Latvijas Republikas un Francijas Republikas divpusējās attiecības [08.02.2012]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 15. maijā Francijas prezidents Fransuā Miterāns (François Mitterand) bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas ieradās Latvijā valsts vizītē, kuras laikā tika atklāta Francijas vēstniecība Rīgā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Pateicoties Francijas Republikas prezidenta Aleksandra Milerāna (Alexandre Millerand) atbalstam un aktīvai ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) iesaistei, Sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921. gada 26. janvārī jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure.

Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Francija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Regulāri notikušas Latvijas augstākā līmeņa vizītes uz Franciju. Francijas prezidents Žaks Širaks (Jacques Chirac) Latvijā bija ieradies valsts vizītē 2001. gadā un 2006. gadā NATO Rīgas samita ietvaros. Savukārt, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga devās oficiālā vizīte uz Franciju 2005. gadā no 7. līdz 9. novembrim festivāla „Pārsteidzošā Latvija” (“Étonnante Lettonie”) ietvaros.

2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri Ivars Godmanis un Fransuā Fijons (François Fillon) parakstīja Politisku deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kas pārskata abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās ES un NATO un nosaka galvenās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai.

2011. gadā ar virkni pasākumu tika svinēta divdesmitā gadadiena kopš abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas, kā arī Baltijas valstu neatkarības de iure atzīšanas deviņdesmitā gadadiena, ņemot vērā Francijas lomu šo vēstures notikumu kontekstā. 25. janvārī Rīgā tika organizēta publiskā lekcija – diskusija „Latvijas de iure atzīšana. Skatupunkti.”, kur ar saviem priekšlasījumiem piedalījās Dr.hist. Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin), Francija, un Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Latvija. Savukārt 23. novembrī Parīzē notika konference „Zaudētā un atgūtā brīvība. Francija un Baltijas valstu neatkarība. 1921-1991.”, ko trīs Baltijas valstu vēstniecības rīkoja kopīgi ar Francijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas Arhīvu direkciju. Konferences ietvaros bija skatāma arī izstāde ar tā laika vēsturiskajām liecībām.

Latvijas vēstnieki Francijā

Šobrīd Latvijas vēstniece Francijā ir Sanita Pavļuta-Deslandes – akreditēta 2010. gada 3. decembrī.

Bijušie Latvijas vēstnieki Francijā:

Jānis Kārkliņš – akreditēts 2008. gada 19. februārī.
Rolands Lappuķe – akreditēts 2003. gada 1. aprīlī
Sandra Kalniete – akreditēta 1997. gada 10. jūnijā
Aina Nagobads–Ābols – akreditēta 1992. gada 18. martā

Francijas vēstnieki Latvijā

Šobrīd Francijas vēstniece Latvijā ir Šantāla Puarē (Chantal Poiret), kas tika akreditēta 2010. gada 30. aprīlī.

Bijušie vēstnieki Latvijā:

Paskāls Fieskī (Pascal Fieschi) – akreditēts 2008. gada 17. jūnijā.
Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel) – akreditēts 2006. gada 31. janvārī
Mišels Fušē (Michel Foucher) – akreditēts 2002. gada 5. novembrī
Luīze Avona (Louise Avon) – akreditēts 1999. gada 18. maijā
Bernards Ponsē (Bernard Poncet) – akreditēts 1996. gada 21. maijā
Žanna Debenē (Jane Debenest) – akreditēta 1993. gada 3. jūnijā
Žaks de Boss (Jacques de Beausse) tika akreditēts 1991. gada 27. septembrī

Francijā darbojas deviņi Latvijas goda konsuli :

Žans de Peliso (Jean de Pelissot), ar rezidenci Marseļā, no 1996. gada;
Alēns Menils (Alain Mesnil), ar rezidenci Kalē, no 1997. gada;
Alēns Pelfrēns (Alain Pelfrène), ar rezidenci Lionā, no 2000. gada;
Klēra Gotro (Claire Gauthrot), ar rezidenci Nansī, no 2001. gada;
Boduēns Tirī (Baudouin Thiry), ar rezidenci Bordo, no 2001. gada;
Mišels Anrī Vandesmets (Michel-Henry Vandesmet), ar rezidenci Nantē, no 2006. gada;
Rišārs Burgštālers (Richard Burgstahler), ar rezidenci Strazbūrā, no 2006. gada;
Silvija R. Rozenfelde (Sylvie R. Rosenfeld), ar rezidenci Tulūzā, no 2006. gada;
Robērs Žiakomels (Robert Giacomel), ar rezidenci Sentetjēnā, no 2007.gada.

