Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Diplomātisko attiecību vēsture

Latvija un Igaunija diplomātiskās attiecības atjaunoja 1991. gada 6. septembrī.

Igaunijas Republikas vēstnieki Latvijā:

• Leili Utno (Leili Utno), no 29.06.1992.
• Tomass Tīvels (Toomas Tiivel), no 22.02.1994.
• Juhans Haravē (Juhan Haravee), no 14.04.1998.
• Tomass Luks (Toomas Lukk), no 27.08.2002.
• Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt), no 10.10.2006.

Latvijas Republikas vēstnieki Igaunijā:

• Aldis Bērziņš (pilnvarotais lietvedis)
• Anna Žīgure, no 03.01.1992. (rezidēja Helsinkos)
• Andris Piebalgs, no 31.08.1995.
• Gints Jegermanis, no 19.02.1998.
• Edgars Skuja, no 14.01.2002.
• Rihards Muciņš, no 27.10.2005.
• Kārlis Eihenbaums no 28.08.2008. 

Ekonomiskās attiecības

Igaunija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, ar katru gadu abu valstu savstarpējās tirdzniecības apgrozījums pieaug. Igaunija 2008. gada I pusgadā bija otra lielākā Latvijas eksporta partnervalsts (362,6 mlj. EUR) un ceturtā lielākā importa partnervalsts (335,5 mlj. EUR).

Galvenās eksporta preces uz Igauniju ir metāli un to izstrādājumi (20,3 % no visām eksporta precēm), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas. No Igaunijas tiek importēti galvenokārt transportlīdzekļi (31% no visām importa precēm), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija.

Tirdzniecība

(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2008.gada I pusgads:

2008.gada I pusgadā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Igauniju: +27 041 179 EUR apmērā. 2007.gadā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Igauniju: - 68 740 524 EUR apmērā.

• Eksports:

1. Lietuva – 468 760 197 EUR jeb 16,24 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 362 588 017 EUR jeb 12,56 %

3. Krievija –312 967 084 EUR jeb 10,84 %

4. Vācija – 250 705 977 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 209 495 056 EUR jeb 7,26 %

• Imports:

1. Lietuva – 744 722 788 EUR jeb 25,80 % no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 636 044 174 EUR jeb 22,03 %

3. Krievija – 525 418 285 EUR jeb 18,20 %

4. Igaunija – 335 546 838 EUR jeb 11,62 %

5. Polija – 312 417 009 EUR jeb 10,82%

Galvenās eksporta preces uz Igauniju sadalījumā pa preču veidiem

2008. gada I pusgadā, milj. EUR

Preču veids	Mlj. EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	362,59	100 %
Metāli un to izstrādājumi: - Dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi –36 %	50,39	13,9
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas: - monitori un projektori, televizori, videomonitori, videoprojektori – 25 %	47,93	13,2
Transporta līdzekļi: - Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai – 60%	45,25	12,5
Koksne un tās izstrādājumi - Neapstrādāti kokmateriāli – 40% - malka, koksnes šķeldas, zāģskaidas u.c. – 24%	41,64	11,5
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi: - Medikamenti safasēti nomērītās devās (vai iepakoti mazumtirdzniecībai) – 26 % - gatavas saistvielas, karbīdi, piedevas cementiem u.c. maisījumi – 15% - minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 10%	37,58	10,4
Pārtikas rūpniecības produkti: - Sagatavotas vai konservētas zivis – 27% - ūdens, t.sk. minerālūdens – 11% - maize, mīklas izstrādājumi, cepumi u.c. konditorejas izstrādājumi – 7,7%	29,91	8,2
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	24,21	6,7
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	14,89	4,1

Galvenās importa preces no Igaunijas sadalījumā pa preču veidiem

2008. gada I pusgadā, milj. EUR

Preču veids	MILJ. EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	335,55	100 %
Transporta līdzekļi: - Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai – 77%	68,28	20,3
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija: - bezūdens amonjaks vai amonjaka ūdens šķīdums – 44%	41,89	12,5
Metāli un to izstrādājumi: - dzelzs atkritumi un lūžņi, lietņi – 19%  - plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi – 18 %	38,30	11,4
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas: - Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki – 13 % - Izolēti vadi, kabeļi u.c. elektrības vadītāji – 8%	34,96	10,4
Pārtikas rūpniecības produkti: - ūdens, t.sk. minerālūdens – 17%	30,67	9,1
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	20,93	6,2
Minerālie produkti	18,43	5,5

Latvijas un Igaunijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001. līdz 2008.gada I pusgadam, milj. EUR

Latvijas un Igaunijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001. līdz 2008.gada I pusgadam, milj. EUR

Investīcijas

(Latvijas Bankas dati; Lursoft datu bāze)

