Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni

02.12.2014. 19:09

Latvijas ārpolitikas pamatvirzienu projekts

2004.gada janvāris

Ievads

Latvijas ārpolitikas prioritātes

Eiropa un Eiropas Savienība

Latvijas ārpolitikas ekonomiskā dimensija

Nacionālās drošības stiprināšana

Latvijas ārpolitika Baltijas jūras reģionā

Ārvalstu latviešu diasporas saišu stiprināšana ar Latviju

IEVADS

1995. gadā LR Saeima pieņēma dokumentu "Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam" un tās pielikumu "Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija". Līdz ar pievienošanos ES un NATO Latvijas ārpolitikas līdzšinējie stratēģiskie uzdevumi ir izpildīti.

Šobrīd Latvija ir vienlīdzīga starptautiskās sadarbības locekle. Latvijai kļūstot par ANO dalībvalsti, tās ārpolitika ieguva globālu multilaterālu dimensiju. Dalība PTO nodrošina to, ka Latvijas tautsaimniecība funkcionē kā globālā tirgus sastāvdaļa. Latvija ir kļuvusi par Eiropas un transatlantiskās sadarbības dalībnieci. 2004. gadā Latvija iestājās ES un NATO. Dalība šajās organizācijās, kā arī citās Eiropas valstu sadarbības organizācijās ir devusi Latvijai iespēju nostiprināt demokrātiju un stabilitāti gan Eiropā, gan ārpus tās robežām. Baltijas jūras telpā Latvija gan divpusēji, gan līdzdarbojoties dažādās reģionālās sadarbības organizācijās ir centusies aktīvi veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tā rezultātā Latvija no valsts, kas saņēma starptautisko palīdzību, ir kļuvusi par valsti, kura palīdzību spēj dot citiem.

"Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni" (turpmāk Ārpolitikas pamatvirzieni) ir dokuments, kas nosaka Latvijas ārpolitikas galvenos virzienus laikā no Latvijas iestāšanās ES un NATO līdz 2009. gadam.

Šis dokuments izstrādāts, balstoties uz pieredzi, kas gūta attīstot atjaunotu demokrātisku Latvijas Republiku, kā arī ievērojot starptautiskās situācijas attīstības tendences.

Latvijas nacionālās intereses ir Latvijas valsts un tās sabiedrības labklājības paaugstināšana, demokrātijas, drošības un suverenitātes nostiprināšana. Latvijas valsts ir ieinteresēta veicināt vienotas un integrētas Latvijas sabiedrības veidošanos, kuras vienojošais elements ir valstiskā identitāte, latviešu valoda un kultūra.

Pamatvērtības, kas nosaka Latvijas ārpolitiku, sakņojas Latvijas un Eiropas kultūras un garīgajā mantojumā. Latvija ir demokrātiska parlamentāra republika, kuras pamatā ir demokrātijām tradicionālās vērtības - likuma vara, iedzīvotāju cilvēktiesības, politiskā un ekonomiskā brīvība.

Šīs demokrātiju pamatvērtības ir bijušas 1991. gadā neatkarību atguvušās Latvijas ārpolitikas pamatā. Pārejas periodā no okupētas valsts ar totalitāru pārvaldes sistēmu uz demokrātisku Eiropas valsti konsekventa šo vērtību ievērošana ļāva aktīvi un pārdomāti īstenot Latvijas interesēm atbilstošu ārpolitiku. Vienlaikus tas pozitīvi ietekmēja arī nepieciešamo valsts reformu gaitu.

Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo interešu ievērošanu, valsts ārpolitikai tiek izvirzīti jauni uzdevumi, kas liek meklēt jaunus un efektīvus šo uzdevumu izpildes līdzekļus.

