Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības [10.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Apvienotās Karalistes (AK) vēsturiski labo attiecību attīstība ir saistīta ar kopīgo mērķi par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas Eiropas nākotni. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu partnerība un kopīgās interese ES un NATO ietvaros. AK politiskais un praktiskais atbalsts Latvijas integrācijai ES ir ietekmējis attiecību izvēršanu tādās jomās kā valsts pārvaldes reforma, izglītības sistēmas attīstība, sabiedrības integrācija u.c. Saistībā ar Latvijas integrāciju NATO AK ir sniegusi nozīmīgu atbalstu realizētajos divpusējos un daudzpusējos projektos aizsardzības jomā. AK ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partnerēm. Kopš 2009. gada 4. novembra Latvijas vēstnieks AK ir Eduards Stiprais. AK vēstnieks Latvijā no 2010.g. 11. maija ir Endrjū Sopers (Andrew Soper). Latvijai ir četri goda konsuli AK: kopš 2002. gada marta goda konsuls Velsā ir Andris Tauriņš; kopš 2004. gada novembra goda konsuls Mančestrā ir Hovards Džeimss Pims (Howard James Pym); kopš 2007. gada oktobra goda konsuls Skotijā ir Džons Makgregors (John McGregor), savukārt 2010. gadā darbu uzsāka goda konsuls Ziemeļīrijā Viljams O’Hērs (William O’Hare). Īpašs Latvijas un AK attiecībās ir bijis 2006. gads - Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jūlijā apmeklēja AK vizītē valdības viesa statusā. Oktobrī pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē valsts vizītē ieradās Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II. novembrī NATO samita ietvaros Rīgā uzturējās AK premjerministrs Tonijs Blērs. 2008. gada 26.-28.oktobrī oficiālā vizītē AK apmeklēja ārlietu ministrs, savukārt 2011.gada 18.-21,janvārī Lielbritāniju apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lai piedalītos Apvienotās Karalistes valdības rīkotajā augsta līmeņa samitā par modernās Ziemeļeiropas ekonomikas izaicinājumiem.
Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ir veidojušās vēl daudzus gadsimtus pirms Latvija kā suverēna valsts sāka pastāvēt, pirmie rakstos pieminētie kontakti starp abām zemēm pastāvējuši jau kopš 9. gadsimta. Droši var teikt, ka tirdznieciskie kontakti un atsevišķu personu ceļojumi starp Angliju un Latviju pastāvējuši visos laikos. Cieši sakari ar Angliju izveidojās Kurzemes hercogistei 17.gadsimtā, kad uzplauka ne tikai tirdzniecība, bet arī politiskie sakari. Hercoga Jēkaba laikā Londonā un Ņūkastlā darbojās Kurzemes hercogistes diplomātiskie un konsulārie pārstāvji. Balstoties uz līgumu ar Čārlzu II, Hercogs Jēkabs arī ieguva tiesības uz Tobāgo salu. Tirdznieciskie sakari turpinājās arī vēlākos gadsimtos un bija īpaši nozīmīgi kuģu būvniecībā. Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. AK bruņoto spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Latvijas sabiedrībā tas radīja labvēlīgu attieksmi pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki. Tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un atradās britu kuģu apsardzībā, uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu. 1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. Pateicoties K. Zariņa un citu diplomātu patriotismam un aktīvajam darbam, visus okupācijas gadus sūtniecība Londonā turpināja savu darbu. Tādejādi tika nodrošināta Latvijas Republikas de iure kontinuitāte. Apvienotā Karalistes bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS. 1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienotajā Karalistē bija Jānis Lūsis.
Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība jau vairākus parlamenta sasaukums pēc kārtas. Šobrīd Lielbritānijas parlamentā darbojas visu partiju grupas sadarbībai ar Latviju Kristofera Pinčera (Christopher Pincher MP for Tamworth, Conservative Party) vadībā, kas izveidota pēc parlamenta vēlēšanām 2010. gadā. Arī 11. Saeimā izveidota Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes sadarbības grupa, kuras priekšsēdētājs ir Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir Lielbritānijas un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Sadarbības ietvaros plānotas, gan parlamentāriešu apmaiņas vizītes, gan pasākumi ekonomisko sakaru veicināšanai, gan sadarbība citās savstarpēji interesējošās jomās.
