Par Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006. gadam īstenošanu

02.12.2014. 19:09

"Par Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006. gadam īstenošanu"

(Informatīvais ziņojums)

Ar 2004.gada 8.marta Ministru kabineta rīkojumu nr. 148 (protokols Nr.9, 61§) tika apstiprinātas "Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnes 2004.-2006.gadam" (turpmāk – pamatnostādnes). Minētajā rīkojumā par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā tika noteikts "Latvijas institūts" (turpmāk – Latvijas institūts).

Šī informatīvā ziņojuma par pamatnostādņu īstenošanu (turpmāk – informatīvais ziņojums) mērķis ir informēt Ministru kabinetu par pamatnostādņu uzdevumu izpildi laika posmā no pamatnostādņu apstiprināšanas 2004.gada 8.martā līdz 2006.gada 1.martam, kā arī par nepieciešamo turpmāko rīcību saskaņā ar pamatnostādnēs definētajiem mērķiem.

ZIŅOJUMS IR IZKLĀSTĪTS ŠĀDĀS SADAĻĀS:

 

I PAMATNOSTĀDNĒS DEFINĒTO UZDEVUMU IZPILDE, REALIZĒJOT MĒRĶUS 2004. – 2005.GADĀ

Ar Ministru kabineta 2004.gada 8.marta rīkojumu nr. 148 apstiprinātajās "Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnēs 2004.–2006.gadam" tika konstatētas vispārīgās problēmas tēla veidošanas jomā un sniegtas rekomendācijas par to risinājumu.

Šajā dokumentā tika izvirzīts mērķis – izstrādāt nepieciešamo politikas modeli, lai veidotu un popularizētu Latvijas tēlu, iesaistot vienota Latvijas tēla koncepcijas veidošanā un pasniegšanā (gan ārvalstīs, gan Latvijā) valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, privātās un nevalstiskās organizācijas.

Pamatnostādnēs tika nosprausti mērķi stiprināt Latvijas tēlu un to popularizēt mērķa valstīs un auditorijās, paaugstinot Latvijas atpazīstamību; paaugstināt Latvijas konkurētspēju, uzlabojot potenciālā investora attieksmi pret Latviju; izstrādāt partnerības mehānismus starp valsts, pašvaldības institūcijām, privātā sektora uzņēmumiem un sabiedriskām organizācijām valsts tēla popularizēšanai.

Pamatnostādņu īstenošanas rezultātā tika plānots sasniegt šādus rezultātus: Latvijas atpazīstamības pieaugums mērķvalstīs, informācijas par Latviju svešvalodās pieaugums, kvalitatīvu popularizēšanas projektu pieaugums, koordinēta valsts popularizēšanā iesaistīto pušu sadarbība, kopīgu projektu pieaugums, mūsdienu tehnoloģiju izmantošana ārējā komunikācijā.

Pamatnostādnes paredz 5 savā starpā cieši saistītus un secīgi īstenojamus rīcības virzienus:

  1. Ārējās komunikācijas koordinējošās institūcijas izveidošana,
  2. Latvijas tēla saturs,
  3. Komunikācijas plāns,
  4. Latvijas tēla izvērtēšana,
  5. Finanšu līdzekļu piesaiste.

Laika periodā no pamatnostādņu apstiprināšanas 2004.gada 8.martā līdz 2006.gada 1.martam notikušas šādas aktivitātes.

 

1. Ārējās komunikācijas koordinējošās institūcijas izveidošana

Saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2003.gada 26.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.18 2.§) 1.punktu Tieslietu ministrija kopīgi ar Ārlietu ministriju, Latvijas institūtu un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu vienojās jautājumā par Latvijas institūta juridisko statusu un Ministru kabinetā noteiktā kārtībā tika apstiprināts 2004.gada 5.marta rīkojums nr. 145 "Par koncepciju "Par Latvijas institūta juridisko statusu"" un 2004.gada 19.oktobra noteikumi nr. 880 "Valsts aģentūras "Latvijas institūts" nolikums", kas uzdeva "Latvijas institūtam" koordinēt Latvijas tēla veidošanas stratēģijas izstrādi un uzraudzīt tās īstenošanu.

2004.gada 1.decembrī pieņemtās Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas "Ārlietas" 5.punkts noteica, ka: "Latvijas institūts Ārlietu ministrijas pārraudzībā izstrādās Latvijas tēla veidošanas programmu, piesaistot atzītus profesionāļus tirgzinības un reklāmas jomā. Latvijas tēla popularizēšanai daudz aktīvāk izmantosim diplomātisko pārstāvniecību tīklu".

Līdz ar to bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas institūts" tika reorganizēta un, atrisinot problēmu par Latvijas institūta juridisko statusu un koordinējošās institūcijas trūkumu, tika izveidota valsts aģentūra "Latvijas institūts", kuras darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana.

Saistībā ar šīm pārmaiņām un Latvijas institūta uzdevumu un atbildības paplašināšanu, tika uzsākta štata reorganizācija. 2005.gadā štats (11 darbinieki) tika papildināts ar diviem jauniem darbiniekiem, kas veic normatīvās dokumentācijas izstrādes, valsts iepirkuma procedūras lietvedības uzturēšanas un koordinējošās funkcijas Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības jomā.

Tādējādi šobrīd Latvijas institūts ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts tēla veidošanas jomā.

 

2. Latvijas tēla saturs

Ar Ministru kabineta 2004.gada 8.marta rīkojumu nr.148 "Par Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnēm 2004.–2006.gadam" tika apstiprināta "galvenā ziņa" par Latviju – "Latvija kā dinamisks un kompetents Baltijas jūras reģiona zināšanu, darījumu un kultūras centrs".

Pamatnostādnes nosaka, ka valsts institūcijas ārējo komunikāciju finansē no sava budžeta, uzrunājot specifiskās mērķauditorijas, taču saistot nozares ziņu ar Ministru kabineta apstiprināto galveno ziņu par Latviju.

Ņemot vērā to, ka pēdējos gados nav veikti plaši pētījumi par valsts tēlu, Latvijas institūts savā darbā izmantojis 2003. gadā pēc Latvijas institūta pasūtījuma Oksfordas universitātes pētnieku darba grupas veikto pētījumu par Latvijas tēla stratēģijas izstrādi. Pētījums tika veikts pasaulē pazīstamā zīmolvedības speciālista Valija Olinsa vadībā.

