Bērnu aprūpes jautājumi Apvienotajā Karalistē

03.04.2017. 13:58

Tieslietu ministrijas Vadlīnijas vecākiem bērnu aprūpes nodrošināšanai Lielbritānijā

Izvērtējot iespēju pārcelties uz dzīvi citā valstī kopā ar nepilngadīgiem bērniem, vecāku pienākums ir rūpīgi pārdomāt bērnu aprūpes, izglītības un socializēšanās iespējas ārvalstī. Citā valstī vispārpieņemtās uzvedības un bērnu audzināšanas normas un tradīcijas var atšķirties no Latvijā pierastajām, tāpēc Latvijas valstspiederīgajiem, pārceļoties uz dzīvi citā valstī, jāiepazīstas ar šīs valsts kultūru, tradīcijām un paražām, kā arī jāievēro mītnes zemes likumi. Aicinām Apvienotajā Karalistē dzīvojošos iepazīties ar Tieslietu ministrijas izstrādātajām Vadlīnijām vecākiem bērnu aprūpes nodrošināšanai Apvienotajā Karalistē un infografiku "Kas jāzina par bērnu aprūpi, pārceļoties uz Apvienoto Karalisti".

Ja ir nepieciešama konsultācija ģimenes un bērnu tiesību jautājumos, iesakām vērsties ārvalsts atbildīgajā institūcijā. Konsultāciju iespējams saņemt arī nevalstiskā organizācijā Children and Families Across Borders (www.cfab.org.uk).

Vēršam uzmanību, ka vēstniecība sniedz tikai vispārīga rakstura informāciju. Lai saņemtu juridisku konsultāciju, ir jāvēršas pie profesionāliem juristiem vai advokātiem. Vēstniecība nevar iejaukties ārvalsts tiesībsargājošo iestāžu darbībā, ietekmēt tiesnešu lēmumus, kā arī panākt pieņemamāku tiesas procesuālo kārtību.

2017.gada 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi Nr.165 “Noteikumi par finansiālā atbalsta pieprasīšanas un izmaksāšanas kartību, kas paredz finansiālā atbalsta piešķiršanu un nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgajiem aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu ārvalstī. Detalizēta informācija par šo pakalpojumu pieejama Juridiskās palīdzības administrācijas tīmekļa vietnē: Finansiālā atbalsta nodrošināšana Latvijas valstspiederīgajiem jautājuma par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu risināšanai ārvalstī

CARE PROCEEDINGS – BĒRNU AIZGĀDĪBAS TIESĪBU PĀRSKATĪŠANAS PROCESS

Care Proceedings Bērnu aizgādības tiesību pārskatīšanas process ir tiesvedības process, kurā tiek pārskatītas bērnu aizgādības tiesības. Šo procesu uzsāk atbildīgā pašvaldības iestāde, kad tā ir noraizējusies par to, kā vecāki aprūpē savu bērnu. Pašvaldība lūdz tiesu izvērtēt situāciju bērna mājās un izlemt, vai ir nepieciešams izdot Court Order (latviski – Tiesas rīkojumu), lai pasargātu bērnu. Process uzskatāmi ir attēlots šajā shēmā

KAD PAŠVALDĪBA VAR IZŅEMT BĒRNU NO ĢIMENES

Ir trīs gadījumi, kad pašvaldība var izņemt bērnu no vecāku aprūpes:

  1. Ja vecāki par to ir vienojušies ar pašvaldību atbilstoši 1989. gada Bērnu tiesību likuma 20. pantam;
  2. Ja policijas pārstāvis ir izmantojis Police protection (policijas aizsardzības) varu;
  3. Ja tiesa ir izdevusi kādu no šiem rīkojumiem:

KAS JĀDARA, JA PAŠALDĪBA IR IZŅĒMUSI VAI VĒLAS IZŅEMT BĒRNU NO VECĀKU APRŪPES

  • Meklējiet juridisko palīdzību pēc iespējas agrākā lietas stadijā.  Noskaidrojiet par iespēju saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, lai nebūtu jāmaksā par advokāta pakalpojumiem. Vēstniecība nesniedz juridiskas konsultācijas.
  • Informējiet Latvijas vēstniecību tiklīdz ģimene nonākusi pašvaldības sociālo dienestu redzeslokā. Vēstniecībai ir nepieciešama atbildīgo pašvaldības sociālo darbinieku kontaktinformācija. 
  • Neparakstiet nekādas vienošanās ar pašvaldību, ja tām nepiekrītiet vai tās nesaprotiet. Ja šādas vienošanās tiek piedāvātas, nekavējoties meklējiet juridisko palīdzību!
  • Ja angļu valodas zināšanas nav pietiekamas, pieprasiet, lai pašvaldība tikšanās laikā nodrošina tulku. 
  • Ja tikšanās ar bērnu notiek speciālistu uzraudzībā, pašvaldībai var pieprasīt, lai tikšanās laikā tiek nodrošināts tulks, kas tulko vecāka saziņu ar bērnu.
  • Saņemot jebkādus dokumentus saistībā ar lietu, īpaši, ja tas ir brīdinājums par tiesas procesa uzsākšanu, tie nekavējoties jāparāda savam advokātam.
  • Padomājiet, vai nepieciešamības gadījumā būtu radinieki vai draugi Apvienotajā Karalistē vai Latvijā, kuri spētu uzņemties bērna aprūpi, kļūstot par viņa aizbildni.
  • Apspriediet ar savu advokātu iespēju prasīt tiesai nodot lietas izspriešanu Latvijas tiesai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību 15. pantu.

CARE PROCEEDINGS PROCESĀ LIETOTIE TERMINI UN TO NOZĪME

Significant Harm  (latviski – būtisks kaitējums). Kaitējuma definīcija ir ļoti plaša un ietver sevī nepienācīgu bērna aprūpi vai bērna attīstības traucējumus. Attīstība savukārt aptver gan fizisku, gan emocionālu, gan sociālu attīstību. Būtisks kaitējums norāda uz to, ka kaitējums ir nozīmīgs vai ievērojams.

Section 47 Assessment/Core Assessment (latviski – 47. panta novērtējums/pamatnovērtējums). Ja pašvaldībai ir raizes par bērnu, tai ir pienākums saskaņā ar 1989. gada Bērnu tiesību likuma 47. pantu veikt izmeklēšanu. Šo izmeklēšanu sauc par Core assessment, un tas ir ļoti detalizēts process. Tiek vērtētas bērna vajadzības un tas, vai vecāki spēj nodrošināt šīs vajadzības. Core assessment rezultātam jāpalīdz atbildīgajām pašvaldības iestādēm pieņemt lēmumu, vai tām ir jāveic kādas darbības, lai aizsargātu bērnu.

Public Law Outline (PLO) (latviski – publisko tiesību uzsākšanas procedūra). Pirms iesniegt prasību tiesā, pašvaldībai ir jāstrādā ar vecākiem Publisko tiesību uzsākšanas procedūras (PLO) ietvaros, lai izrunātu raizes saistībā ar bērnu, un to, kā tās varētu tikt risinātas. Lai to izdarītu, sociālais darbinieks nosūta vēstuli vecākiem, kurā viņus uzaicina piedalīties PLO meeting (latviski – PLO sanāksmē). Šo vēstuli sauc Letter before Proceedings (latviski – Vēstule pirms procedūras uzsākšanas). Šajā sanāksmē vecākiem ir tiesības pieaicināt juristu savu tiesību aizstāvēšanai un šādu juridisko pārstāvību apmaksā valsts.

Parental Responsibility (PR) (latviski – vecāku atbildība). Vecāku atbildības jēdzienā ietilpst tiesības un pienākumi, kas vecākiem ir attiecībā uz saviem bērniem. Piemēram, vecākiem ir tiesības pieņemt lēmumus par saviem bērniem, ieskaitot, izlemt par dzīvesvietu. Visām mātēm ir vecāku atbildība pār saviem bērniem. Arī lielākajai daļai tēvu ir vecāku atbildība pār saviem bērniem, bet noteiktos gadījumos tās var nebūt. Svarīgi konsultēties ar juristu, lai to noskaidrotu.

