ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris. Latvijai ar šo stratēģisko sabiedroto jāturpina padziļināt attiecības gan divpusēji, gan arī iesaistoties kopā ar ASV plašākās reģionālās aktivitātēs. Nozīmīgs jautājums ir kopīga risinājuma rašana vīzu režīma atcelšanai, lai veicinātu iedzīvotāju kontaktu tālāku attīstību un radītu bāzi plašākai ekonomiskajai sadarbībai. Svarīgi ir regulāri uzturēt dialogu par tradicionālajiem un jaunajiem drošības izaicinājumiem ar ASV, tajā skaitā enerģētikas drošība, cīņa ar terorismu un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana

Diplomātisko attiecību vēsture

Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības aizsākās 1918. gada 10. decembrī, kad ASV Senāts pieņēma rezolūciju Nr. 379, paužot atbalstu visu trīs Baltijas valstu atdalīšanai no Krievijas. "Visām šīm tautām jābūt brīvām un neatkarīgām, jo Baltijas jūras krasta piederība tām padara to neatkarību par nozīmīgu pasaules brīvības un miera nosacījumu nākotnē".

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un ASV tika nodibinātas 1922. gada 28. jūlijā, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība izdeva paziņojumu par Latvijas valdības atzīšanu.

Laikā starp Pirmo un Otro Pasaules karu Rīgā ir viesojušās tādas prominentas Amerikas personas kā Prezidents Herberts Hūvers (Herbert Hoover), kurš Rīgā viesojās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un uzrakstīja cildinošu rakstu par Latvijas attīstību, Džons Kenedijs (John Kennedy), kurš savu studiju laikā Londonā apmeklēja Rīgu Otrā Pasaules kara priekšvakarā, Džordžs Kenans (George Kennan), vēlākais ASV eksperts Krievijas jautājumos, kurš trīsdesmito gadu pirmajā pusē strādāja Rīgā kā ASV diplomāts.

Latvijas un ASV diplomātiskajām attiecībām bija lemts spēlēt unikālu lomu visā Latvijas ārlietu dienesta vēsturē. Pateicoties ASV valsts sekretāra S.Vellesa 1940. gada 23. jūlijā izdotajai deklarācijai, kas noteica ASV politiku Baltijas jautājumā un nodrošināja Baltijas valstu pārstāvniecību pastāvēšanu Vašingtonā, Latvijas sūtniecība Vašingtonā bija vienīgā mūsu valsts sūtniecība ārvalstīs, kura turpināja darboties visā Latvijas okupācijas laikā. ASV nekad nenodibināja oficiālus sakarus ar padomju valdību okupētajā Latvijā, līdz ar to visai pasaulei tika demonstrēta Latvijas okupācijas fakta neatzīšanas politika.

Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Vašingtonā galvenie mērķi okupācijas gados bija turpināt pārstāvēt de iure pastāvošo Latvijas valsti, saglabāt nemainīgu Latvijas starptautiski tiesisko statusu, cīnīties par neatkarības atjaunošanu, kā arī veikt nozīmīgu informatīvu darbu: publicējot Rietumvalstu deklarācijas, paziņojumus un dokumentus, kuri attiecās uz Latviju, sniedzot no dažādiem avotiem iegūtās ziņas par situāciju okupētajā Latvijā.

Intensīvā Latvijas pārstāvniecības Vašingtonā un ASV Valsts departamenta sadarbība 1989. gadā, sekmēja arī pirmo neoficiālo Latvijas pārejas perioda un ASV valdību kontaktu izveidi 1990. gadā.

Tāpat arī nozīmīga loma Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā 1991. gadā bija ASV prezidentam Džordžam Bušam (senioram), kurš tiekoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un vēlāk ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu aizvien vairāk uzsāka sarunas par Padomju Savienības mierīgas dezintegrācijas iespējām.

Pēc 1991. gada 21. augusta puča Maskavā un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina stāšanās amatā daudzas valstis, ieskaitot Krieviju, oficiāli sāka atzīt Baltijas valstu neatkarību de facto. ASV Baltijas valstis atzina 1991. gada 2. septembrī.

1991. gada 5. septembrī tika parakstīts Saprašanās memorands starp ASV un Latvijas valdībām par diplomātiskajām attiecībām, kas sekmēja ASV vēstniecības Rīgā un Latvijas vēstniecības Vašingtonā atvēršanu.