Latvijas ārpolitikas prioritātes

  • Īstenot Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienībā. Latvija iestājas par stipru, efektīvu un vienotu Eiropu, kur vadošais princips ir solidaritāte un kuras pamats ir vienlīdzīgu valstu savienība.
  • Attīstīt Latvijas ekonomiku, kas pārredzamā nākotnē Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās attīstītu valstu labklājības līmeni.
  • Stiprināt nacionālo drošību ciešā sadarbībā ar pārējām ES dalībvalstīm, NATO sabiedrotajiem, kā arī sadarbībā ar citām valstīm.
  • Pastiprināt sadarbību Baltijas jūras reģionā ar mērķi stiprināt demokrātiju un ekonomisko stabilitāti.
  • Stiprināt ārvalstu latviešu diasporas saiti ar Latviju.

Latvijas spējas īstenot savas ārpolitikas prioritātes ir atkarīgas no visu iesaistīto valsts institūciju darba efektivitātes.

EIROPA UN EIROPAS SAVIENĪBA

Otrā pasaules kara traģiskās sekas Eiropas tautās nostiprināja pārliecību, ka demokrātijai, ekonomiskajam uzplaukumam un mieram ir nepieciešamas jauna veida attiecības starp Eiropas demokrātijām. Šīs pārliecības īstenošana dzīvē ir radījusi unikālu, Eiropas vēsturē nepieredzētu, sadarbību, kas rezultējusies Eiropas Savienībā.

Savas pastāvēšanas laikā ES ir veikusi vēsturisku tās dalībvalstu sadarbības satura un formas pārveidošanu. Šobrīd ES ir Eiropas galvenais ekonomiskais un politiskais spēks. Latvijas interesēm atbilst efektīva Eiropas Savienība, kura vēl aktīvāk iesaistās starptautiskajā politikā, tai skaitā miera un stabilitātes nodrošināšanā pasaulē.

2004. gadā notikusī ES paplašināšanās turpina Eiropas apvienošanas procesu. Eiropa ir soli tuvāk vienotas un nedalītas Eiropas tapšanai. Eiropas Savienības dalībvalstis ir izveidojušas kopīgu politisko, ekonomisko un tiesisko telpu, balstoties uz kopīgām vērtībām - demokrātiju, solidaritāti, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Vienlaikus ES ir kļuvusi daudzveidīgāka. Tā arvien pilnīgāk atspoguļo Eiropas reālo politisko, ekonomisko un kultūras telpu. Latvijas un pārējo jauno ES dalībvalstu pievienošanās ir palielinājusi ES politisko un ekonomisko ietekmi. Latvija atbalsta tādu turpmāko ES paplašināšanos, kas veicina stabilitātes un drošības pieaugumu Eiropā.

Latvija ir ieinteresēta stiprā un vienotā Eiropā, kurā galvenais princips ir solidaritāte un kuras pamats ir vienlīdzīgu valstu savienība, katrai valstij saglabājot savu vēstures un kultūras pieredzi. Arī turpmākajā Eiropas Savienības attīstībā Latvija aizstāvēs dalībvalstu vienlīdzību, kopienas metodes stiprināšanu, institucionālā līdzsvara saglabāšanu un nacionālo parlamentu aktīvāku iesaisti Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos.

Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, lai īstenotu savas nacionālās intereses - neatgriezeniski nostiprinātu Latvijas valsts suverenitāti un nodrošinātu Latvijā drošu, stabilu un pārtikušu dzīvi visiem tās iedzīvotājiem.

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES savu nozīmi nav zaudējusi reģionālā un divpusējā sadarbība. Tās nozīme Latvijas interešu īstenošanā ir pieaugusi. Latvija aktīvi sadarbojas ar Baltijas jūras reģiona valstīm, tādējādi veicinot reģiona attīstību un konkurētspēju.

