Latvijas un Austrālijas attiecības [29.12.2011]

1974. gada 3. augustā Austrālijas leiboristu partijas līdera E.G. Vitlama (E.G. Whitlam) valdība paziņoja, ka pārtrauc atzīt de iure Baltijas valstis un svītroja Latvijas goda konsulu Melburnā no konsulārā saraksta. Tomēr 1975. gada 19. decembrī jaunievēlētā liberāļu - lauku partiju koalīcija M. Dž. Frēzera (M.J. Fraser) vadībā tomēr atsauca iepriekšminēto paziņojumu.

Austrālija bija starp pirmajām valstīm, kura 1991. gada 27. augustā atzina Latvijas neatkarību un paziņoja par lēmumu dibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm.

2006. gada 27. augustā Latvija un Austrālija atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15. gada dienu.

2006. gadā laika posmā no 28. augusta līdz 3. septembrim notika pirmās Latvijas Ārlietu ministrijas politiskās konsultācijas Austrālijā un Jaunzēlandē. Konsultācijas vadīja Valsts sekretārs Normans Penke.

2006. gada 14. – 15. novembrī notika Austrālijas vēstnieka Ričarda Rouva (Richard Rowe) darba vizīte Latvijā. Vizītes ietvaros notika Austrālijas vēstniecības un tās sadarbības partneru rīkots Austrālijas – Latvijas biznesa seminārs un tikšanās ar Ārlietu ministrijas amatpersonām, tostarp ar Ārlietu ministrijas Valsts sekretāru Normanu Penki.

2007. gada 29. un 30. janvārī notika Austrālijas vēstnieka Ričarda Rouva (Richard Rowe) atvadu vizīte.

2007. gada 2. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstules pirmajam Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Austrālijā Indulim Bērziņam.

2007. gada 8. martā Ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Austrālijas vēstnieci OECD Veroniku Ingramu (Veronique Ingram) Parīzē, Francijā.

2007. gada 9. maijā Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Indulis Bērziņš iesniedza akreditācijas vēstuli Austrālijas ģenerālgubernatoram Maiklam Džeferijam (Michael Jeffery), tādējādi kļūstot par Latvijas pirmo nerezidējošo vēstnieku Austrālijā.

2008. gadā laika posmā no 31. marta līdz 8. aprīlim notika vēstnieka Induļa Bērziņa vizīte Austrālijā.

Sākot no 2008. gada 27. oktobra, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ceļot uz Austrāliju biznesa un tūrisma nolūkos, ja uzturēšanās Austrālijā nepārsniedz 3 mēnešus vienā ieceļošanas reizē. Lai ieceļotu Austrālijā bez vīzas, Latvijas pilsonim pirms ceļojuma ir jāreģistrējas Elektroniskās ceļošanas sistēmā (eVisitors service).

Austrālijas vēstniecība un vēstnieki Latvijā

Politiskajos jautājumos Austrāliju Latvijā pārstāv Austrālijas vēstniecība Stokholmā, imigrācijas un konsulārajos jautājumos - Austrālijas vēstniecība Berlīnē.

No 2010. gada 19. janvāra Austrālijas vēstnieks Latvijā ir Pols Veslijs Stīvens (Paul Wesley Stephens), kurš šajā postenī nomainīja Kreigu Braunu (Craig Brown) (kadence no 2009. gada 9. oktobra līdz 2009. gada 19. martam).

Pirmais Austrālijas vēstnieks Džons Bērdžess (John Burgess) ar rezidenci Kopenhāgenā akreditējās Latvijā 1991. gada 7. septembrī, būdams viens no pirmajiem ārvalstu vēstniekiem, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieradās akreditācijas vizītē Rīgā.

No 1995. gada līdz 1997. gadam Austrālijas vēstnieks ar rezidenci Kopenhāgenā bija Garijs Konrojs (Gary Conroy).

Kopš 1997. gada 2. decembra, kad akreditējās Austrālijas vēstniece Judīte Pīda (Judith Pead), vēstnieka rezidences vieta ir Stokholma.

No 1999. gada 2. marta līdz 2003. gada 7. janvārim Austrālijas vēstnieks bija Stīvens Kristofers Breidijs (Stephen Christopher Brady).

No 2003. gada 15. aprīļa līdz 2007. gada 29. janvārim Austrālijas vēstnieks bija Ričards Entonijs Rouvs (Richard Anthony Rowe).

Austrālijas goda konsuli

Pirmais Austrālijas goda konsuls savu darbu uzsāka 1995. gada 13. decembrī.

Austrālijas goda konsuls Latvijā kopš 2004. gada jūlija ir Jānis Egils Sala.

2011. gada 13. janvārī par Austrālijas goda konsulu Latvijā tika iecelts Sergejs Treņins.