Latvijas vēstnieki ASV

Anatols Dinbergs	1991. gada -1992. gadam
Ojārs Kalniņš	1992. gada - 1999. gadam
Aivis Ronis	2000. gada - 2004. gada septembris
Māris Riekstiņš	2004. gada 9. decembris - 2007. gada 15. janvāris
Māris Selga (vēstniecības vadītāja p.i.)	2007. gada 15. janvāris - 2007. gada 24. jūlijs
Andrejs Pildegovičs	2007. gada 25. jūlijs - šobrīd

ASV vēstnieki Latvijā:

Ints Siliņš	1992.g. - 1995. g.
Lerijs Nepers (Larry Napper)	1995. g. - 1998. g.
Džeims Holms (James Holmes)	1998. g. - 2001. g.
Braiens Karlsons (Brian Carlson)	2001. g. - 2004. g. 8. decembris
Ketrīna Toda Beilija (Catherine Todd Bailey)	2005. g. 4. februāris - 2008.g. 4. februāris
Čārlzs V.Larsons (Charles William Larson, Jr)	2008.g. 12. februāris - šobrīd

Latvijas un ASV divpusējā sadarbība

Latvijas un ASV divpusējo sadarbību visspilgtāk raksturo abu valstu noslēgtie sadarbības līgumi un vienošanās

Ceļošanas jomā

• LR valdības un ASV valdības līgums par atvieglojumiem pilsoņu savstarpējās ceļošanas kārtībā (ar 1996. gada 1. janvāra ASV pilsoņiem tiek piemērots bezvīzu režīms uz 90 dienām) .

Diplomātisko attiecību jomā

• Līgums starp LR valdību un ASV valdību par Amerikas Savienoto Valstu Miera korpusa programmu Latvijas Republikā, stājies spēkā 06.02.92, programma slēgta 30.09.2002.
• Saprašanās memorands starp ASV un Latvijas valdībām par diplomātiskajām attiecībām, stājies spēkā 1991. gada 5. septembri.
  

Ekonomikas jomā

• Investīciju veicināšanas līgums starp LR valdību un ASV valdību, stājies spēkā 28.10.1991.

Informāciju tehnoloģiju jomā

• Grant Agreement, ar kuru ASV Tirdzniecības un attīstības aģentūra piešķīra 600 000 USD Latvijas Republikas valsts vienotās informātikas un sakaru centram valsts sakaru tīkla izveidei, stājies spēkā 29.07.1996.
• Vienošanās memorands starp LR valdību un ASV valdību par SY - 71E komunikāciju drošības iekārtu un pakalpojumu nodrošināšanu stājies spēkā 01.11.1996.
• Vienošanās memorands starp LR valdību, kuru pārstāv aizsardzības ministrija un ASV valdību, kuru pārstāv Nacionālās drošības aģentūras informāciju sistēmu drošības organizācija (NSA/ISSO) stājies spēkā 11.12.1997.

Ieguldījumu veicināšanas jomā

• LR valdības un ASV valdības ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līgums stājies spēkā 27.12.1996. 2003. gada 22. septembrī Briselē. Latvija kā nākošā ES dalībvalsts parakstīja līguma papildprotokolu BIT Political Understanding among Commission, US and Acceding States.

Kultūras mantojuma un izglītības jomās

• LR valdības un ASV valdības līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu, parakstīts 07.10.2002. Spēkā stājās 12.11.2004.
• LR valdības un ASV valdības līgums par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu, parakstīts 12.03. 2003.

Militārajā un aizsardzības jomās

• LR valdības un ASV valdības līgums par drošības pasākumiem klasificētās militārās informācijas aizsardzībai, stājies spēkā 15.01.1998.

Masu iznīcināšanas ieroču neizplatības jomā

• Līgums starp LR valdību un ASV valdību par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas ierobežošanas jomā, parakstīts 11.12.2001., stājies spēkā 05.05.2003. Grozījumi. Spēkā stājušies 2005. gada 14. februārī.
• Vides ministrijas un ASV Enerģijas departamenta "Vienošanās par sadarbību kodolmateriālu un kodoltehnoloģiju izplatīšanas novēršanas jomā", parakstīta 25.04.2005.

Muitas adminstrēšanas jomā

• LR valdības un ASV valdības līgums par abu valstu muitas administrāciju savstarpējo palīdzību, stājies spēkā 23.07.1999

Nodokļu politikas jomā

• LR un ASV konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, stājies spēkā 01.01.2000.

Sociālās nodrošināšanas jomā

• LR valdības un ASV valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu, stājies spēkā 05.11.1992.

Tehniskās palīdzības jomā

• LR valdības un ASV valdības Līgums par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto Spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā un LR Vides un Reģionālās attīstības ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības Departamenta līgums par palīdzības piešķiršanu Krievijas Federācijas bruņoto spēku agrāk kontrolētā nepabeigtā Skrundas RLS nojaukšanā, stājušies spēkā 12.08.1994.
• LR valdības un ASV valdības līgums par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību, stājies spēkā 07.02.1996. (Līgums paredz ASV palīdzības projektu īstenotājus atbrīvot no Latvijas Republikā esošajiem tiešajiem un netiešajiem nodokļiem)