Latvija aktīvi iesaistās Eiropas Savienības politiku un iniciatīvu veidošanā. Ir svarīgi efektīvi izmantot Eiropas Savienības dotās Strukturālo fondu, Kohēzijas fondu un Kopējās lauksaimniecības politikas iespējas. Strādājot pie šo politiku pilnveidošanas:

  • Latvija iestājas par vienlīdzīgiem nosacījumiem, lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu;
  • Latvija dod savu ieguldījumu Eiropas konkurētspējas celšanā, iekļaujoties ES Lisabonas stratēģijas īstenošanā;
  • Latvija aktīvi izmanto Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas jomas, tai skaitā pievienosies Eiropas Monetārajai Savienībai;
  • Latvija sadarbojas ar pārējam Eiropas Savienības dalībvalstīm iekšlietu un tieslietu jomā, stiprinot Eiropas Savienības iekšējo drošību;
  • Latvija iestājas par visu Eiropas Savienības dalībvalstu atbildību Eiropas Savienības ārējās robežas kontrolē, kā arī veidojot efektīvākus mehānismus ES ārējās robežas funkcionēšanai;
  • Latvija pievienosies Šengenas sadarbībai.

Lai īstenotu mērķi aizstāvēt savas nacionālās intereses, Latvija veicina vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas nostiprināšanos. Latvija izmanto Eiropas Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) dotās iespējas dialoga attīstīšanai ar trešajām valstīm. Latvija aktīvi sadarbojas ar valstīm, kuras ir paudušas vēlmi pievienoties ES un NATO. Integrācija ES un NATO, kā arī iekšējo strukturālo reformu pieredzes nodošana ir viens no nozīmīgākajiem turpmākās politiskās sadarbības elementiem.

Latvijai dalība ES ir pavērusi jaunas iespējas attiecībās ar paplašinātās ES kaimiņu reģioniem un Krieviju. Latvija attīsta šīs attiecības gan ES kopējo politiku ietvaros, gan divpusējā līmenī, izmantojot līdzšinējo pieredzi sadarbībā ar Latvijas tuvākajām kaimiņvalstīm.

Valsts ārpolitika ir vērsta uz Baltijas jūras reģiona unikālā potenciāla izmantošanu un sadarbības iespēju veicināšanu starp reģiona valstīm, tādējādi nepieļaujot jaunu dalījuma līniju rašanās iespēju Eiropā.

Ekonomiski stabilas un demokrātiskas kaimiņvalstis ir labi sadarbības partneri. Latvijas ārpolitika ir vērsta uz demokrātijas un ekonomiskās stabilitātes nostiprināšanu gan tai tuvos reģionos, gan arī citos ES kaimiņos esošos reģionos.

LATVIJAS ĀRPOLITIKAS EKONOMISKĀ DIMENSIJA

Lai veicinātu stabilu un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību, Latvijas ārējās ekonomiskās politikas mērķis ir nodrošināt Latvijas iekļaušanos starptautiskajā tirdzniecības apritē, attīstot ekonomiskās attiecības ar Baltijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, sekmēt Latvijas konkurētspēju ārvalstu tirgos, veicinot preču, it īpaši augstas pievienotās vērtības preču, un pakalpojumu eksportu un noturīgu Latvijas produkcijas pieprasījumu ārvalstīs. Šo mērķi Latvija īsteno, cita starpā izmantojot ES iekšējā tirgus sniegtās iespējas, kā arī konsekventi iestājoties par Latvijas interešu iekļaušanu ES ārējās tirdzniecības politikā.

Īstenojot savu ārpolitikas ekonomisko dimensiju, Latvija izmanto ES iekšējā tirgus sniegtās iespējas uzņēmējdarbības labvēlīgas vides veicināšanai Latvijā, efektīvas un konkurētspējīgas Latvijas ekonomiskās struktūras radīšanai, kā arī sabiedrībā eksistējošo sociāli ekonomisko atšķirību un risku samazināšanai. Latvijas ārpolitika ir vērsta uz enerģētiskās drošības paaugstināšanu Latvijā, Baltijas jūras telpā un Eiropā. Šādā veidā Latvijas ārpolitika veicina valsts ekonomiskās politikas ilgtermiņa stratēģisko mērķi - pārredzamā nākotnē panākt tādu Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu, kas atbilst attīstīto valstu iedzīvotāju labklājības līmenim.