Festivālu dialogs

Viens no spilgtākajiem notikumiem Latvijas un Francijas attiecībās pēdējo gadu laikā ir Francijā rīkotais Latvijas festivāls (2005) un Latvijā rīkotais Francijas festivāls (2007). Šie festivāli ir unikāli, jo sākušies kā abu valstu prezidentu iniciatīva un pārkāpa tradicionālās kultūras festivālu robežas, ietverot arī politiskās un ekonomiskās sadarbības dimensijas. Festivālu laikā tika izveidoti noturīgi kontakti gan starp abu valstu institūcijām, māksliniekiem un organizatoriem, gan arī valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privātuzņēmēju starpā.

Festivāls „Pārsteidzošā Latvija” Francijā, 2005

No 2005. gada 2. novembra līdz 5. decembrim norisinājās Latvijas festivāls Francijā "Pārsteidzošā Latvija" ("Étonnante Lettonie"), kura vairāki projekti turpinājās līdz 2006. gada martam. Festivāla mērķis bija veicināt Latvijas tēla atpazīstamību Francijā un tās sabiedrībā, radot papildus impulsu turpmākai abu valstu ilgtermiņa sadarbībai politikā, ekonomikā, tūrismā, kultūrā un citās jomās. Festivāls bija unikāls notikums Latvijas vēsturē, kad kādā valstī relatīvi īsā laika posmā norisinājās vairāk nekā simt septiņdesmit ar Latviju saistītu pasākumu 34 dažādās Francijas pilsētās. 2005. gada 7. novembrī, oficiālās vizītē laikā Francijā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks (Jacques Chirac) vienojās par Francijas atbildes festivāla rīkošanu Latvijā 2007. gada pavasarī.

Festivāls „Francijas pavasaris Latvijā 2007”

Festivāls “Un Printemps français en Lettonie 2007” norisinājās no 2007. gada 21. marta līdz 21. jūnijam Rīgā un dažādās Latvijas pilsētās: Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Skrundā, Talsos, Valmierā, Valkā, Ventspilī u.c. Tas izvērsās par lielāko un nozīmīgāko Francijas programmu, kas jebkad rīkota Ziemeļeiropas reģionā. Kopumā festivāla 93 dienās notika vairāk kā 250 pasākumu 23 Latvijas pilsētās, t.sk. mūzikas projekti, filmu izrādīšana, un festivāla pasākumus apmeklēja vairāk kā 750 000 skatītāju. Festivāls apvienoja politikas, ekonomikas un kultūras programmas, kā arī tika likti pamati sadarbībai tūrisma un gastronomijas jomā. Festivāla laikā notika arī dažādas konferences, semināri un meistarklases. Programmā bija iekļauti arī Latvijas un Francijas pašvaldību sadarbības projekti, piemēram, Rīga-Bordo, Jūrmala-Kabūra, Vidzemes reģions - Lejasreinas reģions u.c. Paralēli festivālam notika arī dažādi pasākumi ārpus oficiālās programmas, piemēram, 69 bibliotēkas rīkoja izstādes, bija tikšanās un konkursi par Francijas tēmu, vairāk nekā 100 muzeji iesaistījās „Muzeju nakts” pasākumā.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Saeima. Abu valstu parlamentos tradicionāli darbojas sadarbības grupas. Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupa Saeimā tika izveidota 1996. gada 30. janvārī (6. Saeima). 11. Saeimas darbības laikā tā atjaunota 2011. gada 10. novembrī. Sadarbības grupas priekšsēdētāja ir Iveta Grigule (ZZS), priekšsēdētājas vietnieks – Igors Meļņikovs (SC). Sadarbības grupā ietilpst 43 deputāti.

Francijas parlaments. Francijas Nacionālās Asamblejas Francijas – Latvijas parlamentārās draudzības grupas prezidents pēc 2007. gada 10. un 17. jūnijā notikušajām Francijas Nacionālās Asamblejas vēlēšanām ir Filips Nošs (Philippe Nauche).

