Ārpolitika  /  Starptautiskās organizācijas  /  Starptautiskā...

Latvija un Starptautiskā Frankofonijas organizācija

Izdrukas versija Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti Nosūtīt šo saiti

Starptautiskā Frankofonijas organizācija

Frankofonija ir valstu grupa, kas apvieno valstis vai federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā, un kuras ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

2010.gadā Frankofonija svinēja savu 40.gadu jubileju.

Vēsture: sākotnēji, 1970. gadā, tika izbveidota Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija palīdzēt Āfrikas kontinenta valstīm, kurās tika lietota franču valoda, pēc dekolonizācijas, taču ar laiku tās misija paplašinājās. Kopš 90to gadu sākuma organizācija atvērās arī jaunajām "pēc-padomju ēras demokrātijām". 1995. gadā tā tika pārsaukta par Frankofonijas aģentūru, bet 1998. gadā ieguva tās pašreizējo nosaukumu: Starptautiskā Frankofonijas organizācija.

Šobrīd Frankofonijā ir 75 valstis: 56 dalībvalstis un valdības, kā arī 19 valstis ar novērotāja statusu. 25 no visām dalībvalstīm ir Eiropas kontinentā.

Mērķi: SFO ir noteikusi, ka tās darbības pamatvirzieni ir: demokrātijas stiprināšana, konfliktu novēršana un risināšana, atbalsts cilvēktiesībām, kultūru dialoga veicināšana, Frankofonijas valstu ekonomiskās izaugsmes veicināšana caur solidaritāti un praktisku daudzpusēju sadarbību; un izglītības izplatība.

Desmitgades plāns: Frankofonijas valstis ik 10 gadus vienojas par uzsvariem, kas tiks likti savstarpējā sadarbībā. 2005.-2014. gada plānā minētas šādas jomas: (1) franču valodas un kultūras un valodu daudzveidības attīstīšana; (2) miera, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana; (3) atbalsts izglītības, izglītošanas, augstākā izglītības un pētniecības attīstībai; (4) sadarbība ilgtspējīgas attīstības un solidaritātes palīdzības attīstībai.

Šī plāna ietvaros tiek attīstītas dažādas programmas, kurās dalībvalstis var pieteikties uz finansējumu konkrētiem projektiem, piedalīties to finansēšanā, lūgt valstu atbalstu politiskos jautājumos utt. Valsts savstarpēji sadarbojas arī konsultējoties dažādos jautājumos citu starptautisko organizāciju ietvaros.

Institucionālā uzbūve: SFO sastāv gan no politiskām, gan administratīvām instancēm, no kurām augstākā ir (1) Frankofonijas valstu un valdību vadītāju samits, kas notiek reizi 2 gados. Samitu darba kārtība tiek gatavota (2) ministru konferencēs un (3) pastāvīgo pārstāvju padomē. Valstu un valdību vadītāju samitam un ministru konferencei ir pakļauta (4) Starptautiskā Frankofonijas organizācija (un ģenerālsekretārs), kas īsteno praktisko starptautisko sadarbību un seko politisko instanču lēmumu realizācijai dzīvē. (5) Frankofonijas parlamentārā asambleja pilda konsultatīvas funkcijas. Latvijā tajā iestājās vēl pirms kļuva par SFO dalībvalsti.

Kopš 2003.gada SFO ģenerālsekretārs ir Abdū Diufs (Abdou Diouf), kādreizējais Senegālas Republikas prezidents.

Papildus informācija par organizāciju: www.francophonie.org


Latvija un Frankofonija

2006. gadā Saeima kļuva par SFO Parlamentārās asamblejas biedru novērotāja statusā. Tajā pašā gadā savu pieteikumu dalībai organizācijā Latvija iesniedza arī kā valsts, kad toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Frankofonijas samitā Bukarestē. Latvija kļuva par SFO dalībvalsti ar novērotāja statusu 2008. gada 19. oktobrī Frankofonijas valstu un valdību vadītāju samitā Kvebekā, Kanādā. Latviju kopš 2010. gada 14. oktobra SFO pārstāv Latvijas vēstniece Francijā Sanita Pavļuta-Deslandes.

Latvijas un Frankofonijas valstu sadarbība notiek gan daudzpusējā, gan divpusējā formātā. Visspilgtākais piemērs praktiskai daudzpusējai Latvijas un Frankofonijas sadarbībai šobrīd ir Latvijas dalība SFO programmā "Franču valodas stiprināšana ES", kura paredzēta jauno ES dalībvalstu ierēdņu franču valodas studijām. Tās ietvaros kopš 2005. gada ik gadu ap 300 Latvijas ierēdņu apgūst gan franču valodas pamatzināšanas, gan tās lietojumu specializētās jomās. Šīs mācības kopēji finansē SFO, Francija, Beļģijas franču valodīgā kopiena un Luksemburga. 2011. gada 16. septembrī uz trim gadiem Latvija parakstīja otro pēc kārtas „Memorandu par daudzgadīgu franču valodas apmācības programmu Latvijas valsts pārvaldes iestādēs”. Latvijas un Frankofonijas dalībvalstu vēstnieki sadarbojas arī citās starptautiskajās organizācijās, īpaši konsultējoties jautājumos, kas svarīgs kādai no valstīm. Atsevišķās starptautiskajās organizācijās notiek regulāras Frankofonijas vēstnieku sanāksmes.

Aktīvi norit arī Latvijas divpusējā sadarbība ar Starptautiskās Frankofonijas organizācijas dalībvalstīm. Īpaši jāmin Latvijā rezidējošo SFO pilntiesīgo dalībvalstu – Francijas, Beļģijas, Šveices un Kanādas – ieguldījums frankofonās vides un sadraudzības attīstīšanai Latvijā. Latvija aktīvi līdzdarbojas Frankofonijas dienu svinībās, lai atzīmētu 20. martu - datumu, kurā 1970.gadā tika parakstīts līgums par toreizējās Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra izveidi.


Papildus avoti par frankofonajām valstīm Latvijā:

Francija

  • Francijas vēstniecība Latvijā: www.ambafrance-lv.org
  • Francijas institūts Latvijā (valodu studijas, informācija par stipendijām un studiju iespējām Francijā): www.ccf.lv
  • Franču skola Rīgā (Francijā akreditēta pirmsskolas mācību iestāde): http://ecolefrancaise.lv/

Beļģija

Šveices vēstniecība Latvijā: http://www.eda.admin.ch/riga


Kanādas vēstniecība Latvijā: http://www.latvija.gc.ca