Viens no Latvijas ārējās ekonomiskās politikas attīstības realizētājiem ārvalstīs ir Latvijas pārstāvniecības. Latvija attīsta savu pārstāvniecību tīklu, nostiprinot esošās un atverot jaunas vēstniecības un ekonomiskās pārstāvniecības. Tas Latvijai arī turpmāk dos iespēju veicināt eksportu un piesaistīt ārvalstu investīcijas, nodrošināt uzņēmumus ar informāciju par ārējā tirgus iespējām, veikt ārvalstu tirgus izpēti, izplatīt ārvalstīs informāciju par Latvijas eksporta iespējām un labvēlīgu vidi investīciju piesaistei, palīdzēt uzņēmumiem sadarbības partneru meklējumos, ieejot ārvalstu tirgū, kā arī veicināt tūrisma attīstību.

Latvijas ekonomiskajās interesēs ir ES robežvalstu dalība Pasaules Tirdzniecības Organizācijā. Tā veicina uzņēmējdarbības vides sakārtošanu šajās valstīs un ir Latvijas ekonomisko interešu jautājums.

NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA

Latvija, tāpat kā citas valstis, ir pakļauta izmaiņām, kas notiek vispārējā drošības vidē Eiropā un pasaulē. Paplašinoties NATO un ES, Eiropā ir izzudis starpvalstu vai valstu bloku militāru konfliktu potenciāls.

Draudi, kas saistīti ar terorismu, masu iznīcināšanas ieroču izplatību, korumpētu un nedemokrātisku režīmu īstenotu politiku, organizēto noziedzību, nelegālo migrāciju, bīstamu slimību izplatīšanos un ekoloģiskām problēmām, liek pārskatīt valstu un starptautisko organizāciju darbības prioritātes un mehānismus.

Latvija dod savu ieguldījumu jaunu draudu mazināšanā un novēršanā. Latvija no drošības saņēmējas ir kļuvusi par drošības sniedzēju. Kā NATO un ES dalībvalsts Latvija aktīvi un atbildīgi turpinās šo politiku. Latvija iestājas par tādām reformām starptautiskajās organizācijās, kas ļautu šo organizāciju darbību orientēt atbilstoši izmaiņām drošības politikas vidē.

Pamatojoties uz kolektīvās drošības sistēmu, Ziemeļatlantijas Alianse ir un paliks svarīgākais drošības garants Eiropā. Latvija stiprina noturīgas sabiedroto attiecības starp NATO dalībvalstīm, veicina Alianses saliedētību, vienotību un rīcībspēju.

Stipras un stabilas transatlantiskās attiecības ir NATO alianses, Eiropas, kā arī globālās drošības pamatā. Latvija veicina šīs attiecības NATO aliansē, ES, kā arī divpusējā sadarbībā ar ASV. Ilgtspējīgas Eiropas un Ziemeļamerikas drošības sadarbības priekšnoteikums ir proporcionāls Eiropas valstu ieguldījums starptautiskajā drošībā.

Latvija paplašina savas iespējas dot praktisku ieguldījumu starptautisko drošības problēmu risinājumā. Latvijas karavīru un civilo speciālistu dalība starptautiskajās operācijās ir ieguvusi pastāvīgu raksturu.

Latvija atbalsta Eiropas valstu militāro spēju nostiprināšanu, t.sk. ES/EDAP (Eiropas Drošības un aizsardzības politikā), ņemot vērā, ka EDAP nav alternatīva NATO. EDAP lomai ir jāattīstās saskaņā ar transatlantiskajām attiecībām un jānodrošina cieša sadarbība starp Eiropas Savienību un NATO.

Latvija atbalsta demokrātiskas, stabilas un prognozējamas politiskās vides veidošanu pārejas perioda valstīs. Latvija iestājas par alianses tālāku paplašināšanu, uzaicinot tajā valstis, kuras izpilda iestāšanās kritērijus un kuru uzņemšana aliansē palielina drošību Eiroatlantiskajā telpā.

