2007. gadā Latvija pildīja Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts pienākumus. Prezidēšana BMP Latvijai deva iespēju praktiski un racionāli risināt Baltijas valstu sadarbības nozīmīgākos jautājumus, nodrošinot mūsu kopējo interešu un mērķu realizāciju dažādās nozarēs.
Latvijas prezidentūras ārpolitiskā prioritāte bija Baltijas valstu sadarbība Eiropas Kaimiņu politikas jomā. 2007. gada 23. novembrī Ārlietu ministrija un Baltijas Asambleja sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēja augsta līmeņa konferenci "Baltijas valstis un Eiropas Savienības Kaimiņu politika". Konferences ietvaros tika akcentēta Baltijas valstu loma Kaimiņu politikas īstenošanā, kā arī sekmēta pieredzes apmaiņa ar Vidusjūras reģiona valstīm minētās politikas īstenošanā.
Latvija savas prezidentūras laikā turpināja 2006.gadā iesākto darbu enerģētikas jomā. Enerģētikas eksperti ir izstrādājuši Baltijas valstu kopīgās enerģētikas stratēģijas projektu, kuru paredzēts apstiprināt tuvākajā laikā. Valdību vadītāju līmenī tika panākta vienošanās pilnvarot Baltijas energokompānijas turpināt sarunas par jaunās atomelektrostacijas projekta realizācijas kompānijas izveidi. Latvijas prezidentūras laikā tika turpināts darbs, meklējot risinājumus energoapgādes drošības jomā, izvērtējot jaunu savienojumu būvniecības lietderību un analizējot papildus energoresursu krātuvju izveidošanas iespējas.
Transporta jomā Latvija pievērsa pastiprinātu uzmanību Rail Baltica projekta tālākai attīstībai. Latvija ir noslēgusi divpusējos saprašanās memorandus ar Lietuvu un Igauniju par turpmāko sadarbību projekta attīstīšanā. Baltijas valstu transporta ministru tikšanās ietvaros 2007. gada 4. septembrī Tallinā, tika panākta vienošanās par kopēja rīcības plāna projekta izstrādi kravu un pasažieru pārvadājumu attīstībai. Tāpat arī Ministri vienojās arī par turpmāku sadarbību projekta Via Baltica tālākai attīstībai.
Iekšlietu jomā veiksmīgi notika sadarbība Šengenas Task force ietvaros, sekmējot Baltijas valstu vienlaicīgu pievienošanos Šengenas zonai. Baltijas valstu sauszemes un jūras robežas Šengenas zonai tika atvērtas 2007. gada 21. decembrī.
Aizsardzības jomā notika cieša sadarbība kopēju militāro iepirkumu koordinēšanā (gaisa telpas novērošanas radaru, bruņutransportieru, kā arī munīcijas iegāde). Sekmīgi noritēja darbs pie Baltijas kopējā bataljona izveides dalībai NATO Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā 2010.gadā. Gaisa telpas patrulēšanas jomā turpinājās darbs pie vadības un kontroles sistēmas izveidošanas.
Vides jomā tika turpināta Baltijas valstu sadarbība Baltijas jūras vides aizsardzības jomā, klimata izmaiņu un emisiju tirdzniecības jautājumos, atjaunojamo energoresursu atbalsta politikas veidošanā. Baltijas valstis strādāja pie Natura 2000 piekrastes aizsargājamo teritoriju noteikšanas savstarpēji pieņemama risinājuma.
Latvijas prezidentūras BMP dienaskārtībā bija iekļautas vairākas jaunas sadarbības jomas. Ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu palielināšanās tendences aktualitāti Baltijas valstīs, īpaša uzmanība tika pievērsta trīspusējai sadarbībai ceļu satiksmes drošības jomā. Notika darbs pie ekspertu darba grupas izveides un vadlīniju izstrādes kopīgai Baltijas valstu ceļu satiksmes drošības kampaņai.
Saskaņā ar 2006. gada 8.decembrī premjerministru tikšanās laikā panākto vienošanos, Iekšlietu komitejas ietvaros notika darbs pie Baltijas valstu ātrās reaģēšanas vienības krīzes situācijām izveides.
Vēl viens jauns tematiskais elements bija Baltijas valstu sadarbība nelegālās migrācijas novēršanā un apkarošanā. 2007. gadā tika organizētas vairākas starptautiska mēroga operācijas. Notika darbs pie kopīgas Baltijas valstu riska analīzes izstrādes, valstu eksperti apmainījās pieredzē par nelegālo imigrantu plūsmu ierobežošanu un viltotu ceļošanas dokumentu atklāšanu.
