Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību

02.12.2014. 19:09

2005. gada 26. maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes (EP) Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Konvencija). Tā kā Konvencijā nav definēts termins „nacionālās minoritātes”, Saeima nolēma, ka šis termins konvencijas izpratnē „nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu”.

Definējot nacionālās minoritātes jēdzienu, Latvija balstījusies uz Konvencijas dalībvalstu definīcijām, papildinot to ar būtisku elementu – ja vien likums nenosaka izņēmumus, „personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet, kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības”.

Ratificējot Konvenciju, Saeima pieņēma arī divas deklarācijas, kurās paziņots, ka konvencijas 10. panta otro daļu un 11. panta trešo daļu, kas reglamentē atsevišķas minoritāšu valodu lietojuma sfēras, Latvija uzskata par saistošām, ciktāl tas nav pretrunā ar Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu. Konvencijas ratifikāciju atzinīgi novērtējušas gan augstas EP un EDSO amatpersonas, gan arī citas valstis. Ratifikācijas pozitīvs novērtējums izteikts gan divpusēji, gan arī daudzpusēji starptautiskajās organizācijās.

2014. gada 9. jūlijā EP Ministru vietnieku komiteja pieņēma Ministru komitejas (turpmāk – MK) rezolūciju par EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā. Līdz ar MK rezolūcijas pieņemšanu ir noslēdzies jau otrais Konvencijas izpildes uzraudzības cikls Latvijā (Konvencijas izpildes uzraudzība 5 gadu garu ciklu ietvaros ir regulārā prakse visās EP dalībvalstīs, kas ratificējušas Konvenciju).

Minētajā rezolūcijā aptverts laika periods kopš pirmā Konvencijas izpildes Latvijā uzraudzības cikla noslēgšanās 2011. gada 30. martā. Ministru komiteja atzinīgi novērtējusi Latvijas sasniegto progresu sabiedrības integrācijā, nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzībā un to etniskās savdabības un kultūras identitātes attīstīšanā, t.sk., kā pozitīvus piemērus minot grozījumus Pilsonības likumā (stājās spēkā 2013. gada 1. oktobrī), līdz ar kuriem ir vienkāršots pilsonības iegūšanas un naturalizācijas process (t.sk. bērniem, kuriem abi vecāki ir nepilsoņi); naida noziegumu/naida runas ierobežošana; valsts finansēta bilingvālās apmācības nodrošināšana septiņās minoritāšu valodās; dialoga starp valsts pārvaldes institūcijām, mazākumtautību pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām veicināšana pašvaldību un nacionālajā līmenī (piemēram, nacionālā līmeņa konsultatīvo padomju ietvaros). Vienlaikus MK aicina Latviju veikt arī turpmākus pasākumus vairākās jomās, lai veicinātu nacionālo minoritāšu tiesību efektīvu īstenošanu.

EP Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir programmatiska rakstura dokuments. Tā nenosaka valstīm konkrētus risinājumus nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanai, kā arī neregulē pilsonības politikas vai citus konstitucionālā rakstura jautājumus. Līdz ar to pilsonības politikas, valsts valodas lietojuma un politiskās līdzdalības jautājumus Latvija arī turpmāk risinās atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem.