ES cenšas panākt vienotu pozīciju Tuvo Austrumu krīzē (Neatkarīgā Rīta avīze)

02.12.2014. 19:09

Lai vienotos par kopēju dalībvalstu pozīciju Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta jautājumā, kas, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) teiktā, draud pārvērsties par "humānu katastrofu", šodien Romā pulcējas Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī ANO un Pasaules bankas pārstāvji.

"Es domāju, Eiropas Savienība mēģinās vienoties par savu kopīgo pozīciju, bet, kā tas izdosies, to patlaban grūti pateikt, jo situācija ir diezgan bezcerīga," Romā notiekošās ES sanāksmes izredzes vērtē bijušais Latvijas premjers un savulaik arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Ārlietu ministrijas (ĀM) pirmdien izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka Latvija iestāsies par konflikta risinājumu, izmantojot diplomātiskos līdzekļus, un aicinās reģiona valstis atturēties no jebkādām darbībām, kuras varētu izvērst konfliktu plašumā – reģiona mērogā. ĀM uzver – būtu jāpanāk, ka stabilitāte uz Izraēlas un Libānas robežas tiktu nodrošināta ilgtermiņā.

Neviena opcija nav apmierinoša

Šādu pozīciju ieņem lielākā daļa ES dalībvalstu, tomēr atšķiras tās nostāja attiecībā uz mehānismiem, kā panākt šo mērķi. "Latvijas situācija ir līdzīga Vācijas situācijai. Tikai ar vienu atšķirību," Neatkarīgajai sacīja V. Birkavs. "Vācija ir diezgan skaidri nostājusies Izraēlas pusē, tajā pašā laikā uzturējusi labas attiecības pat ar Hezbollāh. Mēs neesam īsti darījuši ne vienu, ne otru, bet tajā pašā laikā mūsu pozīcija ir tuvāka Vācijas pozīcijai, kas ir samiernieciska." No piecām V. Birkava minētajām opcijām viņš uzskata, ka "diplomātisks risinājums būtu pats labākais, bet tas ir maz iespējams". Viņaprāt, ne Izraēlas vienpusēja izvākšanās, ne arī pilnīga Dienvidlibānas okupācija neko nedos. Notikumiem attīstoties, Libānas valdības novājināšanās varētu novest pie problēmām pašā Libānas iekšienē. Faktiski īsti nav nevienas pozīcijas, kurā būtu garantēti panākumi," uzskata bijušais premjers.

Izraēla viena pati pret Hezbollāh

"Šobrīd Rietumi apmierināsies paši ar atklātu aicinājumu Izraēlai rīkoties mērenāk un klusībā, slepenībā, publiski neafišējot, cerēs, ka Izraēla to darbiņu izdarīs ātri un pamatīgi un neatstās aiz sevis pārāk briesmīgus postījumus. Pati Rietumu diplomātija varētu censties mīkstināt kara ietekmi, kā nomierināt arābu valstis, kā uzspiest uz Sīriju, lai tā atteiktos no savām pretenzijām. Vienīgais spēks, kas šobrīd reāli cīnās ar Hezbollāh, ir Izraēla," uzskata V. Birkavs. Viņš atsaucas uz 2004. gadā ANO pieņemto rezolūciju par Hezbollāh izformēšanu, kas līdz šim tā arī nav pildīta. Šobrīd Izraēla, izvēršot cīņu ar kaujinieku grupējumu, uz ko aicinājis pat Libānas premjerministrs Fuads Siniors, maksā ar starptautisko prestižu un diemžēl arī iznīcinot diezgan lielu civiliedzīvotāju skaitu, uzskata ārpolitikas eksperts.

"Efektīva varētu būt NATO intervence ar ANO mandātu, bet politiski tas ir faktiski neiespējami. Turklāt, ja Izraēlai izdosies padzīt Hezbollāh, kas izvietota Dienvidlibānā, tad islāmiskā armija, ko finansē Irāna un Sīrija, pēc kāda laika atgriezīsies," piebilst V. Birkavs. "Zaudētāji būs visi. Zaudētāji ir jau visi." Vienīgi tajā gadījumā, ja diplomātiski soļi varēs novest pie kāda pozitīva rezultāta, "ja konflikts tiktu apcirsts saknē", tikai tad starptautiskā sabiedrība varētu būt ieguvēja. "To var izdarīt tikai teorētiski, to nevar izdarīt praktiski," uzskata V. Birkavs.

Garās rokas efekts

Nepieciešamība steidzami noregulēt situāciju nav tikai politiska vai sociāla. Ja turpinās eskalācija, tas ļoti drīz varētu atsaukties uz pasaules un arī Latvijas ekonomiku, uzskata ekonomikas eksperti. Pēc ekonomikas doktora Ulda Oša teiktā, bruņota konflikta norises ietekme vienā no pasaules galvenajiem naftas ieguves rajoniem izpaužas pieaugošajās naftas cenās visās biržās. "Samazinās cerības, ka tas varētu stabilizēties," norāda U. Osis. Viņš izdala divus scenārijus. Labākajā gadījumā, "ja Tuvajos Austrumos tiek ievesti ANO spēki, situācija varētu stabilizēties un nepasliktināties". Ja karadarbībā iesaistītos arī Sīrijas bruņotie spēki, tas jau būtu vispārējs karš Tuvajos Austrumos, kas varētu saasināt attiecības starp pārējām valstīm, norāda eksperts. Viņš vērš uzmanību uz Krievijas ieinteresētību turpināt kodolprogrammas, ko gatavo Irāna, kas tiek apsūdzēta Hezbollāh kustības atbalstīšanā. Sliktā scenārija gadījumā bez naftas cenas varētu celties cenas arī citiem stratēģiskiem produktiem. Var tikt pārtrauktas sarunas Pasaules tirdzniecības organizācijas līmenī, norāda U. Osis. "Es vairāk esmu optimists. Tas otrais scenārijs ir mazāk ticams," uzskata U. Osis.

Ekonomiste Raita Karnīte pauž nostāju, ka karš vienmēr kādam ir izdevīgs. Arī šajā gadījumā, tāpat kā kataklizmas, vai tie būtu plūdi vai viesuļvētras, tās ir izdevīgas citām valstīm, jo palielinās pieprasījums, ko nevar vairs sniegt nopostītā valsts. "Diez vai Latvija būs tā, kas to izmantos," uzskata R. Karnīte. Viņa pieļauj, ka karadarbība teorētiski varētu radīt izmaiņas naftas cenu tirgū, tomēr praktiski tādas neprognozē. "Jau tagad ir sasniegta cenu kāpuma saprātīgā robeža visā pasaulē, ne tikai Latvijā," sacīja ekonomiste. Līdz ar to šo situāciju cenu palielināšanai naftas kompānijas izmantot nevarēs, uzskata R. Karnīte. Par argumentu tam kalpo fakts, ka naftas ieguve visu laiku tiek regulēta. Ja naftas cena tomēr celsies, tad, protams, celšoties arī citas cenas.


Publicēts: "Neatkarīgā Rīta avīze", 2006. gada 26. jūlijs

Rubrika: 1. un 3.lpp