Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Islandes attiecības [23.08.2011]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvijas un Islandes divpusējās attiecības tradicionāli ir ļoti labas. Cieša sadarbība izveidojusies ekonomikas, izglītības un kultūras jomā. Abu valstu sadarbība balstās uz reģionālo piederību, kopīgu vērtību izpratni un interesēm Eiropas ekonomiskās un politiskās integrācijas, kā arī drošības jautājumos.

2009. gada 16. jūlijā Islande iesniedza dalības pieteikumu Eiropas Savienībā. 2010. gada 27. jūlijā ar Islandi tika uzsāktas ES pievienošanās sarunas. Latvija ir gandarīta par ES pievienošanās sarunu sākšanu ar Islandi un atbalsta šīs valsts ES integrācijas procesu.


DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gada 22. augustā atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarību. Tajā pašā dienā starp Latviju un Islandi tika nodibinātas diplomātiskās attiecības.

2011. gada 22. augustā, godinot Islandes vēsturisko lomu Latvijas neatkarības atjaunošanā, Rīgā, Ķīpsalā, tika atklāts Islandes skvērs.

Islandes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā kopš 2010. gada 8. marta ir Elīna Flīgenringa (Elín Flygenring) ar rezidenci Helsinkos, Somijā. Latviju Islandē pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Andris Sekacis ar rezidenci Oslo, Norvēģijā.

Latvijas Republikas goda konsuls Islandē, Reikjavīkā, ir Jons Snorasons (Jon Snorrason).


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2004. gada 10. jūnijā Latvijas Saeimā tika nodibināta Latvijas un Islandes parlamentārās sadarbības grupa. 10. Saeimā parlamentārās sadarbības grupu 21 deputāta sastāvā vada Silva Bendrāte („Vienotība”), priekšsēdētāja vietniece – Ilze Vergina („Vienotība”).


SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Islande ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Ekonomiskajai sadarbībai bija pieaugoša tendence līdz 2007. gadam, kad kopējais tirdzniecības apgrozījums ar Islandi pārsniedza 40 milj. EUR. Līdz ar ekonomisko krīzi 2008. – 2010. gadā vērojams straujš eksporta kritums (36% 2010. gadā pret 2008. gadu). Imports šajā laika periodā savukārt ir pieaudzis par 78%.

Latvijas preču eksportā uz Islandi dominē koksne un tās izstrādājumi (49%), tekstilmateriāli un izstrādājumi (23%), kā arī metāli un to izstrādājumi (16%). Kokmateriālu eksportu pamatā veic Islandes investoriem piederoši Latvijas uzņēmumi (SIA “CED”, SIA “Byko-Lat”). No Islandes Latvijā galvenokārt tiek ievesti dzīvnieki un lopkopības produkcija (gk. saldētas zivis) /61%/, plastmasas un izstrādājumi no tām (19%), kā arī pārtikas rūpniecības produkti (12%).

Līdz 2011. gada 5. augustam Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 60 Latvijas – Islandes kopuzņēmumi.


Latvijas un Islandes tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2004

27 928 087

3 535 621

2005

31 606 317

3 208 507

2006

33 956 064

2 263 734

2007

40 705 593

2 177 965

2008

27 531 834

1 670 549

2009

11 327 272

1 951 656

2010

9 819 890

2 975 532


SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ

Sadarbība ar Islandi lielākoties notiek Ziemeļvalstu Ministru padomes izglītības programmas NORDPLUS apakšprogrammu ietvaros, kā arī, izmantojot Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEA) finanšu instrumentu piedāvātās stipendiju programmas izglītības darbiniekiem, pedagogiem un studentiem. Kopš 1992. gada Islandes valdība piedāvā stipendijas islandiešu valodas un kultūras studijām Reikjavīkas Universitātē un katru gadu tām piesakās vairāki pretendenti.

Divpusējās sadarbības līgumi ar Islandes augstskolām ir vairākām Latvijas augstskolām.

2009./2010. akadēmiskajā gadā 11 Latvijas augstskolu studenti apmaiņas programmu ietvaros studēja Islandes augstskolās. LU un Rīgas Stradiņa universitātei notiek personāla apmaiņa ar Islandes augstskolām.


SADARBĪBA KULTŪRĀ

Latvijas iedzīvotājiem ir samērā plašas iespējas iepazīt Islandes mūsdienu kultūru, pateicoties Ziemeļu Ministru padomes un tās programmu atbalstam. Ziemeļvalstu kultūras pasākumu Latvijā ietvaros regulāri tiek demonstrētas Islandē tapušas mākslas filmas, notiek islandiešu mūziķu uzstāšanās un mākslinieku izstādes.