Latvijas vēstnieks Austrālijā

Pirmais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijā ir Indulis Bērziņš, kurš stājies amatā 2007. gada 9. maijā un rezidē Vīnē.

Latvijas Republikas Goda konsuli Austrālijā

1. Adelaidā: Goda konsuls Valdis Tomanis (Dienvidaustrālija)

2. Melburnā: Goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš (Viktorijas, Rietumaustrālijas, Tasmānijas apgabalos un Austrālijas ārējās teritorijās).

3. Sidnejā: Goda konsuls Aldis Birzulis (Jaundienvidvelsas, Kvīnslansdes apgabalos un Ziemeļu teritorijā)

4. Pertā: Goda konsuls Jānis Puvinskis

5. Brisbenā: Goda konsuls Juris Sigurds Meija

6. Kērnsā: Goda konsuls Aleksandrs Gārša 

2007. gada 18. janvārī 9. Saeimā tika izveidota Latvijas - Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupa 25 deputātu sastāvā, par grupas priekšsēdētāju tika iecelta Ērika Zommere (TP), par vietnieku - Vents Armands Krauklis (TP).

Laikā no 2007. gada 5. līdz 11. augustam risinājās Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un Austrālijas un Jaunzēlandes deputātu sadarbības grupas pārstāvju vizīte Austrālijā. Tā bija atbildes vizīte 2003. gada septembrī notikušajai Austrālijas parlamentāriešu vizītei Latvijā.

Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Austrālijas Parlamenta Senāta prezidentu Polu Kelvertu (Paul Calvert) un Pārstāvju palātas spīkeru Deividu Haukeru (David Hawker), kā arī apmeklēja Latviešu namus Sidnejā, Melburnā un Adelaidē, kur tikās ar Austrālijā dzīvojošajiem tautiešiem un Latvijas Goda konsuliem Austrālijā - Jāni Robertu Dēliņu un Valdi Tomani.

2011. gada 7. septembrī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vucāns tikās ar Austrālijas Savienības īpašo sūtni Austrumeiropā, Balkānos un Kaukāza valstīs Raselu Trudu (Russell Trood). Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējās politiskās attiecības, kā arī iespējas veicināt un paplašināt kontaktus ekonomikas, izglītības un kultūras jomās

·         Latvijas eksports uz Austrāliju 2010. gadā sasniedza 5,5 milj. EUR (+0,7 milj. EUR jeb +15,3% pret 2009. gadu), kas ļauj ierindot Austrāliju 66. vietā eksporta partneru sarakstā.

·         Austrālijas imports Latvijā 2010. gadā sasniedza 3,1 milj. EUR (-0,6 milj. EUR jeb -18,1% pret 2009. gadu), kas ļauj ierindot Austrāliju 59. vietā importa partneru sarakstā.

Preču tirdzniecības dinamika pa gadiem, milj. EUR

Gads	Eksports	Imports
2006	1,7	3,0
2007	1,7	3,3
2008	2,3	1,9
2009	2,1	1,0
2010	2,6	1,0

Pakalpojumu tirdzniecības dinamika pa gadiem, milj. EUR

Gads	Eksports	Imports
2006	2,0	0,5
2007	2,8	2,2
2008	2,4	1,6
2009	2,7	2,8
2010	2,9	2,0

Nozīmīgāko preču grupu eksports 2010. gadā, %

Preču grupa	Īpatsvars eksporta struktūrā
Pārtikas rūpniecības produkti	21,2%
Dažādas rūpniecības preces	15,8%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	7,6%
Mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas	21,1%
Metāli un to izstrādājumi	13,9%
Pārējās preces	20,5%

Nozīmīgākās eksporta preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece	Tūkst. EUR
Koka mēbeles	358,8
Dzelzs vai tērauda cisternas, mucas, cilindri, kannas	343,7
Degvīns (2 litri vai mazāk)	305,5
Raidaparatūra ar uztveres iekārtu	221,6
Medikamenti	126,7
Lapu koku kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu	111,8
Sintētisko pavedienu dzija	103,8
Daļas un piederumi mašīnām	98,1
Datortehnika	75,2
Sardinellas, brētliņas vai šprotes, konservi	73,7

Nozīmīgāko preču grupu imports 2010. gadā, %

Preču grupa	Īpatsvars importa struktūrā
Pārtikas rūpniecības produkti	58,0%
Dažādas rūpniecības preces	3,6%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	4,6%
Mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas	21,5%
Transporta līdzekļi	3,4%
Pārējās preces	9,0%%