Senāta Francijas – Baltijas valstu draudzības grupas deleģētais prezidents sadarbībai ar Latviju kopš 2009. gada 10. februāra ir senators Žaks Ležandrs (Jacques Legendre), savukārt, Francijas – Baltijas valstu draudzības grupu kopš 2002. gada vada senators Denī Badrē (Denis Badré).

Vizīšu apmaiņa. 2003. gada 2.–4. decembrī notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Francijas Republikā pēc Francijas Nacionālās Asamblejas prezidenta Žana Luī Debrē (Jean-Louis Debré) ielūguma. Savukārt, 2007. gada 20.-24. martā Latvijā viesojās Francijas Nacionālās asamblejas prezidents Patriks Oljē (Patrick Ollier). 2011. gadā apritēja divdesmitā gadadiena Francijas – Baltijas valstu sadraudzības grupai. Par godu šim notikumam 9.jūnijā notika Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa vizīte Francijas Senātā un dalība seminārā „20 gadi Francijas-Baltiešu parlamentārajai draudzībai: retrospekcija un perspektīvas”.

Regulāri notiek parlamentu sadarbības un draudzības grupu vizītes. 2004. gada 6. – 10. decembrī Latvijā viesojās Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas – Latvijas parlamentārās draudzības grupa. 2007. gada 20. - 22. martā un 27.-29. maijā Latvijā viesojās Francijas Senāta Latvijas-Francijas draudzības grupas prezidents Žaks Valads (Jacques Valade). 2009. gada 19. - 21. aprīlī Latvijā viesojās Francijas Senāta Baltijas valstu-Francijas sadraudzības grupas vadītājs Denī Badrē (Denis Badré), Latvijas-Francijas sadraudzības apakšgrupas vadītājs un Starptautiskās Frankofonijas organizācijas Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretārs Žaks Ležandrs (Jacques Legendre), kā arī Bertrāns Obāns (Bertrand Auban), Francijas–Baltijas valstu sadraudzības grupas priekšsēdētāja vietnieks. 2011. gada 25. februārī Latvijā vizītē bija ieradies Francijas senators Jans Gajārs (Yann Gaillard), Senāta Finanšu komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas lietu komisijas pārstāvis. Savukārt, 2011. gada 6. maijā vizītē bija ieradies senators Luijs Divernuā (Louis Duvernois), lai tiktos ar Saeimas Latvijas-Francijas sadraudzības grupas vadītāju I. Griguli.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Franciju.

Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde)

2010.gads

Eksports:

1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %

3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %

4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%

5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %

…

15. Francija – 100 782 294 EUR jeb 1,60 %

Imports:

1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %

3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %

4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %

5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %

…

12. Francija – 179 922 732 EUR jeb 2,40%

Latvijai 2010.gadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Franciju 79 140 438 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Franciju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

100 782 294

100%

Koksne un tās izstrādājumi:

- Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 38,97%;

- Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 27,22%

39 695 826

39,39%

Dažādas rūpniecības preces:

- Mēbeles un to daļas – 41,61%;

- Saliekamās būvkonstrukcijas – 38,39%

11 652 835

11,56%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Izolēti vadi, kabeļi un citi izolēti elektrības vadītāji – 69,33%;

- Monitori un projektori – 5,18%

10 694 567

10,61%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

- Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums – 86,86%

9 547 249

9,47%

Augu valsts produkti:

- Kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 62,34%;

- Rapšu vai ripšu sēklas – 37,66%

6 357 133

6,31%

Transporta līdzekļi:

- Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 37,37%;

- Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai – 27,54%

6 284 118

6,24%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

- Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, bikšusvārki, garās bikses – 37,93%;

- Auklas, takelāžas izstrādājumi, tauvas un troses – 13,57%

4 422 657

4,39%

Minerālie produkti:

- Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 98,38%

4 023 290

3,99%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi:

- Stikla šķiedras un to izstrādājumi – 97,10%

2 331 932

2,31%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Sveces, svecītes un tamlīdzīgi izstrādājumi – 55,31%;

- Minerālie vai ķīmiskie fosfora mēslošanas līdzekļi – 18,58%

2 229 830

2,21%

Metāli un to izstrādājumi:

- Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem – 28,12%;

- Ferosakausējumi – 26,46%

2 019 606

2,00%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

830 721

0,82%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

463 861

0,46%

Pārtikas rūpniecības produkti

116 325

0,12%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

97 323

0,10%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

14 544

0,01%

Galvenās importa preces no Francijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

