Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības

Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes divpusējās attiecības

25.10.2011
Izdrukas versija Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti Nosūtīt šo saiti

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību.

 



DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. Latviju Beļģijā pārstāv arī goda konsuli Nils Dālmans (Niels Dahlmann), Valters van Mehelens (Walter van Mechelen) un Daniels Vanhofs (Daniel Vanhoff).

Līdz 2004. gada oktobrim Latvijā akreditētie Beļģijas vēstnieki rezidēja Viļņā. 2005. gada 8. februārī notika Beļģijas vēstniecības Rīgā oficiālā atklāšana. Pirmais Latvijā rezidējošais vēstnieks bija Kristians Ferdonks (Christian Verdonck). Beļģijas vēstniecības Rīgā telpās atrodas arī Valonijas ekonomiskā pārstāvniecība AVEX, kuru vada Andrē Villers (André Villers).  


Vēstnieku akreditācijas:

Latvijas Republikas vēstnieki:

  • Lelde Līce- Līcīte (rezidence - Briselē, Beļģija). Akreditācijas datums 2011.gada 25.oktobris;
  • Raimonds Jansons (rezidence – Brisele, Beļģija) kopš 2006. gada 5. aprīlis - 2011.gada 1.augusts;
  • Aivars Groza (rezidence - Brisele, Beļģija) 2000. gada 28. septembris – 2005. gada 13. oktobris;
  • Imants Lieģis (rezidence - Brisele, Beļģija) 1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris;
  • Juris Kanels (rezidence - Brisele, Beļģija) 1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis.

Beļģijas Karalistes vēstnieki:

  • Franks Arnautss (Frank Arnauts) (rezidenci - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums 2011.gada 18.oktobris;
  • Leopolds Merks (Leopold Merckx) (rezidence – Rīga). Akreditācijas datums – 2008. gada 14. oktobris;
  • Kristians Ferdonks (Christian Verdonck) (rezidence - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums -  2004. gada 5. oktobris;
  • Marija Luīze Vanherka (Marie-Louise Vanherk) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2003. gada 21. janvāris;
  • Luī Engelens (Louis Engelen) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2000. gada 4. aprīlis;
  • Barons Alans Gijoms (Baron Alain Guillaume) (rezidence - Beļģija, Brisele). Akreditācijas datums - 1998. gada 3. marts;
  • Francis Ronze (Francis Ronse) (rezidence - Brisele, Beļģija). Akreditācijas datums - 1994. gada 11. oktobris;
  • Kamjels Kriels (A. Kamiel Criel) (rezidence - Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums - 1992. gada 28. septembris.

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ
 

2010. gadā

Tirdzniecība (avots: Centrālās statistikas pārvalde)


·           Eksports:

1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %

3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %

4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%

5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %

...

17. Beļģija – 78 176 701 EUR jeb 1,24 %


·           Imports:

1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %

3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %

4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %

5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %

...

14. Beļģija – 128 916 410 EUR jeb 1,72 %



        2010.gada Latvijas – Beļģijas ārējās tirdzniecības apjoms sasniedz 207 093 111 EUR, Beļģijai ieņemot 16.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Beļģiju: -50 739 709 EUR apmērā.

        2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu Latvijas – Beļģijas ārējās tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 35,5 % jeb 54 263 033 EUR (t.sk. Latvijas eksports ir pieaudzis par 18,2% jeb 12 044 422 EUR un imports ir pieaudzis par 48,6 % jeb 42 218 611 EUR).



Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmā

no 2004. līdz 2010.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2004

27 336 690

71 755 767

2005

26 860 064

105 734 224

2006

60 801 113

144 851 436

2007

55 845 239

189 798 743

2008

55 324 923

173 611 155

2009

66 132 279

86 697 799

2010

78 176 701

128 916 410





Galvenās eksporta preces uz Beļģiju sadalījumā pa preču veidiem

2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

78 176 701

100%

Koksne un tās izstrādājumi

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 58,32%

29 141 937

37,28%

Metāli un to izstrādājumi

Citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi – 35,47%

Vara atgriezumi un lūžņi – 34,99%

12 969 835

16,59%

Augu valsts produkti

Rapšu vai ripšu sēklas – 72,28%

9 417 457

12,05%

Transporta līdzekļi

Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 74,78%

8 253 154

10,56%

Minerālie produkti

4 076 108

5,21%

Dažādas rūpniecības preces

3 338 018

4,27%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

2 667 172

3,41%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

2 593 391

3,32%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

2 467 372

3,16%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

1 457 742

1,86%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

718 564

0,92%


Galvenās importa preces no Beļģijas sadalījumā pa preču veidiem

2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

128 916 410

100%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

Propilēna vai citu olefīnu polimēri pirmformās – 48,34%

35 324 113

27,40%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Telefonu aparāti, ieskaitot telefonu ciparu līniju sistēmām vai augstfrekvences līniju sistēmām – 35,94%