BMP sekretariāts: bcm.secretariat@mfa.gov.lv
Prioritātes
Pasākumi 2007. gadā
Konference "Baltijas valstis un Eiropas Kaimiņu politika"
Aktualitātes
Baltijas valstu sadarbības vēsture
Baltijas Ministru Padome
BMP un Baltijas Asamblejas sadarbība
Citas saites
Aktualitātes
Baltijas valstu sadarbības vēsture
1990. gada 12. maijā triju Baltijas valstu Augstāko Padomju priekšsēdētāji parakstīja Saskaņas un sadarbības deklarāciju. Ar šo deklarāciju tika atjaunota 1934. gadā pieņemtā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Saskaņas un sadarbības līguma darbība un izveidota Baltijas Padome. Tās galvenais uzdevums bija sniegt ieguldījumu Baltijas valstu pilnīgas neatkarības atjaunošanā. 1991. gada 8. novembrī tika izveidota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentārās sadarbības institūcija – Baltijas Asambleja.
Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas un starptautiskās atzīšanas radās nepieciešamība pēc labāk organizēta formāta, lai koordinētu trīspusējo sadarbību dažādās jomās. Balstoties uz triju parlamentu un valdību sadarbības pieredzi kopš 1990. gada, 1994. gada 13. jūnijā premjerministru tikšanās laikā tika parakstīts Līgums par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību. Tas paredzēja Baltijas Ministru padomes izveidi, kā arī definēja attiecības starp Baltijas Asambleju un BMP. Lai nodrošinātu BMP mērķtiecīgu darbību nozaru ministriju līmenī, tajā pašā gadā tika izveidotas Vecāko amatpersonu komitejas. Līdz 2004. gadam BMP ietvaros darbojās 18 komitejas.
Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO bija sasniegti daudzi no BMP sākotnējiem mērķiem. Vairāki jautājumi bija pārgājuši ES kompetencē, atsevišķi jautājumi kļuva efektīvāk risināmi plašākā reģionālā kontekstā, piemēram, 3 Baltijas un 3 ES Ziemeļvalstu sadarbības ietvarā, Baltijas jūras valstu padomē u.c. Tāpēc tika meklēts jauns trīspusējās sadarbības pamatojums un forma.
Vadlīnijas BMP reformai tika definētas 2003. gada janvārī. 28. novembrī premjerministri parakstīja Grozījumu protokolu līgumam par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību. BMP reforma noslēdzās ar jauna Vecāko amatpersonu un darba grupu nolikuma izstrādāšanu un pieņemšanu. Tas paredzēja samazināt Vecāko amatpersonu komiteju skaitu, kā arī noteica iespēju veidot īpašas darba grupas tajās jomās, kurās nav Vecāko amatpersonu komiteju. Kopš 2005. gada gada darbojas piecas pastāvīgās BMP komitejas - aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, transporta un sakaru, kā arī vides komiteja. Vienlaikus turpinās arī gadu gaitā izveidojusies aktīvā sadarbība citās nozarēs ārpus BMP institucionālā ietvara.
Baltijas Ministru padome
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā.
BMP ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp valdībām un Baltijas Asambleju - trīspusējās parlamentārās sadarbības formātu. BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību.
BMP ir lēmējtiesības visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā un lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.
BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. 2007. gadā BMP prezidējošā valsts ir Latvija.
Premjerministru padome
Premjerministru padome ir BMP augstākā institūcija. Padomes tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā. Premjerministru padome pieņem galvenos dokumentus Baltijas valstu sadarbības prioritārajās jomās.
Sadarbības padome
BMP Sadarbības padomes sastāvā ir Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Tās tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā.
Sadarbības Padomes un Baltijas Asamblejas kopīgajā sanāksmē – Baltijas Padomē Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu minsitrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto. Baltijas Padomes laikā tiek arī apstiprinātas Baltijas sadarbības prioritātes, kā arī BMP rīcības plāns nākamajam gadam. Sadarbības padome pieņem lēmumus attiecībā uz Baltijas Asamblejas pieņemtajām rezolūcijām.
