Biežāk uzdotie konsulārie jautājumi

15.10.2015. 11:37

  

1) Vai Latvijas nepilsoņiem, strādājot ES dalībvalstīs, ir nepieciešama darba atļauja?

Lai Latvijas nepilsoņi varētu strādāt kādā no ES dalībvalstīm, ir nepieciešama darba un uzturēšanās atļauja. Noteikumi par strādājošo brīvu kustību ES ietvaros attiecas tikai uz ES dalībvalstu pilsoņiem. Par darba un uzturēšanās atļaujām lūdzam sazināties ar attiecīgās valsts diplomātisko pārstāvniecību.

     

2) Kur var meklēt radiniekus, ar kuriem ir zuduši kontakti?

Ja Jums ir zudis kontakts ar radinieku, kurš atrodas ārzemēs, Jums būtu jāvēršas ar attiecīgi noformētu iesniegumu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijā .

Valsts policijas kontaktinformācija:

Valsts policija

Čiekurkalna 1.līnija 1, k- 4

Rīga, LV – 1026

Tālr.: 110

Fakss: 67075053

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.    

Tāpat ar tuvinieku meklēšanu nodarbojas Latvijas Sarkanais Krusts. 

Latvijas Sarkanā Krusta kontaktinformācija:

Latvijas Sarkanā Krusta Sekretariāts

Šarlotes iela 1d

Rīga, LV-1001

Tālr.: 67336651

Fakss: 67336652

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Gadījumos, kad vēlaties sazināties ar radu, senu draugu vai paziņu Latvijas teritorijā, kura adresi esat pazaudējis vai aizmirsis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var palīdzēt sazināties ar meklējamo personu.

·  Pakalpojumu var pieprasīt klātienē vai pa pastu PMLP teritoriālajās nodaļās;

·   pa pastu Iedzīvotāju reģistra departamentā – Rīgā, Čiekurkalna 1. līnija 1, k -3.

  

3) Kas ir jādara, ja pase ir nozaudēta/nozagta valstī, kurā nav Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības?

Sazinieties ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu pa tālruni +371 67016 364 (darba laikā), +371 26337711 (diennakti) vai e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , kas attiecīgajā valstī sazināsies ar kādu no Eiropas Savienības dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību un vienosies par pagaidu ceļošanas dokumenta (Emergency Travel Document) izsniegšanu.

         

4) Vai man ir kāds jāinformē, ja pastāvīgi dzīvoju ārvalstīs?

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otro daļu personām, kurām ir Latvijas valstiskā piederība un kuras uzturas ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstī.

Papildu informācija par dzīvesvietas adreses ārvalstī paziņošanu ir atrodama PMLP mājas lapā.  

  

5) Kāpēc man jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā?

Ja persona būs reģistrējusies Konsulārajā reģistrā, krīzes gadījumā Ārlietu ministrijas pārstāvji varēs ātrāk sazināties ar personu, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību.

        

6) Vai, ceļojot uz ārvalstīm, man ir nepieciešama veselības apdrošināšana?

Ņemot vērā gadījumu skaitu, kad Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs saslimst, iekļūst ceļa satiksmes negadījumos vai pat zaudē dzīvību, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments atgādina, ka, lai samazinātu iespējamās izmaksas par palīdzības sniegšanu (ārstēšana, personas transportēšana, personas mirstīgo atlieku transportēšana nāves gadījumā), pirms došanās ārpus Latvijas ir ļoti svarīgi apdrošināt veselību un dzīvību, paredzot arī personas repatriāciju uz mītnes zemi smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) visi Latvijas iedzīvotāji, uzturoties kādā ES dalībvalstī, kā arī Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē, un uzrādot Nacionālā veselības dienesta izsniegto Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), var saņemt valsts garantēto neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta šīs valsts iedzīvotājiem.

Lai saņemtu EVAK, pirms plānotā ceļojuma jāpiesakās, aizpildot EVAK pieteikuma veidlapu internetā, vai personīgi jāvēršas aģentūrā Cēsu ielā 31 k-3 (6.ieeja). Papildu informāciju var saņemt Nacionālā veselības dienesta mājas lapā  vai zvanot uz bezmaksas tālruni 80001234.

