|
Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas un, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu starp abām valstīm, pēdējā gada laikā ir strauji attīstījušās.
Brazīlijā dzīvo vislielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz Brazīliju izceļoja vairāki tūkstoši latviešu un tas ir arī vienojošs faktors abu valstu attiecībās.
Diplomātiskās attiecības
Latvijas valstisko neatkarību de jure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī. 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā Latvijas sūtniecība Argentīnā, kas darbojās no 1935. līdz 1946. gadam. To vadīja Latvijas Republikas pilnvarotais lietvedis Dr. Pēteris Oliņš, kurš pārstāvēja Latvijas intereses arī Brazīlijā, bet pēc 1946. gada pārcēlās uz Brazīliju. Pēc 1940. gada vasaras notikumiem Brazīlija netieši un neoficiāli apliecināja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu un atbalstīja Baltijas valstu diplomātisko pārstāvju darbību savā teritorijā līdz 1961. gadam, kad PSRS draudzīgais prezidents Kvadross slēdza visas Baltijas valstu diplomātiskās pārstāvniecības Brazīlijā.
1991. gada 4. septembrī, izpildot Brazīlijas prezidenta rīkojumu, ārlietu ministrs Fransišku Rezeks (Francisco Rezek) savā vēstījumā Latvijas ārlietu ministram Jānim Jurkānam paziņoja, ka Brazīlija atzīst Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu un aicināja nodibināt diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992. gada 18. jūlijā.
1995. gada 1. maijā tika akreditēts pirmais Brazīlijas nerezidējošais vēstnieks Latvijā Luišs Felipe de Teišeira Soarešs (Luiz Felipe de Texeira Soares). No 1999. gada 16. februāra līdz 2000. gada jūnijam Brazīlijas vēstnieks Latvijā bija Džilberto Verņe Saboja (Gilberto Vergne Saboia), bet no 2002. gada 11. aprīļa līdz 2004. gada 1. augustam - vēstnieks Elims Saturninu Fereira Dutra (Elim Saturnino Ferreira Dutra). 2005. gada 30. augustā Latvijā tika akreditēts Brazīlijas vēstnieks Otu Agripinu Maja (Oto Agripino Maia), kurš savas funkcijas beidza 2006. gada oktobrī. 2006. gada 5. decembrī Latvijā tika akreditēts Brazīlijas vēstnieks Antoninu Mena Gonsalvešs (Antonino Mena Gonçalves). Latvijā akreditēto Brazīlijas vēstnieku rezidences vieta ir Stokholma.
2008. gada 7. jūlijā Brazīlijā akreditējās pirmais Latvijas nerezidējošais vēstnieks Brazīlijā Artis Bērtulis (rezidences vieta Lisabona, Portugāle).
No 1998. gada līdz 2006. gada maijam Brazīlijas Goda konsuls Latvijā bija Guntis Belēvičs, bet kopš 2007. gada februāra Brazīlijas Goda konsuls Latvijā ir Arturs Stikuts.
Latvijas intereses Brazīlijā kopš 1993. gada pārstāv goda ģenerālkonsuls Jānis Grimbergs. Goda ģenerālkonsulāts atrodas Sanpaulu.
Brazīlijā dzīvo lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. Tiek rēķināts, ka Brazīlijā dzīvo apmēram 20 tūkstoši latviešu un to pēcnācēju, bet nav zināms konkrēts skaits, jo Brazīlijā dokumentos netiek uzrādīta tautība. Nova Odesā ir lielākā latviešu kopiena Brazīlijā (2006. gadā pagāja 100 gadu kopš tās dibināšanas). Tomēr lielākais latviešu kultūras centrs atrodas Ižuī pilsētā, pašos Brazīlijas dienvidos.
2000. gada 9. janvārī Latvijā tika nodibināta Brazīlijas latviešu draugu biedrība (apm. 40 biedru no Latvijas puses, valdes priekšsēdētāja Brigita Tamuža). Biedrības mērķis ir Brazīlijas diasporas pētīšana latviešu tautas kopējās vēstures kontekstā un kultūras sakaru veicināšana un uzturēšana starp Brazīlijas un Latvijas jauniešiem.
Savstarpējās vizītes un tikšanās
1994.g. 26. augustā Rīgu apmeklēja Brazīlijas Ārlietu ministra padomnieks Karloss Moreira Garsija.
2001.g. pavasarī notika LR ekonomikas ministra un Latvijas kooperatīvo sabiedrību savienības Turība pārstāvju vizīte Brazīlijā.
2002. gada aprīlī Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Brazīlijas vēstnieku Latvijā Elimu Saturninu Fereiru Dutru.
2005. gada 7.-11. jūnijā Latvijas Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa piedalījās IV Pasaules forumā cīņai pret korupciju, kas notika Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā.