Pētījumā ir aplūkota Latvijas tēla situācija pasaulē, izsvērtas Latvijas stiprās un vājās puses zīmola attīstīšanai, kā arī definēti pieci dažādi zīmola varianti, izvirzot optimālo variantu to vidū. Pētījuma autori ir formulējuši to, kādi soļi jāsper, lai veiksmīgi izveidotu Latvijas zīmolu un to realizētu dzīvē, kā arī minējuši, kas būtu tās institūcijas, kurām šajā procesā ir jāiesaistās vai jāuzņemas vadošā loma.

Latvijas institūts savos informatīvajos materiālos izmanto pētījuma rezultātā par optimālāko variantu atzīto galveno ziņu – "Latvia – Keystone of the Baltic", kura cieši sasaucas ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināto ziņu.

 

3. Komunikācijas plāns

Pamatnostādnes paredz, ka, balstoties uz sagatavoto mārketinga stratēģiju, jāizstrādā komunikācijas plāns. Par tā izstrādi ir atbildīgs Latvijas institūts. Latvijas institūta nolikums paredz katru gadu izstrādāt Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas pasākumu plānu.

Ņemot vērā, ka vēl nav izstrādāta vienota valsts mārketinga stratēģija, ar kuru saskaņot šo komunikācijas plānu, 2005. gadā Latvijas institūts izstrādāja un īstenoja Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas pasākumu plānu savas kompetences un finanšu resursu robežās.

 

4. Tēla izvērtēšana

Lai izvērtētu aktuālo situāciju, Latvijas institūts 2005.gadā apkopoja informāciju par drukātajiem informācijas materiāliem, kurus izdevušas valsts institūcijas un izveidoja Latvijas tēlam nozīmīgo informācijas materiālu uzskaites pārskatu, kā arī apsekoja un izvērtēja valsts pārvaldes iestāžu mājas lapu (t.sk. Valsts Prezidenta kancelejas, Ministru kabineta, Saeimas un 16 ministriju mājas lapu) angļu valodas versijas un izveidoja pārskatu par šajās lapās ārzemniekiem paredzētas informācijas apjomu, kvalitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Par 2005.gadu apkopotas arī aptuveni 70 publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kuros aplūkotas Latvijas institūta aktivitātes un viedokļi par Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas jautājumiem.

Apsekojot pašreizējo situāciju galvenajās ar valsts popularizēšanu saistītajās jomās un izpētot savākto informāciju un materiālus, Latvijas institūts ir secinājis, ka, dažādas valsts un sabiedrības grupas šobrīd ārvalstīm valsti prezentē ļoti atšķirīgi katra pēc saviem ieskatiem, tā piemēram, šobrīd pastāv vairākas ar Latviju saistītas devīzes: tūrisma jomā Latvija ir "zeme, kas dzied", kultūras festivālā Francijā izskanēja "Pārsteidzošā Latvija", citās jomās – "zaļā zeme", "Latvija – Eiropas krustcelēs", pārtikas nozarē – "Growing Green in Latvia", ekonomikā – tilts no austrumiem uz rietumiem, tranzīta ceļš no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm uz Eiropas Savienību, valsts ar visstraujāko ekonomisko izaugsmi utt.

Apsekojuma rezultātā Latvijas institūts ir arī konstatējis, ka informācija par Latviju, kas parasti tiek gatavota lielākajās Latvijas valsts iestādēs, lielākoties ir orientēta uz Latvijas auditoriju vai uz šauras specialitātes interesentiem, tādējādi nenodrošinot atbilstošas informācijas pieejamību svešvalodās plašākai ārvalstu auditorijai.

 

5. Finanšu līdzekļu piesaiste

2004. – 2005.gadā pamatnostādņu īstenošanai saskaņā ar 2004.gada 8.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.148 "Par Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnēm 2004. – 2006. gadam" netika piešķirti papildus līdzekļi, un īstenošanas nodrošināšanai tika paredzēts "Latvijas institūta" funkciju nodrošināšanai paredzētais finansējums 90 000 Ls apmērā.

2005.gadā "Latvijas institūta" darbībai papildus no valsts budžeta tika piešķirti tikai 30 000 Ls, tādējādi nodrošinot tikai pamatfunkciju izpildi.

Latvijas institūta ieņēmumi 2005.gadā bija kopā 143 832 LVL, t.sk. 120 000 Ls valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un 23 832 Ls pašu ieņēmumi no publiskajiem maksas pakalpojumiem.

Šis finansējums tika izlietots: 47,71% – atalgojumi (atalgojumi, ārštata autoru atlīdzība), 11,15% – valsts sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi, un pakalpojumu samaksa – 41,14% (projektu realizācija, t.sk. informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, portāla uzturēšana, žurnālistu vizītes, u.c. projekti, aģentūras darbības uzturēšana).

6. 2005. gadā veiktās aktivitātes 

Atbilstoši Latvijas institūta un ārlietu ministra noslēgtā Pārvaldes līguma nosacījumiem un piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2005. gadā ir īstenotas šādas aktivitātes:

6.1. Koordinējošo funkciju veikšana Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības jomā

6.1.1. Veikta valsts pozitīvu starptautisko atpazīstamību veicinošu konceptuālo dokumentu izstrāde. Latvijas institūts piedalījies "Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam" projekta sadaļas "Latvijas tēls un atpazīstamība pasaulē" izstrādē. Izstrādāta "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzienu projekta 2005.-2010.gadam" sadaļa "Latvijas tēls un atpazīstamība pasaulē". Latvijas institūts piedalījās Tūrisma attīstības valsts aģentūras organizētajā Apaļā galda diskusijā par tūrisma mārketinga stratēģijas izstrādi.

Valsts sekretāru sanāksmē 2005.gada 22.decembrī izsludināts Latvijas institūta izstrādāts pamatnostādņu projekts "Par Latvijas zīmolēšanas stratēģijas izstrādi 2006.-2010.gadam", kas pēc atzinumu saņemšanas atsaukts un uzsākta "Informatīvā ziņojuma par "Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādņu 2004.-2006.gadam" īstenošanu" projekta sagatavošana.