           

7) Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai reģistrētu laulību ārvalstīs?

Dokumentus, kas nepieciešami, lai varētu noslēgt laulību ārvalstī, nosaka konkrētās valsts normatīvie akti. Jums jāvēršas kompetentajā valsts iestādē - dzimtsarakstu nodaļā, kurā vēlaties reģistrēt laulību. Pamatdokuments, ko pieprasa gandrīz visas valstis, ir izziņa par ģimenes stāvokli. Šādu izziņu var saņemt Latvijas Republikas pārstāvniecībā ārvalstīs vai arī Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

         

8) Vai Latvijā ir atļauta dubultpilsonība?

Grozījumi Pilsonības likumā,  kas stājās spēkā 2013 gada 1.oktobrī, paredz, ka Latvijā ir atļauta dubultpilsonība.  Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ir ieguvušas:

  • citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
  • citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību;
  • Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;
  • tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;
  • iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību;
  • iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski (ex lege), apprecoties vai adopcijas dēļ.

Izņēmums ir personas, kuras reģistrē Latvijas pilsonību, jo ir latvieši vai līvi, vai arī trimdinieki, proti, šīs personas drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.

Plašāka informācija par dubultpilsonību, tās iegūšanas nosacījumiem ir pieejama Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā, kurā  ir pieejams atļauto valstu saraksts, ar kurām ir pieļaujama dubultpilsonība.   

         

9) Vai bērnam var būt divas pilsonības? 

Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti. Proti, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, neskatoties, ka viņam jau ir citas valsts pilsonība.

Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pilsonības likumā noteikto, Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim vai arī dubultā pilsonība izveidojusies ar atļauto valsti.

         

10) Vai es varu savu bērnu reģistrēt par Latvijas pilsoni, ja mēs pastāvīgi dzīvojam ārvalstīs?

Lai atzītu bērnu par Latvijas pilsoni un reģistrētu Iedzīvotāju reģistrā (saņemtu personas kodu), vecāki var vērsties tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs

Iegūstot Latvijas pilsonību bērnam saglabājas citas valsts pilsonība.

Ja uzturaties ārvalstīs, kur nav Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības, lūdzam sazināties ar Konsulāro departamentu pa tālruni +371 67016364 vai e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

     

11) Kas ir nepieciešams bērnam, kurš ceļo uz ārvalstīm bez vecāku pavadības?

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.08.2010. noteikumu Nr.721 „Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu” (turpmāk – Noteikumi) 4.pantu „ja bērns, kurš ir Latvijas valsts piederīgais, izceļo no valsts patstāvīgi, uzrāda vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) vai aizbildņa notariāli apliecinātu piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts”.

Visi bērni, neatkarīgi no pilsonības, šķērso robežu, uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu. Noteikumos paredzētie papildus dokumenti tiek prasīti tikai bērnam, kurš ir Latvijas valsts piederīgais (Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā). Noteikumi attiecas uz situācijām, kurās bērns šķērso ārējo robežu, t.i. izceļo no Šengenas dalībvalstu teritorijas.

Papildu informāciju par bērnu ceļošanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem varat saņemt kompetentajā iestādē – Latvijas Republikas Valsts robežsardzē pa tālruni 67075616.

 

Jautājumi par legalizāciju / Apostille

 

12) Kā es varētu iegūt Apostille vai legalizācijas zīmogu uz Latvijā izsniegta dokumenta?

Lai dokumentu apliecinātu ar Apostille vai legalizācijas zīmogu Jums jāvēršas Konsulārajā departamentā (Elizabetes iela 57, Rīga). Sīkāku informāciju lūdzu skatīt: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/pakalpojumi/

         

13) Cik tas maksā?

Visiem ir noteikta vienota samaksa par katru apliecinājumu - 14.23 EUR.