Igaunijas investīcijas Latvijā

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas ^[1] (atlikumi) Latvijā (uz 2008.gada I ceturkšņa beigām):

1. Igaunija – 811,7 milj. LVL jeb 15,3 % no kopējām uzkrātajām ārvalstu investīcijām Latvijā
2. Zviedrija – 755,5 milj. LVL jeb 14,3 %
3. Dānija – 468,4 milj. LVL jeb 8,8 %
4. Vācija – 445,7milj. LVL jeb 8,4 %
5. Somija – 336,9 milj. LVL jeb 6,3 %

2008.gada 25.augustā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 1460 Igaunijas – Latvijas kopuzņēmumi (2.vieta) un Igaunijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos (kopš 1991.gada) sastāda 288,5 milj. LVL (1.vieta). Jāpiebilst, ka tradicionāli liela daļa Skandināvijas investīciju (īpaši, Zviedrijas) Latvijā 'ienāk' caur Igauniju, mākslīgi palielinot Igaunijas investīciju apjomu Latvijā.

Lielākie Igaunijas investori Latvijā (>2 milj. LVL) no 01.01.1991 līdz  25.08.2008:

1. Hansapank As (100% A/S "Hansabanka") – 186.05
2. AS Gild Financial Advisory Services (100% SIA "Andrejosta RE", 100% SIA "Kurzemes investīcijas") – 8.2
3. AS Merko Ehitus (100% SIA "Merks") – 8.10
4. AS Alexela oil (100% SIA "Alexela Oil Latvia") – 6.79
5. A Le Coq Group (96.06% A/S "Cēsu alus") – 6.38
6. Skinest Projekt As (49.00% A/S "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca") – 4.06
7. Stora Enso Timber As (100% AS "Stora Enso Timber") – 3.22
8. Olympic Entertainment Group OU (100% SIA "Olympic Casino Latvia", 100% SIA "Ahti") - 3.07
9. AS Lohmus Haavel & Viisemann (3.8% AS "Latvijas naftas tranzīts") - 2.83
10. Osauhing Top Connect (100% SIA "Radio Telecommunication Network") - 2.78
11. Aeroc International As (100% SIA "Aeroc", 50% SIA "Vest Mark") – 2.44
12. Spacecom AS (25,27% Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca", 100% SIA "Hoover") - 2.10
13. AS Tartu Veski (100% SIA "Invest DD") - 2.05

Latvijas investīcijas Igaunijā

2008.gada I ceturkšņa beigās Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Igaunijā sastāda 17,2 milj. LVL (7.vieta). Investīcijas veiktas finanšu starpniecībā (6,5 milj. LVL jeb 38%), apstrādes rūpniecībā (3,6 jeb 21%) un vairum- un mazumtirdzniecībā (3,0 milj. LVL jeb 17%).

Izglītība

Latvijas un Igaunijas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan arī Baltijas - Ziemeļvalstu, Baltijas jūras valstu, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes izglītības programmu un projektu ietvaros.

Katru gadu notiek Baltijas valstu izglītības ministru un ministriju speciālistu tikšanās, kuru laikā tiek apspriesti svarīgākie jautājumi nacionālo izglītības politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī Eiropas Savienības izglītības politikas aktualitātes.

Plaša ir Latvijas un Igaunijas augstskolu sadarbība. Latvijas Universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Vidzemes augstskolai ir noslēgti divpusējie sadarbības līgumi ar Tartu Universitāti. Latvijas Kultūras akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju programmas Socrates/Erasmus ietvaros.

Igaunijas studenti regulāri izmanto Igaunijas valdības stipendijas pilna laika studijām Latvijas Universitātē. Apmēram desmitā daļa Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu ir no Igaunijas.

Starp augstskolām notiek regulāra pasniedzēju un studentu apmaiņa, kopīgi zinātniski pētnieciskie darbi, tiek rīkotas dažādas konferences un pasākumi. Latvijas Zinātņu akadēmijai ir parakstīts sadarbības līgums ar Igaunijas Zinātņu akadēmiju par zinātnieku apmaiņu 75 dienas gadā.

Kopš 1989. gada Rīgā darbojas Rīgas Igauņu vidusskola.

Kultūra

Aktīva sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Igaunijas muzejiem, teātriem, koriem, orķestriem, bibliotēkām un arhīviem. 2007. gada 29. maijā Tallinā viesojās Dailes teātra aktieri ar M.Zālītes lugas "Zemes nodoklis" uzvedumu, 16. oktobrī Tallinā tika atklātas latviešu mākslinieku I.Blumberga un E.Deičmanes personālizstādes, 15. novembrī Igaunijas Bankas muzejā tika atklāta Latvijas Bankas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kopīgi veidota izstāde "Nauda Latvijā: vēsture un mūsdienas", 18. novembrī Tallinā viesojās vokālā grupa "Cosmos".