18 866 251

14,63%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

Medikamenti – 42,03%

18 423 966

14,29%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

8 508 064

6,60%

Pārtikas rūpniecības produkti

7 140 196

5,54%

Augu valsts produkti

6 579 673

5,10%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

6 435 914

4,99%

Metāli un to izstrādājumi

5 366 798

4,16%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

4 687 959

3,64%

Transporta līdzekļi

4 556 921

3,53%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

3 826 513

2,97%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

2 585 366

2,01%

Koksne un tās izstrādājumi

1 405 670

1,09%

Dažādas rūpniecības preces

1 304 496

1,01%

Minerālie produkti

1 195 166

0,93%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

1 065 443

0,83%

Tauki un eļļa

872 627

0,68%

 

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)  

Uz 2011.gada 11.aprīli Latvijā bija reģistrēti Beļģijas tiešo investīciju atlikumi 9,7 MLVL apmērā (4 MLVL – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība), savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Beļģijā sastādīja 0,3 MLVL (visas investīcijas nonākušas transporta, glabāšanas un sakaru nozarē)[1].


Līdz 2011.gada 11.aprīlim Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 111 Beļģijas – Latvijas kopuzņēmumi. Beļģija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 5,7 MLVL apmērā[2].


Lielākie investori:

1.      Noord Natie N.V. – 2,28 MLVL (28,92% akciju SIA „Noord Natie Ventspils Termināls” (glabāšana, transports));

2.      Van Genechten – 1,93 MLVL (50% akciju SIA „VG Kvadra Pak (Gofrētā papīra un kartona ražošana));

3.      Bridgestone Europe – 0,42 MLVL (100% SIA „Bridgestone Baltics” (auto detaļu un piederumu pārdošana)).


[1] Latvijas Bankas dati

[2] Lursoft apkopotā  Uzņēmumu reģistra informācija

3.      Peatinvest N.V. – 0,34 MLVL (97,06% AS "Misas Kūdra" (kūdras ieguve un apstrāde)).



 

 

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kas nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas funkcijas ar četrām F-16 iznīcinātāj lidmašīnām pēc to uzņemšanas NATO.

Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Sadarbība uzsākta arī starp abu valstu ūdenslīdēju skolām.





SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Katru gadu šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā.

Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros.




SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Izglītības un zinātnes jomās ar Beļģiju ir noslēgti šādi starpvaldību līgumi:

  • 2002.gada 12.jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības, no vienas puses, un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona, no otras puses, sadarbības līgums, bet 2008.gada 5.novembrī tika parakstīts Apvienotās pastāvīgās komitejas protokols 2008.-2010.gadam, kurš paredz nosacījumus abu pušu sadarbībai arī tādās jomās, kā izglītība, zinātne, sports un jaunatnes lietas;
  • 1996.gada 5.martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības (Beļģijas Karalistes flāmu kopienas) sadarbības līgums, bet 2008.gada 28.maijā tika parakstīta sadarbības programma 2008.-2011.gadam, kas paredz nosacījumus abu pušu sadarbībai arī tādās jomās, kā izglītība, zinātne, sports un jaunatnes lietas;

Profesionālajā izglītībā sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Leonardo da Vinci programmas ietvaros. Piemēram, Ērgļu arodvidusskola sadarbojas ar Beļģiju projekta "Eiropas mācību metodoloģijas izveide ekoceltniecībā" ietvaros. Projekta uzdevumi ir attīstīt ekoloģiskās celtniecības novirzienu būvniecībā, uzlabojot celtniecības speciālistu prasmes šajā jomā un radīt informācijas tīklu starp izglītības un pētniecības centriem Eiropā, kas darbojas ekoloģiskās celtniecības jomā.