179 922 732

100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Medikamenti – 78,85%;

- Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi – 4,71%

84 176 277

46,78%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam – 20,05%;

- Izolēti vadi, kabeļi un citi izolēti elektrības vadītāji – 14,72%

34 583 922

19,22%

Pārtikas rūpniecības produkti:

- Nedenaturēts etilspirts, stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 33,95%;

- Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa – 33,04%

12 625 617

7,02%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

- Audumi no sintētiskajām štāpeļšķiedrām – 12,33%;

- Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, bikšusvārki, garās bikses – 6,95%

10 439 582

5,80%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti:

- Aparatūra, kurā izmanto rentgenstarojumu – 26,55%;

- Ortopēdiskie piederumi, ieskaitot kruķus, ķirurģiskās jostas un bandāžas; šinas un citas palīgierīces kaulu lūzumu ārstēšanai; ķermeņa daļu protēzes; dzirdes aparāti – 25,07%

6 040 964

3,36%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

- Plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem – 17,23%;

- Stirola polimēri pirmformās – 14,13%

5 839 102

3,25%

Metāli un to izstrādājumi:

- Dzelzs vai tērauda izstrādājumi – 34,08%;

- Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi – 8,85%

5 450 163

3,03%

Transporta līdzekļi:

- Traktori – 38,24%

5 005 300

2,78%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

- Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu – 20,30%

3 726 853

2,07%

Dažādas rūpniecības preces

3 070 908

1,71%

Augu valsts produkti

2 780 940

1,55%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

1 802 808

1,00%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

1 330 377

0,74%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

692 785

0,39%

Ieroči un munīcija

592 005

0,33%

Minerālie produkti

535 060

0,30%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

523 126

0,29%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

504 625

0,28%

Koksne un tās izstrādājumi

170 377

0,09%

Tauki un eļļa

31 941

0,02%

Latvijas un Francijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2010.g., EUR

Gads

Eksports

Imports

2005

70 464 156

132 414 083

2006

78 058 439

209 276 685

2007

86 112 119

238 212 205

2008

105 234 198

215 431 905

2009

87 962 063

149 954 595

2010

100 782 294

179 922 732

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)

Līdz 2010. gada 3.ceturkšņa beigām Francijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 36,2 MLVL. Apjomīgākā investīciju daļa nonākusi vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (21,6 MLVL).

Savukārt Latvijas tiešo investīciju Francijā atlikumi augstāk minētajā laika periodā bija 9,1 MLVL (4,3 MLVL apstrādes nozarē; 4,9 MLVL neklasificētā darbībā) (Latvijas Bankas dati).

2011. gada 18.februārī Francijas investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos sastādīja 35,57 MLVL (20.vieta). 2011.gada 18.februārī LV Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 176 Latvijas – Francijas kopuzņēmumi (Lursoft datu bāze).

Lielākie Francijas investori Latvijā:

1. Saint Gobain Isover (kokmateriālu, būvmateriālu, santehnikas preču vairumtirdzniecība; 100% SIA „Saint – Gobain celtniecības produkti” īpašnieks) – 20,59 MLVL;

2. Societe Generale Consumer Finance (monetārā starpniecība, kreditēšanas pakalpojumi, darbības ar nekustamo īpašumu uz līguma pamata vai par atlīdzību – 100% SIA “Inserviss Group”) – 5,91 MLVL;

3. DALKIA INTERNATIONAL S.A. (biroju un holdingkompāniju darbība; 100% SIA „Dalkia Latvia” īpašnieks) – 1,62 MLVL;

4. Affiliated Computer Services Solutions France S.A.S. (neklasificētie komerpakalpojumi; 49% SIA „Rīgas karte ” īpašnieks) – 1,28 MLVL ;

5. GEFCO (kravu pārvadājumi; 100% SIA „GEFCO Baltic” īpašnieks) – 1,00 MLVL.

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

1997. gada 14. aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums. Pēdējos gados veiksmīgi iedibinātā sadarbība gandrīz visās kultūras jomās, kā arī aktivizējas kultūras un mākslas apmaiņa starp abām valstīm. Jāuzsver Francijas vēstniecības Latvijā un vēstniecības Kultūras un sadarbības dienesta, Francijas institūta Latvijā būtiskā loma kultūras sakaru veicināšanā un nostiprināšanā.

