Latvijas un Čehijas attiecības [02.01.2012] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Čehijas attiecības raksturojamas kā labas un draudzīgas, politiskais dialogs noris gan divpusējā līmenī, gan ES un NATO un citu daudzpusējo dialoga formātu ietvaros. Latvijas un Čehijas divpusējā praktiskā sadarbība visaktīvāk risinās izglītības un kultūras jomā. Tirdznieciski ekonomisko sakaru paplašināšanai ir liels potenciāls.
Čehoslovākija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1922.gada 5.janvārī. No 1931.līdz 1939.gada sākumam Prāgā darbojās Latvijas sūtniecība, pirms tam no 1922.līdz 1927.gadam - konsulāts, bet no 1928.līdz 1930.gadam - ģenerālkonsulāts. Savukārt Bratislavā no 1925.līdz 1933.gadam darbojās Goda vicekonsulāts, no 1933.līdz 1940.gadam – Goda konsulāts. 1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku. Latvijas un Čehijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad pēc Čehoslovākijas sadalīšanās izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika. Kopš 2010.gada 27.augusta Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijā ir Kaspars Ozoliņš. Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2011. gada 29.novembra ir Pavols Šepelāks (Pavol Šepelák), pārņemot pienākumus no Tomāša Pštrosa (Dr.Tomáš Pštross). Vizītes un tikšanās Valsts prezidenti
Parlamenta priekšsēdētāji/vietnieki/komisijas
Ministru prezidenti/vietnieki
Ārlietu ministri
Sergejs Potapkins (SC), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Inguna Rībena (VIENOTĪBA), Raimonds Rubiks (SC), Artūrs Rubiks (SC), Gunārs Rusiņš, Aleksandrs Sakovskis (SC), Edvards Smiltēns (VIENOTĪBA), Jānis Tutins (SC), Viktors Valainis, Jānis Vucāns (ZZS), Igors Zujevs (SC). 2010.gada 28.-29.maijā Čehijā notika parlamenta apakšpalātas (Deputātu palātas) vēlēšanas, pēc kurām tika izveidots jauns Čehijas Deputātu palātas sastāvs. Deputātu grupa sadarbībai ar Baltijas valstīm Čehijas parlamentā tika izveidota 2010.gada 16.decembrī. Grupas priekšsēdētājs ir Radims Jirouts (Radim Jirout, Pilsoņu demokrātiskā partija jeb ODS), pārējie deputāti: Pavels Bēms (Pavel Bém, ODS), Františeks Djedičs (František Dĕdič, ODS), Milada Halīkova (Milada Halíková, Čehijas un Morāvijas komunistu partija jeb KSČM), Tomāšs Halupas (Tomáš Chalupa, ODS), Jans Lātka (Jan Látka, Čehijas sociāldemokrātiskā partija jeb ČSSD), Vladimīra Lesenska (Vladimíra Lesenská, ČSSD) un Ladislavs Šincls (Ladislav Šincl, ČSSD).
