Latvijas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības [24.01.2012]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas un, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu starp abām valstīm, pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušās.

Abas valstis vienojošs faktors ir arī relatīvi lielā latviešu kopiena Brazīlijā, kas ir lielākā Latīņamerikā – aptuveni 20 tūkstoši (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz Brazīliju izceļoja vairāki tūkstoši latviešu).

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas valstisko neatkarību de jure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī. 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā Latvijas sūtniecība Argentīnā, kas darbojās no 1935. līdz 1946. gadam, sedza arī Brazīliju. To vadīja Latvijas Republikas pilnvarotais lietvedis Dr. Pēteris Oliņš, kurš pārstāvēja Latvijas intereses arī Brazīlijā, bet pēc 1946. gada pārcēlās uz Brazīliju. Pēc 1940. gada vasaras notikumiem Brazīlija netieši un neoficiāli apliecināja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu un atbalstīja Baltijas valstu diplomātisko pārstāvju darbību savā teritorijā līdz 1961. gadam, kad PSRS draudzīgais prezidents Kvadross slēdza visas Baltijas valstu diplomātiskās pārstāvniecības Brazīlijā.

1991. gada 4. septembrī, izpildot Brazīlijas prezidenta rīkojumu, ārlietu ministrs Fransišku Rezeks (Francisco Rezek) savā vēstījumā Latvijas ārlietu ministram Jānim Jurkānam paziņoja, ka Brazīlija atzīst Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu un aicināja atjaunot diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1992. gada 18. jūlijā.

1995. gada 1. maijā tika akreditēts pirmais Brazīlijas nerezidējošais vēstnieks Latvijā Luišs Felipe de Teišeira Soarešs (Luiz Felipe de Texeira Soares). No 1999. gada 16. februāra līdz 2000. gada jūnijam Brazīlijas vēstnieks Latvijā bija Džilberto Verņe Saboja (Gilberto Vergne Saboia), bet no 2002. gada 11. aprīļa līdz 2004. gada 1. augustam - vēstnieks Elims Saturninu Fereira Dutra (Elim Saturnino Ferreira Dutra). 2005. gada 30. augustā Latvijā tika akreditēts Brazīlijas vēstnieks Otu Agripinu Maja (Oto Agripino Maia), kurš savas funkcijas beidza 2006. gada oktobrī.

2006. gada 5. decembrī Latvijā tika akreditēts Brazīlijas vēstnieks Antoninu Mena Gonsalvešs (Antonino Mena Gonçalves), kurš savas funkcijas beidza 2011.gada 4.aprīlī.

Kopš 2011.gada 11.oktobra Brazīlijas vēstniece Latvijā ir Leda Lucia Kamargo (Leda Lucia Camargo).

Latvijā akreditēto Brazīlijas vēstnieku rezidences vieta ir Stokholma.

2008. gada 7. jūlijā Brazīlijā akreditējās pirmais Latvijas nerezidējošais vēstnieks Brazīlijā Artis Bērtulis (rezidences vieta Lisabona, Portugāle). 2010.gada 5.maijā notika Latvijas nerezidējošā vietnieka Brazīlijā Arta Bērtuļa akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidenta Lula da Silva.

Kopš 2007. gada februāra Brazīlijas Goda konsuls Latvijā ir Arturs Stikuts.

Latvijas intereses Brazīlijā kopš 1993. gada pārstāv goda ģenerālkonsuls Jānis Grimbergs. Goda ģenerālkonsulāts atrodas Sanpaulu. 2009.gada oktobrī Brazīlijas Federālajā apgabalā par Latvijas goda konsuli tika iecelta Līga Briģe. Goda konsulāts atrodas Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā.

Kopš 2010.gada novembra Brazīlijā Rio Grande do Norte štatā par Latvijas goda konsulu ir iecelts Antonio Medeiros de Oliveira. Goda konsulāts atrodas štata galvaspilsētā Natalā.

Brazīlijā dzīvo lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. Tiek rēķināts, ka Brazīlijā dzīvo apmēram 20 tūkstoši latviešu un to pēcnācēju, bet nav zināms konkrēts skaits, jo Brazīlijā dokumentos netiek uzrādīta tautība. Lielākās latviešu kopienas Brazīlijā atrodas Nova Odesā un Ižuī pilsētās.

