ANO Cilvēktiesību padome

18.01.2016. 15:37

ANO Cilvēktiesību padome (turpmāk – Padome) ir svarīgākā ANO struktūra cilvēktiesību jomā. Tā ir starpvaldību institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir veicināt un stiprināt cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, kā arī reaģēt uz sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem un sniegt atbilstošas rekomendācijas. Padome tika nodibināta 2006.gada 15. martā, aizvietojot ANO Cilvēktiesību komisiju. Izveidojot Padomi, tika ieviesti vairāki jauni mehānismi – Vispārējā periodiskā pārskata (Universal Periodic Review) sistēma, Konsultatīvā komiteja un sūdzību procedūra.

Padomi veido 47 dalībvalstis (Āfrika – 13, Rietumeiropas grupa un citu valstu grupa – 7, Āzija – 13, Latīņamerika – 8, Austrumeiropas grupa – 6), kuras ANO Ģenerālā Asambleja ievēl uz 3 gadu termiņu. No ES valstīm šobrīd Padomē ir pārstāvētas  Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Latvija, Nīderlande, Portugāle un Lielbritānija.

Padomes sesijas notiek ne retāk kā trīs reizes gadā, kopumā 10 nedēļu garumā. Sesijas notiek martā (4 nedēļas), jūnijā (3 nedēļas) un septembrī (3 nedēļas). Ja trešdaļa dalībvalstu izsaka pieprasījumu, tad iespējams sasaukt speciālo sesiju sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu un krīzes situāciju gadījumos. Līdz šim ir notikušas 23 speciālās sesijas, no kurām pēdējā notika 2015.gada aprīlī par teroristiskā grupējuma Boko Haram pārkāpumiem.

Vispārējā periodiskā pārskata sistēma

Vispārējā periodiskā pārskata sistēmas izveidošana uzskatāma par būtiskāko jaunievedumu, izveidojot Padomi. Sistēmas ietvaros Padome izvērtē to, kā ANO valstis pilda savas saistības cilvēktiesību jomā. Katru gadu tiek izvērtēti 42 valstu (gan Padomes dalībvalstu, gan novērotājvalstu) iesniegtie nacionālie ziņojumi. Valstu izvērtēšanā tiek ņemti vērā to valdību viedokļi, ANO institūciju, speciālo procedūru mandātu turētāju, nevalstisko organizāciju sniegtā informācija, kā arī citu valstu rekomendācijas. Ziņojuma izskatīšana notiek interaktīva dialoga formā starp izskatāmo valsti un citām ANO dalībvalstīm. Tajā ietvertās rekomendācijas nav juridiski saistošas, bet par valsts akceptēto rekomendāciju izpildi valstīm jāatskaitās nākamā pārskata cikla ietvaros. 2012.gadā sākās pārskata otrais cikls, kura ietvaros valstis sniegs informāciju par pirmajā ciklā saņemto rekomendāciju izpildi, kā arī jauniem sasniegumiem cilvēktiesību aizsardzības jomā. Latvija savu nacionālo ziņojumu aizstāvēja 2011.gadā, savukārt otrā cikla ietvaros nacionālā ziņojuma izskatīšana paredzēta 2016.gada 26.janvārī.

  1. Latvijas Republikas nacionālais ziņojums par cilvēktiesību situāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 2.ciklā, 2016.gads.
  2. Latvijas Republikas nacionālais ziņojums par cilvēktiesību situāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 1.ciklā, 2011.gads.

Speciālās procedūras

Būtisks Padomes darbības elements ir speciālās procedūras, kas ir neatkarīgi cilvēktiesību eksperti, kuru mandātā ietilpst ziņošana un ieteikumu sniegšana par cilvēktiesību situāciju no tematiskās vai konkrētu valstu perspektīvas. Speciālo procedūru ad hoc raksturs sniedz iespēju elastīgāk atbildēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem, salīdzinot ar ANO konvenciju uzraudzības institūcijām (komitejām). Neatkarīgie eksperti ziņo vai nu savā personīgajā kapacitātē vai kā darba grupu locekļi. Speciālo procedūru mandātu turētāji dodas valstu vizītēs, sūta informācijas pieprasījumus valdībām, vada ekspertu konsultācijas, nodrošina sabiedrības informētību. Pēc vizītēm tiek sagatavoti ziņojumi, kas satur vizītes laikā iegūto informāciju un eksperta sagatavotās rekomendācijas. Rekomendācijas nav juridiski saistošas. Katru gadu tiek iesniegti ziņojumi Padomei un vairums mandātu turētāji iesniedz ziņojumus arī ANO Ģenerālajai asamblejai.

Pašlaik ir izveidoti 41 tematiskais, kā arī 14 valstu mandāti. Tematisko mandātu gadījumā tiek pētīti būtiski cilvēktiesību pārkāpumi pasaulē, piemēram, piemēram, reliģijas brīvības ierobežojumi, vardarbība pret sievietēm, u.c.. Savukārt valstu mandāta gadījumā tiek analizēta cilvēktiesību situācija atsevišķās valstīs vai teritorijās. Valstu mandāti izveidoti par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, Kambodžā, CĀR, Kotdivuārā, Eritrejā, Ziemeļkorejā, Haiti, Irānā, Mali, Mjanmā, kopš 1967.g. okupētās Palestīnas teritorijās, Somālijā, Sudānā un Sīrijā.

Pastāvīgais ielūgums (standing invitation) nozīmē valsts pausto gatavību uzņemt ANO speciālo mandātu turētājus, kad tie to vēlas (praksē vizīšu laiki tiek saskaņoti). Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas 2001.gadā izsniedza pastāvīgo ielūgumu. 2007.gadā Latvija uzsāka iniciatīvu, aicinot izsniegt ielūgumu to vēl neizdarījušās ANO dalībvalstis. Kopš iniciatīvas uzsākšanas pastāvīgo ielūgumu izsniegušo valstu skaits ir palielinājies no 57 līdz 112 valstīm. Latvija regulāri šo jautājumu aktualizē Padomē un divpusējos kontaktos ar ielūgumu vēl neizsniegušajām valstīm. 2015.gada septembrī Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Jānis Kārkliņš vairāk nekā 60 valstu vārdā uzrunāja Padomi, aicinot dalībvalstis izsniegt pastāvīgos ielūgumus un uzlabot sadarbību ar speciālo procedūru mandātu turētājiem.

ANO speciālo procedūru mandātu turētāji ir apmeklējuši Latviju četras reizes: 2004.gadā – Darba grupa par patvaļīgu aizturēšanu, 2007.gadā – ziņotājs par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju ksenofobiju un saistītu neiecietību, 2008.gadā – ziņotāja bērnu tirdzniecības, prostitūcijas un pornogrāfijas jautājumos, 2012.gadā – ziņotājs par valstu ārējā parāda un citu attiecīgu starptautisku finanšu saistību ietekmi uz valstu spēju pilnvērtīgi īstenot cilvēktiesības. 2005.gadā Latvijā (arī Lietuvā, Polijā un Igaunijā) notika ziņotāja par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā vizīte, jo Baltkrievijas iestādes liedza ziņotājam iekļūšanu valstī.

Sīkāka informācija