Tiesībsargājošo iestāžu, likuma izpildes un krimināltiesību jomās

• LR valdības un ASV valdības līgums par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (Ratifikācijas rakstu apmaiņa; stājies spēkā 17.09.1999.)
• LR valdības un ASV valdības līgums par sadarbību tiesībsargāšanas jomā, parakstīts 30.09.1999.
• LR valdības un ASV valdības līgums par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, parakstīts 27.09.2004.
• Vienošanās protokols starp LR un ASV valdībām par likuma izpildi, parakstīts 20.09.2001. Grozījumi Vienošanās protokolā starp LR un ASV valdībām par likuma izpildi parakstīti 2003. gada 10. septembrī.
• LR valdības un ASV valdības līgums par izdošanu, parakstīts 7.12.2005.
• Protokols LR valdības un ASV valdības līgumam par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, parakstīts 7.12.2005.

Tirdzniedzībā un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomās

• LR Valdības un ASV Valdības Vienošanās par attiecībām tirdzniecības un kapitālieguldījumu attīstīšanas jomā, stājies spēkā 13.04.1993.
• LR un ASV Līgums par tirdznieciskajām attiecībām un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, stājies spēkā 20.01.1995.

Zinātnes un tehnikas jomās

• LR valdības un ASV valdības Līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās, stājies spēkā 06.07.1994., darbības termiņš 5 gadi. Līguma darbības termiņš pagarināts 2000.g. 8.septembrī.

Zvejniecībās jomā

• Nolīgums starp LR valdību un ASV valdību par zveju pie Amerikas Savienoto Valstu krastiem, stājies spēkā 29.10.1993. Pagarināts 2002. gada aprīlī līdz 2005. gada 31. decembrim.

ASV un Baltijas valstu sadarbība. Partnerības harta

(hartas teksts)

ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā 1994. gada 6. jūlijā kalpoja par vienu no spēcīgākajiem impulsiem turpmākajai Latvijas un ASV sadarbībai, kurai tālāk attīstoties 1998. gada 16. janvārī tika izstrādāta un parakstīta ASV un Baltijas sadarbības harta, kas jau praktiski definēja Latvijas un ASV, Baltijas un ASV sadarbības perspektīvu virzienus.

Hartas galvenais mērķis bija Baltijas valstu pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās.

Hartas darbība ir pierādījusi Baltijas valstu atpazīstamību ASV ārpolitikas kopainā, atzīstot Baltijas valstis par ASV partnerēm reģionā. Sadarbība Hartas garā ir veicinājusi ne tikai sadarbības attīstību ar ASV, bet arī ciešākas partnerības veidošanos Baltijas valstu starpā.

Sadarbības struktūra

ASV un Baltijas valstu Partnerības hartas ietvaros tika nodrošināta caur Partnerības komisiju, kas arī bija augstākā ASV un Baltijas sadarbības struktūra. Partnerības Komisiju no Baltijas valstu puses vadīja ārlietu ministri, bet no ASV puses Valsts sekretāra vietnieks, Komisijas sēdes notika reizi gadā, un tajās tika apspriesti divpusējās sadarbības iespējas un rezultāti ekonomiskajā, militārajā un citās jomās, kā arī izvērtēts progress Hartas mērķu sasniegšanā.

Komisijas sēdes ir notikušas:

1) 1998. gada 8.jūlijā Rīgā,

2) 1999. gada 16.jūlijā Vašingtonā,

3) 2000. gada 7.jūnijā Tallinā,

4) 2001. gada 10.decembrī Vašingtonā.

Par spēcīgāku sadarbību Ziemeļeiropā e-PINE

Enhanced Partnership in Northern Europe

Pēc 2002. gadā notikušā Prāgas Samita, kurā Latvija tika uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti un Kopenhāgenā notikušās Eiropas Savienības Padomes tikšanās, kuras laikā Latvija oficiāli noslēdza iestāšanās sarunas par dalību Eiropas Savienībā, ASV 2003. gadā nāca klajā ar jaunu iniciatīvu e- PINE.

ASV iniciatīva tika veidota kā ASV – Baltijas valstu partnerības hartas turpinājums plašākā mērogā ar uzdevumu pastiprināt un saglabāt ASV iesaisti Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā. Iniciatīvā tika iesaistītas Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zviedrija).

e- PINE iniciatīva pasludināta 2003.g. 15. oktobrī un tā paredz trīs galvenos sadarbības virzienus: politiskā drošība, veselīga sabiedrība un veselīgi kaimiņi, kā arī aktīva ekonomika.

Sadarbība E-PINE ietvaros tiek īstenota, organizējot regulāras konsultācijas 8+1 politisko direktoru līmenī un realizējot konkrētus projektus. Pēdējās politiskās konsultācijas tika noturētas:

Aktīvākā Latvijas un ASV divpusējā sadarbība mūsdienās:

Sadarbība izglītības jomā 

Laba sadarbība notiek Fulbraitas akadēmiskās apmaiņas programmas ietvaros.