2005.gadā izstrādāta un apstiprināta "Valsts aģentūras "Latvijas institūts" darbības un attīstības stratēģija 2005.-2007. gadam", izstrādāts "Valsts aģentūras "Latvijas institūts" darba plāns 2006.gadam" (Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas pasākumu plāns).

6.1.2. Veicinot starpinstitucionālo koordināciju valsts pozitīvas starptautiskās atpazīstamības jautājumos, Latvijas institūts veicis vairākas sadarbības partneru un klientu aptaujas. Apkopota informācija par drukātajiem materiāliem, kurus izdevušas valsts institūcijas un izveidots Latvijas tēlam nozīmīgo informācijas materiālu elektroniskās uzskaites pārskats, kurā apkopota informācija par izdošanas gadu, formātu, valodu un izdevēju.

Lai veicinātu vienota valsts tēla jautājumu risināšanu un uzlabotu Latvijas galveno valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, Latvijas institūts ir izvērtējis Valsts Prezidenta kancelejas, Ministru kabineta, Saeimas un 16 ministriju mājas lapu angļu valodas versijas un izveidojis pārskatu par šajās lapās ārzemniekiem paredzētas informācijas apjomu, kvalitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Balstoties uz apkopoto informāciju, Latvijas institūts visām institūcijām nosūtīja vēstules par vēlamajiem uzlabojumiem mājas lapu angļu valodas versijās.

Lai apzinātu svarīgāko Rīgas muzeju pieejamību ārzemniekiem, Latvijas institūts ir apsekojis 17 Rīgas lielāko muzeju piedāvājumu svešvalodās, t.sk., gidu pakalpojumus, informatīvos bukletus un eksponātu aprakstus un apspriedis iegūto informāciju ar Muzeju valsts pārvaldi.

6.1.3. Informatīvi konsultējošu funkciju ietvaros sagatavotas aptuveni 950 atbildes (rakstiskas, mutiskas, telefoniskas) uz vietējiem un ārzemju informācijas pieprasījumiem par šādām ar Latviju saistītām tēmām: vispārēja izziņu rakstura informācija par valsti, par Latvijas vēsturi un sabiedrību, par Latvijas karoga krāsām, par latviešu valodas apguves iespējām, par tautas tradīcijām, par tūrisma iespējām, par fotogrāfiju par Latviju saņemšanas bezmaksas iespējām, par Latvijas pilsonības iegūšanas kārtību, par radinieku un tuvinieku atrašanas iespējām Latvijas arhīvos. No 2005.gada septembra Latvijas institūts regulāri izsūta lietišķās informācijas pārskatus sadarbības partneriem (t.sk. Ārlietu ministrijai) par Latvijas institūta aktualitātēm, projektiem, nozīmīgām tikšanām un citiem notikumiem. Sniegts atbalsts un konsultācijas studentiem zinātnisko darbu izstrādes gaitā.

6.1.4. Starpinstitucionālās sadarbības ietvaros Latvijas institūts iesaistījies dažādās ar valsts tēla koordinēšanu saistītās darba grupās Latvijā, t.sk., "Latvijas attīstības vīzijas" izstrādes darba grupā un Latvijas "Nacionālā attīstības plāna 2007-2013" projekta izstrādes darba grupā, kā arī citās valsts un nevalstisko institūciju darba grupās un komisijās, tādējādi veicinot informēšanas un savstarpējās komunikācijas nodrošināšanas aktivitātes starp dažādu institūciju pārstāvjiem tēla veidošanas jautājumos.

Regulāra informācijas apmaiņa notiek Valsts tēla koordinēšanas darba grupā, notiek regulāra sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām dažādu pasākumu organizēšanā un informācijas nodrošināšanā. Arī turpmāk plānots piedalīties un organizēt šāda veida sanāksmes un pasākumus, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru.

6.2. Informatīvo materiālu sagatavošana par dažādām tēmām svešvalodās

6.2.1. Ņemot vērā ārvalstu interesentu informācijas pieprasījumus un sadarbības partneru aptaujas, 2005. gadā veikta nepieciešamo informatīvo materiālu tematu apzināšana, kā rezultātā konstatētas jomas, kurās trūkst kvalitatīvu informatīvo materiālu svešvalodās.

6.2.2. 2005.gadā izstrādāti un 34 600 eksemplāru metienā tipogrāfiski tiražēti vairāki jauni informatīvie materiāli svešvalodās, t.sk., brošūras un faktu lapas jaunā dizaina noformējuma un formāta sērijā: ilustrēta faktu lapa par Latvijas vēsturi ("History of Latvia") (10 000 eks.), ilustrēta faktu lapa ("People of Latvia"). (10 000 eks.), brošūra "Latvija šodien"("Latvia Today"). (5 000 eks.).

Sagatavota jauna A1 formāta 14 dažādu tematu plakātu sērija par Latviju angļu valodā (3 600 eks.) par šādām tēmām: Symbols, History, Riga, Cities and Towns, Tourism, Economics, Nature, The Land, The Sea, Traditions, Arts and Culture, Religion, Sports, Cuisine.

Gatavojoties ASV prezidenta Džordža Buša vizītei Rīgā 2005. gada 6.-7.maijā, sagatavotas 500 īpašas informatīvās mapes, kurās iekļauta īpaši sagatavota faktu lapu sērija par 12 tematiem (kopējā tirāža 6 000 eksemplāru).

2005.gadā tika iespiestas arī jau izdoto informatīvo materiālu papildtirāžas 16 280 eksemplāru apjomā.

2005.gadā sagatavotas jaunas elektroniskās prezentācijas par Latviju, kuras iespējams izmantot dažādās konferencēs, semināros, izstādēs u.c. publiskos pasākumos: "Latvia – a captive of superpowers in the 20th century" (veltīta Latvijas okupācijas vēstures atspoguļošanai 20.gs.); "My Latvia"; Rīga "A place for my heart"; "Latvijas institūts. Paveiktais 1999-2005, plānotais 2005-2008."

6.2.3. Informatīvo materiālu izplatīšanas jomā 2005. gadā kopumā ar un bez sadarbības partneru iesaistes izplatīti 52 894 eksemplāri informatīvo materiālu, no kuriem 19 227 eksemplāri pārdoti kā aģentūras publiskie maksas pakalpojumi un 33 667 eksemplāri izdalīti bez maksas Latvijas institūta sadarbības partneriem uz informācijas pieprasījumu pamata.