Ņemot vērā, ka Latvija un Čehija pēc 2004.gada 1.maija kļuva par kopējā ES tirgus dalībniecēm, uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz ES kopējais tirgus. Latvijas un Čehijas attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi. Rīgā darbojas Čehijas Industrijas un tirdzniecības ministrijas valsts aģentūra „The Czech Trade”, kas veicina Čehijas uzņēmēju sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem, kā arī palīdz Latvijas pusei atrast partnerus Čehijā. Kopš 2010.gada februāra aģentūras direktors ir Milans Mēzls (Milan Mézl). Ekonomikas forumi Notikuši vairāki forumi, kas rīkoti ar mērķi veicināt ekonomiskās attiecības un uzņēmēju kontaktus Latvijas un Čehijas starpā: - 2010.gada 29.-31.augusta Latvijas prezidenta vizītes laikā notikušajā biznesa forumā piedalījās 7 Latvijas uzņēmumi, kas pārstāvēja tādas nozares kā mašīnbūve un metālapstrāde, enerģētika, siltumapgāde, kokapstrāde. - 2010.gada 20.maijā Čehijas prezidenta vizītes laikā notika Latvijas-Čehijas uzņēmēju forums un kontaktu birža, kurā piedalījās aptuveni 60 Latvijas un 12 Čehijas uzņēmumi. Pārstāvētās nozares: mašīnbūve, metālapstrāde, būvniecība, finanses, informāciju tehnoloģijas un izglītība. - 2010.gada 16. decembrī Rīgā notika ekonomikas forums, ko organizēja Čehijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ar Čehijas premjerministra un Rūpniecības ministra atbalstu. Konferences dalībnieku vidū bija valsts institūciju, tirdzniecības kameru, asociāciju, uzņēmumu, banku, pašvaldību un reģionu pārstāvji, kā arī ekonomisti no Čehijas. Tirdzniecība2010.gadā Čehijai bija 22.vieta Latvijas eksportā un 18.vieta Latvijas importā. Latvijas eksports uz Čehiju 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.g. ir pieaudzis par 10%. Importa rādītāji pieauguši par 24%, līdz ar to, kopējais tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 20%. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Čehiju ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 27%; metāli un to izstrādājumi – 17%; pārtikas rūpniecības produkti – 12%.Galvenās importa preces no Čehijas uz Latviju ir transporta līdzekļi – 39%; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 21%; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija – 7%. Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde) 2010.gads
· Eksports: 1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % … 22. Čehija – 36 984 435 EUR jeb 0,59% · Imports: 1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % … 18. Čehija – 107 809 735 EUR jeb 1,44%
Kopējais apgrozījums ir 144 794 170 EUR (20.vieta). Latvijai 2010.gadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Čehiju -70 825 300 EUR apmērā.
Galvenās eksporta preces uz Čehijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Čehijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Latvijas un Čehijas tirdzniecības dinamika laika posmāno 2005. līdz 2010.gadam, EUR
Investīcijas (avoti: „Lursoft”, Latvijas Banka) 2010.gada beigās Čehijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 3,9 MLVL (Apstrādes rūpniecība - 0,2 MLVL; Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts – 0,6 MLVL; Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi – 3,1 MLVL; Savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Čehijā nav reģistrēti. Līdz 2011.gada 7.martam Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 56 Čehijas – Latvijas kopuzņēmumi. Čehija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 3 MLVL apmērā (42.vieta).
Mašīnbūve 2010. gada marta beigās Rīgas pašvaldības uzņēmumam „Rīgas satiksme” tika piegādāts pirmais čehu uzņēmuma „Škoda Transportation” ražotais zemās grīdas tramvajs, kura vērtība ir LVL 1,82 milj. 2010. gada 15. aprīlī notika tramvaja prezentācija. Rīgai plānots piegādāt kopumā 20 jaunos zemās grīdas tramvajus, kurus ražo čehu uzņēmumā „Škoda Transportation” pēc uzņēmumā izstrādāta speciāla tramvaja modeļa. Latvijas piena ražotājiem izveidojusies sekmīga sadarbība ar čehu uzņēmumu „Intero Chmelan”, kas ražo siera un biezpiena gatavošanas iekārtas. Uzņēmuma ražotās iekārtas divu pēdējo gadu laikā uzstādītas vairākās Latvijas pienotavās (SIA „Elpa”, lauks.pakalp. kooperatīvās sab-ba „Dundaga”, SIA „EEdaks”).
Būvniecība Sadarbība ar Čehiju līdz šim ir bijusi galvenokārt informācijas apmaiņas veidā – gan divpusēji, gan, sadarbojoties Eiropas Savienības institūcijās – Būvniecības pastāvīgajā komitejā, Eiropas Padomes tehniskās harmonizācijas darba grupā, Eiropas Tehnisko apstiprinājumu organizācijā. Latvija ir ieinteresēta sadarbības nostiprināšanā un informācijas apmaiņā par būvniecības nozares pārvaldības aktuāliem jautājumiem.