2000. gada 9. janvārī Latvijā tika nodibināta Brazīlijas latviešu draugu biedrība (apm. 40 biedru no Latvijas puses, valdes priekšsēdētāja Brigita Tamuža). Biedrības mērķis ir Brazīlijas diasporas pētīšana latviešu tautas kopējās vēstures kontekstā un kultūras sakaru veicināšana un uzturēšana starp Brazīlijas un Latvijas jauniešiem.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2010. gada 21.decembrī 10.Saeimā tika nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu. 2011.gada 21.decembrī Latvijas Republikas Saeimā tika atjaunota deputātu grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Tirdzniecība (pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2010.gads

· Eksports:

1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %

3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %

4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%

5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %

…

75. Brazīlija – 2 734 902 EUR jeb 0,04 %

· Imports:

1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %

3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %

4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %

5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %

…

63. Brazīlija – 2 110 083 EUR jeb 0,03%

Latvijas – Brazīlijas tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sastāda 4 844 985 EUR, Brazīlijai ieņemot 68.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Brazīliju: 0,62 MEUR apmērā.

2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu kopējās Latvijas – Brazīlijas tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 46 % jeb 3,31 MEUR.

Latvijas un Brazīlijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. – 2010.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2005

427 151

6 587 288

2006

693 990

9 147 400

2007

1 193 269

8 160 962

2008

1 565 658

7 106 310

2009

994 792

2 319 548

2010

2 734 902

2 110 083

Galvenās eksporta preces uz Brazīliju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopēja eksporta

Kopā

2 734 902

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Mašīnas un iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai – 37,50%

2 290 479

83,75%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Medikamenti – 62,49%

316 019

11,56%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

43 007

1,57%

Metāli un to izstrādājumi

27 660

1,01%

Galvenās importa preces no Brazīlijas sadalījumā pa preču veidiem 2010. gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

2 110 083

100%

Koksne un tās izstrādājumi:

- Namdaru un būvgaldnieku darinājumi – 94,39%

601 222

28,49%

Metāli un to izstrādājumi:

- Karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi – 50,61%

381 166

18,06%

Pārtikas rūpniecības produkti

278 489

13,20%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

237 864

11,27%

Augu valsts produkti

228 256

10,82%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

190 003

9,00%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

86 215

4,09%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

46 615

2,21%

Ieroči un munīcija

41 187

1,95%

Investīcijas

Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem 2011. gada I ceturkšņa beigās Brazīlijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā nav reģistrēti, tāpat nav reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi Brazīlijā. Uzņēmumu reģistrā 2011. gada 2.septembrī reģistrēti 7 Brazīlijas - Latvijas kopuzņēmumi, ar investīcijām 7 160 LVL apjomā. (avoti: Latvijas Banka, Lursoft)

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ
Latvijas klātbūtne Brazīlijā ir bijusi jūtama gan kultūrā, gan sportā. Brazīlijā ir viesojušies Ave Sol, zēnu koris, Zelta sietiņš, folkloras kopa "Ceiruleits", Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata.

Kopš 1998. gada Latvijas mākslinieki vairākkārt ir piedalījušies Saupaulu laikmetīgās mākslas biennālēs (otrā vecākā biennāle aiz Venēcijas) - 1994, 1996., 2002. gadā. 2004. gada biennālē Latviju pārstāvēja Gints Gabrāns ar darbu Kā nokļūt TV.

2000.-2001. gadā Latvijā tika organizētas N.Vilmanes ceļojošās fotoizstādes "Vilinājums" un "Kad saknes ar galotnēm satiekas", kas fotoreportāžas formā iepazīstināja ar materiāliem, kas tapuši ekspedīcijas laikā 1999. gadā Brazīlijā. Fotoizstāde "Kad saknes ar galotnēm satiekas" 2001. gadā tika eksponēta arī Brazīlijā.

2002. gada novembrī Ventspils muzejs un Digitālā darbnīca ar Ventspils muzeja digitālo ekspozīciju piedalījās Starptautiskajā muzeju un kultūras mantojuma audiovizuālajā festivālā F@imp.2002 Sanpaulu, ko organizēja Starptautiskā muzeju komiteja (AVICOM) ar UNESCO atbalstu.

2006. gada novembrī Brazīlijā koncertēja pianiste Dz.Erliha un flautiste Z.Ūdre.

2007. gadā Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāts finansēja 2 pasniedzējus uz Brazīliju - kokles spēlētāju un tautas deju ekspertu.

Brazīlijas latviešu draugu biedrība pastāvīgi strādā ar projektiem latviešu valodas mācībām Brazīlijā. Šo projektu realizācijas rezultātā Brazīlijā ir strādājuši vairāki latviešu valodas skolotāji no Latvijas. Vides filmu studija sadarbībā ar biedrību ir izveidojusi filmu par latviešiem Brazīlijā.

2007. gadā trīs Brazīlijas latviešu jaunieši piedalījušies 3X3 nometnē.

2008. gadā no 29. marta līdz 4.maijam Latvijā bija ceļojošā foto izstāde "Cita Amerika", ko organizēja 6 Latīņamerikas valstu Goda konsuli Latvijā (Čīles, Brazīlijas, Meksikas, Ekvadoras, Kolumbijas, Urugvajas) ar savu vēstniecību atbalstu, t.sk. arī Brazīlijas goda konsuls Arturs Stikuts ar Brazīlijas vēstniecības atbalstu. Tā bija pirmā tik plaša vēriena izstāde par Latīņameriku Latvijā.