Latvijas institūta izdotos informatīvos materiālus Rīgas grāmatu veikalos un citur Latvijā 2005. gadā realizēja 13 Latvijas institūta sadarbības partneri. Ieņēmumi no publisko pakalpojumu sniegšanas 2005. gadā sastādīja 23 832 Ls.

Visvairāk informatīvo materiālu bez maksas 2005.gadā tika izplatīti LR Ārlietu ministrijai un Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs (apm. 3 000 eks.), Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (apm. 2 350 eks.) un citām ministrijām. Pavisam 2005.gadā bez maksas izplatīto informatīvo materiālu kopsumma sastāda apm. 17 000 Ls.

6.2.4. 2005.gadā veikta interneta portāla par Latviju svešvalodās (www.li.lv) uzturēšana un pilnveidošana – paplašināta portāla funkcionālā vide, izstrādāts jauns dizains un struktūra, kā arī papildināts tā saturs. Pieslēdzoties ātrdarbīgam interneta optiskajam kanālam, veikti būtiski uzlabojumi interneta portāla pieejamībā. Interneta portāla atsevišķo apmeklētāju skaits 2005. gada ietvaros mērāms gandrīz 1/3 miljona apjomā.

Šobrīd portālā pieejama plaša informācija par Latviju svešvalodās, atsevišķu tematisko dokumentu skaits angļu valodā sasniedz 70 vienības. Papildus ieviesta aktuālo ziņu sadaļa, sagatavotas un portālā publicētas atbildes uz ārzemju apmeklētāju biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī ievietots plašs saišu saraksts. Portāla latviešu valodas sadaļā iekļauta plašāka informācija par Latvijas institūta darbību un pieejamas jaunākās ziņas par Latvijas institūta aktivitātēm. Saistībā ar Latvijas pozitīvas atpazīstamības veicināšanas pasākumiem Francijā, izveidota interneta lapas sadaļa franču valodā.

6.3. Ārvalstu žurnālistu pozitīvas ieinteresētības veicināšana par Latviju

6.3.1. 2005.gadā uzturēti pastāvīgi kontakti ar žurnālistiem (visvairāk no Vācijas, Francijas, ASV, Lielbritānijas, Itālijas), kas apmeklējuši Latviju un/vai regulāri ziņo par norisēm Latvijā. Latvijas institūts ir izveidojis un uztur 500 žurnālistu kontakttīklu, informējot par nozīmīgiem notikumiem Latvijā, nodrošinot ar nepieciešamo vispārīgo un kontaktinformāciju par Latviju.

6.3.2. Ārvalstu plašsaziņas līdzekļos noorganizētas vairāk nekā 30 pozitīva rakstura publikācijas, reportāžas, TV un radio raidījumi par Latviju kā, piemēram, BBC, NTV Maskava, Le Figaro, L'Express, ARTE TV, Discovery's Chanel, The New York Times, Animal Planet, International Herald Tribune u.c. Tāpat Latvijas institūts sadarbojies ar ārvalstu ceļvežu un enciklopēdiju izdevējiem ir sniedzis informāciju un rediģējis rakstus par Latviju. (piem., Encyclopedia of New Year's Observances, Europe book: Europe Business Customs and Manners).

6.3.3. 2005.gadā noorganizēta 51 ārvalstu žurnālistu vizīte, veikta vairāk nekā 250 ārvalstu žurnālistu darba koordinēšana. Latvijas institūts, sadarbojoties ar dažādu Latvijai starptautiski nozīmīgu pasākumu organizatoriem, ir iesaistījies ar ārvalstu žurnālistu darbu koordinēšanu saistītos projektos, kā piem., darbs ar ārvalstu žurnālistiem ASV prezidenta Dž.Buša vizītes laikā, Latvijas–Japānas futbola draudzības spēles laikā, Francijas kultūras žurnālistu vizīšu uz Latviju organizēšana Latvijas kultūras dienu Francijā "Pārsteidzošā Latvija" ietvaros, sadarbība ar Baltijas modes federāciju pasākuma "Riga Fashion Week" publicitātes nodrošināšanā ārvalstu medijiem, iesaistīšanās IX Latvijas skolu jaunatnes un dziesmu un deju svētku publicitātes nodrošināšanā ārvalstu medijiem.

Latvijas institūts ir sadarbojies ar citām valsts, pašvaldību, nevalstisko un uzņēmējdarbības organizācijām, sniedzot ievadrunas, uzrunas un priekšlasījumus ārvalstu žurnālistu grupām Latvijā.

6.4. Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību veicinošu pasākumu organizēšana

6.4.1. 2005.gadā Latvijas institūts piedalījies vairākos nozīmīgos Latviju popularizējošos starptautiskas nozīmes kultūras un informatīvos pasākumos un projektos:

  • "Festivāla "Pārsteidzošā Latvija"" ietvaros izstrādāti Latvijas institūta elektroniskie informatīvie materiāli franciski Latvijas kultūras dienu pasākumiem Francijā (ievietoti interneta portālā www.li.lv). Izveidota un festivāla ietvaros Bretaņā sniegta elektroniskā prezentācija par Latviju franču valodā un līdztekus noorganizēta arī Latvijas pārtikas produktu degustācija. Kopumā Latvijas institūta interneta portāls papildināts ar 20 dažādiem tekstuāliem informācijas materiāliem franču valodā.
  • Latvijas institūts piedalījies Brīvības pieminekļa maketa uzstādīšanā Parkā "Mini Eiropa" Briselē 2005.gada 5.maijā. Organizēti Latvijas dienu pasākumi Briselē.
  • Latvijas institūts piedalījies ASV prezidenta Dž.Buša vizītes sagatavošanas darba grupā. 6000 eksemplāros sagatavoti speciāli informatīvie materiāli par Latviju ārvalstu žurnālistu delegācijai, kura pavadīja ASV prezidentu vizītes 2005.gada 6.-7.maijā.
  • Latvijas institūts piedalījies "Latvijas un Lietuvas foruma" I kongresa, organizēšanā 2005.gada 21.-22.septembrī Kauņā.
  • Sadarbībā ar Latvijas goda konsulu Indijā koordinēta A.Pumpura eposa "Lāčplēsis" izdošana angļu valodā Indijas un citu tautu angļu valodā lasošajai auditorijai.
  • Latvijas vēsturi popularizējošās un skaidrojošās dokumentālās filmas "Nesalauztie" (režisors Raits Valters) angliskās versijas (tulkojuma) izgatavošana, lai veicinātu Latvijas vēstures skaidrošanu un adekvātu izpratni ārvalstīs.

