Latvijas un Apvienotās Karalistes (AK) vēsturiski labo attiecību attīstība ir saistīta ar kopīgo mērķi par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas Eiropas nākotni. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu partnerība un kopīgās interese ES un NATO ietvaros. AK politiskais un praktiskais atbalsts Latvijas integrācijai ES ir ietekmējis attiecību izvēršanu tādās jomās kā valsts pārvaldes reforma, izglītības sistēmas attīstība, sabiedrības integrācija u.c. Saistībā ar Latvijas integrāciju NATO AK ir sniegusi nozīmīgu atbalstu realizētajos divpusējos un daudzpusējos projektos aizsardzības jomā. AK ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partnerēm.

Kopš 2005. gada 17. marta Latvijas vēstnieks AK ir Indulis Bērziņš. AK vēstnieks Latvijā kopš 2007. gada 4. septembra ir Ričards Mūns (Richard Moon).

Kopš 2002. gada marta Latvijas goda konsuls Velsā ir Andris Tauriņš un kopš 2004. gada novembra goda konsuls Mančestrā ir Hovards Džeimss Pims (Howard James Pym). Latvijas goda konsuls Skotijā kopš 2007. gada 24. oktobra ir Džons Makgregors (John McGregor).

2006. gads Latvijas un AK attiecībās ir bijis vēsturisks gads. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9. - 13. jūlijā apmeklēja AK vizītē valdības viesa statusā.18.-19. oktobrī pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē valsts vizītē ieradās Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II. 28.-29. novembrī NATO samita ietvaros Rīgā uzturējās AK premjerministrs Tonijs Blērs.

Diplomātisko attiecību vēsture

Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. AK bruņoto spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Latvijas sabiedrībā tas radīja ļoti labvēlīgu attieksmi pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki. Tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un atradās britu kuģu apsardzībā, uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu.

1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure.

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels.

Parlamentārā sadarbība

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. Arī LR LR 9. Saeimā turpina darboties Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes sadarbības grupa Ainara Latkovska vadībā. 2005. gadā pēc vēlēšanām AK parlaments atjaunoja AK – Latvijas atbalsta grupu. Tās vadītājs ir Brūss Džordžs (Bruce George), vietnieks - Džons Ostins (John Austin). 

Latvijas darbaspēks AK

AK atvēra savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem 2004. gada 1. maijā. un tika izveidota speciāla darbinieku reģistrācijas shēma. Saskaņā ar AK Iekšlietu ministrijas datiem laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2008.gada 31. martam AK bija reģistrējušies 38 680 strādnieki no Latvijas Ņemot vērā, ka ne visi iebraukušie reģistrējas, aptuvenais viesstrādnieku skaits varētu svārstīties 40 000 – 45 000 robežās.

Latvijas un Apvienotās Karalistes ekonomiskā sadarbība

Ārējā tirdzniecība

AK un Latvijas ekonomiskās attiecības var raksturot kā stabilas un abpusēji veiksmīgas. AK ir viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm – 2007. gadā eksports uz AK veidoja 6,97% no kopapjoma (6. lielākais Latvijas eksporta partneris), savukārt imports – 1,58 % no kopapjoma (16. vieta).

AK ir nozīmīgs investors Latvijā (atrodas pirmajā desmitniekā), investīcijas ar katru palielinās (2007. gadā, salīdzinājumā ar 2006. gadu, pieaugums par 38%). 

Galvenās importa preces no AK 2007. gadā bija mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 31%, transporta līdzekļi, metāli un to izstrādājumi, tekstilizstrādājumi.