2009. gadā no 16. oktobra līdz 24. oktobrim Rīgas kinoteātrī „K Suns” norisinājās 10. Ziemeļvalstu filmu dienas. Deviņu dienu laikā tika demonstrētas jaunākās filmas no Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas. 16. un 19. oktobrī tika demonstrēta Islandes režisores Solveigas Anspahas filmu „Drīz būšu” (2008); 18. un 23. oktobrī – režisores Valdisas Oskardotiras filmu „Lauku kāzas” (2008).

Teātris „United Intimacy” no 2009. gada 30. aprīļa līdz 21. maijam Rīgā rīkoja Ziemeļu dramaturģijas mēnesi „Karstie Ziemeļi”. 21. maijā klubā „Karakums” jaunās dramaturģijas lasījumu mēneša ietvaros notika Jona Atli Jonsona lugas „Bangas” lasījums.

2010. gada 29. janvārī elektroniskās mūzikas pasākumā Rīgā, Andrejsalas „Peldošajā darbnīcā” uzstājas Islandē populārs diskžokejs Jack Schidt.

Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā no 2010. gada 17. līdz 22. augustam norisinājās 6. Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuros piedalījās arī kori no Latvijas – ap 200 dziedātāju.


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2011. gada 22. augusts

Islandes ārlietu ministra Ossura Skarphedinsona (Össur Skarphéðinsson) darba vizīte Latvijā. Islandes skvēra atklāšana Rīgā.

2010. gada 27. augusts

Ārlietu ministra Aivja Roņa tikšanās ar Islandes Republikas ārlietu ministru Ossuru Skarphedinsonu (Össur Skarphéðinsson) Baltijas jūras valstu padomes ministru sesijas ietvaros Rīgā.

2010. gada 28. janvāris

Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Islandes prezidentu Olafuru Ragnāru Grimsonu (Olafur Ragnar Grimsson) Davosas ekonomiskā foruma ietvaros.

2009. gada 3. jūnijs

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar Islandes Republikas ārlietu ministru Ossuru Skarphedinsonu (Össur Skarphéðinsson) Baltijas jūras valstu padomes ministru sesijas ietvaros Elsinorā.

2008. gada 8. septembris

Islandes ārlietu ministres Ingibjorgas Sūlrunas Gisladotiras (Ingibjörg Sólrún Gísladóttir) darba vizīte Latvijā.

2007. gada 17. janvāris

Latvijas un Islandes ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Rīgā.

2006. gada 7. - 8. jūnijs

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Islandē (piedalīšanās 7. Baltijas jūras valstu padomes samitā).

2005. gada 24. oktobris

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Islandē (piedalīšanās Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmē).

2002. gada 11. - 13. augusts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Islandē.

2002. gada 6. - 9. jūnijs

Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Islandē.

2001. gada 24. - 26. augusts

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Islandē (Baltijas valstu ārlietu ministru piedalīšanās svinīgajos pasākumos sakarā ar diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadi).

2000. gada 30. jūnijs - 3. jūlijs

Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Islandē (piedalīšanās Kristietības tūkstošgades svinībās).

2000. gada 24. - 27. maijs

Islandes Republikas premjerministra Dāvida Odsona (Davíð Oddsson) oficiālā vizīte Latvijā.

1999. gada 8. - 10. oktobris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Islandē (piedalīšanās Islandes un ASV valdību rīkotajā konferencē „Sievietes un demokrātija nākamā gadu tūkstoša rītausmā”).

1999. gada 19. - 21. aprīlis

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Islandē.

1998. gada 11. - 13. jūnijs

Islandes Republikas Prezidenta Olafura Ragnara Grimsona valsts vizīte Latvijā.

1996. gada 13. - 16. oktobris

Ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Islandē.

1996. gada 18. - 20. septembris

Ministru prezidenta Andra Šķēles oficiālā vizīte Islandē.

1991. gada 26. augusts

Ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Islandē (protokola parakstīšana par diplomātisko attiecību nodibināšanu).


INFORMĀCIJAS AVOTI

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: http://www.government.is

Islandes Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.mfa.is/

Islandes Republikas parlamenta mājas lapa: http://www.althingi.is/

Oficiālais ceļvedis - http://www.iceland.is/

ES – Islande attiecības (EK mājas lapa): http://ec.europa.eu/enlargement/candidate-countries/iceland/index_en.htm