2008.gada 8.aprīlī Igaunijā Nacionālās operas "Estonia" Ziemasdārzā tika atklāta latviešu tekstilmākslinieces Sarmītes Drudzes izstāde. 15. augustā Adamson-Eric muzejā Tallinā, piedaloties Igaunijas kultūras, sabiedriskajiem un politiskajiem darbiniekiem, ārvalstu diplomātiem un Igaunijas latviešiem tika atklāta izstāde "Latviešu modernists Niklāvs Strunke".

Iekšlietas un tieslietas

Latvijas Valsts policijai izveidojusies cieša sadarbība ar Igaunijas radniecīgajiem dienestiem, piedaloties gan Task force cīņai pret organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā, gan citos operatīvos pasākumos. Valsts drošības policija aktīvi sadarbojas ar Igaunijas radniecīgajiem dienestiem. Sadarbības ietvaros notiek regulāras tikšanās drošības iestāžu vadītāju un ekspertu starpā. Cieša, profesionāla un konstruktīva sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Igaunijas robežapsardzības dienestiem, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, tiesu administrācijām, naturalizācijas pārvaldēm, valsts zemes dienestiem u.c. iestādēm.

Aizsardzība

Latvijas un Igaunijas sadarbība aizsardzības jomā notiek galvenokārt Baltijas valstu kopējo militāro projektu ietvaros. Gaisa spēku sadarbība turpinās kopīgās gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET ietvaros, jūras spēku sadarbība - vienotās Baltijas jūras spēku eskadras BALTRON ietvaros. Sekmīgi darbojas Baltijas Aizsardzības koledža BALTDEFCOL (Tartu), kuru š.g.11.jūnijā apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pašlaik BALTDEF koledžā strādā seši Latvijas pasniedzēji un mācās astoņpadsmit Latvijas studenti.

Transports un sakari

Latvija un Igaunija aktīvi sadarbojas divpusējo un trīspusējo Baltijas valstu transporta projektu plānošanā un īstenošanā.

Lai savstarpēji risinātu un koordinētu jautājumus, kas saistīti ar starptautiskajiem autopārvadājumiem, notiek regulāras Baltijas valstu transporta ministriju, autotransporta administrāciju un starptautisko autopārvadātāju asociāciju pārstāvju tikšanās.

Latviju un Igauniju šķērso Via Baltica transporta koridors, abās valstīs ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un tās piedalās projekta Rail Baltica attīstībā.

2008.gada 25.aprīlī, pagarinot dzelzceļa maršrutu Rīga – Lugaži, tika atjaunoti dzelzceļa pasažieru pārvadājumi uz Igaunijas pilsētu Valgu.

2007. gada 1. martā Igaunijas kompānija "Hansabuss" atklāja autobusu līniju Tallina – Rīga, kas pasažierus apkalpo ar speciāliem biznesa klases autobusiem. Jaunā biznesa autobusu līnija ir pirmā šāda tipa līnija Baltijas valstīs. 2006. gada augustā kompānija "Hansabuss" atklāja pilsētas ekskursiju līniju "Riga City Tour".

Aviokompānija "Air Baltic" veic regulārus lidojumus maršrutā Rīga - Tallina - Rīga. 2007. gada maijā kompānija atklāja lidojumus maršrutā Liepāja–Kuresāre.

2006. gada 7. aprīlī maršrutā Rīga - Stokholma sāka kursēt Igaunijas kompānijas "Tallink" prāmis. Kopš 2007. gada 26. aprīļa starp Rīgu un Stokholmu kursē vēl viens "Tallink" prāmis "Vana Tallinn", nodrošinot ikdienas satiksmi starp abām pilsētām.

VAS "Latvijas Pasts" ir izveidojusies laba sadarbība ar "Igaunijas Pastu" Baltijas Pasta Savienības un Ziemeļvalstu Pasta Savienības ietvaros.

Pārrobežu sadarbība

Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbība ir ļoti aktīva. Ar ES finansiālo atbalstu ir īstenoti dažādi projekti, galvenokārt izglītības, kultūras, tūrisma veicināšanas, vides aizsardzības un veselības aprūpes jomās. Tāpat aktuāli darba kārtības jautājumi ir ekonomiskās attīstības veicināšana un darbaspēka kvalitātes celšana, kā arī ar informāciju un komunikāciju saistītās jomas.