Latvija ir ieinteresta pasaules demokrtijas nostiprinšanā, kā arī ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Šīs intereses Latvija īsteno gan divpusējās attiecībās, gan arī starptautiskās organizācijās, visupirms ANO, EDSO un EP. Vienlaicīgi Latvija veicina šo organizāciju darbības mehānismu pielāgošanu mainīgajai starptautiski politiskajai videi.

Lai efektīvi vērstos pret terorismu un citiem jauniem draudiem, Latvija atbalsta masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un stratēģiskās nozīmes preču kontroles mehānismu nostiprināšanu un starptautiskās bruņojuma kontroles režīmu ievērošanu.

 

LATVIJAS ĀRPOLITIKA BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES un NATO jaunu nozīmi iegūst sadarbība Baltijas jūras reģionā. Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Alianses paplašināšanās ir palielinājusi Baltijas jūras reģiona ekonomisko un politisko ietekmi Eiropā un pasaulē. Tas paver jaunas iespējas reģiona attīstībai.

Viens no Latvijas ārpolitikas galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt reģionālo sadarbību un attiecības ar Baltijas jūras reģiona valstīm atbilstoši izmaiņām Eiroatlantiskajā telpā. Kultūrvēsturiski, politiski un ekonomiski Baltijas jūras reģionam ir plašāka Ziemeļeiropas identitāte. Latvija veicina Ziemeļeiropas valstu ciešu sadarbību, īpašu uzmanību veltot attiecībām ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Esot ES dalībvalsts, Latvija pievērš īpašu uzmanību attiecībām starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Latvija izmanto Baltijas jūras valstu Padomes, Baltijas Ministru padomes, Ziemeļu Ministru padomes un citu reģiona organizāciju piedāvātās sadarbības iespējas. Vienlaikus Latvija rūpējas, lai pašreizējās reģionālās sadarbības formas un struktūras tiktu pielāgotas jaunajai situācijai.

Latvija konsekventi turpina attīstīt draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm, veicinot stabilitāti un izaugsmi Baltijas jūras valstu reģionā un Eiropā. Plašākā ārpolitiskā skatījumā Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts pilnveidos un bagātinās savas divpusējās politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības valdību, parlamentu, vietējo pašpārvalžu, akadēmisko, profesionālo un nevalstisko organizāciju līmenī un veicinās tautas diplomātiju.

ĀRVALSTU LATVIEŠU DIASPORAS SAIŠU STIPRINĀŠANA AR LATVIJU

Latvijas ārpolitikas īstenošanā sekmīgs ir bijis ārvalstu latviešu diasporas sniegtais atbalsts. Tās ieguldījums Latvijas ārpolitiskajās interesēs - Latvijas drošības stiprināšanā un labklājības veicināšanā - ir neatsverams un augstu novērtēts.

Latvija pievērš lielāku uzmanību ilgtermiņa programmai "Latvijas diaspora". Programmas mērķis ir latviešu kopienu nacionālās identitātes saglabāšana, kultūras sakaru veicināšana ar Latviju gan personu, gan organizāciju līmenī. Īpaša uzmanība veltāma latviešu kopienām Krievijā un NVS.

Programmas īstenošanā svarīga ir Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās, Iekšlietu ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda sadarbība ar Ārlietu ministriju un LR diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs. Svarīgākie programmas uzdevumi ir ārzemju latviešu kopienu apgāde ar mācību līdzekļiem, metodisko literatūru, latviešu valodas skolotāju nosūtīšana uz latviešu kopienām ārvalstīs, ārvalstu latviešu studijas Latvijas augstskolās un atbalsts repatriācijai.

Viens no Latvijas valsts svarīgākajiem uzdevumiem ir Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju tiesiskās aizsardzības nodrošināšana ārvalstīs. Palielinoties Latvijas iedzīvotāju ārējai ekonomiskajai aktivitātei, starptautisko kontaktu skaitam, attīstoties tūrismam, ir pieaudzis konsulārā dienesta darba apjoms un mainījies tā darba saturs. Šis process turpināsies arī nākotnē. Latvijas interesēs ir nodrošināt savu konsulāro dienestu ar adekvātu personālu un tehniskajiem līdzekļiem.