6.4.2. Par 2005.gadu apkopotas aptuveni 70 publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kuros aplūkotas Latvijas institūta aktivitātes un visdažādākie viedokļi par Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas jautājumiem (t.sk., "Diena", "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Latvijas Avīze", "Dienas Bizness", "Rīgas Balss", "Latvijas Vēstnesis", "The Baltic Times" u.c.).

Latvijas institūta vadība ar referātiem un/vai prezentācijām piedalījusies starptautiskās valstu tēlam veltītās konferencēs: Rīgā (Pasaules Tūrisma organizācijas reģionālā konference par tūrisma komunikācijām – Tourcom Europe), Milānā, Itālijā ("Baltic Development Forum"), Vašingtonā, ASV ("Russian National Identity"), Reikjavikā, Islandē ("Democracy and Human Rights: the Next Steps") kā arī Pasaules kultūras forumā Jordānijā ("Event Prospectus – The Cultural Branding of Nations").

 

II ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PROBLĒMAS PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANAS GAITĀ

Valsts stratēģiskās vadlīnijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā ir saistāmas ar daudzpusīgu valsts popularizēšanu, kur būtiska loma ir tradīcijām un kultūrvēsturiskajai savdabībai, kā arī laikmetīgajām un inovatīvajām modernās pasaules vērtībām.

Starptautiskā prakse liecina, ka ilgtermiņā pozitīvs valsts tēls sekmē ārvalstu investīciju pieplūdi, tai sekojošu sociāli ekonomiskās labklājības augšupeju un veicina ārvalstu tūristu pozitīvu interesi par konkrēto valsti.

Valsts pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana ir nepārtraukts un sistemātisks darbs, kurā ir iesaistīts gan katrs valsts iedzīvotājs, gan dažādas publiskā un privātā sektora iestādes un organizācijas.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) nenoliedzami sniedz iespēju pasaules valstīm Latviju iepazīt tuvāk. Ārlietu ministrija, Latvijas institūts un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs turpina veicināt pozitīvu Latvijas atpazīstamību, tādējādi sasniedzot Latvijas ārpolitikas mērķus un veicinot ārvalstu investoru un tūristu interesi par Latviju.

Patlaban ir trīs valsts aģentūras, kuras ar informācijas sniegšanu ārvalstu auditorijai nodarbojas profesionāli: Latvijas institūts, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.

Svarīgi informācijas avoti ir arī Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras u.c. ministrijas, kā arī privātais sektors, taču pašlaik valsts pārvaldes iestāžu sistēmā nav izstrādāts konkrēts mehānisms ar atbildības sadali par aktivitātēm valsts pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā. Publiskā un privātā sektora darbs bieži vien nav koordinēts – katrs strādā savā virzienā, veicot līdzīgu darbu ar atšķirīgu kvalitāti. Piemēram, rīkojot liela mēroga pasākumus (piemēram, Eirovīzija, Pasaules čempionāts hokejā), bieži vien līdzekļi tiek atvēlēti tikai paša pasākuma norisei un minimāli līdzekļi tiek ieguldīti valsts kopējās atpazīstamības veicināšanā un saistībā ar šiem pasākumiem – tūrisma vai investīciju veicināšanā ilgākā laika posmā. 2005.gadā bija vērojama situācijas uzlabošanās, kad pasākumu rīkošanai (piemēram, Latvijas kultūras festivāls Francijā, NATO sammits, ASV biznesa, investīciju un tirdzniecības iespēju misija Baltijas valstīs u.c.) tika veidotas koordinācijas grupas un plānošanā iesaistītas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar valsts atpazīstamības veidošanu dažādās jomās.

Latvijas atpazīstamības veicināšanai starptautiskajā vidē trūkst vienotas koncepcijas. Gandrīz katrai valsts un privātā sektora iestādei ir savs redzējums par Latvijas popularizēšanu un savi projekti šī mērķa sasniegšanai, taču vienlaikus vērojama kvalitatīvu un uzmanību piesaistošu aktivitāšu un informatīvo materiālu nepietiekamība. Nereti sniegtā informācija par Latviju ir fragmentāra, nepilnīga un dažkārt pat pretrunīga. Izceltie tēla elementi ne vienmēr ir sasaistīti ar valsts prioritātēm, stratēģiskiem mērķiem vai mērķauditoriju.

Ņemot vērā to, ka ar 2004.gada 8.marta Ministru kabineta rīkojumu nr.148 apstiprinātās "galvenās ziņas" sagatavošanā netika pielietota atzīta starptautiska metodika, veikti pētījumi, apsekota gan ārvalstu, gan vietējā auditorija, gan citas iesaistītās interešu grupas, t.sk. sabiedrība, uzņēmēji, politiķi utt., nav sasniegts nepieciešamais efekts un atbalsts no iesaistītajām pusēm.

Lai efektīvi pozicionētu Latviju starptautiskajā vidē un veiktu atbilstošas popularizēšanas aktivitātes, ir jāizpēta un jānodefinē konkrēta mērķauditorija – cilvēki ārpus Latvijas, kas reaģē uz valsts tēlu, kā arī jārēķinās arī ar valsts iekšējo mērķauditoriju – valsts iedzīvotājiem.

 

III TURPMĀKĀ RĪCĪBA PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANAI

Saskaņā ar Latvijas institūta un ārlietu ministra noslēgto Pārvaldes līgumu, Latvijas institūts ir sagatavojis darba plānu 2006.gadam, kas vienlaikus ir Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas pasākumu plāns.

2006.gadā Latvijas institūts plāno veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību, gan veicot ikdienas darbu, gan izmantojot Latvijā notiekošos starptautiska mēroga pasākumus, kā piem., Pasaules čempionāts hokejā, NATO sammits u.c.

