Mazākumtautību izglītība Latvijā

18.06.2018. 10:36

Mazākumtautību izglītība Latvijā
Izglītība mazākumtautību valodās ir priekšnoteikums, lai Latvijā saglabātu mazākumtautību kultūras identitāti un nodrošinātu sabiedrības integrāciju. Valsts finansēta izglītība Latvijā tiek īstenota septiņās mazākumtautību izglītības programmās, kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Starptautisko organizāciju pārstāvji ir vairākkārt atzinīgi novērtējuši Latvijas īstenoto mazākumtautību izglītības reformu.

Latvijas pieredze mazākumtautību izglītības jomā ir ieinteresējusi gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan arī tādas valstis kā Gruziju, Moldovu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, u.c. Lai iepazīstinātu ar Latvijas mazākumtautību izglītības pieredzi, tiek organizēti dažāda veida sadarbības projekti un vizītes.

Mazākumtautību izglītība: statistika un tendences
Valsts finansēta izglītība Latvijā tiek īstenota septiņās mazākumtautību izglītības programmās: krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu un baltkrievu.

2017./2018.mācību gadā valsts finansējumu saņēma 104 izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas (tai skaitā 94 skolas īsteno izglītības programmas krievu valodā un bilingvāli, 4 poļu valodā un bilingvāli, 1 ukraiņu valodā un bilingvāli, 1 baltkrievu valodā un bilingvāli, 2 ebreju, 1 latviešu un lietuviešu, 1 latviešu un igauņu) un 68 izglītības iestādes, kas īsteno gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmas.

2017./2018. mācību gadā 49 380 skolēnu mācījās mazākumtautību izglītības programmās pamatskolas līmenī (kopējais skolēnu skaits - 176 675) un 9271 skolēnu mācījās mazākumtautību izglītības programmās vidusskolas līmenī (kopējais skolēnu skaits – 36 693) .

Mazākumtautību izglītības ieviešana (vēsturisks pārskats)
Līdz deviņdesmito gadu vidum Latvijā pastāvēja divas atšķirīgas skolu sistēmas – latviešu un krievu, katra ar savu mācību programmu. Tā kā 2000. gadā stājās spēkā jaunais Valsts valodas likums, un latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātajā sektorā, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū. Lai to sasniegtu, mazākumtautību skolās vidusskolas klasēs līdz 60% priekšmetu tiek mācīti latviešu valodā, kā arī līdz 40% mācību priekšmetu ir iespējams apgūt mazākumtautību valodā.

1998. gadā Saeima pieņēma jaunu Izglītības likumu. Likuma sagatavošanas darba grupu veidoja starptautiski eksperti, mazākumtautību skolu direktori, skolotāji un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, kas lēmumus balstīja pieredzē, ko guvušas citas Eiropas valstis, kurās arī tiek īstenotas mazākumtautību mācību programmas.

Izglītības likums ir licis stingrus pamatus Latvijas izglītības sistēmai. Tas nodrošina, ka mazākumtautību izglītības programmā ir ietverts gan saturs, kas vajadzīgs tālākai kultūras mantojuma nodošanai, gan latviešu valodas apguve, kas nodrošina sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas kā valsts valodas pamata.

Izglītības satura reforma mazākumtautību skolās tika ieviesta pakāpeniski, sākot ar 1995. gadu.

Pamatskolās sākot no 1995./1996. mācību gada divi mācību priekšmeti bija jāapgūst, kā mācībvalodu izmantojot latviešu valodu. 1998. gadā tika izstrādāti četri mazākumtautību izglītības programmu modeļi, kas noteica mācību priekšmetu proporciju latviešu valodā, bilingvāli un/vai mazākumtautību valodā. Katra skola no šiem modeļiem varēja izvēlēties vienu vai vairākus, vai arī izstrādāt savu izglītības programmu (piekto modeli); to izvēle un ieviešana norisinājās pakāpeniski līdz 2002. gadam. 2006./2007. gadā visas skolas, kuras bija izvēlējušās īstenot mazākumtautību izglītības programmas, bija tās ieviesušas visā pamatizglītības posmā – no 1. klases līdz 9. klasei.