Festivāla “Pārsteidzošā Latvija” ietvaros sadarbība ar Franciju notika gan Latvijas muzejiem, gan teātriem, koriem, bibliotēkām, Latvijas Nacionālajai operai, utt. Francijas atbildes festivāls „Francijas pavasaris Latvijā 2007. gadā” bija lielākais Francijas kultūras pasākums, kāds jebkad organizēts Ziemeļeiropā. Festivāls deva iespēju Latvijā iepazīt Francijas mākslu, sabiedrību un tradīcijas, kā arī veicināt Latvijas un Francijas sadarbību dažādās jomās.

Latvijas māksla tiek pārstāvēta arī ikgadējā Ziemeļu mākslas un literatūras festivālā „Les Boréales” Kānā, kas iepazīstina Francijas publiku ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūru un mākslu. 2010. gadā viesu statusā bija trīs Baltijas valstis un Norvēģija.

Katru gadu martā Francija kopā ar pārējām frankofonajām valstīm Rīgā un Latvijas pilsētās rīko Frankofonijas dienas ar plašu pasākumu programmu - koncertiem, filmām, izrādēm, lekcijām. Tās ar nolūku veicināt interesi par franču valodu un kultūru tiek rīkotas ap 20. martu, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko Frankofonijas dienu.

Kopš 1998. gada Latvija piedalās tādās ES izglītības programmās kā Socrates, Erasmus, Leonard oda Vinci u.c. Šobrīd liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus un sadarbības līgumus šo Eiropas Kopienas izglītības programmu ietvaros ar Francijas augtākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizēti semināri un zinātniskās konferences, kā arī īstenoti kopīgi projekti. 2010./2011. akadēmiskajā gadā 125 Latvijas studenti studēja Francijas augstākās izglītības institūcijās, savukārt Latvijas augstākās izglītības institūcijās studēja 31 students no Francijas. Latvijā šobrīd strādā 2 lektori no Francijas (Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē), kā arī 2 asistenti no Francijas (Rīgas Franču licejā/Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē).

Francijas valdība katru gadu piešķir Latvijas studentiem stipendijas maģistratūras un doktorantūras programmās. 2010. gadā tika piešķirtas 3 stipendijas, bet 2011. gadā – 4 stipendijas.

Rīgā darbojas Žila Verna Rīgas Franču skola, kuras pirmsskolas izglītības programma ir licencēta gan no Latvijas, gan no Francijas puses un darbojas pēc Latvijā nodrošinātas pirmsskolas izglītības programmas, kas dod iespēju pēc tam uzsākt mācības jebkurā Latvijas skolā.

2011. gada 16. septembrī tika parakstīts otrais pēc kārtas „Memorands par daudzgadīgu franču valodas apmācības programmu Latvijas valsts pārvaldes iestādēs”. Šo vienošanos Latvija parakstīja kopā ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju, Franciju, Beļģijas frančvalodīgo kopienu un Luksemburgu.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Francija ir viena no pirmajām valstīm, ar kuru Aizsardzības ministrija uzsāka sadarbību. Tāpat Francijas Aizsardzības ministrs Pjērs Žoks (Pierre Joxe) bija viens no pirmajiem ārvalstu aizsardzības ministriem, kurš apmeklēja Latviju jau 1993. gada janvārī.

1994. gada 11. maijā tika parakstīta "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā". Pamatojoties uz šo vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts divpusējās sadarbības plāns un tiek nosprausti konkrēti sadarbības virzieni. Īpaši aktīva sadarbība notiek apmācību jomā.

Katru gadu notiek Latvijas - Francijas divpusējās konsultācijas, kuru laikā tiek apspriesti aktuālie Eiropas un transatlantiskās drošības, kā arī divpusējās sadarbības jautājumi.

2011. gada 29. - 30. septembrī Viļņā, Lietuvā tika organizēts jau 6. Baltijas – Francijas aizsardzības un drošības politikas seminārs, kurā piedalījās Baltijas valstu un Francijas ārlietu un aizsardzības ministru pārstāvji, pētnieki un žurnālisti.

No 2007. gada 1. aprīļa līdz 1. augustam, no 2010. gada 4. janvāra līdz 1. maijam un no 2011. gada 28. aprīļa līdz 1. septembrim Francijas gaisa spēki virs Baltijas valstu gaisa telpas veica NATO gaisa patrulēšanas operāciju.