2008. gada maijā Novu Odesas pilsētas svētku laikā tika izstādīta Jelgavas bērnu zīmējumu izstāde.

2009. gada maijā Raita Ašmaņa vadītais džeza kolektīvs "Jelgavas Big Band" veica koncertūri četrās Latīņamerikas pilsētās– Limā, Kusko, Sanpaulu un Nova Odesā. Grupas koncertu tūre tika noslēgta Limā, kur grupa piedalījās Limas starptautiskajā džeza festivālā.

Starptautiskā mūzikas festivāla "Rīgas Ritmi" viesmākslinieks - Brazīlijas džeza akordeonists Čiko Čagas latviešu bērniem sarakstījis dziesmu "Children from Latvia", kas Rīgā, festivāla ietvaros, tika atskaņota 4.07.2009.

2009. gada jūlijā Dienvidamerikas lielākajā animācijas festivālā "Anima Mundi", kas norisinājās Riodeženeiro un Sanpaulu, piedalījās režisora Vladimira Leščova un studijas "Lunohod" jaunākā īsfilma "Spārni un airi".

2009. gada 2. jūlijā starptautiskā mūzikas festivāla "Rīgas Ritmi" ietvaros Rīgā uzstājās brazīļu mūziķis, ģitārists Jamandu Kosta.

2009. gada 4. septembrī Kinoteātrī "Rīga" tika demonstrēta dokumentālā filma "Nogalināt vai mirt" Filma stāsta par Brazīlijas džungļiem, kuros lielāko mūža daļu pavadīja latviešu izcelsmes mednieks un džungļu gids Saša Ziemelis. 16 gadus vecais jauneklis pameta Latviju 1905.gada revolūcijas vētrās un pēc daudziem aizraujošiem piedzīvojumiem nonāca Brazīlijā.

2009. gada 18. septembrī Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu klubā uzstājās grupa "Pequena Morte" no Brazīlijas

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Savstarpējās vizītes un tikšanās

1994.g.

26. augustā
Rīgu apmeklēja Brazīlijas Ārlietu ministra padomnieks Karloss Moreira Garsija

2001.g.

pavasarī
notika LR ekonomikas ministra un Latvijas kooperatīvo sabiedrību savienības Turība pārstāvju vizīte Brazīlijā

2005. gada

7.-11. jūnijā
Latvijas Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa piedalījās IV Pasaules forumā cīņai pret korupciju, kas notika Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā

2007. gada

10.-13. jūnijā
vizītē Brazīlijā pēc Brazīlijas prezidenta Lula da Silva ielūguma uzturējās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vizītes laikā Valsts prezidente tikās ar Brazīlijas prezidentu Lula da Silva, Kongresa Senāta un Apakšpalātas prezidentiem, Sanpaulu un Riodežaneiro štatu gubernatoriem, Sanpaulu mēru u.c. augstām Brazīlijas amatpersonām. Valsts prezidenti vizītes laikā pavadīja 34 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes laikā Valsts prezidente apmeklēja Nova Odesas pilsētu un piedalījās pilsētas 100 gadu svinībās, atzīmējot faktu, ka pirms vairāk nekā gadsimta liela latviešu kopiena apmetās uz dzīvi šajā Brazīlijas vietā.

2007. gada

10. jūnijā
īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns tikās ar Dienvidamerikas latviešu apvienības priekšsēdētāju Dainu Gūtmani un latviešu kopienas pārstāvjiem Nova Odesā

2007. gada

26. septembrī
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks Ņujorkā tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Selsu Amorimu. Tikšanās laikā tika parakstīts Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām.

2008. gada.

9. jūnijā
Rīgā notika I Latvijas - Brazīlijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Brazīlijas delegāciju vadīja Brazīlijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Evertons Vieira Vargas. Politisko konsultāciju laikā Brazīlijas delegācija tikās arī ar Latvijas Kultūras ministri Helēnu Demakovu un tika parakstīts pirmais Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums - par sadarbību kultūrā.

2009. gada

9. oktobrī

Rīgā norisinājās II Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas. Brazīlijas delegāciju vadīja Brazīlijas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktore, vēstniece Edileūza Fontenele Reisa (Edileuza Fontenele Reis).Politisko konsultāciju ietvaros Brazīlijas puse tikās ārlietu ministru Māri Riekstiņu, Saeimas ārlietu komitejas vadītāju Andri Bērziņu, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieku Uldi Lielpēteru, kā arī ar Tirdzniecības un Rūpniecības kameras vadību un biedriem. http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2009/oktobris/10-09-02/

2010.gada

6.-8.maijā
vizītē Latvijā uzturējās Brazīlijas Federatīvā Republikas Ostu lietu ministrs Pedro Brito do Nascimentno. Brazīlijas Ostu lietu mistrs vizītes ietvaros Latvijā tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Premjerministru Valdi Dombrovski un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Ministrs un pavadošā delegācija kopā ar Latvijas uzņēmējiem piedalījās Latvijas–Brazīlijas biznesa seminārā "Vārti uz Latīņameriku".