Enerģētika Līdzšinējā Latvijas sadarbība ar Čehiju enerģētikas jomā pamatā norit, sadarbojoties atsevišķiem uzņēmumiem. Daudzpusēja sadarbība enerģētikas jomā ar Čehiju tiek īstenota Eiropas Savienības un enerģētikas darba grupu ietvaros.
Farmācija 2010.gadā savas produkcijas eksportu uz Čehiju ir uzsācis zāļu ražotājs SIA „Silvanols”. Uz Čehiju tiks eksportēti dabas vielu balzāmi „Bronhosan”, „Larosan” un „Griposan”. Produktu grupai ir dots nosaukums ”Silvanbio”.
Bioindustrija un atjaunojamie resursi 1999.gadā Latvijas Republikas Zemkopības ministrija un Čehijas Republikas Lauksaimniecības ministrija noslēdza sadarbības līgumu, kura ietvaros uzsākta sadarbība biodegvielas ieviešanas jomā. Čehijas biodegvielas ražošanas ekspertu vadībā Latvijā ir notikuši vairāki semināri Latvijas biodegvielas speciālistiem. 2009.gada septembrī uz Čehiju tirdzniecības misijā bija devušies Latvijas uzņēmumi. Viens no šiem uzņēmumiem SIA „Biotehniskais centrs” šīs misijas laikā saņēma pasūtījumu no čehu kompānijas „Lentikat” iekārtas mikroorganismu vairošanai izgatavošanai. Vienlaicīgi čehu uzņēmums ir gatavs piegādāt „Rīgas Piena kombinātam”, „Rīgas Piensaimniekam” un „Kalsnavas spirta rūpnīcai” imobilizētos fermentus. 2009.gada oktobrī notika LIAA organizēta tirdzniecības misija uz Čehiju dzīvības zinātņu jomā. Misija tika organizēta sadarbībā ar Čehijas Bioindustrijas asociāciju un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla partneriem Prāgā un Brno.
Lauksaimniecība Par Kopējās ES lauksaimniecības politikas jautājumiem Latvijas puse tiekas ar Čehijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvjiem „Stokholmas grupas” ietvaros. Starp Latvijas un Čehijas lauksaimniecības zinātņu nozares speciālistiem notiek pieredzes apmaiņa, kā arī tiek izstrādāti kopīgi zinātniskie projekti. Galvenie sadarbības virzieni ir kartupeļu selekcijas materiāla izturības izvērtēšana pret slimībām un kaitēkļiem, dalība projektā par ekoloģiskās lauksaimniecības informācijas sistēmas izveidošanu ES dalībvalstīs, kā arī augļu koku pavairojamā materiāla apmaiņa un šķirņu savstarpēja pārbaude. Sadarbība notiek arī mežu nozarē un zivsaimniecībā. No pārtikas produktiem uz Čehiju visvairāk tiek eksportētas sagatavotas un konservētas zivis, kā arī kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem (50% no visa pārtika produktu eksporta); no Čehijas tiek importēts alus un minerālūdens. Čehijas ražotāji tradicionāli piedalās Latvijas rīkotajā starptautiskajā pārtikas izstādē „Riga Food”. Viens no pierādījumiem tam, ka Čehijas interese par sadarbību lauksaimniecības jomā nav mazinājusies arī krīzes laikos, ir Čehijas ražotāju tradicionālā dalība izstādē „Riga Food”. Tūrisms 2001.gada 11.maijā tika parakstīts nolīgums starp Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Čehijas Republikas Reģionālās attīstības ministriju par sadarbību tūrisma jomā. Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izstrādāto Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015. gadam, Čehija ir atzīta par sekundāru ārvalstu tūrisma mērķa tirgu, kurā tiek veiktas selektīvas mārketinga aktivitātes, pamatojoties uz detalizētu kritēriju izvērtējumu un atkarībā no finanšu resursu pieejamības. Tūrisma statistika (pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, 2010) Vairākdienu ceļotāji no Latvijas uz Čehiju, pusgada dati