Ļoti pozitīva ir Latvijas Universitātes, Biznesa augstskolas "Turība", Vidzemes Augstskolas un Rēzeknes Augstskolas apmaiņa ar vieslektoriem, Fulbraitas stipendiātiem.

Vidzemes Augstskolai ir izveidojusies sadarbība ar ASV vēstniecību, kas finansiāli atbalsts vasaras skolas organizēšanu. Tā sadarbojas arī ar Viskonsinas Universitāti ASV.

Rīgas Tehniskā Universitāte sadarbojas ar Vašingtonas Universitāti programmas "Valle Scholarship and Scandinavian Exchange Program" ietvaros. Šai programmā var piedalīties maģistrantūras un doktorantūras studenti, kuri vēlas 3–12 mēnešus studēt vai veikt pētījumus Vašingtonas Universitātē.

2007.gada aprīlī Sietlas Vašingtona universitāti apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža un Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktore Dace Dalbiņa. Tika parakstīta deklarācija, kas nostiprina sadarbību veicināt latviešu valodas apguvi Sietlas Vašingtona universitātē.

Sadarbība zemkopības jomā 

Izveidojusies laba prakse – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki dodas apmācībās par pārtikas kvalitātes jautājumiem uz ASV. Šā gada jūnijā uz Vašingtonu devās divi PVD darbinieki, kuriem ASV nodrošināja bezmaksas apmācības.

ASV Lauksaimniecības departamenta Ārvalstu lauksaimniecības dienesta Starptautiskās sadarbības un attīstības Senatora Kohrana stipendijas programmas ietvaros notiek regulāras ZM un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju ierēdņu apmācības.

Sadarbība veselības jomā

2007. gada 2. martā Latvijā viesojās ASV Bellarminas universitātes Lansingas Māsu skolas māszinību fakultātes pārstāvji, lai apspriestu iespējamo sadarbību.

Rīgas Stradiņu universitāte un Amerikas Savienoto Valstu Bellarminas universitātes Lansingas Māsu skolas māszinību fakultāte plāno noslēgt sadarbības līgumu.

Sadarbība aizsardzības jomā

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Tā pamatojas uz 1995.gadā noslēgto vienošanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militārajā jomā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības Departamentu. Ievērojama ir līdzšinējā ASV politiskā, finansiālā un materiāli tehniskā palīdzība Latvijas aizsardzības sistēmas attīstīšanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības sekmēšanai.

Latvijā ir akreditēta ASV aizsardzības un Jūras spēku pulkvežleitnants Ms. D.Leigh Sumner (29.07.2004.) ar rezidenci Rīgā un ASV Gaisa spēku atašejs plkv. Maikls Šīns (Michail C. Sheen) (29.09.99.) ar rezidenci Stokholmā. Savukārt no Latvijas puses ASV ir akreditēti Latvijas militārais atašejs Ingus Vizulis un viņa asistents Kārlis Līdaks.

Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā īpaša loma bija ģenerālmajora H. Kivenāra darba grupas pētījumam un priekšlikumiem par Latvijas aizsardzības sistēmu un tās attīstības perspektīvām.

Latvijas un ASV sadarbība militārajā jomā visaktīvāk notiek:

1. Apmācības jomā - IMET programma (International Military Education and Training),
2. Apgādes jomā - FMF programma (Foreign Military Financing),
3. Militārās sadarbības grupas (MLT programma - Military Liason Team) un Partnership for Peace (PfP) programmas ietvaros ASV atbalsta Latvijas pārstāvju dalību starptautiskajās PfP mācībās un to plānošanas konferencēs.

Sadarbība tiek īstenota:

BALTBAT (Baltic Battalion)
BALTRON (Baltic Naval Squadron)
BALTNET (Baltic Air Surveillance Network)
BALTDEFCOL (Baltic Defence College) daudzpusējo projektu ietvaros.

Plašāk par šiem projektiem: http://www.am.gov.lv/en/?id=4498 (angļu valodā)

ASV ir paudušas stingru atbalstu Latvijas integrācijai NATO

(hronoloģiskais notikumu apskats)

2002. gada 17. maijā ASV senāts pieņēma Freedom Consolidation Act, kurā izteikts atbalsts NATO tālākai paplašināšanai un pieņemts lēmums veicināt 7 kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, sagatavošanās procesu, piešķirot.

2002. gada 30. jūlijā American Jewish Committee izdeva paziņojumu, kurā izteikts atbalsts 7 kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, uzaicināšanai NATO Prāgas samitā 2002. gada novembrī.

2002. gada 4. septembrī Stīvens Springfīlds (Steven Springfield), Jewish Survivors of Latvia prezidents, nosūtīja vēstuli ASV vēstniekam ANO Džonam Negropontem (John Negroponte) ar atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO Prāgas samitā.

