Latvijas nostāja PTO daudzpusējās tirdzniecības sarunās
PTO daudzpusējās tirdzniecības sarunas jeb Dohas raunds (Doha Development Agenda – DDA)
2001. gada novembrī Kataras galvaspilsētā Dohā PTO 4.Ministru konferencē dalībvalstis uzsāka jaunu daudzpusējo tirdzniecības sarunu raundu ar mērķi vienoties par tālāku tirdzniecības liberalizāciju un efektīvākiem tirdzniecības noteikumiem (Dohas Ministru deklarācijas teksts angļu val.).
2003.gada PTO Ministru konference Kankunā, Meksikā, diemžēl, netika panākta būtiska vienošanās par Dohā nospraustajiem mērķiem un drīzu raunda noslēgšanu (Kankunas Ministru paziņojuma teksts angļu val.).
2004.gadā sākumā sarunas tika atsāktas un jūlija beigās Ženēvā panāktā vienošanās par Dohas Darba Programmu ir būtisks apstiprinājums Dohas raunda tālākai virzībai un stiprs impulss sarunu intensificēšanai (Dohas darba programmas teksts angļu val.).
Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas tālāka attīstība un DDA sarunu progress ir viena no Latvijas ārējās tirdzniecības politikas prioritātēm.
Latvijas nostāja Dohas sarunu raundā ir atbalsts tādas starptautiskās tirdzniecības sistēmas izveidei, kas, līdz ar tās tirgus pieejamības nosacījumiem, kā arī noteikumiem un soda mehānismu, dos ieguldījumu ilgtspējīgā ekonomiskajā izaugsmē, darba vietu radīšanā, nabadzības samazināšanā, kā arī dos adekvātu atbildi uz globalizācijas radītajiem izaicinājumiem. Raunda rezultātam jābūt vispusīgai un sabalansētai līgumu paketei attiecībā uz tirgus pieejamības nosacījumiem un noteikumiem, kā arī uz jaunattīstības valstu labāku integrāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.
Latvijas prioritātes daudzpusējās tirdzniecības sarunās ir tālāka rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus liberalizācija un atvērtība un tirdzniecības veicināšana, vienkāršojot muitas procedūras un nodrošinot caurspīdīgumu un nediskrimināciju attiecīgo tiesību aktu piemērošanā.
Sarunās par lauksaimniecības jautājumiem Latvija atbalsta tālāku, pakāpenisku un ievērojamu lauksaimniecības tirgus liberalizācija saskaņā ar Dohas deklarāciju. Sarunās jākoncentrējas uz tirdzniecību kropļojošo atbalsta formu samazināšanu, īpaši tas attiecināms uz valsts iekšējo atbalstu lauksaimniecībai un eksporta subsīdijām (atbalstāma ir pakāpeniska eksporta subsīdiju samazināšana noteiktā laika periodā, ar nosacījumu, ka pārējās dalībvalstis proporcionāli samazinās citus eksporta atbalsta veidus - eksporta kredītus, valsts tirdzniecības uzņēmumu subsidēšanu, garantiju programmas, pārtikas palīdzību komercializēšanu). Vienlaicīgi nav ierobežojamas tādas iekšējā atbalsta formas, kurām nav tirdzniecību kropļojoša efekta, vai tas izpaužas minimālā apjomā (t.s. "zaļās kastes atbalsts"). Atbalstāma ir konstruktīvu priekšrocību piešķiršana jaunattīstības valstīm (piemēram, vismazāk attīstīto valstu atbrīvošana no ievedmuitām un kvotām attiecībā uz tirgus pieejamību kokvilnai lauksaimniecības sarunu ietvaros). Vēlama arī bagātāko jaunattīstības valstu iesaistīšana minēto priekšrocību sniegšanā. Nepieciešams uzsvērt ne-tirdzniecības aspektu nozīmi lauksaimniecības sarunās.
Attīstības jautājumos Latvija atzīst, ka jaunattīstības valstu integrācija pasaules ekonomikā ir vispārējās attīstības priekšnosacījums. Jaunattīstības valstis jāaicina iesaistīties tirdzniecības liberalizācijā, kā arī savstarpējā tirdzniecībā. Tāpēc liekams uzsvars uz mazāk attīstīto valstu pilnvērtīgu iesaistīšanos sarunu procesā, aicinot tās pakāpeniski uzņemties saistības, tādējādi ātrāk nodrošinot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sniegto priekšrocību īstenošanos praksē. Vismazāk attīstītajām valstīm jāsniedz tehniska palīdzība savu problēmjautājumu efektīvā identificēšanā un sarunu vešanā.
Sarunās vienlaicīgi jācenšas panākt konstruktīvu risinājumu arī pārējās svarīgākajās sarunu jomās - tirdzniecība un vide, uzsverot tirdzniecības liberalizācijas un vides aizsardzības aspektu ciešo sasaisti, Latvija atbalsta vides jautājumu atbilstošu novērtēšanu DDA sarunās, nodrošinot abu jautājumu mijiedarbības attīstības prognozējamību; ģeogrāfiskās norādes - apzinoties šī jautājuma nozīmīgumu intelektuālā īpašuma tiesību, kā arī lauksaimniecības jautājumu kontekstā, Latvija atbalsta fleksibilitāti sarunās, īpaši uzsverot ģeogrāfisko norāžu daudzpusējās reģistrācijas sistēmas izveidi vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; PTO noteikumi - būtiski ir izstrādāt detalizētus noteikumus attiecībā uz antidempingu, subsīdijām un reģionālajiem tirdzniecības līgumiem, īpaši uzsverot stingrākus noteikumus attiecībā uz antidempinga un pretsubsīdiju pasākumiem, ar mērķi mazināt protekcionisma un tirgus kropļojošu pasākumu iespējas; reģionālie tirdzniecības līgumi – Latvija atbalsta PTO noteikumu precizēšanu attiecībā uz reģionālajiem līgumiem. Ņemot vērā reģionālo tirdzniecības līgumu komplementāro raksturu, tie var sniegt vērā ņemamu ieguldījumu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas efektīvākā funkcionēšanā. Tāpēc, lai neradītu šķēršļus dalībvalstu tirdzniecības un ekonomiskajām interesēm, jāattīsta reģionālie tirdzniecības līgumi, ciktāl tie nav pretrunā ar PTO normām.
Latvijas apstiprinātās pozīcijas:
|
