Baltijas un Ziemeļvalstis vieno kopīgas kultūrvēsturiskas, politiskas un ekonomiskas saites. Astoņu valstu sadarbība ir intensīva visdažādākajos līmeņos. Regulāri notiek  politiskais dialogs NB-8 un NB-6 formātos. Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības padziļināšanās apliecina 8 valstu  kopīgās vērtības un mērķus, kā arī veicina Ziemeļeiropas  reģiona konkurētspējas palielināšanos Eiropas un pasaules mērogā. Turpinot attīstīt sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Latvijai ir svarīgi veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, atbalstīt sadarbību starp pašvaldībām, akadēmiskajām, profesionālajām, kultūras un nevalstiskajām organizācijām izglītības iestādēm, kā arī veicināt tūrismu un paplašināt ekonomiskos sakarus.

NB-8

NB-8 (Nordic – Baltic Eight) formātā ietilpst Dānija, Īslande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Aktīva sadarbība šajā formātā notiek kopš 1990to gadu sākuma. Ik gadu astoņu valstu starpā notiek valdības vadītāju, parlamenta spīkeru, ārlietu ministru, ārlietu ministriju valsts sekretāru un politisko direktoru tikšanās. NB-8 valstu sanāksmju laikā tiek apspriesti reģionālie jautājumi, kā arī starptautiskās aktualitātes.

2007. gada augusta Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksmē Turku, Somijā tika nolemts, ka turpmāk NB-8 pasākumu koordinēšanā iesaistīsies arī Baltijas valstis. 2008. gadā NB-8 sadarbību koordinē Igaunija.

NB-6

NB-6 (Nordic – Baltic Six) formātā ietilpst Dānija, Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Kopš 2004. gada 1. maija, kad Latvija, Lietuva un Igaunija kļuva par ES dalībvalsti, tika izveidots neformālu tikšanos formāts pirms nozīmīgām ES sanāksmēm. 

Ziemeļu Padome

Ziemeļu Padome (ZP) ir Ziemeļvalstu parlamentārās sadarbības organizācija, kas apvieno piecu Ziemeļvalstu (Dānija, Īslande, Norvēģija, Somija un Zviedrija) un trīs autonomo teritoriju (Ālandu salas, Fēru salas un Grenlande) deleģētos parlamentāriešus. ZP sastāv no 87 deputātiem, kurus apstiprina attiecīgo valstu parlamenti pēc politisko partiju pārstāvniecības parlamentos, un tajā darbojas arī nacionālo valdību pārstāvji, kuriem ir tiesības uzstāties un piedalīties diskusijās, bet nav balsošanas tiesību. 

Viena kalendārā gada ietvaros prezidē viena Ziemeļvalsts. Prezidēšanas kārtība ir šāda: Īslande, Dānija, Somija, Norvēģija, Zviedrija. 2008. gadā prezidējošā valsts ir Somija. Tiek ievērots princips, ka valsts, kas prezidē Ziemeļu Ministru padomē, nākošajā gadā prezidē ZP.  

ZP galvenās darba formas ir sesijas, kā arī tematiskas konferences, kas tieši saistītas ar Ziemeļvalstu sadarbību. Regulārā sesija notiek reizi gadā, parasti novembrī. ZP ir pastāvīgs sekretariāts, kas atrodas Kopenhāgenā. 

ZP un Baltijas Asambleja (BA) vienojās par sadarbību 1992. gadā. Līdz šim abu organizāciju kopīgas sanāksmes notikušas piecas reizes. Kopš 2006. gada tiek rīkotas ikgadējās BA un ZP prezidiju tikšanās ar apvienoto komiteju vadītāju piedalīšanos, tematiskās tikšanās un apvienoto komiteju sanāksmes. Aktīva sadarbība notiek starp parlamentiem un to pastāvīgajām komisijām, regulāri tiek organizētas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu ārlietu komisiju vadītāju tikšanās.

Ziemeļu Ministru padome

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu praktiskajā sadarbībā liela loma ir Ziemeļu Ministru padomei (ZMP) kā institūcijai, kas aptver visu nozaru Ziemeļvalstu ministriju sadarbību. Kopējā atbildība par ZMP darbu gulstas uz Ziemeļvalstu premjerministriem, tomēr praksē ZMP darbu katrā no valstīm koordinē tās nozīmētais sadarbības ministrs.  

