|
Jautājumi un
atbildes Granta projektu konkursa nolikumā projekta aktivitātes
ir paredzētas tikai Latvijas teritorijā. Vai tas nozīmē, ka braucieni uz
ārvalstīm un izmaksas ārpus Latvijas nav iespējamas? Piemēram, sižeta
filmēšana. Projekta mērķis,
visticamāk, ir nevis sižeta filmēšana, bet gan sabiedrības izglītošana par
attīstības sadarbību, izmantojot ārpus Latvijas nofilmēto sižetu. Šajā
gadījumā projekts ir ne tikai sižeta filmēšana, bet arī nofilmētā materiāla
pasniegšana un izplatīšana, līdz ar to projekta īstenošanas vieta tomēr ir
Latvijas Republika un šādas projekta aktivitātes ir iespējamas. Sastādot budžetu ir iespējams norādīt līdzfinansējumu.
Vai ētera laiku var uzskatīt par līdzfinansējumu? Vai tas būtu jāpārvērš
konkrētā naudas summā? Projekta budžeta tāmē
detalizēti ir jānorāda no Ārlietu ministrijas pieprasītā finansējuma
izlietojumu. Ētera laiks var tikt uzskatīts par līdzfinansējumu un, ja ētera
laiks netiek apmaksāts no Ārlietu ministrijas piešķirtajiem finanšu
līdzekļiem, tad ir pieļaujams, ka projekta budžetā nenorāda detalizētu summu
par ētera laika izmantošanu. Tomēr saskaņā ar konkursa nolikuma 45.punktu
projekta iesniegumam ir jāpievieno apstiprinājuma vēstule no līdzfinansētāja,
ka tas apņemas nodrošināt līdzfinansējumu projekta īstenošanai, tāpēc, ja
tiek paredzēts ētera laiks kā līdzfinansējums, ir nepieciešams pievienot
attiecīgās televīzijas apstiprinājumu par ētera laika nodrošināšanu projekta
rezultātā izveidotajam materiālam. Vai projekta iesniedzējs var būt komersantu, biedrību un
nodibinājumu vai pašvaldību vai arī jebkādu personu apvienība? Ja tā ir juridiska
persona, ar ko ir iespējams noslēgt līgumu, tad jā. Vai finansējuma ierobežojumi attiecas tikai uz
finansējumu no valsts budžeta? Jā. Projekta kopējā
summa var būt arī lielāka par 14 000 latiem (konkursa nolikuma 7.1.punktā
noteiktajā prioritātē) vai 15000 latiem (konkursa nolikuma 7.2. punktā
noteiktajā prioritātē), ja tiek piesaistīts līdzfinansējums. Kur var saņemt informāciju par attīstības sadarbības
jautājumiem? Vai projektā kā ekspertus var iesaistīt arī Ārlietu ministrijas
pārstāvjus? Pamatinformācija par
attīstības sadarbību ir pieejama Ārlietu ministrijas mājas lapā, kā arī
vēršoties pie Attīstības sadarbības projektu īstenotājiem. Tā kā Latvijā ir
ierobežots ekspertu attīstības sadarbības jautājumos skaits, nepieciešamības
gadījumā Ārlietu ministrija ir gatava sniegt papildu informāciju, tomēr
Ārlietu ministrijas prioritāte ir zināt, ka eksperti, kas piedalās projektā
ir kompetenti attīstības sadarbības jautājumos. Paredzot Ārlietu
ministrijas darbinieku dalību projektā eksperta statusā, jāņem vērā, ka
Ārlietu ministrijas darbiniekiem atalgojumu par darbību projektā paredzēt
nedrīkst. Tāpat ir jāņem vērā, ka, iesniedzot projekta iesniegumu, ir
nepieciešams saņemt Ārlietu ministrijas attiecīgā darbinieka (eksperta)
apstiprinājumu par savu dalību projekta īstenošanā. Projektus var iesniegt gan privātais, gan publiskais
sektors. Vai kādam no iesniedzējiem ir prioritāte? Nē, projektu