SADARBĪBU IEKŠLIETU JOMĀ

Latvijas Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Drošības policijai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir izveidojusies laba sadarbība ar Francijas radniecīgajiem dienestiem. Tās ietvaros notiek savstarpēja informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī franču valodas mācības kursi Valsts robežsardzes darbiniekiem.

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

Sākot ar 2008. gada 1. janvāri Francijas Republika pārstāv Latvijas Republiku Šengenas vīzu izsniegšanā Armēnijā, Erevānā, bet sākot ar 2010. gada 15. maiju Francija Latviju vīzu jomā pārstāv vēl astoņās vietās - Kotonu (Benina), Gaborone (Botsvāna), Juanda (Kamerūna), Nidžamena (Čada), Abidžana (Kotdivuāra), Bamako (Mali), Nuakšota (Mauritānija) un Portofspeina (Trinidada un Tobago).

SADARBĪBA TRANSPORTA JOMĀ

Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu tika noslēgts Parīzē 1992. gada 26. novembrī. Kopš līguma noslēgšanas ir notikušas astoņas Latvijas – Francijas Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem, no kurām pēdējā notika 2006. gada 2. jūnijā Parīzē. Šajā sanāksmē tika panākta vienošanās par atļauju režīma atcelšanu kravu autopārvadājumiem uz/no trešajām valstīm sākot ar 2006. gada 1. jūliju.

Pēc satiksmes ministra A. Roņa ielūguma, 2012. gada 22. - 23. janvārī vizītē Latvijā uzturējās Francijas satiksmes ministrs Tjerī Mariāni (Thierry Mariani), kuram notika arī tikšanās ar premjerministru V. Dombrovski. Sarunās svarīga loma tika ierādīta transportam, īpaši dzelzceļa un gaisa flotes infrastruktūrai, un tā loģistikai valstu ekonomikā.

Pašlaik aviokompānija ”Air Baltic Corporation” nodrošina regulārus gaisa pārvadājumus katru dienu maršrutā Rīga – Parīze – Rīga.

Sadarbība ar Franciju norisinās arī tranzīta un dzelzceļa jomās, kā arī elektronisko sakaru un pasta nozarē.

Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Francijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm dzelzceļa nozarē ILGGRI (International Liaison Group of Governmental Railway Inspectorates) ietvaros. Arī VAS Latvijas Pasts ir noslēdzis vairākus līgumus ar Franciju par starptautiskiem pasta pakalpojumiem starp Latviju un Franciju.

SADARBĪBA SOCIĀLAJĀ JOMĀ

Nozīmīgs ir Francijas ieguldījums Grašu bērnunama – skolas izveidē, piedaloties Francijas bezpeļņas organizācijai “Cap d’Espérance”.

Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātes „Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” ietvaros tika realizēts projekts „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde”. Tā ietvaros 2009. gadā notikusi pieredzes apmaiņas vizīte un ekspertu piesaiste no Francijas. Projekta rezultātā tika izstrādāta „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. - 2017. gadam”.

SADARBĪBA AR REĢIONIEM

Tūrismā sadarbība starp Baltijas valstīm un Franciju aizsākās 2000. gadā programmas “Baltijas tūrisma industrijas projektēšana 2010. gadam, stiprinot un pielāgojot Eiropas praksei tūrisma apmācības un izglītošanas sistēmu” ietvaros. Programma aptver visas trīs Baltijas valstis.

Ir notikušas vairākas franču delegāciju vizītes uz Latviju. Visos gadījumos tas ir veicinājis dažādu projektu attīstību, piemēram, tūrisma projekti starp Francijas ziemeļu krastu un Rīgas reģionu.