Augstākās izglītības jomā aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Latvijas augstskolām sadarbojoties ar Beļģijas augstskolām divpusējo līgumu, dažādu izglītības programmu un projektu ietvaros.

Ventspils Augstskola sadarbojas ar Beļģijas HELMo skolu (Liège), īstenojot studentu un mācībspēku apmaiņu, un šajā skolā šobrīd studē divas Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības studiju programmas studentes.

Starp Latvijas Jūras akadēmiju un Antverpenes Jūras akadēmiju 2008. gada 18. janvārī tika noslēgts divpusējās sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Lēvenes Katoļu Universitātes Mūzikas un mākslas institūtu (Lemmensinstituut Leuven), un līguma ietvaros norit regulāra pasniedzēju un studentu apmaiņa.

Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk – RSU) Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Ģentes Universitāti komunikācijas zinātņu jomā un Briseles Brīvo universitāti (Université Libre de Bruxelles) medicīnas zinātņu jomā, ar kuru šobrīd tiek veikts kopīgs zinātniskais pētījums medicīnas jomā.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Erasmus programmas ietvaros. RTU sadarbojas Karel de Grote Augstskolu Antverpenē, Briseles Arhitektūras institūtu un Briseles Brīvo universitāti. 2008./2009.akadēmiskajā gadā šo līgumu ietvaros uz Beļģijas augstskolām devušies pieci RTU studenti.

Latvijas Kultūras akadēmija ir iekļauta Latvijas Republikas un Valonijas divpusējā līgumā par sadarbību kultūras un izglītības jomā, kas ļauj akadēmijas studentiem pieteikties stipendijām franču valodas apguvei Beļģijas augstskolās.

Latvijas Universitāte. Ar Valoniju aktīvi sadarbojas Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte. Programmas Socrates/Erasmus ietvaros katru gadu viens LU Romānistikas nodaļas students semestri mācās Lježas Universitātē.

Latvijas Universitātei ir noslēgti divpusēji sadarbības līgumi ar Beļģijas franču kopienas starptautisko attiecību ģenerālkomisariātu, Vrije Universiteit Brussel, University of Liege, ERASMUS sadarbības līgumi ar 6 augstskolām, UNICA - 2 Briseles Universitātes: Vrije University un University Libre de Bruxelles, UTRECHT Tetwork - sadarbība ar Antverpenes Universitāti.

 

 

 

SADARBĪBA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN PAŠVALDĪBU LIETĀS

Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.


Sadarbība ar reģioniem

Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem.

Īpaši sekmīga ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas kopš 90-to gadu vidus galvenokārt notiek divu sadarbības programmu ietvaros:

  •  Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums tika parakstīts 1996. gada 5. martā flāmu premjerministra Luka van den Brandes (Luc van den Brande) vizītes Latvijā laikā. Saskaņā ar Līgumu tika izveidota Apvienotā Latvijas valdības un Flandrijas valdības komisija, kas satiekas katru otro gadu Rīgā vai Briselē, lai noslēgtu sadarbības programmu nākamajiem diviem gadiem. Šīs programmas ietvaros sadarbība starp Latviju un Flandriju lielākoties tiek īstenota sadarbojoties nozaru ministrijām tieši, tomēr koordinējošā institūcija sadarbībai ar Flandriju Latvijā ir Ārlietu ministrija, bet Flandrijā–Flandrijas Ārējo attiecību administrācija.

2008. gada 28. maijā Briselē notika Latvijas valdības un Flandrijas valdības Apvienotā komisijas sēde, kurā tika parakstīta Flandrijas valdības – Latvijas valdības sadarbības programma 2008. – 2010. gadam.

Sadarbība līguma ietvaros īstenotie projekti:

  • Capacity building in Teritorial Planning in Vidzeme;
  • Care about day-care;
  • Spatial Planning Capacity Building in Zemgale Region with particu;lar focus on the spatial economy;
  • "Step by step" (looking at children with disabilities, discovering their abilities and needs);
  • "Pilot-project for the development of an emergency planning in the region of Riga";
  • "Empowerment Network" (Creating an expertise network of inclusive social activity and development centres);
  • "Knowledge exchange and transfer in the field of spatial development. Flanders-Latvia, Benelux countries-Baltic States".