Ikdienas pienākumi ietver atbilžu sagatavošanu uz ārzemju interesentu informācijas pieprasījumiem, konsultāciju sniegšanu par starptautiskās atpazīstamības jautājumiem, sabiedrības un ārzemju un vietējo žurnālistu informēšanu par aktuāliem jautājumiem, studentu un citu interesentu konsultēšanu, informatīvo materiālu izplatīšanu.

2006.gadā Latvijas institūts paredz nodrošināt informatīvo materiālu sagatavošanu un izplatīšanu par Latviju svešvalodās gan drukātā, gan elektroniskā formā, t.sk. paredzēts izdot jaunu brošūru "Latvieši", papildināt faktu lapu sēriju ar jaunu tematu faktu lapām, nodrošināt atkārtotas tirāžas jau izdotajiem materiāliem.

2006.gadā paredzēts intensīvs darbs pie interneta portāla www.li.lv attīstības, papildinot informācijas un valodu klāstu. Lai ievērojami palielinātu informācijas apjomu portālā un nodrošinātu informācijas aktualitāti un regulāru atjaunošanu, paredzēts papildināt Latvijas institūta personālu ar kompetentiem speciālistiem – portāla administratoru-programmētāju un angļu valodas tulku-redaktoru. Tāpat paredzēts turpināt piedalīties Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta koordinētā portāla www.latvija.lv izveidē.

Viens no nozīmīgākajiem Latvijas institūta projektiem 2006.gadā ir Latvijas digitālās video vizītkartes sagatavošana un izdošana DVD formātā.

Saistībā ar 2006.gadā Latvijā notiekošajiem starptautiskajiem pasākumiem, paredzams īpaši apjomīgs darbs ar žurnālistiem, plānots koordinēt žurnālistu vizītes gan pasākumu laikā, gan visu gadu, uzturēt pastāvīgus kontaktus un iespēju robežās nodrošināt visu nepieciešamo informāciju.

2006.gadā Latvijas institūts turpinās sadarboties ar citām valsts un privātā sektora institūcijām, veicinās starpinstitucionālo koordināciju, piedaloties dažādās darba grupās un iesaistoties dažādu projektu izstrādē un īstenošanā.

2006.gadā paredzēts turpināt iesākto pētniecisko darbu un apzināt valsts institūciju izdotos informatīvos materiālus, kā arī pārskatīt ārzemju auditorijai domāto Interneta mājas lapu angļu valodas versijas.

Īstenojot šos pasākumus, kopumā tiks veicināta Latvijas pozitīva starptautiskā atpazīstamība un nodrošināta plaša un korekta informācijas plūsma par valsti.

Tomēr, lai nodrošinātu efektīvu ārējās komunikācijas politikas īstenošanu un pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, kā arī optimizētu šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, ir nepieciešama valdības vienota pozīcija un vienots stratēģisks pamats Latvijas valsts un privātā sektora iestāžu rīcībai – skaidras un vienkāršas vadlīnijas, kuras būtu iespējams koordinēt un piemērot atšķirīgām auditorijām un nozarēm.

Valdība var veicināt valsts pozitīvu atpazīstamību konkrētās pasaules mērķauditorijās, izmantojot to, ko tirgvedības eksperti šodien sauc par valsts zīmolvedības stratēģiju (angliski – Nation Branding Strategy). Zīmolvedība ir jauns termins tirgvedības un reklāmas jomā, un latvisko līdz šim lietoto anglisko terminu branding. Valsts tēla veidošana ir plašs jēdziens, jo tēlu veido cilvēki, sabiedrība, ekonomika, infrastruktūra, politika, vēsture, daba un notikumi kopumā. Zīmolvedība ir daļa no tēla veidošanas, tā ir valdības (valsts institūciju) ilgtermiņa plānveidīga rīcība, lai iegūtu un uzturētu pozitīvu valsts reputāciju gan valsts iekšienē, gan starptautiskā mērogā.

Šo jēdzienu un prakses pamatā izmantoti atzītu starptautisku ekspertu ieteikumi un pieredze, piem., zīmolvedības konsultantu Volija Olinsa, Simona Antholta, kompānijas "Saffron Brand Consultants" vadlīnijas valsts zīmolvedības programmas izstrādei, kā arī citu valstu, piem., Polijas, Igaunijas, Šveices zīmolvedības pieredze u.c.

Zīmolvedības stratēģija ir veids kā valsts pārvaldes iestādes var izcelt valsts pozitīvās īpašības, lai veicinātu konkrētu valsts un iedzīvotāju interesēm atbilstošu mērķu sasniegšanu, kā arī rada pamatu koordinētam visu ieinteresēto pušu darbam valsts starptautiskās atpazīstamības veicināšanā un starptautiskās konkurētspējas palielināšanā.

Saskaņā ar Latvijas valsts politikas plānošanas dokumentu hierarhiju un Ministru kabineta kārtības rulli, zīmolvedības stratēģijai atbilstošais politikas dokuments ir programma, tādēļ 2006. gadā Latvijas institūts ir paredzējis koordinēt darbu pie valsts zīmolvedības programmas izstrādes.

Zīmolvedības programma tiks izstrādāta, lai īstenotu "Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnēs 2004.-2006.gadam" nospraustos rīcības virzienus, kā arī lai īstenotu Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas "Ārlietas" 5. punktu: "Latvijas institūts Ārlietu ministrijas pārraudzībā izstrādās Latvijas tēla veidošanas programmu, piesaistot atzītus profesionāļus tirgzinības un reklāmas jomā. Latvijas tēla popularizēšanai daudz aktīvāk izmantosim diplomātisko pārstāvniecību tīklu", kā arī 2004.gada 19.oktobra Ministru kabineta noteikumos nr. 880 "Valsts aģentūras "Latvijas institūts" nolikums" doto uzdevumu Latvijas institūtam koordinēt Latvijas tēla veidošanas stratēģijas izstrādi un uzraudzīt tās īstenošanu.

Programmas izstrādei nepieciešams koordinācijas mehānisms, kura ietvaros Latvijas institūts kopā ar citām atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm, tirgvedības profesionāļiem un, kā to paredz arī Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnes 2004.-2006. gadam, starptautiskiem zīmolvedības konsultantiem un citiem ekspertiem strādātu pie programmas izstrādes.