2002. gada 7. oktobrī ASV Kongresa Pārstāvju palāta apstiprināja divas atbalsta rezolūcijas: HCONRES 116 un "The Transatlantic Security and NATO Enhancement Resolution of 2002".

2003. gada 11. februārī ASV senatori Džons Makkeins (John McCain), Džozefs Lībermans (Joseph Lieberman), Lindsejs Grahams (Lindsey Graham) un Evans Bajs (Evan Bayh) izvirzīja rezolūciju par Eiropas sabiedroto atbalstu Irākas atbruņošanā saskaņā ar ANO Drošības Padomes Rezolūciju 1441 ("Resolution Praises European Allies for Standing with America on Iraq").

2004. gada 29. martā notika LR Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte Vašingtonā, ASV, par godu NATO pievienošanās instrumentu iesniegšanai ASV Valsts departamentā un 2004. gada 2. aprīlī pie NATO galvenās mītnes Briselē tika pacelts Latvijas karogs.

Sadarbība tieslietu jomā

ASV ir devušas ievērojamu ieguldījumu Latvijas tieslietu attīstībā, sniedzot gan materiāli - tehniska rakstura palīdzību, gan nodrošinot ekspertu konsultācijas par aktuāliem tieslietu jautājumiem. Ar ASV atbalstu Latvijas amatpersonām ir bijusi iespēja piedalīties dažādās konferencēs, semināros un kursos.

Sadarbībā ar ASV notiek cieša sadarbība korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

2001. gada 20. septembrī tika parakstīts vienošanās protokols starp Latvijas Republikas un ASV valdībām, kas paredz ASV atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidē un Kriminālprocesa reformas īstenošanā Latvijā. 2003. gada 10. septembrī tika parakstīti Grozījumi Vienošanās protokolā par ASV tehnisko palīdzību vēl četriem projektiem: policijas personāla vadības kurss, ētikas atbalsta projekts, Policijas Akadēmijas klases telpu atjaunošanas projekts un Krimināltiesību amata grāmatas projekts.

Notiek sadarbība starp Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi un ASV Cietumu asociāciju, Labošanas iestāžu zinātniski pētniecisko institūtu u.c. organizācijām, kas ietver informācijas apmaiņu, darbinieku apmācību, piedalīšanos konferencēs un kongresos par penitenciārajiem jautājumiem.

Naturalizācijas pārvalde ir saņēmusi nozīmīgu atbalstu no ASV sabiedrības integrācijas jomā. Pārvaldes darbinieki ir piedalījušies ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" un ASV Starptautiskās attīstības aģentūras organizētajās mācību programmās (1999. un 2000. gadā); starptautiskos forumos un konferencēs par sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Ar ASV finansiālu atbalstu ir īstenoti vairāki Naturalizācijas pārvaldes projekti:

"Mācību līdzeklis pilsonības pretendentiem" un "Televīzijas konkurss Austrumlatvijas nepilsoņu ģimenēm "Latvija manā ģimenē""

Naturalizācijas pārvalde ir sadarbojusies arī ar ASV Informācijas dienestu un ASV Informācijas aģentūru.

Tāpat arī notiek aktīva sadarbība vairāku tiesnešu apmācību programmu ietvaros un ar ASV finansiālu atbalstu tika nodibināts un darbojās Latvijas Tiesnešu mācību centrs.

Konferences goda viesim ASV Augstākās tiesas tiesnesim Samuelam Alito klātesot, š.g. 2. un 3. jūlijā, Latvijas Universitātē notika starptautiska konference "Juridiskā ētika, reformas, caurspīdīgums", kurā piedalījās arī pārstāvji no Baltijas valstīm, Moldovas un Gruzijas.  

Tieslietu ministrija augstu novērtē ASV sniegto finansiālo un tehnisko palīdzību. Saņemtā palīdzība ir devusi iespēju realizēt daudzus nacionālos projektus Tieslietu ministrijas kompetences jomās, jo īpaši naturalizācijas procesā un Kriminālprocesa likuma izstrādes gaitā.

Sadarbība iekšlietu jomā

Sadarbība iekšlietās ir viena no visintensīvākajām Latvijas un ASV sadarbības jomām. Tajā ir iesaistītas vairākas Latvijas un ASV tiesībsargājošās institūcijas.

2004. gadā aktīvākajā sadarbība ir notikusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts policijas, Robežsardzes un Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ietvaros.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un organizētās noziedzības apkarošanas jomās ir notikuši regulāras informācijas un ekspertu apmaiņas.

