Konferences secinājumi 23. novembrī Rīgā notika starptautiska konference "Baltijas valstis un Eiropas Savienības Kaimiņu politika", lai mērķi uzklausītu ES kaimiņvalstu pārstāvju priekšlikumus un citu konferences dalībnieku viedokļus par Eiropas kaimiņattiecību politikas (turpmāk - EKP) turpmāko attīstību un pilnveidošanu. Konferencē notika diskusija par šādiem jautājumiem:
ES perspektīva EKP valstīm Vairāki Baltijas valstu pārstāvji konferencē uzsvēra nepieciešamību tām EKP valstīm, kurām ir interese par dalību ES, dot skaidru atbildi par dalības ES perspektīvu. Jāatzīmē, ka dažas EKP valstis, regulāri kritizē EKP. Tās apgalvo, ka EKP mērķi skaidri neatbild uz šo valstu stratēģiskajām interesēm. Konferencē tika uzsvērts, ja arī paplašināšanās uz austrumiem nav pašreizējā ES dienas kārtībā, tomēr nevajadzētu akcentēt EKP nošķirtību no paplašināšanās. EKP austrumu dimensijas stiprināšana Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka austrumu dimensija ir jāstiprina, bet nav nepieciešama austrumu un dienvidu dimensiju konkurence. Tika akcentēts, ka abu dimensiju līdzsvara jautājums nav principiāls - jāstrādā atbilstoši situācijai un galvenais darbs tomēr ir jāveic divpusēji starp ES un konkrēto kaimiņvalsti. Labas prognozes par Black Sea Synergy iniciatīvu izteica vairāki runātāji. Šī iniciatīva no sadarbības Baltijas jūras reģionā varētu pārņemt pozitīvos piemērus. Turpretī citi runātāji šaubījās, vai tā palīdzēs skaidrāk izveidot EKP austrumu dimensiju. Tika atgādināts par GUAM kā reģionālu organizāciju, kurai būtu nepieciešams veltīt vairāk uzmanības, piemēram, izveidojot GUAM draugu grupu. Parlamentārās sadarbības ietvara izveidošana austrumu kaimiņiem Šī iniciatīva guva daudzu runātāju, tajā skaitā Baltijas valstu parlamentāriešu un Eiropas Parlamenta vicespīkeres atbalstu. Šāds ietvars dotu iespēju attīstīt un padziļināt politisko dialogu starp ES un kaimiņvalstīm, kas, savukārt, vairotu savstarpējo sapratni tādos svarīgos jautājumos kā demokrātija, cilvēktiesības, tirgus ekonomikas principi. ES iesaistīšanās ilgstošo/ieilgušo konfliktu risināšanā Šajā virzienā ES līdz šim ir darbojusies kā soft power actor. Aktīvāka un drosmīgāka ES rīcība ieilgušo konfliktu risināšanā bija viens no ieteikumiem, kas izskanēja priekšlikumos par EKP stiprināšanu un lielākas uzticības iegūšanu. It īpaši to aktualizēja pārstāvji no EKP valstīm, kurās ir ilgstoši konflikti ar separātiskajiem reģioniem. Šāda pozīcija ir arī Eiropas Komisijai.
Baltijas valstu ieguldījums EKP īstenošanā Nepārprotami izskanēja atzinums, ka Baltijas valstis, kas nesen pievienojušās ES, var sniegt būtisku ieguldījumu EKP, daloties savā pieredzē, palīdzot EKP valstīm izvairīties no iepriekšējām kļūdām un saprast veiksmes cēloņus. Tika atzīmēts, ka ceļā uz ES Baltijas valstīm palīdzēja sadarbība reģionālajā līmenī. Plašāka Eiropas identitāte Baltijas valstīm veicināja ātrāk pārvarēt pagātnes smago mantojumu. Šodien, aktīvi piedaloties EKP, Baltijas valstu pārstāvji var patiesi apliecināt savu piederību ES. |
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
