Stājas spēkā likums par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju (LETA)

02.12.2014. 19:09

Šodien stājas spēkā 17. maijā Saeimā pieņemtais likums par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju.

Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Latvijas un Krievijas līgumu par abu valstu robežu.

Likums par Latvijas un Krievijas robežu atbilst Latvijas saistībām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un EDSO 1975. gada dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās beigu dokumentam, kuram Latvija pievienojusies ar 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos".

Valdošās koalīcijas skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiek nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991. gada 28. augustā atsaucās arī Krievija.

Būtiski, ka šajā konstitucionālajā likumā ir atsauce uz 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", kurā savukārt ir atsauce uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Lai Maskavā starp abu valstu premjerministriem - Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) un Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu - parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem, ko 17. maijā izdarīja Saeima, par robežlīguma ratifikāciju nobalsojot 70 deputātiem, bet pret - 25 tautas kalpiem.

Krievijas Valsts dome pie šī jautājuma ķersies tikai pēc Saeimas lēmuma ratificēt līgumu. Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs izteicies, ka līdz jūlija sākumam Latvijas un Krievijas robežlīgums nonāks ratifikācijai Krievijas Valsts domē. Krievijas parlamentā ir divas palātas, tāpēc robežlīguma ratifikācija būs ilgāka nekā Latvijas Saeimā, norādīja vēstnieks un tomēr uzsvēra, ka "Latvijas un Krievijas robežlīgumam ir pielikts punkts''.

Lai robežlīgums stātos spēkā, pēc tam, kad līgumu būs ratificējuši abu valstu parlamenti, starp Latviju un Krieviju būs jāveic apmaiņa ar robežlīguma ratifikācijas grāmatām. Starptautisku līgumu ratifikācija stājas spēkā pēc apmaiņas ar ratifikācijas grāmatām.

Tikmēr 26. aprīlī Satversmes tiesa (ST) ierosināja lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Robežlīgumu ST apstrīdēja visi JL Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) izteicies, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma apstiprināšanā pauzi, kurā varētu sagaidīt ST robežlīguma izvērtējumu, varētu ieturēt pēc ratifikācijas Saeimā un pirms apmainīšanās ar līguma ratifikācijas grāmatām.

LETA