Izveidojusies laba sadarbība starp abu valstu reģioniem un pilsētām, piemēram:

Vidzeme, Ogres novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Valkas pilsēta un Valmieras pilsēta / Lejasreina (Bas-Rhin), Žuēletūra (Joué lès Tours), Donerī (Donnery), Elzasa (Alsace) un Marlī (Marly)

Zemgale, Jelgavas novads, Saldus novads un Jelgavas pilsēta / Dižona (Dijon) (Burgundija, Bourgogne), Ruāna (Rouen), Vilebonsūrivete (Villebon-sur-Yvette) un Ruelmalmezona (Rueil-Malmaison)

Kurzeme un Ventspils pilsēta / Lejasnormandija (Basse-Normandie), Kāna (Caen) un Lorjēna (Lorient)

Latgale / Lotringa (Lorraine), Mozele (Moselle), Meca (Metz)

Rīga / Bordo (Bordeaux), Liona (Lyon), Parīze (Paris), Kalē (Calais), Marseļa (Marseille)

Jūrmala / Kabūra (Cabourg)

SADARBĪBA ZINĀTNES JOMĀ

Sadarbību zinātnē ir aktīva un to regulē 1997. gada 14. aprīļa Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, tehnikas, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums.

Latvijas un Francijas sadarbības programmas „Osmoze” mērķis ir veicināt abu valstu zinātniski pētniecisko laboratoriju un institūtu sadarbību augsta līmeņa zinātnisko pētījumu īstenošanā un tehnoloģiju izstrādē. 2011. gada 1. decembrī izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis un Francijas vēstniece Latvijā Š. Puarē parakstīja Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Francijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas savstarpējās sadarbības līgumu par programmas „Osmoze” īstenošanu 2012. – 2013. gadā.

1994. gada martā Parīzē tika parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Francijas Zinātņu akadēmijas sadarbības līgums. Starp akadēmijām notiek regulāra informācijas apmaiņa. Par LZA ārzemju locekļiem ir ievēlēti divi Francijas zinātnieki: Renē Moro (René Moreau, mehānika) un Žans Simons (Jacques Simon, fizika).

Vairākus gadus veiksmīgi norit Latvijas un Francijas zinātniskā sadarbība magnētisko parādību pētījumos.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Universitāte (LU), LU Fizikas institūts kopā ar Francijas zinātniekiem un industrijas pārstāvjiem turpina sadarbību magnetohidrodinamisko (MHD) pētījumu īstenošanā “Ampēra iniciatīvas” projekta ietvaros. 2006. gada 20.-21. jūlijā Rīgā notika Francijas-Latvijas zinātnieku diskusiju forums par projekta tālāko virzību. Projekta ietvaros paredzēts izveidot Eiropas nozīmes magnetohidrodinamikas pētījumu centru "Ampēra institūts" uz LU Fizikas institūta Salaspilī bāzes. Investīciju mērķis ir veicināt lietišķās pētniecības attīstību un sekmēt efektīvu valsts pētniecības institūciju pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā un jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanos. 2007.g. 22. martā festivāla „Francijas pavasaris Latvijā 2007” ietvaros tika parakstīta Latvijas un Francijas valdības deklarācija par “Ampēra iniciatīvas” īstenošanu. LU Fizikas institūts turpina attīstīt īpašo sadarbību ar Francijas zinātniekiem “Ampēra iniciatīvas” ietvaros, attīstot to līdz Ampēra institūtam, kas būtu šķidro metālu MHD tehnoloģiju un drošības tehnikas mācību un stažēšanās centrs.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Valsts vadītāju vizītes:

Izejošās
2008. gada 13.-14. jūlijs	Valsts prezidenta Valda Zatlera dalība Vidusjūras samitā Parīzē.
2007. gada 10.-11. februāris	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas piedalīšanās Parīzes Forumā (Forum de Paris).
2005. gada 7.-9. novembris	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Francijā.
2005. gada 28. aprīlis	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Francijā (Lillē).
2004. gada 10.-12. marts	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Francijā.
2003. gada 7.-9. aprīlis	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Francijā.
2002. gada 30.sept.-2. oktobris	Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Francijā
2000. gada 22.-26. maijs	Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas darba vizīte Francijā.
1998. gada 13.-15. jūlijs	Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darba vizīte Francijā.
1997. gada 13.-16. aprīlis	Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā
1994. gada 12. aprīlis	Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darba vizīte Francijā.

Ienākošās
2006. gada 28.-29. novembris	Francijas prezidenta Žaka Širaka (Jacques Chirac) vizīte Latvijā NATO Rīgas samita ietvaros
2001. gada 27.-28. jūlijs	Francijas prezidenta Žaka Širaka (Jacques Chirac) valsts vizīte Latvijā
1992. gada 15. maijs	Francijas prezidenta Fransuā Miterāna (François Mitterand) valsts vizīte Latvijā.

