ebreju kopienas namā notika Spānijas sefardu ansambļa koncerts.
• 2005. gada augustā starptautiskajā meiteņu un bērnu koru festivālā piedalījās bērnu koris no Izraēlas "Pa'amon".
• 2005. gada martā starptautiskajā kora diriģentu konkursā "Rīga 2005" piedalījās arī pārstāvji no Izraēlas.
• 2005. gadā Telavivā Suzannas Dellalas dejas centrā notika LNO baleta trupas izrādes "Dzeltenais tango" un "Gulbju ezers".

Literatūra

• 2007. gada 30. maijā notika grāmatas "Ebreju tautas vēsture" prezentācija, grāmatas tulkotājs- Ilmārs Zvirgzds.

Teātris

• 2005. gada 3. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notika seminārs Rainis un Svētā Zeme, kura ietvaros tika atklāta izstāde Rainis Svētajā Zemē. Projekts tapa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Latvijas Ārlietu ministriju, Latvijas vēstniecību Izraēlā un Izraēlas vēstniecību Latvijā.
• 2005. gada 29. oktobrī Rīgas Krievu drāmas teātrī notika pirmizrāde iestudējumam par ebreju glābēju Žani Lipki "Viens no jums".
• 2005. gada 2. - 4. jūnijā Rīgas Krievu drāmas teātra trupa ar vācu režisora Pītera Šteina iestudēto Antona Čehova lugu "Kaija" piedalījās teātra festivālā Jeruzalemē.

Kino

• 2007.gadā 7.Telavivas starptautiskajā animācijas kino festivālā tika demonstrēta Vladimira Leščova filma "Zuduši sniegā".
• 2006. gada 31. augustā Latvijas Universitātē pirmoreiz Rīgā tika demonstrēta režisora Andra Gaujas dokumentālā filma "3000 km līdz Apsolītajai Zemei".
• 2006. un 2008. gada pavasarī Rīgā, kinoteātrī "K.Suns" notika Izraēlas kino nedēļas, ko organizēja Izraēlas vēstniecība Latvijā. 
• 2005. gadā Latvijas filmas piedalījušās vairākos festivālos Izraēlā: aprīlī režisora V. Braslas spēlfilma "Ūdensbumba resnajam runcim" Eilatas Starptautiskajā filmu festivālā; jūlijā režisora  H. Franka filma "Shalom Germania" Jeruzalemes filmu festivālā.

Muzeji

• 2008. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir uzsācis sadarbību ar Izraēlā reģistrētu uzņēmumu "ESPRO Information Technologies Ltd." par muzeja audiogida izveides.
• 2006. gada martā Rīgas dome vienbalsīgi atbalstīja ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālā muzeja izveidi Ķīpsalā un 2007. gada 21. martā piešķīra 11 000 LVL no Rīgas pilsētas attīstības fonda memoriāla izveidei.
• Ilggadēja divpusēja sadarbība ar Izraēlu ir diviem Latvijas muzejiem: muzejam "Ebreji Latvijā" ir zinātniskā sadarbība ar memoriālu Jad Vašem, Latvijas un Igaunijas Ebreju asociāciju Izraēlā, Jeruzalemes Universitāti; Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam.

Arhīvi

• Latvijas valsts arhīvi sistemātiski sniedz informāciju fiziskām un juridiskām personām par tos interesējošiem jautājumiem un piedalījušies arī citās aktivitātēs:
• Latvijas valsts arhīvos kopš 2004. gada septembra reģistrēti un izpildīti vairāk kā 120 fizisko un juridisko personu pieprasījumi no Izraēlas.
• Latvijas Valsts vēstures arhīvs piedalījās Latvijas Universitātes Jūdaikas centra projektā "Vārdi", kas noritēja sadarbībā ar Jad Vašem un Archives Kibbutz Shefayim, sastādot Latvijas ebreju - holokausta upuru sarakstu.
• Latvijas Valsts vēstures arhīvs un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedalījās grāmatu "Rabīna Natana Barkāna piemiņai" un "Latvija. Sinagogas un rabīni, 1918.-1940." (izdota 2004. gadā) sagatavošanā.