2011.gada 27. un 28.jūnijā Rīgā notika Latvijas-Flandrijas apvienotās komisijas septītā sanāksme sadarbības programmas 2012.-2014.gadam apspriešanai, kuras ietvaros tika parakstīta jaunā Latvijas un Flandrijas sadarbības programma 2012. – 2014. gadam. Jaunā sadarbības programma aptver plašu sadarbības jomu loku, tostarp ārējo tirdzniecību, zemkopību, vidi, satiksmi, zinātni, nodarbinātība, kultūru, labklājību, veselību, izglītību, pilsētplānošanu un sabiedrības pārvaldi, reģionālo attīstību un nodarbinātību. Nākamā Latvijas un Flandrijas apvienotās komisijas sanāksme notiks Briselē, 2014.gada I pusgadā.

Flandrijas valdību kopš 2007. gada oktobra Latvijā pārstāv Flandrijas valdības reģionālais pārstāvis Baltijas valstīs Kūns Haverbeke (Koen Haverbeke) ar rezidenci Varšavā. Savukārt, Flandrijas ekonomisko pārstāvniecību Latvijā īsteno Flanders Trade pārstāvis – komercatašejs Frank Van Eynde ar rezidenci Helsinkos.

Latvijai ir aktīva sadarbība arī ar Valoniju. 2007. gada 5. novembrī Rīgā notika Valonijas reģiona un Valonijas – Briseles franču kopienas un Latvijas Republikas valdības Apvienotās komitejas 2. sesija, kuras ietvaros tika parakstīts sadarbības līgums 2008. – 2010. gadam. Šis sadarbības līgums turpina 2005. gada aprīlī parakstīto Latvijas - Valonijas un Frankofonās kopienas Sadarbības programmu 2005. - 2007. gadam. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir kultūra, dabas aizsardzība, zinātne un sadarbība starp universitātēm, jo īpaši, franču valodas apmācība.

2011. gada 11.maijā Briselē notika Latvijas un Briseles franču kopienas un Valonijas reģiona pastāvīgās apvienotās komitejas sēde, kuras noslēgumā tika parakstīta pušu darba programma 2011.- 2013.gadam. Programma veido ietvaru Latvijas un Valonijas-Briseles sadarbībai turpmākajos gados sekojošās jomās: izglītība, kultūra, zinātne un tehnoloģijas, vide, daba un enerģētika, ES integrācija, kultūru daudzveidība un teritoriju attīstība. Nākamā Latvijas un Valonijas-Briseles pastāvīgās apvienotās komitejas sēde notiks 2014.gada pirmajā pusgadā Rīgā.

Valonijas valdības un Briseles franču kopienas pārstāvis Latvijā kopš 2008. gada 1. septembra ir Zenons Kovals (Zénon Kowal). Viņš ir akreditēts visās Baltijas valstīs un rezidē Varšavā.

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā.

Valonijas puse ir sniegusi finansiālu palīdzību grāmatas "1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs" izdošanai franču valodā 2007.gadā.




NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Aktīvākais sadarbības un konsultācijas formāts Latvijai un Beļģijai ir „3 +3” jeb Baltijas valstis un BENILUX valstis (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga). Šajā formātā notiek regulāras tikšanās, kuras tiek rīkotas pēc rotācijas principa. Pēdējā tikšanās notika Igaunijā 2011. gada 9. - 10. septembrī. Latvija sanāksmi Rīgā organizēja 2007.gada oktobrī.


Latvijas Republikas amatpersonu vizītes Beļģijas Karalistē:

2009. gada 12.-14. oktobris

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja vizīte Beļģijā: dalība Eiropas Parlamenta konferencē "Eiropa 70 gadus pēc Molotova – Ribentropa pakta" un tikšanās ar Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Patriku Devālu (Patrick Dewael)

2007. gada 28.-29. novembris

Latvijas satiksmes ministra Aināra Šlesera darba vizīte Beļģijā.

2007. gada 23. – 24. marts

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība Romas līguma 50. gadadienas svinībās Briselē, Beļģijā.

2006. gada 2. oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Beļģijā.

2005. gada 23. - 24. maijs

Latvijas aizsardzības ministra Einara Repšes vizīte Beļģijā.

2001. gada 14. - 15. decembris

LR Ministru prezidenta Andra Bērziņa un ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Beļģijas prezidentūras ES noslēguma sanāksmē Lākenē.