Galvenās eksporta preces uz AK sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR

Preču Veids	mEUR	īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	375,57	100 %
Koksne un tās izstrādājumi:  - garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm – 86,9 %	264,68	70,47 %
Metāli un to izstrādājumi:  - dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, t.sk pēc velmēšanas liektus stieņus – 87%	37,51	9,99 %
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	15,76	4,20 %
Dažādas rūpniecības preces: - mēbeles un to daļas – 91%	15,22	4,05 %
Dārgmetālu vai ar dārgmetālu plaķētu metālu lūžņi un atlūzas	9,03	2,40 %
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	4,96	1,32 %

Galvenās importa preces no AK sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR 

Preču Veids	MEUR	īpatsvars no kopējā importa
Kopā	162,03	100 %
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:  - pašgājēji buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji, skrēperi, mehāniskās lāpstas, ekskavatori, vienkausa krāvēji, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņi – 36,7 %	50,35	31,07 %
Transporta līdzekļi: - jahtas un izpriecu laivas, sporta laivas – 34% - traktori – 29%	16,07	9,92%
Metāli un to izstrādājumi: - rafinēts varš un vara sakausējumi – 37,4% - nerūsējošā tērauda stieņi, karsti velmēti – 17 % - dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules un dobie profili – 11,3%	15,63	9,65%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi: - valkātas drēbes un lietoti tekstilizstrādājumi – 23%	15,54	9,59%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija: - insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi u.c. – 19,8 % - medikamenti – 10% - matu kopšanas līdzekļi – 9,3%	14,93	9,21%
Pārtikas rūpniecības produkti	11,55	7,13%

Latvijas un AK  tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports	Kopējais apgrozījums
2001	348 597 884	94 171 417	442 769 301
2002	356 723 775	100 753 316	457 477 091
2003	404 511 707	106 080 169	510 591 876
2004	401 525 324	113 241 906	514 767 230
2005	397 190 196	114 580 132	511 770 328
2006	352 497 937	159 800 936	512 298 873
2007	375 574 161	162 033 932	537 608 093

Investīcijas

(pēc Latvijas bankas un Lursoft datiem)

2007. gadā Lielbritānija bija 11. lielākais investors Latvijā, savukārt 2008. gada 1.ceturkšņa beigās - 12. lielākais investors. Vislielākās investīcijas 2008. gada 1. ceturkšņa beigās bija uzkrātās nekustāmo īpašumu (65,7 milj. LVL) jomā un apstrādes rūpniecībā (15,9 milj. LVL).

2008. gada I ceturkšņa beigās Latvijas tiešās investīcijas bija uzkrātas sekojošās nozarēs - rūpniecībā (1,2 milj. LVL), neklasificētā darbībā (1,8 milj. LVL), finanšu starpniecībā (0,1 milj. LVL) un nekustamos īpašumos (0,6 milj. LVL). 

Sadarbība izglītībā un kultūrā

1995. gadā tika noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Dažādas Latvijas un AK izglītības un zinātnes iestādes papildus ir noslēgušas līgumus un vienošanās par  sadarbību. Kā būtiskākie jāmin: Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Londonas Karaliskās biedrības Sadarbības memorands, LZA un Britu Akadēmijas Sadarbības memorands, kā arī LR IZM un Britu Padomes Vienošanās par angļu valodas skolotāju tālākizglītības programmas īstenošanu Latvijā. Sadarbība ir izvērsta arī ar dažādām AK universitātēm gan ES izglītības programmu ietvaros, gan divpusējos projektos.

Kopš 1992. gada Latvijā aktīvi darbojas Britu Padome. Tā ir devusi būtisku ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas attīstībā un angļu valodas apmācībā Latvijā. Britu Padomes birojs Latvijā darbojas Rīgā, tajā pieejama arī bibliotēka.

2004.-2005. gadā Dailes teātris sadarbībā ar Britu Padomi realizēja sadarbības projektu "Britu jaunās dramaturģijas lasījumi". Britu teātru režisori kopā ar Dailes teātra aktieriem iestudēja sekojošas lugas: "Spilvencilvēks", "Lauki", "Ziemas vidus", "Lielāks skaits". 2006. gada augustā Edinburgas Festivālā viesojās Jaunais Rīgas Teātris ar lugu "Garā dzīve".

2006. gada 16. novembrī Latvijas Republikas vēstniecībā Londonā notika grāmatas "Vilks Vienacis" (Wolf One-Eye) atvēršanas svētki, kurus apmeklēja mūsdienu literatūras interesenti no Lielbritānijas. Svētkos piedalījās grāmatas autors Juris Kronbergs, atdzejotāja Māra Rozītis, LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK Indulis Bērziņš, apgāda "Arc Publications" vadītāji Tonijs Vords un Andžela Džārmena, kā arī Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga.