Ņemot vērā to, ka valsts atpazīstamības veicināšana pārsvarā orientēta uz ārvalstniekiem, programmas izstrādāšanā jo īpaši nepieciešams pieaicināt ārvalstu speciālistus, kā arī izmantot Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs gūto pieredzi sadarbībā ar ārvalstniekiem, kā arī iesaistīt nevalstiskās organizācijas, pastāvošās darba grupas un padomes (kā piem., Valdības komunikācijas koordinācijas padome, Koordinācijas darba grupa sabiedrības informēšanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā u.c.), kā arī citus partnerus.

Programmas izstrādes gaitā tiks ņemti vērā esošie valsts attīstības politikas plāni (NAP, reģionu attīstības plāni, nozaru attīstības plāni) un tajos nospraustās prioritātes.

Valsts zīmolvedības programmas izstrādē nepieciešams ieguldīt atbilstošus resursus, nepieciešams veikt izpētes darbu kā Latvijā, tā ārvalstīs, sagatavot sākotnējo konceptuālo pamatideju, un uz tās pamata izstrādāt programmu. Līdz šim koordinētai valsts zīmolvedības programmai valsts budžeta finansējums nav piešķirts.

Zīmolvedības programmas uzdevumi:

  1. Veicināt Latvijas pozitīvu atpazīstamību starptautiskajā vidē:
    • mērķtiecīgi informēt par Latvijai īpašo un atšķirīgo, par panākumiem un atbilstoši skaidrot vēlamās tēla sastāvdaļas,
    • veicināt Latvijas konkurētspēju, ārvalstu investoru piesaisti, tūristu piesaisti,
    • paplašināt iespējas katram iedzīvotājam darbībai starptautiskajā vidē.
  2. Koordinēt publiskā un privātā sektora institūciju aktivitātes Latvijas atpazīstamības veidošanā:
    • sekmēt saturiski koordinētas (vienota pamatideja, prioritātes) informācijas sniegšanu par Latviju,
    • veicināt Latvijas uzņēmēju iesaisti Latvijas zīmolvedībā.
  3. Veicināt Latvijas iedzīvotāju izpratni un atbalstu valsts zīmolvedības programmas izstrādes gaitā un popularizēšanā.

Realizējot šos uzdevumus, tiks pilnīgāk sasniegti pamatnostādnēs nospraustie mērķi, kā arī nodrošināti ilgtermiņa ieguvumi:

    • Ekonomiskā izaugsme – ārvalstu investīciju pieaugums, eksporta apjoma palielināšanās, ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums, Latvijas nacionālo tūrisma produktu attīstība, papildus pievienotā vērtība Latvijas produktiem un pakalpojumiem;
    • Labākas diplomātiskās attiecības un sadarbība starptautiskajās organizācijās;
    • Lielākas sadarbības iespējas privātajam un publiskajam sektoram – tirgus paplašināšana uzņēmējiem, māksliniekiem un citu nozaru profesionāļiem, plašākas iespējas dalībai starptautiskos projektos u.c.;
    • Iedzīvotāju labklājības, vienotības, pašcieņas un patriotisma pieaugums.

    1. Valsts zīmolvedības programmas izstrādes plāns:

    1. Institucionālā mehānisma izveide (2006. gada augusts – 2007.gada februāris)

    Nepieciešams radīt struktūru valsts pārvaldes sistēmā, kura nodarbojas ar stratēģisko vadību.

    1.1. Tēla darba grupas izveide, kas veic saturisko darbu, izstrādā priekšlikumus, izvērtē programmas projektu, izvērtē programmas īstenošanas gaitu (izveido Latvijas institūts, piedalās tēla veidošanā tieši iesaistīto valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji un sociālie partneri, Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji);

    1.2. Profesionālu zīmolvedības konsultantu izvēle (Latvijas institūts veic iepirkuma procedūru sadarbībā ar Tēla darba grupu).

    2. Zīmolvedības programmas izstrāde (2007. gada februāris – decembris)

    2.1. Izpētes darbs – veic izvēlētais zīmolvedības konsultanti, kas:

    • veic pētījumus par valsts tēla stiprajām un vājajām pusēm, priekšstatiem un starptautisko atpazīstamību – apkopo līdz šim veikto izpēti, veic jaunus pētījumus, t.sk. Latvijā – intervē valsts iedzīvotājus, dažādu nozaru pārstāvjus, valsts amatpersonas; un ārzemēs – intervē cilvēkus ārpus Latvijas, kas reaģē uz valsts tēlu un ietekmē valsts attīstību (politiķi, diplomāti, ierēdņi, uzņēmēji, investori, žurnālisti, pētnieki, tūristi, studenti utt.);
    • identificē valsts tēla stratēģiskās sastāvdaļas un tā saturu;
    • identificē stratēģiskās un prioritārās mērķauditorijas;
    • identificē iespējamos komunikāciju līdzekļus (mēdijus, pasākumus, utt.).

    2.2. Izmantojot iegūto informāciju, zīmolvedības konsultanti kopā ar Latvijas institūtu sagatavo vienotu ilgtermiņa valsts zīmolvedības programmu, kas:

    • piedāvā skaidras un vienkāršas pamatidejas par valsts tēlu, kas ir simbolizējamas radošā veidā, kā verbāli, tā vizuāli, un ir pielāgojamas dažādām mērķauditorijām, nozarēm un situācijām;
    • piedāvā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa īstenošanas plānus un radošus projektus un pasākumus;
    • saskaņo visu resoru un valsts iestāžu darbību ar šo zīmolvedības programmu;
    • nodrošina sabiedrības iesaisti zīmolvedības procesā.

    3. Zīmolvedības programmas apstiprināšana (2007.gada decembris)

    3.1. Nepieciešamā budžeta programmas īstenošanai aprēķināšana (sagatavo Latvijas institūts sadarbībā ar zīmolvedības konsultantiem);

    3.2. Programmas un nepieciešamā finansējuma plāna apstiprināšana Ministru kabinetā.

    4. Zīmolvedības programmas īstenošana (2008. – 2012. gads)

    Zīmolvedības programmas īstenošana, tās uzraudzība un novērtēšana (koordinē Latvijas institūts).