2001. gada 16. oktobris

Latvijas iekšlietu ministra Mareka Segliņa darba vizīte Beļģijā.

2001. gada 13. jūnijs

Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makārova darba vizīte Beļģijā.

2001. gada 20. - 22. maijs

Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Beļģijā.

2001. gada 14. maijs 

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Beļģijā.

2000. gada 27. marts

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Beļģijā.

1999. gada 20. - 22. aprīlis 

LR Ministru prezidenta Viļa Krištopana darba vizīte Beļģijā. 

1998. gada 19. - 21. oktobris 

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darba vizīte Beļģijā.

1997. gada 27. - 28. oktobris 

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Beļģijā.

1997. gada 23. septembris

LR Ministru prezidenta Guntara Krasta tikšanās ar Beļģijas Ministru prezidentu Žanu Luku Dehani (Jean-Luc Dehaene) (Briselē).

1997. gada 12. maijs

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava tikšanās ar Beļģijas Karalistes ārlietu ministru Ēriku Deriki (Eric Derycke) Briselē.

1996. gada 25. - 28. marts

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Beļģijā.

1996. gada 3. februāris

LR Ministru prezidenta Andra Šķēles tikšanās ar Beļģijas Karalistes Ministru prezidentu Žanu Luku Dehani (Jean-Luc Dehaene) Davosā (Šveice).

1993. gada marts

LR Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Beļģijā.

1991. gada 12. februāris un jūlijs

Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Beļģijā.


Beļģijas Karalistes amatpersonu vizītes Latvijā:

2007. gada 2.-3. oktobris

3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru līmeņa sanāksme Latvijā. No Beļģijas piedalījās Beļģijas vicepremjerministrs un administrācijas vienkāršošanas lietu ministrs Vincents Van Kvikenborns (Vincent Van Quickenborne).

2007. gada 23. – 25. aprīlis

Beļģu karaļa Alberta II (Albert II) valsts vizīte Latvijā.

2007. gada 23. – 25. aprīlis

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Karela de Guhta (Karel De Gucht) vizīte Latvijā Beļģu karaļa Alberta II valsts vizītes ietvaros.

2006. gada 18. - 20. jūnijs

Beļģijas Karalistes aizsardzības ministra Andrē Flao (André Flahaut) vizīte Latvijā.

2006. gada 6. jūnijs

Beļģijas Karalistes Ministru prezidenta Gija Ferhofstadta (Guy Verhofstadt) darba vizīte Latvijā.

2005. gada 26. oktobris

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Karela de Guhta (Karel De Gucht) darba vizīte Latvijā.

2005. gada 8. februāris

Beļģijas Karalistes Eiropas lietu ministra Didjē Donfū (Didier Donfut) darba vizīte Latvijā.

2003. gada 6. novembris

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Eiropas lietās Žaka Simonē (Jacques Simonet) vizīte Latvijā.

2002. gada 11. - 14. jūlijs

Beļģijas Franču kopienas Ministru prezidenta Erva Askēna (Herve Hasquin) un Valonijas reģiona Ministru prezidenta Žana Kloda Vankovenberga (Jean–Claude Van Cauwenberghe) oficiālā vizīte Latvijā.

2002. gada 21. - 22. maijs

Beļģijas Karalistes aizsardzības ministra Andrē Flao (Andre Flahaut) oficiālā vizīte Latvijā.

2001. gada 27. - 28. novembris

Beļģijas Karalistes parlamenta Apakšpalātas Ārlietu komisijas vadītāja Pjēra Ševaljē (Pierre Chevalier) darba vizīte Latvijā.

2001. gada 15. oktobris

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministres Annemī Netsas (Annemie Neyts)  darba vizīte Latvijā.

2001. gada 15. februāris 

Beļģijas Karalistes Ministru prezidenta Gija Verhofštata (Guy Verhostadt) darba vizīte Latvijā.

1998. gada 10. - 11. augusts

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Ērika Derikes (Eric Derycke) oficiālā vizīte Latvijā.

1994. gada 10. - 12. decembris

Beļģijas Karalistes ārlietu ministra F. Van den Bruka (F. van den Broucke) oficiālā vizīte Latvijā.




INFORMĀCIJAS AVOTI

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste


Saites par Beļģijas Karalisti:

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija  -  http://www.diplomatie.be/