Intensīva sadarbība notiek starp Valsts policiju (VP) un ASV tiesību sargājošās institūcijām. ASV ir sniegusi nozīmīgu finansiālu un organizatorisku atbalstu VP darbinieku apmācībai, kā arī finansiālu atbalstu tehniskā aprīkojuma iegādei. 2004. gada 27. septembrī tika parakstīts līgums ar ASV par atbalstu Valsts policijai, kura ietvaros tiek realizēti četri nozīmīgi projekti: 1) organizētās noziedzības apkarošanā, 2) fektīvākas nopratināšanas sistēmas izveidē, 3) novērošanas sistēmu izveidē un 4) efektīvākā teroristisko organizāciju atklāšanā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), sadarbojoties ar ASV 2004. gada ietvaros, ir saņēmis finansiālu un organizatorisku atbalstu darbinieku apmācībai. Ar ASV atbalstu VUGD pārstāvji ir piedalījušies starptautiskā seminārā "Civilmilitārā gatavība ārkārtējām situācijām un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas". 

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki 2007.gada 1.pusgadā turpināja sadarbību ar ASV tiesībaizsardzības iestādēm organizētās noziedzības apkarošanas, izmeklēšanas, operatīvo darbību veikšanas un citās jomās. 

2007. gada janvārī beidzās ASV valdības Eksporta kontroles un robežu drošības programma, šajā programmā dalību ņēma viena Valsts robežsardzes amatpersona piedaloties apmācību kursā "Bīstamie materiāli un vielas" ASV Nacionālās drošības dienesta mācību centrā Harpers Ferrijā (Virdžīnijas štatā, ASV).  

2007. gada 11. – 14. jūlijā Laredo, Teksasā, ASV, viena Valsts robežsardzes amatpersona piedalījās Migrācijas Politikas Institūta organizētajā 2.transatlantiskajā sanāksmē par Robežu vadību jaunajā drošības vidē; 

Trīs robežsargi, kā arī Drošības policijas darbinieki 2007. gadā piedalījās kursos par starptautiskajai drošībai svarīgiem jautājumiem Marshal Centrā (Garmisch – Partenkirchen, Vācija). 

No 2007. gada 16. jūlija trīs robežsargi ar ASV Vēstniecības Latvijā atbalstu uzsāka angļu valodas apmācības Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Valodu skolā, kas turpināsies līdz 2007.gada 21.decembrim. 

ASV Enerģētikas departaments nodrošina ikgadējās apkopes ASV valdības dāvinātām radiācijas kontroles iekārtām. 2007. gada 18. – 21. jūnijā ASV Enerģētikas departamenta tehniskie speciālisti veica minēto iekārtu apkopi Valsts robežsardzes Viļakas un Ludzas pārvalžu struktūrvienībās.  

Drošības policija (DP) sadarbojas ar Federālo izmeklēšanas biroju tādās jomās kā pretterorisms, naudas atmazgāšana, organizētā noziedzība. Kopā ar Federālā izmeklēšanas biroja pārstāvjiem ir ticis veikts darbs pie konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanas vairāku operatīvo izstrāžu lietās.  

Tiek turpināta veiksmīgā sadarbība ar ASV Slepenā dienesta pārstāvjiem attiecībā uz naudas atmazgāšanu, viltotas naudas izplatību, viltotām kredītkartēm. 

Sadarbība noris arī ar ASV Pasta dienestu elektronisko noziegumu jomā.

Sadarbība finanšu jomā

Ievērojama sadarbība noris arī finanšu jomā. 2004. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir saņēmusi ASV finansiālu un organizatorisku atbalstu darbinieku apmācībai un pieredzes apmaiņai ASV analogās institūcijās.

Arī Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar ASV un ar ASV finansiālu un organizatorisku atbalstu ir veicis VID darbinieku apmācību un regulāru pieredzes apmaiņu ar ASV Iekšzemes ieņēmumu dienesta darbiniekiem par nodokļu administrēšanas jautājumiem. ASV ir sniegušas materiāli tehnisku palīdzību Latvijas muitai un finansiālu atbalstu muitas darbinieku apmācībai. 2004.gada 18.jūnijā ASV puse uzdāvināja Latvijas muitai – mobilo transportlīdzekļu un kravu kontroles, inspekcijas iekārtu.

Sadarbība vēstures jautājumu izvērtēšanā

Intensīva un regulāra sadarbība ar ASV notiek Holokausta upuru piemiņas projektu izstrādē un vēstures jautājumu izvērtēšanā. Abu valstu sadarbība notiek vairāku īstermiņa un ilgtermiņa projektu ietvaros, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta sabiedrības izglītošanai un informēšanai par Holokaustu.

Lai veicinātu sadarbību ar ASV kultūras mantojuma aizsardzībā - 2002. gada 7. oktobrī starp Latviju un ASV tika parakstīts starpvaldību līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu. Latvijā ir uzsākti vairāki ilgtermiņa projekti - piemēram "Holokausta upuru vārdi: Latvijas ebreju kopienas memoriālais saraksts 1941. – 1945", Holokausta upuru piemiņas vietu sakopšana un memoriālu atklāšana Liepājā, Preiļos, Maltā, Aucē, Limbažos, tāpat arī pastāvīgi tiek veikti ebreju piemiņas vietu sakopšanas darbi Biķerniekos un Rumbulā.