Section 20  (latviski – 20. pants). Saskaņā ar 1989. gada Bērnu tiesību likuma 20. pantu, personām, kurām ir vecāku atbildība, ir tiesības vienoties ar pašvaldību, ka tā nodrošina bērna dzīvošanu drošā vidē. Šī vienošanās nenodod pašvaldībām vecāku atbildību. Sociālais darbinieks var prasīt vecāka piekrišanu vai lūgt parakstīt vienošanos. Šādā gadījumā nekavējoties jāmeklē juridisko palīdzību.

Police Protection  (latviski – policijas aizsardzība). Ja policistam ir pārliecība, ka pastāv risks, ka bērns cieš no būtiska kaitējuma, tie var izmantot savu policijas aizsardzības varu, lai izņemtu bērnu no apdraudējuma situācijas un nogādātu drošībā. Bērns nevar atrasties policijas aizsardzībā ilgāk nekā 72 stundas.

Emergency Protection Order (EPO) (latviski – ārkārtas aizsardzības rīkojums). Tas ir rīkojuma veids, ko atbildīgā pašvaldības iestāde lūdz tiesu izdot ārkārtas situācijās, kad nepieciešama steidzama rīcība. Lai to prasītu, ir jābūt pierādījumiem, ka bērnam draud nenovēršamas briesmas. Ārkārtas aizsardzības rīkojumu sākotnēji var izdot uz 7 dienām.

Care Order  (latviski – aprūpes rīkojums). Tas ir rīkojums veids, ko tiesa var izdot pēc atbildīgās pašvaldības lūguma. Tiesa izdod šādu rīkojumu, ja tā ir pārliecināta, ka bērns riskē ciest no būtiska kaitējuma vai bērna uzvedība ir ārpus vecāku kontroles. Šis rīkojums nodod pašvaldībai vecāku atbildību un tā iegūst tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz bērnu.

Interim Care Order  (latviski – pagaidu aprūpes rīkojumu). Dažkārt lietas sākotnējā stadijā tiesa var izdot pagaidu aprūpes rīkojumu, lai uz noteiktu laiku dotu pašvaldībai tiesības izlemt jautājumus par bērnu, kamēr tiesā tiek iesniegti visi pierādījumi lietas izspriešanai pēc būtības. Pagaidu aprūpes rīkojums parasti ir spēkā visu tiesvedības laiku, kas ilgst aptuveni 26 nedēļas. Ja lietas noslēgumā tiesa pieņem lēmumu par aprūpes rīkojuma izdošanu, tad šis rīkojums ir spēkā līdz brīdim, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu.

Supervision Order  (latviski – uzraudzības rīkojums). Tas ir rīkojums veids, ko tiesa var izdot pēc atbildīgās pašvaldības lūguma. Šāds rīkojums uzliek pašvaldībai pienākumu sniegt padomus, palīdzēt un atbalstīt bērnu. Šis rīkojums nenodod pašvaldībai vecāku atbildību pār bērnu.

Special Guardianship Order (SGO) (latviski – speciālās aizbildnības rīkojums). Tas ir rīkojuma veids, ko tiesa var izdot par labu kādam paplašinātās ģimenes loceklim vai draugam, ja bērns nevar dzīvot ar vecākiem. Speciālās aizbildnības rīkojums piešķir speciālajam aizbildnim vecāku atbildību pār bērnu. Vecākiem paliek vecāku atbildība pār bērnu, bet tā ir ierobežota.

Child Arrangement Order (CAO) (latviski –bērna (dzīvesvietas un saskarsmes) kārtības rīkojums). Tas ir tiesas rīkojums, kas nosaka ar ko bērns dzīvos, un ar ko bērnam ir nodrošināmas saskarsmes tiesības.

Placement Order  (latviski – izvietošanas rīkojums). Šis rīkojuma veids dod atbildīgajai pašvaldības iestādei tiesības nodot bērnu adopcijai.

Adoption Order  (latviski – adopcijas rīkojums). Šis rīkojums nodrošina bērnam jaunu ģimeni, ja viņš nevar uzaugt savā bioloģiskajā ģimenē. Kad adopcijas rīkojums ir izdots, adoptētāji iegūst vecāku atbildību pār bērnu, bet bioloģiskie vecāki to zaudē.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Blavo & Co Solicitors