Nozīmīgākās importa preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece	Tūkst. EUR
Svaigu vīnogu vīns	280,6
Baltie vīni	138,2
Vienas vīnogu šķirnes vīni	60,7
Automātslēdži	51,8
Daļas iekārtām	42,2
Jaunas riepas vieglajiem automobiļiem	41,7
Dzirkstošais vīns	40,7
Baltie vienas vīnogu šķirnes vīni	40,6
Datu uzglabāšanas ierīces	30,6
Saliekamās būvkonstrukcijas no citiem materiāliem	24,8

Pakalpojumu tirdzniecība (eksports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR

Pakalpojumu veids	Tūkst. EUR
Citi pakalpojumi	289
Dzelzceļa transports	15
Autotransports	198
Tūrisms	2396

Pakalpojumu tirdzniecība (imports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR

Pakalpojumu veids	Tūkst. EUR
Citi pakalpojumi	1774
Gaisa transports	17
Jūras transports	51
Tūrisms	164

2010. gada 16. aprīlī Austrālijas investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā veido 1 319 534 LVL (48. vieta). LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 41 Austrālijas – Latvijas kopuzņēmums. Lielākā Austrālijas investīciju daļa nonākusi tādās nozarēs kā nelauksaimniecisko starpproduktu, atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība, metālizstrādājumu ražošana, darbības ar nekustamajiem īpašumiem.

*(Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem)

Austrālijas grupa (The Australia Group)

2004. gada 7. jūnijā Parīzē norisinājās Austrālijas Grupas plenārsēde, kuras laikā Latvija tika uzņemta šī eksporta režīma dalībvalstu organizācijā.

Par vēlmi un iespēju aktīvi piedalīties Latvijas valsts dzīvē liecina augstā Austrālijas latviešu aktivitāte vēlēšanās un referendumos:

2003. gada 20. septembrī notikušajā tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Austrālijā bija lielākais balsotāju skaits ārvalstīs;

2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās Austrālijas Savienības trijos iecirkņos (Adelaidē, Melburnā un Sidnejā) kopējais balsotāju skaits bija 609 vēlētāji;

2008. gada 23. augustā Austrālijā dzīvojošie tautieši piedalījās tautas nobalsošanā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām";

Savukārt 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Austrālijā dzīvojošie latvieši izmantoja iespēju balsot pa pastu. Pietiekšanos bija iespējams veikt visos četros LR Goda konsulātos Austrālijā;

2010. gada Saeimas vēlēšanās Austrālijā bija atvērti 5 vēlēšanu iecirkņi (Adelaidē, Melburnā, Sidnejā, Pērtā un Brisbenā).

Vērts atzīmēt, ka 2010. gada augustā norisinājās mobilo pasu darbstaciju projekts Austrālijā. Projekta ietvaros mēneša laikā un Austrālijā (Brisbenā, Sidnejā, Melburnā, Adelaidē un Pērtā) dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem tika nodrošināta iespēja saņemt Latvijas pases. Pavisam Austrālijā šī projekta ietvaros apkalpoja 346 personas. Ārlietu ministrija ir pateicīga latviešu organizācijām un Latvijas goda konsuliem Austrālijā par atbalstu un palīdzību šī projekta norisē, kā arī vietējai latviešu diasporai par atsaucību.

2010. gada 22. septembrī Rīgā tika atklāta gadskārtējā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde.

2011. gada 23. jūlijā „par” vai „pret” 10. Saeimas atlaišanu latvieši varēja nobalsot trijos iecirkņos – Adelaidē (nobalsoja 98 latvieši), Melburnā (nobalsoja 191 latvieši), Sidnejā (nobalsoja 117 latvieši)

PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš savā uzrunā informēja par PBLA aktivitātēm, aicinot gan ārvalstīs, gan Latvijā dzīvojošos pilsoņus piedalīties 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis pateicās PBLA par tās aktīvo pozīciju saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām un atbalstu mobilo pasu staciju projektam, kura ietvaros Austrālijā tika saņemti iesniegumi Latvijas Republikas pasu saņemšanai vai apmaiņai. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs izteica gandarījumu, ka Ārlietu ministrija un PBLA ir sagatavojušas Sadarbības memorandu, kurā vienojas par turpmākās sadarbības pamatprincipiem un izteica cerību, ka tas varētu veicināt arī Latvijas ekonomiskos sakarus pasaulē.

Latvijas valsts vienmēr ir atzinīgi vērtējusi Austrālijas rīcību sakarā ar latviešu uzņemšanu pēc Otrā pasaules kara, kas neapšaubāmi ir palīdzējis veidot ciešas saites starp abām valstīm. Latvija ir gandarīta, ka latviešu un baltiešu ieguldījums Austrālijas attīstībā ir bijis pienācīgi novērtēts ar Austrālijas parlamenta rezolūciju. Šajā sakarā jāatzīmē, ka latviešu izcelsmes Austrālijas iedzīvotāji ir ieņēmuši nozīmīgus amatus Austrālijas valsts institūcijās, kā piemēru var minēt Bruno Krūmiņu, kurš ir Dienvidaustrālijas pavalsts Leitnantgubernators.