Īpaši cieša sadarbība izveidojusies starp Valku un Valgu. Pilsētās regulāri tiek rīkoti dažādi kopīgi kultūras, izglītības, sporta un tūrisma pasākumi. Pieņemti un apstiprināti ir kopīgi abu pilsētu izglītības, kultūras, sporta un veselības attīstības plāni. Abas pilsētas sadarbojas INTERREG IIIC projekta "Dvīņu pilsētas" ("City Twins") ietvaros. 2007. gada 8. jūnijā Valkas-Valgas pilsētas svētku ietvaros tika parakstīts jauns Valkas-Valgas sadarbības līgums.

2008. gada 28. februārī Valgā notika Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam atklāšanas pasākums. Programma piedāvā iespējas saņemt finansējumu gan publiskā, gan privātā sektora projektiem, kas risina reģionu problēmas, īstenojot aktivitātes pārrobežu līmenī.

Sākot ar 2007. gada 1. septembri Valgas skolās tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu. Saskaņā ar apstiprināto Valkas – Valgas kopējo izglītības attīstības plānu Valgas nākotnes projekts ir arī jaunas arodskolas celtniecība Latvijas un Igaunijas jauniešiem, kas atradīsies tuvu Latvijas robežai. Latvijas puse iesaistīsies ar pedagogu nodrošinājumu.

Savukārt Valkas nākotnes izglītības projekts ir Starptautiska studiju centra izveide, kas tiks bāzēts uz LU Valkas filiāles. Tā mērķis - sniegt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu izglītību Baltijas jūras reģiona valstu studentiem.

Valsts augstāko amatpersonu divpusējās vizītes kopš 2005. gada

Latvijas amatpersonu vizītes Igaunijā
2008. gada 28.augusts	Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte Igaunijā
2008. gada 11.jūnijs	Valsts prezidenta Valda Zatlera neformāla vizīte Igaunijā (Tartu), Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) apmeklējums
2008. gada 7.-8. maijs	Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte Igaunijā (Ermā)
2008. gada 6.-7. marts	Ministru prezidenta Ivara Godmaņa darba vizīte Igaunijā
2008. gada 28.-30. janvāris	Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Igaunijā
2007. gada 21. decembris	Ministru prezidenta Ivara Godmaņa darba vizīte Igaunijā Šengenas zonas paplašināšanās svinību ietvaros
2007. gada 21. decembris	Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Valkā-Valgā Šengenas zonas paplašināšanās svinību ietvaros
2007. gada 15. novembris	Ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Igaunijā
2007. gada 13. jūlijs	Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte Igaunijā (Paidē)
2007. gada 12. jūlijs	Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte Igaunijā
2007. gada 25.-26. februāris	Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša oficiālā vizīte Igaunijā
2006. gada 16. decembris	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas privātā vizīte Igaunijā (Mulgimā)
2006. gada 9. novembris	Ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte Igaunijā
2006. gada 8. jūnijs	Ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte Valkā-Valgā

Igaunijas amatpersonu vizītes Latvijā
2008. gada 12.-13.jūlijs	Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) neformālā  darba vizīte Latvijā, Dziesmu un deju svētku koncerta apmeklējums
2008. gada 3.- 4.jūnijs	Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) vizīte Latvijā, BJVP samita Rīgā ietvaros
2008. gada 22. maijs	Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) vizīte Latvijā, 3 BV un Polijas  valstu prezidentu tikšanās ietvaros
2007. gada 16. oktobris	Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Latvijā
2007. gada 11.-12. jūnijs	Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) oficiālā vizīte Latvijā
2007. gada 17. maijs	Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) darba vizīte Latvijā (Siguldā)
2006. gada 16. oktobris	Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Latvijā
2006. gada 21. augusts	Igaunijas parlamenta Riigikogu prezidenta Tomasa Vareka (Toomas Varek) darba vizīte Latvijā
2005. gada 6.-9. decembris	Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela (Arnold Rüütel) valsts vizīte Latvijā
2005. gada 31. oktobris - 3. novembris	Igaunijas parlamenta Riigikogu prezidentes Enes Ergmas (Ene Ergma) oficiālā vizīte Latvijā
2005. gada 28. septembris	Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) darba vizīte Latvijā
2005. gada 20. maijs	Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) darba vizīte Latvijā
2005. gada 6. maijs	Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) darba vizīte Latvijā
2005. gada 11. marts	Igaunijas ārlietu ministra Reina Langa (Rein Lang) darba vizīte Latvijā
2005. gada 29. janvāris	Igaunijas premjerministra Juhana Partsa (Juhan Parts) vizīte Latvijā

Līgumtiesiskā bāze

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Igauniju

Saites par Igauniju

Prezidents:	www.president.ee
Parlaments:	www.riigikogu.ee
Valdība:	www.valitsus.ee
Ārlietu ministrija:	www.vm.ee

[1] Tiešās investīcijas = investīcijas uzņēmumu pamatkapitālos + citas kapitālplūsmas, t.sk., reinvestētā peļņa un mātes uzņēmumu aizdevumi meitas uzņēmumiem.