2005. gada 29. augustā – 1. septembrī Latvijā akreditācijas vizītē uzturējās Brazīlijas vēstnieks Otu Agripinu Maja.
2006. gada 13. septembrī Otu Agripinu Maja atvadu vizītes laikā tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un ārlietu ministru A.Pabriku.
2006. gada 5. decembrī Latvijā akreditācijas vizītē uzturējās Brazīlijas vēstnieks Antoninu Mena Gonsalvešs.
2007. gada 10.-13. jūnijā vizītē Brazīlijā pēc Brazīlijas prezidenta Lula da Silva ielūguma uzturējās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vizītes laikā Valsts prezidente tikās ar Brazīlijas prezidentu Lula da Silva, Kongresa Senāta un Apakšpalātas prezidentiem, Sanpaulu un Riodežaneiro štatu gubernatoriem, Sanpaulu mēru u.c. augstām Brazīlijas amatpersonām. Valsts prezidenti vizītes laikā pavadīja 34 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes laikā Valsts prezidente apmeklēja Nova Odesas pilsētu un piedalījās pilsētas 100 gadu svinībās, atzīmējot faktu, ka pirms vairāk nekā gadsimta liela latviešu kopiena apmetās uz dzīvi šajā Brazīlijas vietā.
2007. gada 10. jūnijā īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns tikās ar Dienvidamerikas latviešu apvienības priekšsēdētāju Dainu Gūtmani un latviešu kopienas pārstāvjiem Nova Odesā.
2007. gada 27. septembrī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks Ņujorkā tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Selsu Amorimu. Tikšanās laikā tika parakstīts Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām.
2008. gada. 9. jūnijā Rīgā notika I Latvijas - Brazīlijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Brazīlijas delegāciju vadīja Brazīlijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Evertons Vieira Vargas. Politisko konsultāciju laikā Brazīlijas delegācija tikās arī ar Latvijas Kultūras ministri Helēnu Demakovu un tika parakstīts pirmais Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums par sadarbību kultūrā.
Līgumi
Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām.
Valsts prezidentes vizītes laikā Brazīlijā š.g. 10. jūnijā tika parakstīts Jelgavas un Nova Odesas sadarbības līgums, kas sekmēs savstarpējo attiecību izvēršanu dažādās jomās, kā arī veicinās jauniešu apmaiņu.
Ekonomiskā sadarbība
1. Latvijas un Brazīlijas tirdzniecība
(2007. gads, pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)
1. Lietuva – 1 104 276 549 USD jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija– 1 012 996 060 USD jeb 13,71 %
3. Krievija – 754 7562 207 USD 10,19 %
4. Vācija – 641 778 696 USD jeb 8,68 %
5. Zviedrija – 572 475 044 USD jeb 7, 73 %
...
73. Brazīlija – 1 656 744 USD jeb 0,02%
1. Vācija – 2 080 875 667 USD jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā
2. Lietuva – 1 905 124 957 USD jeb 13,58 %
3. Krievija – 1 275 941 206 USD jeb 9,08 %
4. Igaunija – 1 104 605 815 USD jeb 7,89 %
5. Polija – 943 534 553 USD jeb 6,73 %
...
45. Brazīlija – 11 054 532 USD jeb 0,08%
2007. gadā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Brazīliju -9 397 788 USD apmērā. Lai gan Latvijas eksportam uz Brazīliju ir tendence palielināties, taču importa apjoms joprojām pārsniedz eksportu gandrīz 8 reizes.
Galvenās eksporta preces uz Brazīliju sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. USD
|
Preču veids |
Kopā |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
1,66 |
100% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:
- sintētisko pavedienu dzija (100%) |
0,890 |
53,6 |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:
- Radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru, radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra (43%)
- dzinēji un motori (38%) |
0,560 |
33,7 |
|
Pārtikas rūpniecības produkti:
- stiprie alkoholiskie dzērieni (100%) |
0,125 |
7,5 |
Galvenās importa preces no Brazīlijas sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. USD
|
Preču veids |
Kopā |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
11,05 |
100% |
|
Koksne un tās izstrādājumi:
- namdaru un būvgaldnieku darinājumi (55%) |
3,31 |
29,9 |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija:
- sālīta, kūpināta, žāvēta gaļa un gaļas subprodukti (100%) |
1,75 |
15,8 |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:
- ugunsdzēšamie aparāti, pulverizatori, smidzināšanas aparāti (58%) |
1,34 |
12,1 |
|
Metāli un izstrādājumi:
- nažu izstrādājumi (34%)
- virtuves un galda piederumi (34%) |
1,14 |
10,3 |
|
Ieroči un munīcija:
- bumbas, granātas, torpēdas, mīnas u.tml. kara munīcija, ieskaitot patronas (100%) |
1,02 |
9,2 |
Latvijas un Brazīlijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2002. – 2007.gadam, USD
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2002 |
568 430 |
3 569 607 |
|
2003 |
175 929 |
5 479 999 |
|
2004 |
218 774 |
6 870 905 |
|
2005 |
427 151 |
6 587 288 |
|
2006 |
693 990 |
9 147 400 |
|
2007 |
1 656 744 |
11 054 532 |

2. Investīcijas
(pēc Latvijas Bankas un Lursoft apkopotās LR Uzņēmumu reģistra informācijas)
Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, līdz 2008.gada 3.martam Latvija nav investējusi Brazīlijā.
