Latvija un PTO
Latvijas par PTO dalībvalsti kļuva 1998.gadā, pēc 6 gadus ilgušām iestāšanās sarunām (notikumu hronoloģija).
Pēc Latvijas iestāšanās ES 2004.gada 1. maijā ir mainījusies kārtība, kādā Latvija īsteno savu dalību PTO. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 133.pantu par kompetenci ES ārējās tirdzniecības politikas jomā, Latviju PTO kopā ar pārējām ES dalībvalstīm pārstāv Eiropas Komisija (EK). ES PTO tiek pārstāvēta saskaņā ar principu – 1 runātājs (EK) un 25 balsis.
Līdz ar to sarunas PTO ietvaros Latvijas vārdā ved Eiropas Komisija (EK), konkrēti par tirdzniecības jautājumiem atbildīgais EK tirdzniecības ģenerāldirektorāts (DG Trade). Tas nozīmē, ka ar iestāšanos Latvija ir nodevusi pašreizējo divpusējo sarunu par jaunu dalībvalstu pievienošanos PTO vešanu EK. Attiecīgi, tagad visas sarunas tiek vestas EK vārdā, ievērojot ES dalībvalstu intereses. Tāpat arī daudzpusējās tirdzniecības sarunas (Doha Development Agenda - DDA) no 2004.gada 1.maija 25 dalībvalstu vārdā ved EK.
ES dalībvalsts statusā Latvija turpina pilnvērtīgi īstenot savu dalību PTO ciešā sadarbībā ar EK. Sadarbība notiek galvenokārt caur 133.panta komiteju, kas izveidota, pamatojoties uz ES Ministru padomes lēmumu kā neatkarīga, konsultatīva institūcija, kurā tiek pārstāvētas visas ES dalībvalstis.
Latvijas līdzšinējās tirgus pieejamības saistības PTO[1] tiks grozītas atbilstoši ES prasībām. Latvijas saistību saraksti PTO ietvaros tiks aizstāti ar vienotajiem ES sarakstiem attiecīgajā jomā, kuri attieksies uz visām 25 ES dalībvalstīm. Gadījumos, kad izmaiņas sakarā ar minētajiem saistību sarakstiem radīs zaudējumus trešajām valstīm – PTO dalībniecēm, tām būs tiesības prasīt kompensācijas. Kompensācijas izpaužas kā palielināta tirgus pieejamība šo trešo valstu importam ES tirgū. Par konkrētām precēm un koncesijām vienosies attiecīgā trešā valsts un EK.
Latvijas un ES saistības PTO kopumā ir samērā līdzīgas – tās paredz ievērojamu tirgus atvērtību rūpniecības un pakalpojumu sektoros, savukārt, lauksaimniecībā saglabā noteiktu tirgus aizsardzības līmeni. Līdz ar to nav paredzamas ievērojamas trešo valstu prasības kompensēt zaudēto tirgus pieeju saistībā ar ES paplašināšanos. Nozīmīgākās izmaiņas pārņemot ES saistības PTO būs iespēja izmantot eksporta subsīdijas lauksaimniecībā[2], kas nebija iespējams līdz šim, palielināti iekšējo lauksaimniecības subsīdiju limiti, kā arī paaugstināts "tarifu griestu" līmenis attiecībā uz tiem produktiem, uz kuriem tiek attiecināta ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) – graudi, cukurs, piens, gaļa u.c.
ES paplašināšanās PTO kontekstā tiks skatīta PTO Reģionālo tirdzniecības līgumu komitejā, kas izvērtēs paplašināšanās atbilstību Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT) XXIV pantam (GATT XXIV pants par teritoriālo piemērojamību, tirdzniecību pierobežas zonā, muitas savienībām un brīvās tirdzniecības telpām: pilns teksts un skaidrojums angļu val.) un Vispārējās vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS) V pantam (GATS V pants par ekonomisko integrāciju: pilns teksts un skaidrojums angļu val.).
Neskatoties uz dalību ES, Latvija saglabā pastāvīgās pārstāvniecības iespējas PTO attiecībā uz tehniskās palīdzības jautājumiem un PTO budžeta veidošanu, jo šie jautājumi ir ES dalībvalstu kompetencē.
[1] Katra PTO dalībvalsts līdz ar iestāšanos uzņemas noteiktas saistības pret pārējām PTO dalībvalstīm attiecībā uz preču un pakalpojumu tirgus pieejamību.
[2] Jāatzīmē, ka 30.07.2004. vienošanās rezultātā (Dohas darba Programma) ir panākta valstu apņemšanās atcelt eksporta subsīdijas.
|