Vecāko amatpersonu komitejas
Vecāko amatpersonu komitejas (VAK) ir BMP ietvaros strādājošas struktūrvienības sadarbībai konkrētās nozarēs. Kopš 2005. gada darbojas piecas pastāvīgās BMP komitejas - aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, transporta, kā arī vides komiteja. VAK sastāvā ietilpst viena attiecīgās nozares ministrijas amatpersona no katras valsts un eksperti.
VAK īsteno Premjerministru padomes un Sadarbības padomes pieņemtos lēmumus un izpilda citus pienākumus, ko tai uzdevusi Premjerministru padome, Sadarbības padome vai citi ministri. VAK savas nozares ietvaros iesniedz priekšlikumus par prioritātēm Baltijas valstu sadarbībā un par BMP ikgadējo darba plānu, kā arī sagatavo ziņojumu par savu darbu iepriekšējā gadā un iesniedz to apspriešanai Sadarbības padomē.
Īpašu uzdevumu veikšanai jomās, ko neaptver Vecāko amatpersonu komitejas, var nodibināt Īpašu uzdevumu grupas (Task Force). Tās dibina Premjerministru padome pēc savas iniciatīvas vai pēc citu ministru ieteikuma, saskaņojot to ar Sadarbības padomi. Premjerministru padome izvirza konkrētu uzdevumu, kas īpašu uzdevumu grupai ir jāveic noteiktā laika periodā. 2005. gadā tika izveidota Īpašu uzdevumu grupa Baltijas valstu darbības koordinācijai pievienošanās Šengenas līgumam procesā.
Vecākās amatpersonas nozaru komitejās no Latvijas: - Aizsardzības komiteja: Jānis Sārts, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos;
- Enerģētikas komiteja: Uģis Sarma, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors;
- Iekšlietu komiteja: Ilze Pētersone, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece;
- Transporta un sakaru komiteja: Jānis Maršāns, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs;
- Vides komiteja: Māris Klismets, Vides ministrijas Stratēģijas un koordinācijas departamenta direktors
Sekretariāts
BMP sekretariāts darbojas prezidējošās valsts Ārlietu ministrijas ietvaros un tā uzdevums ir organizēt BMP darbu attiecīgajā gadā.
Sadarbojoties ar VAK, sekretariāts izstrādā BMP prioritātes nākamajam un rīcības plānu nākamajam gadam, kā arī gada beigās sagatavo atskaiti, ko Sadarbības padomes priekšsēdētājs iesniedz Baltijas asamblejai. Sekretariāts gatavo Premjerministru padomes un Sadarbības padomes tikšanās, kā arī organizē citas BMP aktivitātes. Sekretariāts nodrošina informācijas un dokumentācijas apriti ar VAK.
Sekretariāts 2007. gadā:
Anda Orčarda, ĀM Eiropas Savienības departamenta direktora vietniece
Ilze Milta, ĀM Otrās ES dalībvalstu un vispārējo politiku nodaļas vadītāja
Raimonds Vingris, ĀM Otrās ES dalībvalstu un vispārējo politiku nodaļas 3.sekretārs
E-pasts: bcm.secretariat@mfa.gov.lv
Baltijas ministru padomes nolikums
BMP Vecāko amatpersonu komiteju un īpašu uzdevumu grupu nolikums
BMP un Baltijas Asamblejas sadarbība
Baltijas Ministru padomei un Baltijas Asamblejai notiek ikgadēja kopīga sesija ar nosaukumu Baltijas padome. Tās ietvaros notiek: - Baltijas Asamblejas sesija;
- Baltijas Asamblejas prezidija un BMP Sadarbības padomes tikšanās;
- BMP Sadarbības padomes sanāksme;
- Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojuma sniegšana Baltijas Asamblejas sesijā par sadarbību starp Baltijas valstīm iepriekšējā gadā, darbību saistībā ar Baltijas Asamblejas lēmumu izpildi attiecīgajā gadā un tālākās sadarbības plāniem.
Baltijas padomē tiek apstiprinātas Baltijas sadarbības prioritātes un rīcības plāns nākamajam gadam, kā arī uzklausīts BMP Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojums par gada laikā paveikto.
Sadarbība starp BMP un Baltijas Asambleju notiek arī komiteju un sekretariātu līmenī.
Citas saites
Sadarbība Baltijas jūras reģionā
Igaunijas Ārlietu ministrijas mājas lapa
Lietuvas Ārlietu ministrijas mājas lapa
|