Vairākdienu ceļotāji no Čehijas uz Latviju, pusgada dati
Līgumtiesiskā bāze 2007.gada 14.augustā Latvijas izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža un Čehijas vēstnieks Latvijā Jans Finferle (Jan Finferle) parakstīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Čehijas Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas līgumu par sadarbību izglītībā, jaunatnes lietās un sportā 2007.-2010.gadā ar automātisku līguma pagarinājumu uz vienu gadu. Līguma ietvaros 2010./2011.akadēmiskajam gadam Čehija apstiprinājusi stipendiju piešķiršanu 17 Latvijas studentiem un mācībspēkiem, lielākoties 1-2 mēnešu ilgām čehu valodas studijām Podĕbrady valodas studiju sagatavošanas institūtā un Prāgas Kārļa universitātes bakalaura un maģistra studiju programmās. Latvijas puse piešķīrusi stipendijas 6 čehu studentiem un mācībspēkiem latviešu valodas apguvei un pētniecībai Latvijas Universitātē 2010./2011.akadēmiskajā gadā. Visaktīvāk studiju un stažēšanās iespējas divpusējā starpministriju līguma ietvaros izmanto Latvijas Universitātes un Prāgas Kārļa Universitātes studenti un mācībspēki. 2010.gada 1.jūlijā parakstīta Latviešu valodas aģentūras (LVA) un Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas un mākslu fakultātes vienošanās par līdzfinansējumu latviešu valodas apmācības programmai Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes Slavistikas un Austrumeiropas studiju institūtā. Saskaņā ar šo līgumu vieslektora atalgojumam un mācību materiāliem 2010./2011. akadēmiskajam gadam no 2010.gada Latvijas valsts budžeta līdzekļiem piešķirti 17 000 lati. Studiju programmu īsteno vieslektore Sarma Gintere un lektors Pāvels Štolls (Pavel Štoll). Valsts valodas aģentūra ar Čehijas pilsoņu apvienību „Kultūras dialogs” 2007.gada 3.maijā noslēdza līgumu par projekta „Latviešu valodas popularizācijas programma Čehijas Republikā” īstenošanu, kura mērķis ir popularizēt latviešu valodu Čehijā un Latvijas tēlu Centrāleiropā. Projekta īstenošanas ietvaros tiek veikti dažādi uzdevumi - izstrādāta informatīva brošūra par latviešu valodu, rīkoti latviešu valodas kursi, vieslektori no Latvijas lasa lekcijas Kārļa Universitātē Prāgā un Masarika Universitātē Brno, tiek izstrādāta latviešu-čehu vārdnīca, izdošanai sagatavota latviešu valodas mācību grāmata čehiem, bet 2008.gadā tika izdota čehu-latviešu-lietuviešu sarunvārdnīca. 2006. gadā Prāgā tika izdota bijušās Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieces Sandras Nikuļcevas sastādītā Čehu – latviešu vārdnīca. Latviešu valodas apguve Čehijā Baltijas valodu studijas Kārļa Universitātē Prāgā ar ievērojamā letonista Čehijā Jozefa Zubatija (Josef Zubatý) iniciatīvu aizsākās jau 1923.gadā. 1990.gadā no jauna tika radītas iespējas čehu studentiem apgūt latviešu valodu - tā bija Latvijas Universitātes goda doktora un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera prof. Radegasta Paroleka (Radegast Parolek) iniciatīva. Šobrīd viņa darbu turpina pazīstamais čehu–latviešu literāro sakaru pārzinātājs un veicinātājs, tulkotājs Pāvels Štolls. Pāvels Štolls latviešu valodu Kārļa Universitātē mācījis vairāk nekā desmit gadus, šobrīd ir Baltistikas katedras vadītājs, tulkojis