AK atvēra savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem 2004. gada 1. maijā, un tika izveidota speciāla darbinieku reģistrācijas shēma. Saskaņā ar AK robežu aģentūras datiem laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2011.gada 30.aprīlim, kad reģistrācijas shēmas darbība tika izbeigta, tajā bija reģistrējušies 67 000 nodarbinātie no Latvijas. Faktiskais skaits varētu būt lielāks, jo ne visi iebraukušie reģistrējas.
Ārējā tirdzniecība AK un Latvijas ekonomiskās attiecības var raksturot kā stabilas un abpusēji veiksmīgas. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnerēm. Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar AK tradicionāli ir pozitīva, eksportam importu. Nozīmīgu vietu Latvijas eksportā uz AK ieņem koksne un tās izstrādājumi (2010. gadā – nedaudz pāri par 70%). Ievērojamos koksnes eksporta apjomus veido galvenokārt produkcija ar zemu pievienoto vērtību – kokmateriāli. Latvija uz AK eksportē arī metālus, tekstilizstrādājumus, mēbeles. No AK Latvija importē galvenokārt mašīnas un mehānismus, elektriskās iekārtas un tekstilizstrādājumus.
Tirdzniecības statistika (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) 2010.gads:
1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % … 8. Lielbritānija – 222 174 340 EUR jeb 3,52%
1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % … 16. Lielbritānija – 111 211 460 EUR jeb 1,48% Latvijas – Lielbritānijas tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sasniedza 333 385 800 EUR, Lielbritānijai ieņemot 12.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Lielbritāniju 110 962 880 EUR apmērā. 2010.gadā attiecībā pret 2009. gadu Latvijas – Lielbritānijas savstarpējās tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 49%, t.sk. Latvijas eksporta apjoms ir pieaudzis par 44% jeb 68 399 798 EUR absolūtos skaitļos, savukārt imports no Lielbritānijas pieaudzis par 58% jeb 40 915 256EUR absolūtos skaitļos.
Galvenās eksporta preces uz Lielbritāniju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Lielbritānijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam, EUR
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft) Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem Lielbritānijas uzkrātās tiešās investīcijas (atlikumi) Latvijā 2010. gadā bija 160,6 milj. LVL, kas Lielbritāniju ierindoja 14. vietā (1,9% no kopējām uzkrātajām investīcijām Latvijā) ārvalstu investoru sarakstā. 2010. gadā investīcijas galvenokārt uzkrātas nekustamajos īpašumos – 52% no Lielbritānijas uzkrāto investīciju kopapjoma Latvijā. Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā Lielbritānija ierindojas 9. vietā ar kopējo investīciju apjomu 168,4 milj. LVL un 785 aktīviem uzņēmumiem. Lielbritānijas lielākie investori Latvijā:
Aktuālie investīciju projekti: Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto informāciju, 2010.gadā visvairāk pieprasījumu no Lielbritānijas uzņēmumiem bija kokapstrādes un atjaunojamo energoresursu jomā. Šobrīd notiek darbs pie 10 milj. LVL vērtu investīciju projekta kokrūpniecības jomā, kur Lielbritānijas uzņēmums apsver iespēju atvērt bio-ogļu ražotni Rēzeknē, tādējādi radot 40 jaunas darba vietas. Ir interese arī par vairākiem IT shared-services projektiem.
1995. gadā tika noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Dažādas Latvijas un AK izglītības un zinātnes iestādes papildus ir noslēgušas līgumus un vienošanās par sadarbību. Kā būtiskākie jāmin: Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Londonas Karaliskās biedrības Sadarbības memorands, LZA un Britu Akadēmijas Sadarbības memorands, kā arī LV IZM un Britu Padomes Vienošanās par angļu valodas skolotāju tālākizglītības programmas īstenošanu Latvijā. Sadarbība ir izvērsta arī ar dažādām AK universitātēm gan ES izglītības programmu ietvaros, gan divpusējos projektos. Kopš 1992. gada Latvijā aktīvi darbojas Britu Padome.
Noslēgtie līgumi Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar AK Saites Latvijas vēstniecība Londonā http://www.am.gov.lv/lv/london/ Lielbritānijas vēstniecība Latvijā http://ukinlatvia.fco.gov.uk/en AK Ārlietu ministrija http://www.fco.gov.uk/ [1] Latvijas Bankas statistika NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL. [2] Lursoft apkopotie LR Uzņēmumu reģistra dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