Sadraudzības pilsētas

Divām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:

• 2003. gada 17. novembrī Daugavpils Dome parakstīja sadarbības līgumu ar Ramli (Ramle);
• 2000. gada 8. decembrī   Tukuma pilsētas dome parakstīja sadarbības līgumu ar Bneiaišu (Bney Ayish).

Līgumtiesiskā bāze

Kopš 1990. gada 4. maija ir noslēgti 13 Latvijas - Izraēlas starpvaldību līgumi.

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Izraēlas Valsts

Ebreju kopiena Latvijā

• Ebreju kultūras mantojums un tā piemiņa ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa.
• Latvijas valdība cieši sadarbojas ar Latvijas ebreju kopienu, kas pozitīvi ietekmē arī Latvijas-Izraēlas divpusējās attiecības. Latvijā dzīvo lielākā ebreju kopiena Baltijas valstīs, vairāk kā 10 000 cilvēku.
• Pēc Uzņēmumu reģistra sniegtajiem datiem Latvijā ir reģistrētas 24 Ebreju sabiedriskās organizācijas un to apvienības.
• Pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem ir reģistrētas 13 Ebreju reliģiskās organizācijas.
• 2003. gada 16. martā tika nodibināta Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kuras priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko.
• 2007. gada 7. februārī ārlietu ministrs Artis Pabriks pasniedza Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu par darbu integrācijas procesu sekmēšanā un divpusējo attiecību attīstībā starp Latviju un Izraēlu Latvijas Ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" valdes priekšsēdētājam rabīnam Menahemam Barkānam.
• Ar ES un Latvijas valsts finansiālo atbalstu Ebreju draudžu un kopienu padome ir uzsākusi vienīgās sinagogas Rīgā, Peitavas ielā renovāciju. Remonta darbus plānots pabeigt 2008. gada vasarā. Vienlaikus par Ebreju draudžu un kopienu padomes līdzekļiem tiek renovēta ēka blakus sinagogai, kurā plānots izvietot muzeju "Ebreji Latvijā un holokausts".
• 2007. gadā Ebreju draudžu un kopienu padome sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi uzsāka kultūras pieminekļa-koka sinagogas restaurāciju. Projekts paredz atjaunot ēku gan kā lūgšanas namu, gan kultūras un tūrisma centru.

Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa

• Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004.g.) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā.
• Latvija atbalstīja 2007. gada 26. janvārī ANO Ģenerālajā Asamblejā pieņemto Rezolūciju par holokausta noliegšanas nosodījumu un ko-sponsorēja 2007. gada 1. novembrī UNESCO pieņemto Rezolūciju par holokausta atceri.
• Holokausta tēma ir iekļauta Latvijas skolu vēstures programmā un valsts pārbaudes darbos.
• Latvijas vēstures skolotāji ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu regulāri piedalās Yad Vashem centra rīkotajos starptautiskajos semināros vēstures skolotājiem.
• Latvijā regulāri tiek rīkoti holokausta tēmas mācīšanai veltīti semināri vēstures skolotājiem (pēdējie semināri notika 2008. gada 5. februārī Rīgā, 9.-10. aprīlī Daugavpilī, 21.-22. maijā Liepājā).
• Lielu ieguldījumu holokausta mācību un informatīvo materiālu sagatavošanā ir devusi Latvijas Vēsturnieku komisija, kas izdod akadēmiskus pētījumus par Latviju 20. gadsimtā. 4 no 21 līdz šim izdotajiem komisijas rakstu sējumiem ir veltīti holokausta pētniecības jautājumiem Latvijā. Holokausta tematika netieši tiek aplūkota arī citos sējumos. Bez tam Vēsturnieku komisijas pārstāvji regulāri piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi.
• Sekmīgi darbojas Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs. 2. jūnijā Latvijas Universitātē notika centra memoriālā pētījuma "Ebreji Latvijā 1941-1945. Vārdi un likteņi" prezentācija. Projekta mērķis bija izpētīt, identificēt un fiksēt Latvijas ebreju likteņus holokausta laikā. Projekta ietvaros ir izveidota interneta mājas lapa (names.lu.lv), kurā ir pieejams visu ebreju (93 479) saraksts pirmskara Latvijā un viņu liktenis Holokausta laikā. Projekta prezentācijā piedalījās arī Valsts prezidents V. Zatlers.
• Jūdaikas centrs turpina darbu pie projekta "Latvijas ebreju mutvārdu vēsture", kas ir Filozofijas un socioloģijas institūta veiktā projekta "Latvijas Nacionālā mutvārdu vēsture" sastāvdaļa. Projekta mērķis ir rekonstruēt ebreju kopienu dzīvi dažādos Latvijas reģionos starpkaru periodā, balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām.
• Latvija regulāri organizē holokausta izpētei un ebreju kultūras, literatūras apzināšanai veltītus starptautiski nozīmīgus pasākumus:
  • 2007. gada 16.oktobrī Polijas ebreju vēstures institūtā Latvijas vēstniecība Polijā organizēja publisko lekciju "Latvijas ebreju vēsture".
  • 2006. gada 11.-14. septembrī notika 6. starptautiskā konference "Ebreji mainīgajā pasaulē", kuru organizēja Latvijas Universitāte, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, Latvijas Zinātņu akadēmija;
  • 2006. gada 4. un 5. jūlijā notika starptautiska konference "Holokausts: atmiņa un mācība". Konferences patronese bija Latvijas prezidente Vaira Vīķe- Freiberga.
• 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. Pieminekļa atklāšanā uzrunu teica Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs A. Pabriks.
• 2007. gada 30. jūlijā - 25. augustā Rīgā Melngalvju namā notika izstāde "Latvijas bērni zīmē un raksta par holokaustu un diskrimināciju". Izstādes atklāšanā piedalījās Valsts prezidents V. Zatlers un ārlietu ministrs A. Pabriks.
• Izraēlas sabiedrība jau trešo gadu var iepazīties ar izstādes "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas" eksponātiem.
• 2006. gada 14. novembrī notika kartes "Latvija. Sinagogas. Ebreju kapsētas. Holokausta upuru apbedījumu vietas" un Ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" izdotās Mendela Bobes grāmatas "Ebreji Latvijā" un "Ebreju tradīcija" prezentācijas.
•  2006. gada 11. aprīlī Daugavpilī tika atklāta atjaunotā vairāk kā 150 gadus vecā sinagoga.
• 2005. gada 6. decembrī notika ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai veltītās grāmatas "Kā zvaigzne tumsā" prezentācija.
• 2005. gada 18. augustā Rīgā notika starptautiska konference "No pagātnes uz nākotni: mācīšanās par holokaustu pilsoniskās izglītības kontekstā".
• 2005. gada 4. jūlijā notika Latvijas Universitātes Apaļā galda diskusija par Latvijas XX gadsimta aktuālām problēmām. Pasākums noritēja sadarbībā ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju un Latvijas Vēsturnieku komisiju ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas ietvaros. Diskusijā piedalījās Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga, un Francijas Holokausta piemiņas fonda prezidente S. Veila.
•  2005. gada 29. jūnijā tika atklāts piemineklis nacionālsociālistiskās koncentrācijas nometnes "Riga – Kaiserwald" un papildnometņu ieslodzītājiem. Projektu atbalstīja Rīgas Dome un Vācijas vēstniecība Rīgā.
• 2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem (ap 19 000). Projekta iniciators ir sabiedriskais fonds "Liepājas ebreju mantojums".

Saites:

• Izraēlas Valsts Ārlietu ministrija www.mfa.gov.il
• Izraēlas Valsts vēstniecība Latvijas Republikā http://riga.mfa.gov.il/mfm/web/main/missionhome.asp?MissionID=91&