vairāku latviešu dzejnieku darbus (Liāna Langa, Juris Kronbergs, Kārlis Vērdiņš) un piedalījies latviešu dzejas un stāstu antoloģijas sastādīšanā un izdošanā. Par šiem nopelniem Pāvels Štolls ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd vairāki Štolla studenti nodarbojas ar latviešu literatūras tulkojumiem (Mihals Škrabals (Michal Škrabal) ir iztulkojis Sandras Kalnietes „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” un Paula Bankovska „Čeka, bumba un rokenrols”, Lenka Matuškova (Lenka Matušková) ir tulkojusi Alberta Bela „Bezmiegu” un Ingas Ābeles stāstus, savukārt Lūcija Korbeliova ir sagatavojusi Ērika Ādamsona stāstu izlasi). 2007.gada 3.oktobrī ar Valsts valodas aģentūras finansiālo atbalstu un Latvijas vēstniecības Čehijā iesaisti Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātē tika atklāts latviešu valodas un literatūras lektorāts ārvalstīs. Lektorātu finansē Latvijas valsts, bet idejas īstenošanu veic Valsts valodas aģentūra. Lektorāta pasniedzēja no Latvijas ir Sarma Gintere. Čehu valodas apguve Latvijā Latvijas Universitātē iespējams apgūt čehu valodu kopš 1999./2000. mācību gada. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļā čehu valodu māca lektore Nadežda Moroza. Augstskolu/mācību iestāžu sadarbība Latvijas augstskolas sadarbojas ar Čehijas augstskolām gan Eiropas Kopienas izglītības programmu Socrates/Erasmus un Leonardo da Vinci ietvaros, gan divpusēju līgumu ietvaros. Latvijas Universitātei (LU) ir noslēgts sadarbības līgums ar Kārļa Universitāti (KU) Prāgā. 1972.gadā tika parakstīts pirmais divpusējais sadarbības līgums, kurš tika atjaunots 1999.gadā. Līgums paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu, kopējo semināru un konferenču rīkošanu, savstarpējo informācijas apmaiņu. Šī līguma ietvaros LU jau desmit gadus uzņem studentus un mācībspēkus no KU. Latvijas puse nodrošina speciālo Letonikas programmu. Savukārt LU Humanitāro zinātņu fakultātes studenti un mācībspēki izmanto iespējas apgūt čehu valodu un stažēties KU. LU un KU aktīvi piedalās ES Mūžizglītības programmas Erasmus apakšprogrammā. Divpusējos līgumus, kas paredz studentu, mācībspēku un administratīvā personāla apmaiņu, ir noslēgušas vairākas Latvijas universitātes un augstskolas. Universitātes sadarbojas arī dažādu starptautisko universitāšu asociāciju ietvaros, piemēram, Eiropas Universitāšu asociācija, Eiropas Galvaspilsētu universitāšu asociācija UNICA u.c. Čehijas Republikas bijušais Prezidents Vaclavs Havels kopš 1999.gada ir LU Goda doktors. Kopumā 2009./2010.akadēmiskajā gadā Čehijā apmaiņas programmu ietvaros studēja 20 studenti no 9 Latvijas augstākās izglītības institūcijām, savukārt Latvijas augstskolās studēja 10 studenti no Čehijas. Latvijas Rektoru padome sadarbojas ar Čehijas Centre of Higher Education Studies (CHES).
2009. gadā divpusējā līguma ietvaros notika 9 Latvijas zinātnieku vizītes, un atbildes vizītēs uz Latvijas zinātniskajām iestādēm ieradās 3 čehu zinātnieki. Pēdējos gados abas akadēmijas pārsvarā atbalstījušas sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī mikrobiologu pētnieku sadarbību. Abām valstīm ir potenciāls sadarboties, veicinot abu valstu zinātnieku iesaisti Eiropas infrastruktūrā neitronu atskaldīšanai darbībā, kā arī kosmosa zinātnē.