2010.gada

24.-29.maijā

vizītē Brazīlijā uzturējās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Valsts sekretārs tikās ar Brazīlijas Ārlietu ministrijas viceministru Antonio Patriotu (Antonio Patriota), Brazīlijas Ostu lietu viceministru Augusto Vagneru (Augusto Wagner) un Brazīlijas Attīstības, rūpniecības un ārējās tirdzniecības ministrijas viceministru Ivanu Ramalho (Ivan Ramalho).

2011.gada

1.-2.janvārī

Latvijas nerezidējošais vēstnieks Brazīlijā Artis Bērtulis piedalījās Braziljas prezidentes Dilmas Rusefas inaugurācijas ceremonijā Brazīlijā. Vizītes ietvaros vēstnieks piedalījās Brazīlijas ārlietu ministra A.Patriota inaugurācijā, kā arī tikās ar Brazīlijas ārlietu ministrijas Eiropas departamenta un Investīciju un tirdzniecības veicināšanas departamenta direktoru.

2011.gada 9. līdz 12.jūlijs
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis darba vizītē uzturējās Brazīlijā. Vizītes ietvaros Ministru prezidents tikās ar Brazīlijas latviešiem Novo Odesā, apmeklēja Sanpaulu un tikās ar Sanpaulu gubernatoru, piedalījās II Latvijas – Brazīlijas biznesa forumā, kā arī galvaspilsētā Braziljā tikās ar Brazīlijas augstākajām amatpersonām - Brazīlijas viceprezidentu Mihaelu Temeru (Michel Temer), ārējās tirdzniecības ministru Fernando Pimentelu (Fernando Pimentel), ostu lietu ministru Leonīdu Kristiano (Leonidas Cristiano), kā arī Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas amatpersonām. Vizītē Ministru prezidentu pavadīja RTU rektors Leonīds Ribickis, RTU rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš, Valsts SIA „Latvijas Koncerti” direktors Guntars Ķirsis un 7 Latvijas uzņēmumu pārstāvju delegācija. Transporta un loģistikas nozari pārstāvēja Rīgas brīvosta un Ventspils brīvostas pārvalde, bioetanola ražošanu SIA „Jaunpagasts Plus”, pārtikas nozari LSEZ SIA „Kolumbija”, juridisko pakalpojumu nozari Zvērinātu advokātu birojs „BDO Zelmenis&Liberte”, finanšu pakalpojumus AS „Rietumu banka” un informācijas tehnoloģiju nozari A/S „SAF Tehnika”. II Latvijas – Brazīlijas biznesa foruma ietvaros Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera noslēdza sadarbības memorandu ar Sanpaulu Rūpniecības federāciju, kā arī Rīgas brīvosta noslēdza sadarbības memorandu ar Santos ostu.

Tāpat vizītes ietvaros 12.jūlijā Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā Ministru prezidents un Brazīlijas viceprezidents piedalījās Latvijas telekomunikāciju iekārtu ražotāja SAF Tehnika kopā ar wi2be tecnologia S.A. un SIEMENS enterprise communications Brazīlijas pilsētā Kuritibā ražotā produkta – bezvadu datu pārraides iekārtu (CFIP Lumina) – inaugurācijā. Inaugurācijas laikā amatpersonas ieskrūvēja pēdējo iekārtas skrūvi SAF Tehnika Brazīlijas rūpnīcā ražotajai bezvadu datu pārraides iekārtai, tādējādi pabeidzot šajā valstī pirmo ražoto iekārtu.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumi

2010.gada 24.maijā parakstīts Latvijas valdības un Brazīlijas valdības līgums par sadarbību sportā.
2008. gada 9. jūnijā parakstīts Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums - par sadarbību kultūrā.
Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām (parakstīts 2007. gada 26. septembrī).
Valsts prezidentes vizītes laikā Brazīlijā 2007.g. 10. jūnijā tika parakstīts Jelgavas un Nova Odesas sadarbības līgums, kas sekmēs savstarpējo attiecību attīstību dažādās jomās, kā arī veicinās jauniešu apmaiņu.

Kontaktinformācija:

Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības Brazīlijā: http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=BRA

Brazīlijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mre.gov.br/

Brazīlijas Federatīvās Republikas vēstniecība Zviedrijas Karalistē: http://www.brazilianembassy.se