LR Uzņēmumu reģistrā 2008.gada 3.martā reģistrēts viens Brazīlijas - Latvijas kopuzņēmums SIA "Sucesso", ar investīcijām 2000 LVL apjomā, nozare – apģērbu un piederumu ražošana, investors – privātpersona).
Latvijā pieaug interese par Brazīlijas pieredzi biodīzeļa un bioetanola ražošanā (2006. un 2007. gadā Brazīlijā ir bijušas vairākas Latvijas ieinteresēto personu delegācijas).
2006. gada oktobrī Latvijas strausu audzētāju asociācijas pārstāvji piedalījās Vispasaules strausu audzētāju kongresā (WOC2007) Sanpaulu un 2007. gada oktobrī Strausu audzētāju kongress tika rīkots Rīgā.
2007. gada 11. jūnijā Sanpaulu, Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā Brazīlijā, notika Latvijas-Brazīlijas Biznesa forums, kurā no Latvijas puses piedalījās 34 uzņēmēji no 29 uzņēmumiem (starp tiem arī 4 bioetanola un biodegvielas ražošanas kompānijas).
Kultūra un izglītība
Latvijas klātbūtne Brazīlijā ir bijusi jūtama gan kultūrā, gan sportā. Brazīlijā ir viesojušies Ave Sol, zēnu koris, Zelta sietiņš, folkloras kopa "Ceiruleits", Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata.
Kopš 1998. gada Latvijas mākslinieki vairākkārt ir piedalījušies Saupaulu laikmetīgās mākslas biennālēs (otrā vecākā biennāle aiz Venēcijas) – 1994, 1996., 2002. gadā. 2004. gada biennālē Latviju pārstāvēja Gints Gabrāns ar darbu Kā nokļūt TV.
2000.-2001. gadā Latvijā tika organizētas N.Vilmanes ceļojošās fotoizstādes "Vilinājums" un "Kad saknes ar galotnēm satiekas", kas fotoreportāžas formā iepazīstināja ar materiāliem, kas tapuši ekspedīcijas laikā 1999. gadā Brazīlijā. Fotoizstāde "Kad saknes ar galotnēm satiekas" 2001. gadā tika eksponēta arī Brazīlijā.
2002. gada novembrī Ventspils muzejs un Digitālā darbnīca ar Ventspils muzeja digitālo ekspozīciju piedalījās Starptautiskajā muzeju un kultūras mantojuma audiovizuālajā festivālā F@imp.2002 Sanpaulu, ko organizēja Starptautiskā muzeju komiteja (AVICOM) ar UNESCO atbalstu.
2006. gada novembrī Brazīlijā koncertēja pianiste Dz.Erliha un flautiste Z.Ūdre.
2007. gadā Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāts finansēja 2 pasniedzējus uz Brazīliju – kokles spēlētāju un tautas deju ekspertu.
Brazīlijas latviešu draugu biedrība pastāvīgi strādā ar projektiem latviešu valodas mācībām Brazīlijā. Šo projektu realizācijas rezultātā Brazīlijā ir strādājuši vairāki latviešu valodas skolotāji no Latvijas. Vides filmu studija sadarbībā ar biedrību ir izveidojusi filmu par latviešiem Brazīlijā.
2007. gadā trīs Brazīlijas latviešu jaunieši piedalījušies 3X3 nometnē.
No š.g. 29. marta līdz 4.maijam Latvijā bija ceļojošā foto izstāde "Cita Amerika", ko organizēja 6 Latīņamerikas valstu Goda konsuli Latvijā (Čīles, Brazīlijas, Meksikas, Ekvadoras, Kolumbijas, Urugvajas) ar savu vēstniecību atbalstu, t.sk. arī Brazīlijas goda konsuls Arturs Stikuts ar Brazīlijas vēstniecības atbalstu. Tā bija pirmā tik plaša vēriena izstāde par Latīņameriku Latvijā.
Kontaktinformācija:
|