1996.gadā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm parakstīja deklarāciju, kurā tika pausta vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija īstenojusi politiskās, ekonomiskās un administratīvās reformas, kuru rezultātā salīdzinoši īsā laikā veiksmīgi noslēdzies pārejas periods uz tirgus ekonomiku.  1998.gada 14.oktobrī Latvija iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un 2004.gada 1.maijā pievienojās Eiropas Savienībai.  Apzinoties, ka tautsaimniecības sekmīgu un ilgspējīgu attīstību nosaka ekonomiskie procesi pasaulē, Latvijas interesēs ir sadarboties ar OECD – nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu.  Līdz ar to OECD dalībvalsts statusa iegūšana kļuvusi par vienu no Latvijas ārējās ekonomiskās politikas prioritātēm.

Pamatojoties uz OECD paplašināšanās stratēģiju, 2004.gada 25.augustā Ministru kabinets pieņēma Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnes (LR MK 25.08.2004 rīkojums Nr.589).  Šis ir pirmais politiskais dokuments, kurā definēts Latvijas mērķis – OECD dalībvalsts statusa iegūšana.  Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnes nosaka vienotus rīcības virzienus un galvenos valdības līmenī risināmos uzdevumus. 

Līdz konkrēta lēmuma par OECD paplašināšanos pieņemšanai, Latvija aktivizē sadarbību ar tās komitejām, darba grupām, programmām un citiem instrumentiem.

Ņemot vērā reformu īstenošanas procesa laikā uzkrāto unikālo pieredzi un ātro ekonomisko izaugsmi, Latvija uzskata, ka ir gatava pilntiesīgai dalībai OECD, atbilst tās izvirzītajiem kritērijiem un spēj sniegt ieguldījumu organizācijas darbā.

Dalība OECD iekļauta 2006.gada 7.novembrī apstiprinātās Latvijas valdības deklarācijā.

Baltijas reģionālā programma

Pamatojoties uz Baltijas valstu kopīgo deklarāciju, 1998.gadā OECD paziņoja par Baltijas reģionālās programmas izveidi.  OECD un Baltijas valstu sākotnēji kopīgi noteiktie mērķi bija atbalsts pārejā uz tirgus ekonomiku, nacionālās ekonomiskās politikas saskaņošana ar starptautiskajām prasībām un OECD valstu labākās pieredzes un politikas vadlīniju apgūšana, veicinot ilgspējīgu ekonomisko attīstību un politisko stabilitāti.  Laika posmā 1998.-2004. Baltijas reģionālā programma bija galvenais OECD un Latvijas sadarbības instruments, kas nodrošināja iespēju Latvijas valdības ekspertiem regulāri piedalīties OECD rīkotajos reģionālajos semināros un konferencēs, kā arī gūt pieredzi, iesaistoties OECD pētījumu sagatavošanā. 

2005.gada aprīlī Parīzē notikušajā pēdējā Baltijas reģionālās programmas izvērtēšanas sanāksmē Baltijas valstis uzsvēra galveno mērķi – pilntiesīgu dalību OECD.  Tika identificētas prioritārās jomas turpmākajai sadarbībai ar OECD, t.sk. nepieciešamība iegūt novērotāja statusu OECD komitejās.

Latvijas sadarbība ar OECD komitejām, darba grupām un programmām

2000.gada janvārī Latvija nosūtīja oficiālu pieteikumu dalībvalsts statusa iegūšanai OECD Korupcijas novēršanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā (Working Group on Bribery in International Business Transactions) un pauda savu vēlmi pievienoties OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (Convention on Combating Bribery of Foreign Public Officials in International Business Transactions).

2001.gada martā tika nosūtīts pieteikums novērotāja statusa iegūšanai OECD Konkurences komitejā (Competition Committee).

2003.gada aprīlī Latvija iesniedz pieteikumu novērotāja statusa iegūšanai vairākos OECD instrumentos: Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejā (Employment, Labor and Social Affairs Committee); Fiskālo lietu komitejā (Committee on Fiscal Affairs); Informātikas, datoru un komunikāciju politikas komitejā (Committee for Information, Computer and Communications Policy); Izglītības komitejā (Education Committee); Jūras transporta komitejā (Maritime Transport Committee); Lauksaimniecības komitejas Lauksaimniecības politikas un tirgus darba grupā (Working Party on Agricultural Policies and Markets), un Gaļas un piena produktu darba grupā (Group on Meat and Dairy Products).

2003.gada 28.maijā OECD Starptautisko investīciju un multinacionālo uzņēmumu komiteja pieņēma lēmumu uzaicināt Latviju pievienoties OECD Starptautisko investīciju un multinacionālo uzņēmumu deklarācijai (Declaration on International Investment and Multinational Enterprises) 2003.gada 16.decembrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas pievienošanos deklarācijai un ar to saistītajiem OECD Padomes lēmumiem un rekomendācijām.

Latvijai piešķirts novērotājas statuss sekojošos OECD instrumentos:

• Jūras transporta komiteja (Maritime Transport Committee);
• Augstākās izglītības institucionālās vadības programma (Institutional Management in Higher Education Governing Board).

Latvija ir sekojošu OECD instrumentu dalībniece:

• Investīciju komitejas darba grupa (Working Party of the Investment Committee);
• Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programma (Co-operative Action Programme on Local Economic and Employment Development);
• Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (Programme for International Student Assessment Governing Board);
• Graudaugu shēma (Scheme for Cereals);
• Zālaugu un pākšaugu sēklu shēma (Scheme for Grass and Legume Seed).

OECD Konsultatīvā padome

Lai saskaņotu Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju darbību OECD ietvaros, 1998.gada 29.septembrī tika izveidota Starpministriju konsultatīvā padome OECD Baltijas reģionālās programmas koordinācijai.

2003.gada 16.decembrī, Ministru kabinetam apstiprinot OECD Konsultatīvās padomes nolikumu (LR MK 16.12.2003 noteikumi Nr.689), tās funkcijas tika nodotas jaunizveidotajai OECD Konsultatīvajai padomei. 

Latvijas ieguvumi no dalības OECD

Ārējās ekonomiskās politikas kontekstā dalība OECD (pievienošanās 30 attīstītāko valstu klubam) piešķirtu Latvijai kvalitātes zīmogu.  Kā OECD dalībvalsts Latvija uz vienlīdzības pamatiem uzturētu dialogu ar tādām valstīm kā ASV, Kanāda, Japāna, u.c.

OECD darbības jomas – notiekošās diskusijas starp dalībvalstīm (un nedalībvalstīm), zinātniskie pētījumi un ekonomisko politiku analīze, standartu un juridisko instrumentu izstrāde – palīdz OECD valstīm apzināt ekonomiskās prioritātes, iespējamās problēmas un labākās metodes to risināšanai.

Ieviešot OECD standartus (OECD policy frameworks, best practices, guidelines) Latvijai svarīgās ekonomikas un sociālajās sfērās (izglītība, zinātne, nodokļu un investīciju politika, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība u.c.) tiktu sekmēta Latvijas ekonomiskā izaugsme.