Latvijas un Dānijas attiecības [15.07.2010] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Dānijas ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē kopumā. Abas valstis uztur aktīvu politisko dialogu gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, gan arī ES, NATO un citu starptautisku organizāciju ietvaros.
Diplomātisko attiecību vēsture Latvijas un Dānijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1921. gada 7. februārī. 1991. gada 24. augustā Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen) nosūtīja Latvijas Republikas ārlietu ministram vēstuli par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības. Šī paša gada 26. augustā tika parakstīts četru valstu Kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Dāniju un katru no trim Baltijas valstīm. 1991. gada 27. augustā kā pirmais ārvalstu vēstnieks Latvijā akreditējās Dānijas vēstnieks Oto Borhs (Otto Borch). Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē kopš 2009. gada 21. augusta ir Gints Jegermanis. Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2008. gada 9. septembra ir Ufe Oto Volfhekels (Uffe Otto Wolffhechel). Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Fīnē un Jitlandē kopš 1997. gada 20. janvāra ir Franks Ūrenholts (Frank Uhrenholt). Latvijas Republikas goda konsuls Olborgā, Ziemeļjitlandē kopš 2008. gada 19. septembra ir Kārena Melsone (Karen Melson), Grenlandē – kopš 2010. gada 14. aprīļa Ivars Sīlis. Svarīgākās divpusējās sadarbības jomas Ekonomiskā sadarbība Dānija ir nozīmīga Latvijas partnere ekonomiskajā sadarbībā. Ar katru gadu pieaug abu valstu tirdzniecības apgrozījums, padziļinās sadarbība uzņēmējdarbības jomā. Dānija ir viens no būtiskākajiem investoriem Latvijā, ieņemot trešo vietu starp lielākajām investētājvalstīm. Galvenās Latvijas eksporta preces Dānijā ir koksne un tās izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, kā arī augu valsts produkti, savukārt galvenās Dānijas importa preces Latvijā ir ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija, pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas. Daudziem labi pazīstamiem Latvijas uzņēmumiem ir laba sadarbības pieredze ar Dānijas partneriem. Uz Dāniju eksportē tādi Latvijas uzņēmumi kā "Latvijas balzams", "Aldaris", "Cido grupa", "Rīgas piensaimnieks", "Lauma", "V.O.V.A.", "Latvijas finieris" u.c.
Galvenās eksporta preces uz Dāniju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gada 1.ceturksnī, EUR
Galvenās importa preces no Dānijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gada 1.ceturksnī, EUR
Latvijas un Dānijas tirdzniecības dinamikalaika posmā no 2003. līdz 2009.gada 3. ceturksnim, EUR
Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft) Dānijas tiešo investīciju Latvijā atlikumi 2010.gada I. ceturksnī ir 400 MLVL, savukārt Latvijas tiešo investīciju Dānijā atlikumi 2010.gada I. ceturksnī ir 1.2 MLVL[1]. Līdz 2010.gada 15.jūlijam Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 635 Dānijas – Latvijas kopuzņēmumi. Dānijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos – 217,23 MLVL[2]. Lielākie Dānijas investori Latvijā, ar investīcijām virs 3 milj. LVL: 1. "Tilts Communications" A/S (49% SIA "Lattelecom" - telekomunikācijas) – 71,58 milj. LVL 2. "Bank DnB NORD" A/S (99,79% A/S "DnB NORD Banka" - finanšu starpniecība, kreditēšana) – 56,84 milj. LVL 3. "Royal Unibrew" A/S (99,89%, A/S "Lāčplēša Alus"; 99.97% SIA "Cido Grupa") – 12,74 milj. LVL 4. "Kurland" ApS (100% SIA "ARTIS JP" - lauksaimnieciskie pakalpojumi, graudaugu dārzeņu, dekoratīvo kultūru un stādu audzēšana) – 6,66 milj. LVL 5. "Codan"A/S (99,99% AAS "BALTA" - apdrošināšana) – 4,65 milj. LVL 6. "Inter Energia Holding" ApS (34% SIA "ITERA Latvija" - jēlnaftas un dabasgāzes ieguve, cauruļvadu transports) – 3,89 milj. LVL 7. "Pindstrup Mosebrug" A/S (100% SIA "Pindstrup Latvia" - kūdras ieguve, kurināmā vairumtirdzniecība, kravu transports; 49,43% SIA "BALOŽI" - kūdras ieguve un aglomerācija, mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana) – 3,41 milj. LVL