Latvijā kopš 2000. gada 19.maija darbojas Latvijas - Austrālijas biedrība, kas regulāri atzīmē Austrālijas nacionālo svētku dienu un Latvijas starptautiskās de jure atzīšanas dienu.

Seminārus par izglītības un biznesa iespējām Austrālijā rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru Austrālijā.

Vērts atzīmēt, ka ievērojamu atbalstu tālajā Austrālijā dzīvojošie latvieši allaž ir snieguši un joprojām sniedz Latvijas studentiem - viņu ziedotie līdzekļi ļauj 23 jauniešiem Latvijā piepildīt sapni, studēt kādā no Latvijas augstskolām. Kopā laikā no 2004. līdz 2010. gadam ziedojumos ir saņemti Ls 152 145.

2007. gada 10. oktobrī Austrālijas vēstnieks Akreditācijas vizītes ietvaros Latvijā LU Botāniskajam dārzam dāvāja Volemi priedi.

2007. gadā Latvijas filmas tika demonstrētas vairākos Austrālijas filmu festivālos:

Laikā no 9. līdz 17. februārim režisores Lailas Pakalniņas filma "Teodors" tika demonstrēta Byron Bay Film Festival, kā arī to izvirzīja nominācijai Best Documentary;

Laikā no 3. līdz 13. maijam režisora Vladimira Leščova filma "Zuduši sniegā" tika demonstrēta De Reel Independent Film Festival festivālā;

Laikā no 19. līdz 24. jūnijam režisora Vladimira Leščova filma "Zuduši sniegā” tika demonstrēta Melnbourne International Animation festivālā;

Laikā no 6. līdz 12. jūlijam šī filma tika demonstrēta Austrālijas Starptautiskajā animācijas festivālā;

Laikā no 25. līdz 31. jūlijam režisora Viestura Kairiša filmu "Tumšie Brieži" demonstrēja 56. Melburnas starptautiskajā filmu festivālā;

Laikā no 20. līdz 30. septembrim režisores Signes Baumanes filma „Teat Beat of Sex" tika demonstrēta 8. ikgadējā Melburnas Underground filmu festivāla konkursa skatē.

2008. gada 4. aprīlī Latviešu namā Sidnejā Latvijas vēstnieks Austrālijā Indulis Bērziņš darba vizītes ietvaros atklāja ceļojošo izstādi "Latvija sūta savus sveicienus Austrālijai", ko sagatavojuši Valkas mākslas skolas audzēkņi. Šī izstāde laikā no aprīļa līdz decembrim apceļoja lielākās Austrālijas pilsētas – to varēja aplūkot Latviešu namos Melburnā, Adelaidē, Pērtā.

Atzīmējot Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadskārtu, LR goda konsuls Melburnā Jānis Roberts Dēliņš 2008. gada 7. septembrī organizēja filmas "Rīgas sargi" pirmizrādi Austrālijā. Filmu demonstrēja arī LR Koda konsulātos Sidnejā, Adelaidē un Pērtā, kā arī Latviešu namā Brisbenā.

Laikā no 2008. gada 26. līdz 31. decembrim Austrālijā, Sidnejā norisinājās 52. kultūras dienas, kuru ietvaros Austrālijā viesojās koris "Juventus".

Laikā no 2010. gada 12. jūnija līdz 2. jūlijam – latviešu mākslinieces Brigitas Ozoliņas (pastāvīgi dzīvo Tasmānijā) izstāde „Ceļojums” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē.

2010. gada decembris –Trīs tenoru kvarteta uzstāšanās Austrālijā.

2010. gada decembris - Austrālijas latviešu 53. Kultūras Dienas Melburnā.

2011. gada jūlijs – Sidnejas „Powerhouse” muzejā atklāta izstāde “Dariniet mežģīni, nevis karojiet” (“Make lace not war”), kurā Latviju pārstāvēja trīs Latvijas mākslinieki: Rolands Krutovs, Dina Baumane un Ingrīda Sūna.

2011. gada septembris/oktobris – latviešu mākslinieces Brigitas Ozoliņas izstāde „Lasītava” („Reading Room”) Tasmānijas muzejā un mākslas galerijā Hobārtā.

Vērts atzīmēt, ka sīkāk par Austrālijas latviešu kultūras notikumu hronoloģiju un kopienas dzīvi ir iespējams uzzināt laikraksta „Austrālijas Latvietis” mājas lapā.