Ar ASV vēstniecības Rīgā atbalstu ir organizēti vairāki semināri Latvijas vēstures pasniedzējiem par Holokausta jautājumu pasniegšanas metodiku. Sadarbojoties Latvijas institūcijām un ASV vēstniecībai Rīgā, 2003. gadā tika izdots albums "Izcilākās ebreju personības" latviešu, angļu un krievu valodās.

Līdzās ilgtermiņa projektiem ir uzsākti arī vairāki īstermiņa projekti. Piemēram - sadarbojoties ar ASV vēstniecību Rīgā un muzeju "Ebreji Latvijā" 2001. gadā tika izveidota ceļojošā izstāde "Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana", kas tika demonstrēta vairākās Latvijas pilsētās (Rīgā, Ludzā, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Sabilē).

Ar ASV atbalstu 2001. gada jūnijā notika triju Latvijas vidusskolu pasniedzēju vizīte ASV, lai piedalītos Holokausta jautājumiem veltītos semināros. Viens no tiem apmeklēja Jewish Foundation for the Righteous sponsorētu semināru Ņujorkā, bet pārējie apmeklēja Minesotas Universitātes, Holokausta un Genocīda studiju centrus. Līdzīgas Latvijas pasniedzēju vizītes notika 2002. gada jūlijā, kad ar ASV vēstniecības Rīgā atbalstu trīs Latvijas pasniedzēji apmeklēja Holokausta studiju centru Kēnes štata koledžā Keene State College, Ņūhempšīrā un 2004. gadā, sadarbībā ar Vašingtonas Holokausta muzeju, jūnija un jūlija mēnešos notika divu Latvijas vidusskolu (Aksnītes un Vangažu) vēstures skolotāju stažēšanās ASV.

2004. gada rudenī, sadarbojoties ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, ASV vēstniecību Rīgā un Aiovas Universitāti, ASV University of Iowa tika uzsākta jaunu mācību materiālu sagatavošana Latvijas pamatskolām un vidusskolām par Holokausta jautājumiem.

Par traģiskiem Holokausta notikumiem, sadarbībā ar ASV vēstniecību Rīgā ir realizēti arī vairāki dokumentālo filmu demonstrēšanas un uzņemšanas projekti. Jaunākais projekts tika realizēts 2005. gada 27. janvārī, kad, pieminot Aušvices koncentrācijas nometnē ieslodzīto atbrīvošanas 60 gadadienu, Latvijas Televīzijā notika dokumentālās filmas "Upuru sadedzināšana" pirmizrāde. Līdzīgs projekts tika realizēts arī 2004. gada 15. februārī, kad Jelgavas Spīdolas skolas aktu zālē notika Andra Tomasuna dokumentālās filmas "Jelgava, 1941. gada vasara, Holokausts" pirmizrāde.

Sadarbībā ar ASV vēstniecību Rīgā, ar Latvijas ebreju kopienas, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja un muzeja "Ebreji Latvijā" atbalstu 2004. gada 16. jūlijā tika izveidota elektroniskā mājas lapa "Latvijas ebreju kopiena", kurā tiek sniegta informācija par Latvijas ebreju kopienu, tās vēsturi, traģēdiju un šodienu.

Plašāka informācija angļu valodā: Newsletter Latvia's History: Education, Remembrance, Research.

Sadarbība ekonomikas jomā

Kā lielākā kapitāla eksportētāja pasaulē, ASV ir svarīgs Latvijas ekonomiskais partneris.

Šobrīd būtisks virziens Latvijas un ASV ekonomisko attiecību veidošanai ir uzņēmējsabiedrību kontaktu veicināšana. Galvenā uzmanība ir vērsta uz ASV uzņēmējiem, aicinot apciemot Latviju un pārējās Baltijas valstis, lai klātienē iepazītos ar vienu no aktīvākiem un dinamiskāk augošajiem reģioniem Eiropā. Turklāt, lai ASV kompānijas iegūtu plašu un vispusīgu informāciju par sadarbības iespējām ar Baltijas valstīm, tai skaitā arī Latviju, un, lai veicinātu ASV investīciju piesaisti, mērķtiecīgi tiek organizēti vairāki ievērojami uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi.

2006. gada 22. - 26. maijā Rīgā tika organizēta trešā ASV investoru konference "US Business Investment and Trade Mission to the Baltic States to Explore Opportunities and Develop Contacts for Cooperation".