         

14) Cik ilgā laikā var saņemt atpakaļ iesniegto dokumentu?

Legalizētos un apliecinātos dokumentus var saņemt 2 darba dienu laikā.

         

15) Uz kāda dokumenta jāliek legalizācija vai Apostille (oriģināls, kopija, tulkojums)?

Iesniedzot dokumentus to īstuma apliecināšanai, šo jautājumu, lūdzam iepriekš noskaidrot tās valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kurā plānojat iesniegt dokumentus.

         

16) Vai mana māte var iesniegt manus dokumentus?

Jā. Iesniegt dokumentus to īstuma apliecināšanai var jebkura persona, uzrādot personu apliecinošu dokumentu – pasi vai e-ID karti un samaksājot valsts nodevu 14.23 EUR par katru dokumentu. Nodevu, izmantojot maksājumu karti, ir iespējams nomaksāt Konsulārajā departamentā.

          

17) Vai mans draugs var iesniegt manus dokumentus legalizācijai?

Jā. Viņam būs nepieciešams iesniegt apliecināmo dokumentu, uzrādīt personu apliecinošu dokumentu – pasi vai e-ID karti un samaksāt valsts nodevu 14.23 EUR  par katru dokumentu. Nodevu, izmantojot maksājumu karti, ir iespējams nomaksāt Konsulārajā departamentā.

  

18) Vai apmaksu par legalizāciju var veikt skaidrā naudā?

Nē. Ar skaidru naudu par pakalpojumu Konsulārajā departamentā norēķināties nevar.

No 2000.gada 15.maija ir noteikta bezskaidras naudas norēķinu - pārskaitījumu kārtība par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā veiktajiem konsulārajiem pakalpojumiem.

Pakalpojuma saņēmējiem maksājumi par dokumentu īstuma apliecināšanu ir jāveic uz vietas ar bankas maksājumu karti vai bankas iestādēs, maksājuma uzdevumā norādot šādus rekvizītus:

  • Saņēmējs: Valsts kase
  • Reģistrācijas nr. 90000050138
  • Konta nr.: LV81TREL1060110919100
  • Saņēmējiestāde: Valsts kase
  • Saņēmēja BIC: TRELLV22

         

19) Vai man ir jāapliecina dokuments, ko vēlos izmantot Īrijā?

Nē. Sākot ar 2010.gada 31.oktobri Latvija piemēro Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā, kas paredz savstarpēju atbrīvošanu no legalizācijas prasības attiecībā uz Beļģiju, Dāniju, Franciju, Īriju, Itāliju un Igauniju.

20) Kā es varu zināt vai man nepieciešama legalizācija vai Apostille?

Svarīgi ir kurā valstī dokuments izsniegts vai to ir paredzēts izmantot:

1. Ja dokuments ir izsniegts vai to paredzēts izmantot valstī, kura ir 1961. gada Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, tā īstumam jābūt apstiprinātam ar "Apostille". Šādi sagatavotu dokumentu vairs nav nepieciešams papildus apstiprināt;

2. Ja dokuments ir izsniegts vai to ir paredzēts izmantot valstī, kura nav 1961. gada Hāgas konvencijas dalībvalsts, to legalizē dokumenta izdevējvalsts kompetentajā iestādē vai tās valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un pēc tam mērķa valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā attiecīgajā valstī vai Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

          

21) Vai tad, ja dokuments ir ar Apostille, man tas vēl ir papildus jālegalizē valstī, kurā vēlos to izmantot?

Nē, ja dokumentu paredzēts izmantot 1961. gada Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalstī.

          

22) Pašlaik uzturos ārvalstīs vai ir iespējams nepieciešamos dokumentus nosūtīt pa faksu un tikai pēc tam, ierodoties Konsulārajā departamentā, saņemt uzreiz apliecinājumu, jo Latvijā uzturēšos tikai divas dienas?