Aizsardzība Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības pamatus nosaka 1994. gada 3. janvārī parakstītais līgums par militārās sadarbības veicināšanu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju. Abās valstīs ir akreditēti aizsardzības atašeji. Dānijas aizsardzības atašeja (ar rezidenci Lietuvā) pienākumus kopš 2007. gada aprīļa pilda jūras kapteinis Ulfs M. Bertelsens. Savukārt kopš 2007. gada Latvijas aizsardzības atašeja Dānijā pienākumus pilda majors Gunārs Ozoliņš (kopš 2009.gada vasaras ar rezidenci Rīgā). Galvenie divpusējās sadarbības virzieni ir aizsardzības vadība, personāla apmācība, sadarbība starp sauszemes, jūras un gaisa spēkiem, zemessardzes sadarbība, medicīnas, celtniecības dienestu sadarbība, militārās mācības. Dānija aktīvi piedalās arī tādā daudzpusējā projektos kā BALTRON (Baltic Naval Squadron). Izglītība Lielākajai daļai Latvijas valsts augstskolu un vairākām juridisko personu dibinātajām augstskolām ir sadarbības partneri Dānijā. Latvijas studentiem un zinātniekiem ar Dānijas starptautiskās mobilitātes centra "Cirius" starpniecību ik gadu tiek piešķirtas stipendijas studijām vai pētniecības darbam Dānijas augstskolās un zinātniskajos institūtos. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija piešķir dāņu studentiem stipendijas mācībām Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā, ko rīko Vidzemes augstskola. Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā studiju programmu "Starptautiskie kultūras sakari Latvija - Dānija", kuras ietvaros notiek sadarbība ar Orhūsas universitāti studentu apmaiņas programmā. Nozīmīgs ir Dānijas atbalsts Latvijas Universitātes Ziemeļvalstu valodu katedras un Ziemeļvalstu ģimnāzijas materiālās bāzes pilnveidošanā, kā arī mācībspēku nosūtīšanā darbam Latvijas Universitātē. Kultūra Latvijai un Dānijai ir plaša un daudzveidīga sadarbība kultūrā un izglītībā. Notiek apmaiņa starp izglītības iestādēm, bibliotēkām, muzejiem, abu valstu pārstāvji piedalās filmu, teātru un mūzikas festivālos. Dānijas Kultūras institūtam Latvijā ir būtiska loma abu valstu sadarbības veicināšanā kultūras jomā. Latvijas Kultūras akadēmijā ir atklāts Nordistikas centrs, kura mērķis ir veicināt Ziemeļvalstu valodu un kultūras studijas Latvijā, kā arī sekmēt sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. No 2010. gada 13. līdz 15. augustam Cēsu pilsdrupās norisināsies vēsturisko filmu skate, kurā būs skatāma arī dāņu filma "Häxan" (1922, rež. B. Christensen). No 2010. gada 15. jūlija līdz 15. augustam Rīgas Domes 2. stāva foajē ir skatāma dāņu ilgtspējīgas arhitektūras izstāde. 2009. gada 19. novembrī Rīgā notika dāņu fotogrāfa Stēna Brogorda (Steen Brogaard) ceļojošās fotoizstādes "Stāsti no Eiropas virsotnes" atklāšana. 2009. gada pirmajā pusē Rīgā un Krāslavā bija skatāma dāņu grafikas izstāde "Iespiedums laikā", kas ir veltījums 1909. gadā dibinātās Dāņu Grafikas mākslinieku apvienības 100 gadu jubilejai. Reģionālā attīstība ES struktūrfondu programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam sadarbība ar Dāniju notiek šādu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu ietvaros:
Satiksme Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi" ir izveidojusies cieša sadarbība Dānijas ceļu direktorātu. Regulāri tiek atjaunoti līgumi par segumu vadības sistēmas elementu (programmnodrošinājums, iekārtas) atjaunošanu un kalibrēšanu. Aviokompānija "Airbaltic" maršrutā Rīga – Kopenhāgena – Rīga lido katru dienu. Sākot ar 2008. gada 1. maiju "Airbaltic" ir uzsākusi regulāros tiešos lidojumus maršrutā Billunda-Rīga. Nozīmīgākās vizītes Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Dānijā:
Dānijas augstāko amatpersonu vizītes Latvijā:
Līgumtiesiskā bāze Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Dānija Interneta saites par Dānijas Karalisti Dānijas karaliskā ģimene: http://www.kongehuset.dk/ Folketings: http://www.folketinget.dk/ Valdība: http://www.stm.dk Ārlietu ministrija: http://www.um.dk/da[1] Latvijas Bankas statistika NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL. [2] Lursoft apkopotie LR Uzņēmumu reģistra dati | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