Šī konference ASV biznesa pārstāvjiem tika organizēta ar mērķi piesaistīt potenciālo ASV investoru interesi par Latviju un Baltijas reģionu kopumā, kā investīcijām un sadarbībai pievilcīgu vietu. Konferencē piedalījās ap 200 dalībniekiem no ASV un Baltijas valstīm. No lielākajām ASV kompānijām bija pārstāvētas Boeing, GE Money, Aģentūras Moody's pārstāvis, u.c.

2007. gada 13. jūnijā notika Baltijas reģionālais enerģijas forums, kurā piedalījās arī ASV Valsts departamenta Valsts sekretāra palīga vietnieks Metjū Braiza.

Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atklāšana ASV

Ir svarīgi veicināt uzņēmēju savstarpējo (Business to Business) interesi un kontaktus. Lai šo procesu vēl vairāk stimulētu, Vašingtonā 2006. gadā tika atvērta Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras pārstāvniecība, kurā var iegūt visu nepieciešamo informāciju par darbības iespējām Latvijā.

Tirdzniecības dinamika

Gads	Eksports, USD	Imports, USD	Tirdzniecības bilance, USD	Kop. apgr., USD
1998	51 905 044	65 259 360	-13 354 316	117 164 404
1999	90 462 646	59 873 206	30 589 440	150 335 852
2000	62 679 173	63 447 760	-768 587	126 126 933
2001	51 932 678	64 717 610	-12 784 932	116 650 288
2002	97 005 473	63 977 295	33 028 178	160 982 768
2003	83 691 156	91 258 609	-7 567 453	174 949 765
2004	116 828 355	92 401 695	24 426 660	209 230 050
2005	138 792 281	91 254 191	47 538 090	230 046 472
2006	110 389 231	104 936 116	5 453 115	215 325 347
2007	108 100 299	171 148 297	- 63 047 998	279 248 596

• Eksports 2007.gadā:  

1. Lietuva – 1 104 276 549 USD jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 1 012 996 060 USD jeb 13,71 %

3. Krievija – 754 7562 207 USD 10,19 %

4. Vācija – 641 778 696 USD jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 572 475 044 USD jeb 7, 73 %

... 

16. ASV – 108 100 299 USD jeb 1,46% 

• Imports 2007.gadā:  

1. Vācija – 2 080 875 667 USD jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva – 1 905 124 957 USD jeb 13,58 %

3. Krievija – 1 275 941 206 USD jeb 9,08 %

4. Igaunija – 1 104 605 815 USD jeb 7,89 %

5. Polija – 943 534 553 USD jeb 6,73 %

...

19. ASV – 171 148 297 USD jeb 1,23%

2007. gadā Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar ASV - 63 047 998 USD apmērā.

Galvenās eksporta preces uz ASV sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. USD

Preču veids	milj. USD	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā:	108,10	100 %
Pārtikas rūpniecības produkti: - stiprie alkoholiskie dzērieni – 55% - sagatavotas vai konservētas zivis, kaviārs – 40%	37,75	34,92
Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas: - elektronisko iekārtu daļas un piederumi – 35% - mašīnas celšanai un pārvietošanai (lifti, eskalatori, konveijeri) – 21% - izolēti vadi, optiskās šķiedras kabeļi – 20%	17,67	16,34
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi  - sintētisko pavedienu dzija – 76%	8,18	7,57
Metāli un to izstrādājumi: - nerūsējošā tērauda stieņi, leņķi, profili - 84%	7,47	6,91
Koksne un tās izstrādājumi: - garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 41,6 - saplāksnis, finierētas plāksnes, lamināti – 40,7%	7,46	6,90
Dažādas rūpniecības preces:   - mēbeles un to daļas – 77 %	6,83	6,32

Galvenās importa preces no ASV sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. USD

Preču veids	milj. USD	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā:	171,15	100 %
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas: - elektromotori un elektroģeneratori, līdzstrāvas motori – 24%  - turboreaktīvie dzinēji, gāzturbīnas – 16,5%	57,99	33,7
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija: - saistvielas un piedevas cementiem, javām, betoniem – 82%	34,12	19,93
Transporta līdzekļi:  - automobiļi u.c. mehāniskie transporta līdzekļi – 50%	33,37	19,50
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti: - medicīnas, zobārstniecības u.c. instrumenti un ierīces – 38 %	11,37	6,64
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:  - plūksnotas trikotāžas, iesk. frotē, drānas – 68%	6,36	3,72
Pārtikas rūpniecības produkti	5,02	2,93
Dažādas rūpniecības preces	4,54	2,66

ASV investīcijas LR uzņēmumu pamatkapitālā veido 110,09 milj. LVL (10. vieta), un LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 1087 ASV – Latvijas kopuzņēmumi (4.vieta). 

Svarīgākās amatpersonu vizītes

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2008. gadā

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2007. gadā

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2006. gadā

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2005. gadā

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2004. gadā

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2003. gadā

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2002. gadā

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2001. gadā

Latvijas vēstniecība ASV

ASV vēstniecība Latvijā