|
Latvijas un Albānijas divpusējās attiecības ir vērtējamas kā labas, taču saglabājas daudz iespēju tās padarīt intensīvākas. Latvija ir ieinteresēta aktivizēt gan politisko, gan tirdznieciski ekonomisko sadarbību.
Albānijas ārpolitiskās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un labu kaimiņattiecību veidošana.
2008.gada 3.aprīlī Bukarestes samita laikā Albānija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO. 2008.gada 9.jūlijā Briselē tika parakstīts Albānijas pievienošanās NATO protokols. Pēc tam, kad pievienošanās protokols tiks ratificēts Albānijas un NATO dalībvalstu parlamentos, Albānija kļūs par pilntiesīgu NATO locekli. Latvija atbalsta Albānijas pievienošanos NATO.
Latvija atbalsta Albānijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā, kā arī Albānijas valdības centienus veicināt iekšējās reformas un demokrātiskos procesus valstī, kas paātrinās ekonomikas attīstību, cels labklājības līmeni un veicinās stabilitāti visā reģionā.
Latvija ir izteikusi gatavību dalīties ar Albāniju pieredzē jomās, kur tas varētu būt nepieciešams.
Diplomātisko attiecību vēsture
Albānija un Latvija savstarpēji viena otru atzina 1928.gada 16.februārī, un Albānija no jauna atzina Latvijas neatkarību 1991.gada 28.augustā. Diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992.gada 29.aprīlī.
Pirmskara periodā Latviju Albānijā (ar rezidenci Romā) pārstāvēja vēstnieks Pēteris Sēja (1928 – 1933) un Arnolds Spekke (1933 – 1939).
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Albānija ir Astra Kurme ar rezidenci Romā (kopš 2008.gada 17.janvāra)
Albānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Florents Čeliku (Florent Celiku) ar rezidenci Varšavā (kopš 2007.gada 17.novembra)
Parlamentārā sadarbība
Albānijas parlamentā (Kuvendi Popullor) ir izveidota Albānijas – Latvijas parlamentu draudzības grupa, kuras vadītājs ir bijušais Albānijas ārlietu ministrs Arjans Starova (Arjan Starova).
Tirdznieciski ekonomiskā sadarbība
Līdz šim ekonomiskajai sadarbībai ir bijis epizodisks raksturs.
2007.gadā Latvijas eksports (biroja iekārtu piederumi, koksne un tās izstrādājumi, kūdra) uz Albāniju bija 50 124 EUR liels, bet imports no Albānijas nav noticis. Salīdzinot ar 2006.gadu, eksports ir pieaudzis par 22 000 EUR.
Līdz 2008.gada 20.augustam Latvijā bija reģistrēts viens uzņēmums ar Albānijas rezidentu investīcijām tā pamatkapitālā. Uzņēmuma darbības nozare – cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecība (Lursoft datu bāzes informācija).
2007.gads:
1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija– 739 000 313 EUR jeb 13,71 %
3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %
4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %
5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %
...
134. Albānija – 50 124 EUR jeb 0,00%
1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā
2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %
3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %
4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %
5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%
...
137. Albānija – 0 EUR jeb 0,00%
Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Albāniju 50 124 EUR apmērā
Latvijas un Albānijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001. līdz 2007.gadam (EUR)
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2001 |
19 040 |
0 |
|
2002 |
10 231 |
1 108 |
|
2003 |
726 |
12 075 |
|
2004 |
5 673 |
3 104 |
|
2005 |
87 200 |
0 |
|
2006 |
28 263 |
0 |
|
2007 |
50 124 |
0 |
Svarīgākās vizītes un tikšanās
|
1995.gada 26.janvāris |
LR Valsts prezidenta G. Ulmaņa tikšanās ar Albānijas prezidentu Sali Berišu (Sali Berisha) Krakovā, Osvencimas atbrīvošanas 50.gadadienas atceres pasākumu ietvaros |
|
2002.gada 31.janvāris |
Albānijas Ārlietu ministrijas delegācijas vizīte Latvijā |
|
2002.gada 5. – 6.jūlijs
|
Albānijas premjerministra Pandeli Majko (Pandeli Majko) un ārlietu ministres Artas Dades (Arta Dade) piedalīšanās NATO kandidātvalstu Rīgas samitā "Tilts uz Prāgu" |
|
2005.gada 27. – 29.janvāris |
Albānijas aizsardzības ministra P. Majko darba vizīte Latvijā |
|
2005.gada 12. – 13.maijs |
Albānijas ārlietu ministra Kastriota Islami (Kastriot Islami) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2006.gada 27. – 28.marts |
Albānijas ārlietu ministra Besnika Mustafaja (Besnik Mustafaj) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2006.gada 24. – 26.aprīlis |
Latvijas ārlietu ministra A. Pabrika dalība Baltijas, Adrijas valstu (Albānija, Horvātija, Maķedonija) un ASV ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās Horvātijā |
|
2008.gada 20. – 21.februāris |
Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Albānijā |
|
2008.gada 10. – 11.marts |
Albānijas parlamenta priekšsēdētājās Žozefīnas Topalli (Jozefina Topalli) oficiālā vizīte Latvijā |
Līgumi
2008.gada 21.februārī parakstīta Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvencija par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.
2006.gada 26.oktobrī Latvijas Republikas Saeima ratificēja Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Albānijas Republikas, no otras puses, Stabilizācijas un asociācijas līgumu (SAL). Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kas ratificēja SAL ar Albāniju. Albānija augsti novērtē šo Latvijas soli. Līdz 2008.gada augustam SAL ir ratificējušas vēl 22 ES dalībvalstis.
2006.gada 28.martā parakstīts Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes Nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem un autotransportu, kas ir pirmais noslēgtais divpusējais līgums. Nolīgums ir spēkā no 2006.gada 19.oktobra.
Kopš 2003.gada 29.maija Latvijas pilsoņi Albānijā var ieceļot bez vīzas un vienā ieceļošanas reizē Albānijas teritorijā bez pārtraukuma uzturēties 30 dienas.
Saite:
Albānijas Ārlietu ministrija http://www.mfa.gov.al
|