Pa faksu to izdarīt nav iespējams, jo apliecinājums tiek likts uz paša dokumenta. Lai apliecinātu dokumentu, kurš izsniegts Latvijā, Jums vai personai, kurai būsiet nodevis dokumentu jāierodas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

      

Jautājumi par dokumentu izprasīšanu

     

23) Esmu Latvijas pilsone, vēlos izprasīt dokumentus no Krievijas. Kur es to varu izdarīt?

Izprasīt dokumentus no Krievijas ir iespējams Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā nodaļā Smilšu ielā 3, Rīgā.

          

24) Pašlaik uzturos Spānijā, kā es varu izprasīt savu dzimšanas apliecību no Latvijas?

Lai noformētu dzimšanas apliecības izprasīšanas pieprasījumu, lūdzam sazināties ar Latvijas Republikas vēstniecību Spānijā.Tāpat dzimšanas apliecību varat izprasīt elektroniski caur portālu www.latvija.lv vai rakstot pieprasījumu uz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

25) Man nepieciešama dzimšanas apliecība no Krievijas. Kur man jāvēršas?

Lai izprasītu dzimšanas apliecību no Krievijas Jums jāvēršas Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā nodaļā Smilšu ielā 3, Rīgā.

          

26) Vēlos izprasīt izziņu no Krievijas par dienestu Padomju Savienības armijā. Esmu dienējis divās kara daļās. Kas man jādara?

Lai izprasītu izziņas par dienestu PSRS armijā, lūdzam vērsties Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Centrālajā arhīvā Podoļskā, adrese 142100, Московская обл., Подольск, ул. Кирова, д. 74., tālr. informācijai 8 (4967) 69-90-05, mājas lapa http://dyn.archive.mil.ru/archival_service/central/requests.htm

           

27) Man nepieciešama dzimšanas apliecība no Krievijas. Vai es to varu saņemt divu mēnešu laikā?

Diemžēl, izprasīšanas process var aizņemt ilgāku laiku. Konsulārais departaments nevar ietekmēt dokumentu izprasīšanas gaitu no ārvalstīm.

          

28) Dzīvoju Anglijā, pētu savas dzimtas vēsturi. Vai ir iespējams caur jums izprasīt dokumentus par maniem radiniekiem, kas dzimuši 19.gadsimta 90-os gados?

Informāciju par dzimtas vēsturi un radiniekiem Jūs variet iegūt sazinoties ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu.

Koordinātes:

  • Latvijas Valsts vēstures arhīvs
  • Adrese: Slokas iela 16, Rīga, LV – 1048,
  • E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
  • mājas lapa: http://www.lvva-raduraksti.lv/en.html

        

29) Mantojuma noformēšanai man nepieciešama izziņa par mana vectēva dzimšanas reģistrāciju Ukrainā, ko man darīt?

Lai izprasītu dokumentu, Jums  jādodas uz Ukrainas vēstniecību Rīgā.

          

30) Dzīvoju Itālijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, man nepieciešama izziņa par nesodāmību. Kā es to varu iegūt?

Lai saņemtu nepieciešamo izziņu Jums jāvēršas Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijā

          

31) Atrodos Baltkrievijā, pensijas noformēšanai man nepieciešama izziņa, ka strādāju „Rīgas Manufaktūrā„ no 1960 līdz 1963.gada, kā es to varu iegūt?

Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā Jums ir jānoformē pieprasījums, kas tālāk tiks nosūtīts Latvijas Nacionālajam arhīvam. Par saņemto atbildi Jūs informēs vēstniecība.

           

 32) Padomju Savienības laikā strādāju Baltkrievijā. Pensijas noformēšanai vajag izziņu no Baltkrievijas par attiecīgo periodu. Kas man jādara?

Lai izprasītu dzimšanas apliecību no Baltkrievijas, Jums jāvēršas Baltkrievijas vēstniecībā  Jēzusbaznīcas ielā 12, Rīgā.

 

33) Man nepieciešama dzimšanas apliecība no Baltkrievijas. Kur man jāvēršas?

Lai izprasītu dzimšanas apliecību no Baltkrievijas, Jums jāvēršas Baltkrievijas vēstniecībā  Jēzusbaznīcas ielā 12, Rīgā.