Parlamentu vadītāju vizītes:

Izejošās
2009. gada 8. septembrī	Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība „Baltijas ceļa” atceres pasākumos Francijas Senātā; tikšanās ar Nacionālās Asamblejas prezidentu Bernāru Akoijē (Bernard Accoyer).
2009. gada 27.-28. februāris	Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība ES nacionālo parlamentu spīkeru konferencē Parīzē.
2003. gada 2.-4. decembris	Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Francijā.
2002. gada 3. septembris	Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Francijā un Ilmāra Blumberga izstādes “Aīda. Burvju flauta” atklāšana Senāta oranžērijā.
1998. gada 2.-3. decembris	Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Francijā.
1996. gada 28. oktobris- 1. novembris	Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa vizīte Francijā.
1993. gada 11.-15. decembris	Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vizīte Francijā.

Ienākošās
2007. gada 20.-24. marts	Francijas Nacionālās asamblejas prezidenta Patrika Oljē (Patrick Ollier) vizīte Latvijā.
1996. gada 2.-3. aprīlis	Francijas Senāta prezidenta Renē Monorī (René Monory) vizīte Latvijā.

Valdības vadītāju vizītes:

Izejošās
1999. gada 24.-25. novembris	Ministru prezidenta Andra Šķēles vizīte.
1994. gada 9.-11. maijs	Ministru prezidenta Valda Birkava vizīte.
1993. gada maijs	Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte.
1992. gada februāris	Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte.
1992. gada jūlijs	Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte.

Ienākošās
2008. gada 23. maijs	Premjerministra Fransuā Fijona (François Fillon) vizīte; Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību parakstīšana.

Ārlietu ministru vizītes:

Izejošās
2008. gada 18.-19. septembris	Māra Riekstiņa dalība „1.ES-Centrālās Āzijas forumā par drošības problēmām” Francijā.
2008. gada 5.-6. septembris	Neformāla ES dalībvalstu ĀM tikšanās (Gymnich) Aviņjonā – piedalās Māris Riekstiņš.
2008. gada 13.-14. jūlijs	Māra Riekstiņa dalība valstu un valdību vadītāju samitā „Barselonas Process: Savienība Vidusjūrai” Parīzē.
2008. gada 11.-13. maijs	Māra Riekstiņa dalība starptautiskā konferencē „Afganistānas atbalstam” Parīzē.
2008. gada 13. maijs	Māra Riekstiņa dalība Francijas ārlietu ministra Bernāra Kušnēra (Bernard Kouchner) rīkotās ārlietu ministru vakariņās Parīzē.
2007. gada 20. novembris	Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte Francijā
2007. gada 7.-8. marts	Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika vizīte Francijā.
2005. gada 2. novembris	Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika vizīte Francijā sakarā ar festivāla “Pārsteidzošā Latvija” atklāšanu.
2004. gada 17. septembris	Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Francijā.
2004. gada 7.-9. marts	Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Francijā.
2003. gada 26.-30.marts, 26.-29.aprīlis, 2.-3. oktobris	Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizītes Francijā.
2002. gada 6. decembris	Ārlietu ministres Sandras Kalnietes vizīte (piedalīšanās 1. Reģionālajā Eiropas forumā Orleānā).
2001. gada 13. decembris	Ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Parīzē.
1999. gada 12.-13. aprīlis, 7.-11. jūlijs	Ārlietu ministra Valda Birkava vizīte Parīzē.
1998. gada 2.-4. maijs	Ārlietu ministra Valda Birkava vizīte Parīzē.
1997.gada 13.-15. aprīlis, 22.-23. oktobris, 19.-20. novembris	Ārlietu ministra Valda Birkava vizīte Parīzē.

Ienākošās
2006. gada 28.-29. novembris	Francijas ārlietu ministra Filipa Dusta-Blazī vizīte Latvijā NATO Rīgas samita laikā.
2005. gada 11. februāris	Francijas ārlietu ministra Mišela Barnjē (Michel Barnier) oficiālā vizīte Latvijā.
1991. gada 30. augusts	Francijas ārlietu ministrs Rolāns Dimā (Roland Dumas) Latvijā.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem Francija

Saites:

Francijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.france.diplomatie.fr

Francijas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā: http://www.ambafrance-lv.org

Latvijas Republikas vēstniecība Francijas Republikā: http://www.paris.am.gov.lv/