Latvijas un Horvātijas attiecības ir labas un dinamiskas. Valstīm ir aktīvs politiskais dialogs. Izveidojusies laba sadarbība starp parlamentiem. Abām valstīm ir plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze.

Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls. Nozīmīgu lomu abu valstu attiecībās ieņem sadarbība kultūrā, kā arī aizsardzības jomā.

2008.gada 3.aprīlī Bukarestes samita laikā Horvātija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO. 2008.gada 9.jūlijā Briselē tika parakstīts Horvātijas pievienošanās NATO protokols. Pēc tam, kad pievienošanās protokols tiks ratificēts Horvātijas un NATO dalībvalstu parlamentos, Horvātija kļūs par pilntiesīgu NATO locekli. Latvija atbalsta Horvātijas pievienošanos NATO.

Latvija atbalsta Horvātijas vēlmi iestāties arī Eiropas Savienībā. Atbilstoši Horvātijas izrādītajai ieinteresētībai Latvija ir uzsākusi nodot savu eirointegrācijas pieredzi Horvātijas ES pievienošanās sarunu dalībniekiem.   

Latvija apsveic Horvātijas sasniegto progresu reformu īstenošanā un ES pievienošanās sarunu sākšanu 2005.gada 20.oktobrī, tādējādi arī kalpojot par piemēru citām Rietumbalkānu valstīm. 

Diplomātisko attiecību vēsture

Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Horvātijas Republikas neatkarības atzīšanu 1991.gada 9.oktobrī. Horvātija atzina Latvijas neatkarību 1991.gada 14.decembrī. Latvijas Republikas un Horvātijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992.gada 14.februārī.

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Horvātijā ir Argita Daudze ar rezidenci Prāgā (kopš 2007.gada 15.jūnija)

Horvātijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Svjetlans Berkovičs (Svjetlan Berković) ar rezidenci Stokholmā (kopš 2005.gada 27.septembra)

2005.gada 22.jūlijā LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālās vizītes Horvātijā laikā tika atklāts pirmais LR Goda konsulāts Horvātijā, Zagrebā goda konsula Davora Šarina (Davor Šarin) vadībā.

Parlamentārā sadarbība

2006.gada 30.novembrī LR Saeima nodibināja Latvijas – Horvātijas parlamentu sadarbības grupu 19 deputātu sastāvā. Grupas priekšsēdētājs – Leopolds Ozoliņš (ZZS), priekšsēdētāja vietniece – Sarmīte Ķikuste (JL).

Jaunā sasaukuma Horvātijas parlamentā (Sabor) Horvātijas – Latvijas parlamentu sadraudzības grupa 16 cilvēku sastāvā tika izveidota 2008.gada 4.jūlijā. Tās vadītāja ir Horvātijas Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) pārstāve Brankica Crļenko (Brankica Crljenko).
 

Tirdznieciski ekonomiskā sadarbība

Tirdzniecība

(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2007.gads

• Eksports

1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92% no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 739 000 313 EUR jeb 13,71%
3. Krievija– 458 209 EUR jeb 10,19%
4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68%
5. Lielbritānija – 416 916 795 EUR jeb 7,73%

...

72. Horvātija – 1 258 144 EUR jeb 0,03%

• Imports

1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86% no kopējā importa Latvijā
2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58%
3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08%
4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89%
5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%

...

44. Horvātija – 8 807 838 EUR jeb 0,09%

Latvijai ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance ar Horvātiju – 7 549 694 EUR apmērā.

2007.gadā Latvijas Republikas kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Horvātiju sasniedza  10,6 milj. EUR, salīdzinot ar 2006.gadu tas ir palielinājies par 4,4 milj. EUR.

2007.gadā Latvijas eksportā uz Horvātiju dominēja koksne un tās izstrādājumi (33%), mašīnas un mehānismi (24%), kā arī stikla šķiedra (10%); importā no Horvātijas – medikamenti (37%), mehānismi un iekārtas (21%), kā arī pārtikas rūpniecības izstrādājumi (18%).

2007.gada beigās Latvijas investīcijas Horvātijā bija 1,6 miljoni Ls, viss apjoms investēts vairum- un mazumtirdzniecības nozarē (Latvijas bankas dati).

Saskaņā ar Lursoft datiem, līdz 2008.gada 20.augustam Latvijā bija reģistrēti divi uzņēmumi ar Horvātijas rezidentu investīcijām 4000 Ls apmērā to pamatkapitālā. Abi uzņēmumi darbojas mazumtirdzniecības sektorā. 

Latvijas un Horvātijas  tirdzniecības dinamika laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam (EUR)

Sadarbība kultūras jomā

Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības raksturo aktīva sadarbība kultūras jomā. Ir notikušas vairākas LR kultūras ministru vizītes Horvātijā, operas un baleta viesizrādes.

2003.gada oktobrī Latvijas kultūras ministre Ingūna Rībena piedalījās Eiropas Kultūras ministru konferencē Opātijā, Horvātijā.

2004.gada 4.jūnijā Horvātijas kultūras ministrs Božo Biškupičs (Božo Biškupić) apmeklēja vizītē Latviju un piedalījās Eiropas skulptūras kvadrinnāles "Rīga 2004" atklāšanā.

2004.gada 3. – 6.oktobrī Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova uzturējās darba vizītē Horvātijas Republikā. Vizītes laikā abu valstu kultūras ministri parakstīja Latvijas Republikas un Horvātijas Republikas kultūras sadarbības programmu 2004. – 2006.gadiem. 

2006.gada 17. – 20.martā Latvijā Baltijas Baleta festivāla ietvaros viesojās Horvātijas Nacionālā baleta trupa.

2007.gada 4.oktobrī – 4.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika eksponēta Horvātijas Nacionālās un universitātes bibliotēkas sagatavotā izstāde "Grāmatu māksla Horvātijā". 2007.gada novembrī – decembrī Horvātijā, Zagrebas universitātes bibliotēkā bija apskatāma izstāde par grāmatu mākslu Latvijā.

Latvijas Rakstnieku savienības locekļu vidū ir tulkotāji un atdzejotāji no horvātu valodas – Dagnija Dreika un Knuts Skujenieks, kas atdzejojuši horvātu dzejnieku A.G. Matoša, T.A. Ujeviča, V. Nazora, P. Preradovičas u.c. darbus.

Svarīgākās vizītes un tikšanās

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem:  Horvātijas Republika