Franči palīdzēs no Libānas aizvest latviešus (Neatkarīgā Rīta avīze)

02.12.2014. 19:09

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas lūguma ar Francijas konsulāro dienestu palīdzību no kara plosītās Libānas tiks evakuēti vairāki Latvijas pilsoņi, iespējams, divi bīstamo teritoriju jau ir atstājuši. Ārlietu ministrijas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka kopumā Libānā atrodas vismaz 37 Latvijas piederīgo, no kuriem pēc palīdzības līdz šim vērsušies astoņi. Ārlietu ministrija informēja, ka ar evakuāciju saistītie jautājumi tiek risināti, sazinoties ar Francijas diplomātiskā un konsulārā korpusa amatpersonām, kā arī Latvijas goda konsulu Libānā Renno Žerāru.

Sīkāku informāciju par Latvijas iedzīvotājiem un ko viņi Libānā darījuši, ministrija nedrīkstot sniegt bez viņu atļaujas. Francija no karadarbības plosītajām teritorijām evakuēs ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī citus ES pilsoņus, informē Francijas vēstniecība. Kopumā paredzēti trīs braucieni ar kuģi no Libānas uz Kipru.

Ārlietu ministrija arī stingri iesaka atturēties no ceļojuma uz Libānu vai arī ievērot īpašu piesardzību, ceļojot uz tādiem Libānas rajoniem kā Bēkas ielejas ziemeļu daļa, kas robežojas ar Sīriju, un Libānas dienvidu daļu. Apmeklējot Izraēlu, pēc Ārlietu ministrijas teiktā, jāievēro piesardzība un jāizvairās no vietām, kas var kļūt par teroristu uzbrukumu mērķi.

Jāpiebilst, ka Ārlietu ministrija oficiāli paziņojusi, ka pauž satraukumu saistībā ar situācijas kraso saasināšanos Tuvo Austrumu reģionā, un aicina nekavējoties atbrīvot 25. jūnijā sagūstīto Izraēlas Aizsardzības spēku karavīru Giladu Šalitu, kā arī 12. jūlijā Izraēlas ziemeļos sagūstītos Izraēlas karavīrus. "Ārlietu ministrija ar satraukumu raugās uz metodēm, kas tiek izmantotas konfliktā. Nav atbalstāma nedz karavīru nolaupīšana, nedz nevainīgu civilpersonu upuri, nedz arī civilās infrastruktūras sagraušana, kas pasliktina vispārējo humanitāro situāciju," teikts ministrijas paziņojumā.

Lai vienotos par kopīgu ES nostāju, vakar Briselē notika arī ES ārlietu ministru sanāksme. No Latvijas puses tajās gan nepiedalījās ārlietu ministrs Artis Pabriks, bet ministrijas valsts sekretārs Normans Penke. Aģentūra Reuters ziņo, ka, balstoties uz ziņojuma tekstu, ES mudina visas iesaistītās puses strādāt, lai izbeigtu pieaugošo vardarbību Tuvajos Austrumos, tai pašā laikā nepieprasa nekavējošu pamieru.

Eiropas parlamentā līdz šim par situāciju Tuvajos Austrumos nav spriests. Eiroparlamenta deputāte un ārlietu komisijas dalībniece Inese Vaidere atzina, ka pašlaik ir sesiju starplaiks un, ja runa par parlamenta nostāju, tad to būs iespējams izskatīt pēdējās augusta nedēļās, kad paredzēta nākamā sesija. I. Vaidere norādīja, ka jautājumu noteikti skatīs ārlietu komisijā, kurai EP allaž uzsvērusi vienotas ārpolitiskās pozīcijas nepieciešamību. "Ja arī parlaments pieņems kādu rezolūciju, nedomāju, ka tas būs kaut kas vienprātīgs, kas nosoda vai paceļ kādu pusi pāri citām, jo arī parlaments nav vienots, ir daudz dažādu pozīciju. Situācija ir sarežģīta, daudz ko var pārmest visām pusēm," norādīja I. Vaidere.

 Liene Barisa


Publicēts: "Neatkarīgā Rīta avīze", 2006. gada 18. jūlijs

Rubrika: 1. un 3.lpp