 

34) Man nepieciešama laulības apliecība no Lielbritānijas. Kā to var izdarīt?

Laulības apliecību no Lielbritānijas var izprasīt elektroniski rakstot uz attiecīgo dokumenta izdevējiestādi https://www.gov.uk/order-copy-birth-death-marriage-certificate .

 

35) Man nepieciešama laulības apliecība no ASV. Kā to var izdarīt?

Laulības apliecību no ASV var izprasīt elektroniski sazinoties ar attiecīgo dokumenta izdevējiestādi ASV štatā, kurā dokuments izdots http://www.cdc.gov/nchs/w2w.htm .

 

36) Man nepieciešama dzimšanas apliecība no Īrijas. Kā to var izdarīt?

Dzimšanas apliecību no Īrijas var izprasīt elektroniski rakstot uz attiecīgo dokumenta izdevējiestādi http://www.birthsdeathsmarriages.ie/.

 

 

Tiesiskie jautājumi

      

37) Vai mana meita, kura ir dzimusi Krievijā un ir Krievijas pilsone, var saņemt Latvijas pilsonību, ja es esmu Latvijas pilsonis?

Latvijas pilsonības galvenie jautājumi ir regulēti Pilsonības likumā. Atbildīgā iestāde par pilsonības jautājumiem Latvijā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kurā iespējams saņemt detalizētāku informāciju:

  • Mājas lapa: www.pmlp.gov.lv,
  • Adrese: Rīga, Čiekurkalna 1. līnija 1, k-3,
  • Tālrunis: +371 67588675,
  • E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

         

38) Ja man ir Latvijas pilsonība, vai es vienlaicīgi varu būt arī Izraēlas pilsonis?

Latvijas pilsonības galvenie jautājumi ir regulēti Pilsonības likumā. Atbildīgā iestāde par pilsonības jautājumiem Latvijā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kurā iespējams saņemt detalizētāku informāciju:

  • Mājas lapa: www.pmlp.gov.lv,
  • Adrese: Rīga, Čiekurkalna 1. līnija 1, k-3,
  • Tālrunis: +371 67588675,
  • E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

          

39) Kur Baltkrievijas pilsonim jāiesniedz pieteikumu, lai saņemtu Latvijas vietējās pierobežas satiksmes atļauju, kas ļautu tam uzturēties Latvijas – Baltkrievijas pierobežas teritorijā?

Lai saņemtu vietējās pierobežas satiksmes atļauju, Baltkrievijas pilsonim ir jāiesniedz pieteikumu Latvijas konsulātā Vitebskā

           

40) Cik jāmaksā, lai saņemtu vietējās pierobežas satiksmes atļauju?

Par Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritorijas satiksmes atļaujas pieteikuma izskatīšanu iekasējama valsts nodeva 20 EUR apmērā. Savukārt Latvijas un Krievijas pierobežas teritorijas satiksmes atļaujas pieteikums izskatāms bez maksas.

         

41) Kādi dokumenti ir iesniedzami Latvijas konsulātā Vitebskā, lai Baltkrievijas pilsonis saņemtu vietējās pierobežas satiksmes atļauju?

Iesniedzams ir derīgs ceļošanas dokuments, aizpildīta vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieteikuma anketa, fotogrāfija un dokuments, kas apliecina, ka ir noslēgts medicīniskās apdrošināšanas līgums uz pirmā brauciena laiku.

         

42) Esmu Latvijas pilsonis, Daugavpils pilsētas iedzīvotājs. Man pieder nekustamais īpašums Baltkrievijā, Braslavas pilsētā. Vai man ir tiesības saņemt Baltkrievijas vietējās pierobežas satiksmes atļauju, lai uzturētos Latvijas – Baltkrievijas pierobežas teritorijā?

Saskaņā „Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”, Daugavpils un Braslava ietilpst Latvijas – Baltkrievijas pierobežas teritorijā un piederoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana ir viens no ieceļošanas mērķiem, lai saņemtu vietējās pierobežas satiksmes atļauju.