Prezidēšanas kārtība ZMP ir tāda pati kā ZP. 2008. gadā ZMP prezidējošā valsts ir Zviedrija, kuras izvirzītās prioritātes Ziemeļvalstu sadarbībai ir konkurētspēja, klimata pārmaiņas, kreativitāte un koordinācija.

 Zviedrija sadarbībā ar Baltijas valstīm 2008. gadā vēlas īstenot šādas ieceres – pieņemt jaunās ZMP sadarbības vadlīnijas ar Igauniju, Latviju un Lietuvi 2009. – 2013. gadam, kā arī noteikt turpmākos ZMP reģionālo biroju darbības virzienus.

Vienlaikus ar sadarbības vadlīnijām ZMP ir piedāvājusi no 2009. gada Baltijas valstīm jaunas mobilitātes programmas, kas paredz ierēdņu, ekspertu un studentu apmaiņu tādās jomās kā izglītība un pētniecība, kultūra, uzņēmējdarbība un inovācijas, valsts pārvalde.

Latvijas nozaru ministriju sadarbība ar Ziemeļvalstīm notiek saistībā ar ZMP aktivitātēm, piemēram, Latvijas amatpersonām darbojoties ZMP darba grupās, piedaloties dažādās tikšanās, semināros un konferencēs, kā arī Latvijas institūcijām veidojot kopprojektus ar ZMP.  

1991. gadā Rīgā tika atvērts ZMP Informācijas birojs.  Pateicoties tā aktīvai darbībai 17 gadu garumā, liels skaits Latvijas jauniešu un studentu ir apguvuši Ziemeļvalstu valodas, radošās inteliģences pārstāvji saņēmuši stipendijas savu ieceru īstenošanai, savukārt politiķi, pašvaldību darbinieki, uzņēmēji un ierēdņi ieguvuši pieredzes apmaiņas iespējas. Ar ZMP atbalstu daudzas Latvijas skolas un augstskolas, kā arī nevalstiskās organizācijas  ir atradušas sadarbības partnerus Ziemeļvalstīs. 

Latvijai šobrīd pieejamās grantu programmas:

• Baltijas Sleipnirs - studiju braucienu stipendijas programma, kas paredzēta  kultūras un mākslas jomās aktīvi strādājošiem profesionāliem māksliniekiem, kritiķiem.
• NordProLink - programma, kas piedāvā iespējas Baltijas valstu un Ziemeļrietumu Krievijas maziem un vidējiem uzņēmumiem nodibināt jaunus biznesa kontaktus ar līdzīgiem uzņēmumiem Ziemeļvalstīs.
• Ierēdņu apmaiņas programma - programmas, kas izveidota ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu un radīt iespējas salīdzināt pārvaldes struktūru un dažādu valsts sektoru attīstību Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.
• Atbalsta programmas NVO sadarbībai starp Ziemeļu un Baltijas valstīm - programma, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskām organizācijām.
• Programma NVO atbalstam Baltijas jūras reģionā – 2006. gada rudenī ZMP uzsāka īstenot jaunu grantu programmas NVO atbalstam Baltijas jūras reģionā, kas paredzēta pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai un ciešākai NVO pārrobežu sadarbībai. Grantu programmas darbība aptver Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Poliju, Ziemeļrietumu Krieviju un Kaļiņingradu, Baltkrieviju. Grantu programmas darbība aptver Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Poliju, Ziemeļrietumu Krieviju un Kaļiņingradu, Baltkrieviju.
• Tuvāki Kaimiņi – programma, kas piedāvā prakses iespējas jauniem profesionāliem kultūras menedžeriem kādā no Ziemeļvalstu kultūras organizācijām, aktīvi iesaistoties šīs organizācijas darbā un piedaloties kultūras pasākumu rīkošanā.
• Nordplus Neighbour - programma atbalsta sadarbības tīklu projektus izglītības un zinātnes jomā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, kuros sadarbojas visu līmeņu izglītības un pētniecības iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas, kuru galvenā darbības joma ir izglītība, tai skaitā mūžizglītība un apmācība.

Ziemeļu Ministru padome: http://www.norden.org

Ziemeļu Ministru padomes biroja Rīgā mājas lapa: http://www.norden.lv