iesniedzēji netiek dalīti prioritātēs. Projekta maksimālā kopējā summa ir 14 000 lati (Nolikuma
7.1. punktā noteiktajā prioritātē) vai 15000 lati (Nolikuma 7.2. punktā
noteiktajā prioritātē). Ja projektu realizē divos posmos, projekta kopējā
summa ir divas reizes lielāka? Minimālā un maksimālā
summa ir noteikta šim finanšu gadam. Projektu var turpināt nākamajā gadā,
otrajam posmam drīkst paredzēt finansējumu, kas nepārsniedz pirmajā posmā
saņemto. Kā tiek noteikta projekta īstenošanas izmaksu samērīgums
un nepieciešamība? Projektus izvērtēs
neatkarīgie eksperti, kas ir speciālisti komunikācijas jomā. Šie eksperti arī
izvērtēs, vai projekta budžeta tāmē minētās summas ir samērīgas un pamatotas. Ja projektu realizē sabiedriska organizācija, vai ir
iespējams daļu no aktivitātēm pasūtīt no juridiskajām personām kā
pakalpojumus? Jā, tas ir iespējams,
slēdzot pakalpojuma līgumus ar attiecīgajām personām. Projektu iespējams plānot divos posmos šim un
nākamajam finanšu gadam. Vai projekta iesniegumā ir jāizdala projekta posmi? Projekta posmus ir
ieteicams nodalīt. Vai projekta iesniegumam ir jāpievieno reģistrācijas
apliecība, izziņa par maksātajiem nodokļiem u.c.? Nē, nav. Vai projekts var būt attiecināms uz abām prioritātēm? Projekta iesniegumu
sagatavo tikai vienai no konkursa nolikumā noteiktajām prioritātēm. Viens
projekta iesniedzējs konkursam var iesniegt ne vairāk kā trīs projektu
iesniegumus (konkursa nolikuma 53.punkts). Kā ir jāiesniedz tāme kopā par abiem projekta posmiem
vai arī atsevišķi? Tāmē ir jānorāda
izmaksas katram projekta posmam atsevišķi, kā arī kopējā no Ārlietu
ministrijas pieprasītā finansējuma summa. Lūdzam ievērot konkursa nolikuma
4.pielikumā noteikto projekta budžeta tāmes izstrādes paraugu. Vai rezultātu tabulā atsevišķi jānorāda katra posma
rezultāti, ja projekts tiek plānots divos posmos? Ir ieteicams nodalīt
projekta posmus rezultātu tabulā. Kur ir jāiesniedz projekts? Pa pastu Ārlietu
ministrija, Brīvības bulvāris 36, LV-1395 Personīgi Pils
laukums 4, 1. stāvs. Elektroniski uz e-pasta
adresi: mfa.cha@mfa.gov.lv, sagatavojot
projekta iesniegumu atbilstoši
Elektronisko dokumentu likuma prasībām. Vai var projektā slēgt autoratlīdzības līgumu ar
projekta vadītāju? Tas ir atkarīgs no
projekta vadītāja veicamajiem pienākumiem, tomēr vispārējā gadījumā šāds
līgums nav vēlams. Vai ir kādi ierobežojumi algu apjomam? Ekspertu atalgojumam
nav noteikti ierobežojumi, taču viens no tehniskās kvalitātes un finanšu
izvērtēšanas kritērijiem (konkursa nolikuma 7.pielikuma 5.2.punkts) ir
projekta izmaksu samērīgums. Saskaņā ar Nolikuma
15.punktu, projekta administrēšanas izmaksas, ko paredzēts segt no Ārlietu
ministrijas līdzekļiem, nedrīkst pārsniegt 15% no kopējās summas, kas
pieprasīta no Ārlietu ministrijas. Ja tiek piesaistīts līdzfinansējums, ir
iespējams palielināt administrēšanas izmaksu apjomu, sedzot to no
piesaistītajiem līdzekļiem. Kādas ir projektu ietvaros atbalstāmās aktivitātes? Konkursa nolikumā nav noteiktas konkrētas atbalstāmās aktivitātes tās var būt visdažādākās, taču tām ir jāveicina projekta mērķu sasniegšana. |