     

    2. Piedāvātās turpmākās rīcības finansiālais nodrošinājums

    Finansējums stratēģijas izstrādei 2007.gadā nepieciešams iepirkuma procedūras veikšanai (profesionālu zīmolvedības konsultantu izvēlei), izpētes un analītiskajam darbam, programmas sagatavošanai.

    Jautājums par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu informatīvajā ziņojumā minēto uzdevumu īstenošanai 2007. gadam un turpmākajiem gadiem tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar nozaru ministriju un citu centrālo iestāžu budžeta pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

    Programmas izstrāde 2007.gadā no pašvaldībām neprasīs nekādus papildus finanšu līdzekļus. Programmas īstenošanas gaitā 2008.–2012.gadā paredzēts veicināt informācijas apmaiņu un aktivitāšu koordināciju, līdz ar to visu iesaistīto pušu efektīgāku budžetu izlietojumu ārējās komunikācijas jomā. Varētu būt nepieciešami papildus līdzekļi īstenošanas aktivitātēm.

    Veicot tirgus izpēti, precizēts, ka zīmolvedības programmas izstrāde varētu izmaksāt 150 000 Ls. Pievienots aprēķins saskaņā ar anotācijas III daļu.

    Programmas izstrādes ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

    (tūkst. latu)

    Rādītāji

    Kārtējais gads

    Nākamie trīs gadi

    Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

    2006

    2007

    2008

    2009

    1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    Programmas projekts šo jomu neskar

    Programmas projekts šo jomu neskar

    Programmas projekts šo jomu neskar

    Programmas projekts šo jomu neskar

    Programmas projekts šo jomu neskar

    2. Izmaiņas budžeta izdevumos

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

    150,000

    Īstenošanai nepieciešamo finansējuma summu būs iespējams noteikt pēc programmas izstrādes

    Īstenošanai nepieciešamo finansējuma summu būs iespējams noteikt pēc programmas izstrādes

    Īstenošanai nepieciešamo finansējuma summu būs iespējams noteikt pēc programmas izstrādes

    3. Finansiālā ietekme

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

    -150,000

    Īstenošanai nepieciešamo finansējuma summu būs iespējams noteikt pēc programmas izstrādes

    Īstenošanai nepieciešamo finansējuma summu būs iespējams noteikt pēc programmas izstrādes

    Īstenošanai nepieciešamo finansējuma summu būs iespējams noteikt pēc programmas izstrādes

    4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

    Nav plānoti

    Nav plānoti

    Nav plānoti

    Nav plānoti

    Nav plānoti

    5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

    2007. gadam

    Latvijas valsts zīmolvedības programmas izstrādei nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta 150 000 Ls apmērā (summa iekļauta Ārlietu ministrijas finansējuma pieprasījumā 2007. gadam (ĀM vēstule 02.10.2006, nr 44/335-1194) budžeta programmā 06.00.00 (01.131) "Latvijas institūts"), ko veido šādas indikatīvas izdevumu pozīcijas:

    Izdevuma pozīcija

    Summa 2007. gadā

    Izpētes darbs, t.sk.:

    Situācijas pētījums Latvijā un ārvalstīs (intervijas vairāk kā 30 valstīs, informācijas analīze dažādos demogrāfiskos, ģeogrāfiskos, tēla vērtību griezumos, utt.)

    Darbsemināri ar iesaistītajām pusēm (ministru, vadītāju līmenī), darba grupām, padomēm

    60 000

    30 000

    Tēla darba grupas izveide, apmācība, praktiskās nodarbības

    40 000

    Stratēģijas un ieviešanas plāna sagatavošana

    10 000

    Zīmolvedības rokasgrāmatas sagatavošana

    10 000

    KOPĀ

    150 000 Ls

    6. Cita informācija

    Aprēķins veikts, izmantojot tirgus aptaujas datus un balstoties uz viena konkrēta ārvalstu konsultanta (kam ir atbilstoša pieredze valstu zīmolvedības programmu izstrādē) izstrādātu piedāvājumu.

    Izdevumu sadalījums pa pozīcijām un kopsumma var mainīties saskaņā ar iepirkuma procedūras uzvarētāja iesniegto tāmi.

    150 000 Ls ir prognozējamā samaksa konsultantu kompānijai, kas uzvarēs saskaņā ar iepirkuma procedūru. Šī summa ietver tikai pētniecisko darbu un stratēģisko vadlīniju – zīmolvedības programmas sagatavošanu. Programmas ieviešanas periodā var tikt lemts par finansējuma piešķiršanu grafisko simbolu, devīzes un citu radošo risinājumu izstrādei.

    Salīdzinājumam – saskaņā ar publiski pieejamo informāciju līdzīgas programmas izstrādei Lietuvā plānots izdot 250 000 Ls, savukārt Igaunija izdeva apm. 600 000 Ls (2001. gadā). Igaunijas gadījumā tika izstrādāta gan programma, gan ieviešanas radošie risinājumi, t.sk. logo un devīze.

    3. Secinājumi un turpmākā rīcība pēc pamatnostādņu īstenošanas

    Ņemot vērā informatīvā ziņojuma I un II daļā apkopoto informāciju par esošo situāciju un problēmām, var secināt, ka pamatnostādnēs nosprausto uzdevumu īstenošana ir sekmīgi uzsākta, taču nepieciešams noteikt konkrētu turpmākās ieviešanas mehānismu, nosakot uzdevumu izpildes termiņus un finansējumu.

    Turpmākās rīcības sekmīga norise var būt tajā gadījumā, ja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas izpilda paredzētos uzdevumus un attiecīgi piesaista nepieciešamo finansējumu šo aktivitāšu organizēšanā.

    • Līdz 2006.gada 31.decembrim Latvijas institūtam jāsagatavo un ārlietu ministram jāiesniedz Ministru kabinetā atjaunotas Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnes 2007.–2011.gadam.
    • Līdz 2007.gada 1.martam Latvijas institūtam jāsagatavo un ārlietu ministram jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par pamatnostādņu īstenošanu 2006.gadā.
    • Līdz 2008.gada 1.martam Latvijas institūtam jāsagatavo un ārlietu ministram jāiesniedz Ministru kabinetā Zīmolvedības programma.

    Ārlietu ministrs                                                                                                  A.Pabriks