Sabiedrības integrācija Latvijā

12.01.2015. 12:00

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas sabiedrības integrācijas politika ir bijis viens no vadošajiem jautājumiem valsts iekšpolitikā. Piecdesmit padomju varas gadi ir atstājuši spēcīgu ietekmi uz Latvijas sociālo, demogrāfisko un ekonomisko attīstību. Taču Latvija, ievērojot tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko praksi, sekmīgi risina šī mantojuma radītos izaicinājumus.

Latvija ir pievienojusies visiem galvenajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem. Gatavojot likumprojektus, Latvija ir konsultējusies ar starptautisko cilvēktiesību ekspertiem un balstījusies uz dažādu starptautisko organizāciju (ANO, EDSO, EP, u.c.) ieteikumiem. Tas ir palīdzējis panākt Latvijas likumdošanas un prakses pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem.

INTEGRĀCIJAS POLITIKA LATVIJĀ: DAUDZPUSĪGA PIEEJA

Materiālā īsumā aprakstīti būtiskākie jautājumi sabiedrības integrācijā, kas parāda šīs politikas daudzpusīgos aspektus: etniskais sastāvs Latvijā un pilsonības jautājumi, mazākumtautību kultūras identitātes veicināšana, Latviešu valodas apguves programma un tās rezultāti, mazākumtautību izglītības iespējas Latvijā, kā arī sniegta informācija par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā.

MAZĀKUMTAUTĪBU IZGLĪTĪBA LATVIJĀ

Materiālā ir pieejama detalizēta informācija par Latvijas valsts īstenoto mazākumtautības izglītības reformu, kas ņemot vērā tās nozīmīgos rezultātus, ir saņēmusi pozitīvu vērtējumu arī no starptautisko organizāciju un to amatpersonu puses.

PILSONĪBA LATVIJĀ

Materiālā ir pieejama informācija par pilsonības politiku Latvijā, t.sk. statistika par Latvijas iedzīvotāju pilsonisko piederību, kā arī informācija par naturalizācijas politikas kārtību un valsts īstenotajām aktivitātēm pilsonības iegūšanas atvieglošanai.

Atbildīgās institūcijas

Latvija ir veikusi vairākas institucionāla rakstura reformas, kas skar visas valsts institūcijas, tai skaitā arī institūcijas, kas nodarbojas ar sabiedrības integrācijas jautājumiem Latvijā.

Līdz 2010. gada 7. decembrim Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) funkcijas pildīja Tieslietu ministrija, bet ar Ministru kabineta rīkojumu sabiedrības integrācijas funkcijas tika nodotas Kultūras un Iekšlietu ministrijām.

Kultūras ministrija ir atbildīga par valsts politikas izstrādi sabiedrības integrācijas jomā, kā arī tās īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu. Savukārt Iekšlietu ministrija ir atbildīga par imigrantu integrācijas politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī Eiropas Trešo valstu pilsoņu integrācijas fonda pārraudzības funkcijas īstenošanu.

Citas iesaistītās institūcijas: Izglītības un zinātnes ministrija, Latviešu valodas aģentūra