Sadarbība ar Čehiju kultūras jomā ir plaša un daudzveidīga. 1999.gadā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūras jomā (beztermiņa). 2007.gada 1.oktobrī Prāgā tika atklāts atjaunotais Latvijas Kultūras centrs, kas darbojas Latvijas vēstniecības telpās. Centrā ir izveidota bibliotēka, kurā atrodamas grāmatas par Latvijas vēsturi, politiku un mākslu, audio un video ieraksti, kompaktdiski un DVD. Bibliotēkā ir pieejami informatīvie materiāli par Latviju latviešu, angļu, krievu, vācu un čehu valodā. Rīgā un Prāgā aktīvi darbojas latviešu-čehu biedrības. Prāgā ir izveidota Čehu-latviešu biedrība, Čehu-latviešu klubs un L.A.Č.U.S. - latviešu apvienība Čehijā un Slovākijā, savukārt Rīgā darbojas divas Čehijas draugu kopas – Latvijas-Čehijas biedrība un Latvijas-Čehijas sadarbības asociācija. Kultūras pieminekļu aizsardzība Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ilgstoši sadarbojas ar Čehiju restaurācijas un apmācības jomā. Pastarpināti Latvijas un Čehijas sadarbība kultūras pieminekļu aizsardzības jomā notiek Eiropas Padomes un UNESCO projektu ietvaros, kā arī 2007.gadā izveidotajā Eiropas mantojuma zīmes komitejā. Viena no vadošajām restaurācijas firmām Čehijā restauratora Miloša Gavendas (Miloš Gavenda) vadībā, kas ir specializējusies mūru un akmens atjaunošanas tehnoloģijā, piedalījās Rundāles pils rietumu fasādes un Bauskas pils atjaunošanā, konsultēja Raunas un Cēsu pilsdrupu apsaimniekotājus, kā arī piedalījās Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcas izpētē. Kopumā Milošs Gavenda un viņa komanda Latvijā nostrādāja desmit gadus (1997.-2007.). 2008.gada 21.novembrī notika Bauskas pils svinīgā atklāšana. Pasākumā Pils muzeja direktors Māris Skanis čehu restauratoram veltīja īpašus pateicas vārdus un uzdāvināja speciāli izgatavotu sudraba piemiņas medaļu, kurā iegravēts hercoga Frīdriha Ketlera attēls un teksts, kas apliecina līdzdalību pils pastāvēšanas laika vērienīgākajā rekonstrukcijā. Sudraba medaļas un piemiņas vēstījumus saņēma arī čehu arhitekti Vāclavs Girsa (Václav Girsa) un Miloslavs Handls (Miroslav Handl), kā arī citi mākslinieki un speciālisti. M.Gavenda bija pirmais, kurš pēc muzeja aicinājuma 1997.gadā ieradās Bauskā, lai konsultētu objekta saimniekus par sgrafito fasāžu atjaunošanu. Sadarbības rezultāts ir Bauskas pils visu fasāžu, sgrafito apmetuma, iekštelpu, logu, durvju un jumta atjaunošana, kā arī pils vecās daļas mūru nostiprināšana un konservācija. Kurzemes dienu svinības Nāhodā (Náchod) Katru gadu Čehijas pilsētā Nāhodā notiek Kurzemes dienu svinības par godu Kurzemes pēdējam hercogam Pēterim fon Bīronam, kurš 1792.gadā savā īpašumā iegādājās Nāhodas pili. 2009.gadā Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze svinīgā ceremonijā pasniedza Rundāles pils dāvanu Nāhodas pilij - hercoga Pētera fon Bīrona lielformāta attēlu (Rundāles pils bija hercoga galvenā mītne Latvijā). 2010.gadā veiksmīgās sadarbības rezultātā tika nodibināta Nāhodas un Bauskas pašvaldību sadraudzība. 2011. gadā svētkos uzstājās Bauskas pils seno deju kolektīvs „Galms”, viesojās Bauskas pilsētas domes mēra vietnieks Jānis Feldmanis un Bauskas mākslas skolas direktore Mārīta Šulce. Kultūras notikumi 2010.gadā. Mūzika 2.augusts - pasaules ievērību ieguvušās Latvijas operdziedātājas Elīnas Garančas koncerts Prāgā. Pirmoreiz E.Garanča Čehijā uzstājās 2007.gadā. 19.jūnijs – Jaunmoku pilī Tukuma rajonā Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla ietvaros uzstājās čehu vokāli instrumentālais ansamblis „Ensemble Inégal” un daudzsološā čehu operdziedātāja, soprāns Gabriela Eibenova (Gabriela Eibenová). 21.aprīlis – pēc īpaša Čehijas prezidenta V.Klausa ielūguma, prezidenta izveidotās džeza mūzikas koncertu sērijas „Džezs Prāgas pilī” ietvaros uzstājās Māra Briežkalna kvintets no Latvijas. Klausītājiem bija iespēja dzirdēt populāru Latvijas un ārvalstu komponistu skaņdarbus. Īpaši atzinīgi tika novērtēts grupas solista un trombonista Intara Busuļa priekšnesums. Klausītāju vidū bija prezidents V.Klauss, premjerministrs Jans Fišers (Jan Fischer, premjerministrs 2009. – 2010.g.), vairāki ministri, diplomātiskā korpusa pārstāvji un citi džeza mūzikas cienītāji. 19.marts – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kopā ar savu pedagogu starptautiski pazīstamo čehu mūziķi un L.Janāčeka Brno Mūzikas un teātra akadēmijas profesoru Miloslavu Jelineku (Miloslav Jelínek) uzstājās viņa audzēknis latviešu kontrabasa virtuozs, 58. starptautiskā ARD izpildītāju konkursa uzvārētājs Gunārs Upatnieks. M.Jelineks bieži koncertē ārpus dzimtenes kopā ar dzīvesbiedri Marcelu Jelinkovu (,Marcela Jelínková), kura bija koncertmeistare Rīgas koncertā. Literatūra 20.maijs - Čehijas izdevniecībā „Agite/Fra" klajā laista Liānas Langas dzejoļu izlase „Antenu burtnīca" („Sešit antén"), ko čehu valodā atdzejojuši Pāvels Štolls un Petrs Borkovecs (Petr Borkovec). Izlasē „Antenu burtnīca" iekļauti dzejoļi no Liānas Langas krājumiem „Te debesis, te ciparnīca", „Iepūt taurītē, Skorpion!" un „Antenu burtnīca". Grāmatas atvēršanas svētki ar autores un abu atdzejotāju piedalīšanos notika Prāgā, grāmatnīcā-kafejnīcā „FRA", plašāk iepazīstinot čehu lasītājus ar latviešu mūsdienu dzejnieci, kuras dzejoļi Čehijā iepriekš publicēti latviešu dzejas antoloģijā „15x poezie lotyšsko" un literārajā žurnālā „PLAV". 14.maijs – ikgadējā Prāgas Starptautiskajā grāmatu gadatirgū piedalījās latviešu rakstnieks Juris Zvirgzdiņš, kurš kopā ar tulkotājiem Pāvelu Štollu un Mihalu Škrabalu paviljonā „Grāmatu pasaule bērniem" apmeklētājus iepazīstināja ar savu bērnu grāmatu varoņiem un viņu piedzīvojumiem. Vizuālā māksla
Kino
Latvijas un Čehijas divpusējās sadarbības pamatu veido 2009.gada 23.oktobrī noslēgtais Līgums par savstarpējo sadarbību starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Čehijas Republikas Aizsardzības ministriju. Kopš 2011.gada 29. augusta Čehijas militārais atašejs Latvijā ir pulkvedis Zdeņeks Kubīčeks (Zdeněk Kubíček) ar rezidenci Viļņā. No 2006.gada līdz 2009.gada beigām Latvijas militārais atašejs Čehijā bija majore Inese Kučere ar rezidenci Rīgā. Līdz 2009.gada jūlijam majore rezidēja Prāgā. Noslēgtie līgumi
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Čehija
Interneta saites par Čehijas Republiku Latvijas vēstniecība Čehijā: http://www.mfa.gov.lv/lv/prague/ Čehijas vēstniecība Latvijā: http://www.mzv.cz/riga/lv/index.html Čehijas Republikas Prezidenta kanceleja: www.hrad.cz Čehijas Republikas prezidenta kanceleja: www.hrad.cz Čehijas Republikas Senāts: http://www.senat.cz Čehijas Republikas Deputātu palāta: http://www.psp.cz Čehijas Republikas valdība: http://wtd.vlada.cz Čehijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mzv.cz | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