Vidusskolās, kas nav obligāta izglītības pakāpe, pāreja uz mazākumtautību izglītības programmām sākās 1995./1996 mācību gadā, nosakot, ka vidusskolā 3 mācību priekšmeti ir jāapgūst valsts valodā. Savukārt, sākot ar 2004./2005. mācību gadu, valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs mācības notiek proporcionāli – 60% mācību satura tiek apgūts latviešu valodā un 40% mācību satura tiek apgūts mazākumtautību valodā.

Sākot ar 2007. gadu, mazākumtautību izglītības iestādes 12. klašu valsts pārbaudes darbu materiālus saņem latviešu valodā, taču skolēni paši var izvēlēties, vai eksāmenu izpildīt latviešu vai mazākumtautību valodā.

Viens no Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam minētajiem rīcības virzieniem ir veicināt daudzvalodīgas personības attīstību, gan apgūstot svešvalodas, gan arī sekmējot dzimtās valodas un valsts valodas apguvi. Etniskās kultūras un valodu apguvei ir nozīmīga loma skolēna personības izaugsmē un vispārējās izglītības programmas apguvē, kas līdztekus jau iepriekš sasniegtajam izglītības jomā Latvijā ir akcentēts arī pamatnostādnēs noteiktajos turpmākās darbības virzienos.

Jaunākās reformas
Saeima š.g. 22. martā pieņēma un 2. aprīlī valsts prezidents izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos likumu grozījumus, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Reformas mērķis ir sniegt vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību visu skolu skolēniem. Atsakoties no lingvistiski segregētas izglītības sistēmas, skolu beidzējiem tiks nodrošinātas vienādas iespējas darba un izglītības tirgū, t.sk., profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā skolās, kas īsteno mazākumtautības programmas. Šobrīd par jaunā satura regulējumu norit diskusijas Saeimā, un paredzams, ka to sāks ieviest pirmsskolas izglītības iestādēs 2019. gada 1. septembrī.
Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.

Grozījumi nesatur diskriminējošas normas attiecībā uz kādu no mazākumtautībām, bet tieši pretēji - veicina latviešu valodas apguvi visiem.

Reformu kontekstā mazākumtautību skolēniem tiek saglabāta iespēja dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus – mazākumtautību identitātes saglabāšanai, kas ir noteikta saskaņā ar Satversmi.

Valdība turpinās atbalstīt valsts finansētas mazākumtautību pamatizglītības programmas septiņās valodās (krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu valodās un ivritā), kā arī vidusskolas posmā to priekšmetu apguvi, kas ir saistīti ar mazākumtautību valodu un kultūru šājās valodās. Mācību priekšmetu apguve dzimtajā valodā arī turpmāk tiks nodrošināta ievērojami augstākā proporcijā kā citās Eiropas valstīs.

Pāreja uz mācībām valsts valodā atbilst attiecīgajām Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras nosaka:

  • pienākumu nodrošināt ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību,
  • nodrošināt mazākumtautībām iespēju apgūt dzimto valodu, literatūru, ar savu kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Tādējādi, Latvija arī turpmāk garantēs Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikto atbalstu mazākumtautību kultūras un identitātes saglabāšanai.

Izglītības reformu procesā tiks nodrošināts būtisks atbalsts pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei, nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus.

Pārmaiņu ieviešanas soļi:

  • 12. klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
  • Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā;
  •  Ar 2019./2020.mācību gadu ir paredzēts uzsākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā;
  • 2019./2020.mācību gadā tiks uzsākta pāreja uz jauno bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasē, kas paredz, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas;
  • 9. klases valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020. gada notiks tikai latviešu valodā;
  • No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus;
  • No 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.