Šobrīd norisinās darbs pie latviešu dzejas antoloģijas "Seši latviešu dzejnieki" sagatavošanas, ko 2009. gadā Lielbritānijā izdos apgāds Arc Publications. Ar apgādu Arcadia Books notiek pārrunu noslēguma posms par kāda latviešu rakstnieka prozas darba publicēšanu AK 2009. gadā.

Ar Latvijas vēstniecības Londonā atbalstu regulāri notiek AK kultūras pasākumi ar Latvijas pārstāvju līdzdalību. 2006. gadā, atzīmējot komponista Pētera Vaska 60 gadu jubileju, ievērojamie festivāli Presteigne Festival un Vale of Glamorgan Festival lielāko daļu programmas veltīja tieši P.Vaska mūzikai. Abos festivālos piedalījās arī Latvijas Radio Koris. 2007. gada septembrī britu - latviešu asociācija (British Latvian Association) sadarbībā ar Rīgas kamerkori un Royal College of Music meiteņu kori organizēja koncertu Londonā.

2008. gada aprīlī Londonā notika ceturtais Baltijas Simpozijs (BALTIC SYMPOSIUM). Iepriekšējais simpozijs notika 2006. gada martā, to organizēja Baltijas valstu vēstniecības sadarbībā ar Baltiešu Padomi un University College London School of Slavonic and East European Studies, un tas bija veltīts Baltijas valstu divu gadu pieredzei Eiropas Savienībā.  

AK atbalsts sabiedrības integrācijas procesam

AK sniedz atbalstu sabiedrības integrācijas procesam Latvijā. Tā  finansiāli atbalsta gan Naturalizācijas pārvaldes darbu, gan Latviešu valodas apguves valsts programmas īstenošanu. 2004. – 2005. gadā  Naturalizācijas pārvalde sadarbībā ar AK vēstniecību realizēja projektu "Latviešu valodas mācīšana personām, kuras izteikušas vēlēšanos naturalizēties". Projekta ietvaros vairāk kā 800 nepilsoņu, kuri dzīvo Daugavpilī, Rēzeknē un citur Latgalē, varēja mācīties bezmaksas latviešu valodas kursos.

2006. gada 6. martā tika noslēgta trīspusēja vienošanās par sadarbību starp Naturalizācijas pārvaldi, sabiedriskās politikas centru "Providus" un AK vēstniecību Latvijā, lai īstenotu projektu "Izvērtējam. Pilnveidojam. Turpinām labāk".  Projekta mērķis ir izvērtēt korupcijas riskus pilsonības ieguves procesā un īstenot korupcijas novēršanas programmu.

Sadarbība ar Velsu  

2004. gada 13. maijā Valsts prezidentes vizītes ietvaros Velsā, LR ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Velsas Pirmais ministrs Rodri Morgans (Rhodri Morgan) parakstīja Latvijas - Velsas Saprašanās memorandu. Saprašanās memoranda mērķis ir apkopot jau esošās sadarbības jomas un apzināt turpmākās sadarbības jomas. Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, ar kuru Velsai ir noslēgts šāds dokuments. Saprašanās memoranda izpildes koordināciju veic Velsas Asamblejas valdība sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Londonā. Būtisku atbalstu sniedz arī Latvijas goda konsuls Velsā A. Tauriņš.

Kopš memoranda noslēgšanas sadarbība ir turpinājusi attīstīties pozitīvi un ir realizēti dažādi projekti, no kuriem būtiskākie ir:

• Velsas uzņēmēju tirdzniecības misijas Latvijā 2003.gadā un  2005. gadā;
• LIAA pārstāves Londonā Indras Freibergas stažēšanās Velsas Investīciju un attīstības aģentūrā 2005. gada aprīlī;
• akadēmisko kontaktu veidošana starp Velsas Universitāti un Latvijas Universitāti;
• Latvijas Kultūras akadēmijas un Glamorgan Universitātes kopprojekts "Digital Cities and Other Stories";
• Velsas Tūrisma padomes pārstāvju vizīte Latvijā 2004. gada jūlijā, piedalīšanās Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras (LTAA) organizētajā konferencē. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras pārstāvju dalība Cardiff Tūrisma izstādē 2005.gada februārī;
• ir notikuši vairāki Welsh European Funding Office (WEFO) pieredzes nodošanas semināri par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi;
• attīstības stadijā ir projekts starp Latvijas, Velsas, Igaunijas un Somijas Nacionālajām bibliotēkām;
• 2004. gada oktobrī Velsā uzturējās 11 vietējo pašvaldību pārstāvji. Velsas Vietējo pašvaldību asociācija meklē sadraudzības partnerus Latvijā pašvaldību līmenī;
• 2005.gada ir notikuši vairāki Latvijas mūziķu koncerti Velsā;
• 2005.gada augustā Velsu apmeklēja ārlietu ministrs Artis Pabriks;
• 2006. gada jūlijā Valsts prezidentes vizītes AK ietvaros, notika arī ekonomikas ministra A. Štokenberga un uzņēmēju delegācijas vizīte Velsā, t.sk. notika tikšanās ar Velsas Nacionālās Asamblejas Pirmo ministru Rodri Morganu (Rhodri Morgan);
• 2006. gada 26.-27. oktobrī Latvijā uzturējās Velsas Pirmais ministrs R. Morgans, kuru pavadīja uzņēmēju delegācija.

Nozīmīgākās vizītes 

Latvijas amatpersonu vizītes AK
2008. gada 16.-19. jūlijs	Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks
2008.gada 17.-18.janvāris	vides ministrs Raimonds Vējonis
2007. gada 01.-04. novembris	kultūras ministre Helēna Demakova
2006. gada 09.-13. jūlijs	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2006. gada 09.-13. jūlijs	ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs
2006. gada 09.-13. jūlijs	izglītības ministre Baiba Rivža
2006. gada 19.-22. maijs	finanšu ministrs Oskars Spurdziņš
2006. gada 29. marts-2.aprīlis	kultūras ministre Helēna Demakova
2005. gada 23.-24. novembrim	īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs
2005.gada 6.-10.novembris	labklājības ministre Dagnija Staķe
2005. gada 19. – 20. septembris	izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
2005. gada 10. –12 septembris	zemkopības ministrs Mārtiņš Roze
2005. gada 9.- 11. septembris	finanšu ministrs Oskars Spurdziņš
2005. gada 9.- 11. septembris	vides ministrs Raimonds Vējonis
2005. gada 22. - 25. jūlijs	iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons
2005. gada 2. - 4. jūlijs	zemkopības ministra Mārtiņa Rozes piedalīšanās ES neformālajā lauksaimniecības Ministru  padomes sanāksmē
2004. gada 8. - 9. decembris	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2004. gada 11.- 13. maijs	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2004. gada 20. - 23. janvāris	īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks
2003. gada 4. - 6. novembris	Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LAA pārstāvniecības un Latvijas Tūrisma biroja atklāšana Londonā)
2003. gada 22. jūlijs	ārlietu ministre Sandra Kalniete
2003. gada 31. marts - 1. aprīlis	Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre
2002. gada 12. - 14. marts	Ministru prezidents Andris Bērziņš
2002. gada 20. - 23. janvāris	ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Wilton Park konferencē, kā arī tikšanās ar Eiropas lietu ministru P.Heinu
2000. gada 25. oktobris -1. novembris	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2000. gada 24. - 25. janvāris	ārlietu ministrs Indulis Bērziņš
1999. gada 4. - 5. jūnijs	Ministru prezidents Vilis Krištopāns
1997. gada novembris	ārlietu ministrs Valdis Birkavs
1997. gada 13. - 15. aprīlis	Ministru prezidents Andris Šķēle
1996. gada 15. novembris	Valsts prezidents Guntis Ulmanis
1994. gada 8. maijs	ārlietu ministrs Valdis Birkavs
1994. gada 12. - 13. aprīlis	Valsts prezidents Guntis Ulmanis
1994. gada 4. - 9. februāris	Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs
1991. gada janvāris	ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar AK

Saites

Latvijas vēstniecība Londonā http://www.am.gov.lv/lv/london/

AK Ārlietu ministrija http://www.fco.gov.uk/