Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.-2010.gadam

02.12.2014. 19:09

LATVIJAS ĀRPOLITIKAS PAMATNOSTĀDNES

2006.-2010.gadam

(Informatīvā daļa)


SATURS

I. IEVADS

II. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

III. POLITIKAS PAMATPRINCIPI UN MĒRĶI

IV. RĪCĪBAS VIRZIENI

  1. NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA
  2. EKONOMISKO INTEREŠU ĪSTENOŠANA
  3. REĢIONĀLĀ POLITIKA
  4. EIROPAS SAVIENĪBA
  5. ATTIECĪBAS AR TREŠAJĀM VALSTĪM
  6. LATVIEŠU DIASPORAS STIPRINĀŠANA UN PILSOŅU INTEREŠU AIZSTĀVĪBA ĀRVALSTĪS
  7. VALSTS TĒLA UN ATPAZĪSTAMĪBAS STIPRINĀŠANA

V. IETEKMES UZ VALSTS BUDŽETU UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM NOVĒRTĒJUMS

VI. PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANA

VII. POLITIKAS REZULTĀTU NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA UN PĀRSKATU SNIEGŠANAS KĀRTĪBA

Pielikums

LATVIJAS ĀRPOLITIKAS REALIZĀCIJAS RĀDĪTĀJI

 

I. IEVADS

Latvijas valsts ārpolitikas pamatnostādnes iezīmē starptautisko redzējumu, ārpolitiskās intereses, plānotās darbības un gaidāmos rezultātus. Pamatnostādnes izstrādātas tuvāko piecu gadu periodam.

 

II. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (turpmāk – NATO) ir sasniegti galvenie institucionālās piederības mērķi un valsts ir ieguvusi savas pastāvēšanas vēsturē vēl nebijušu valstisko drošību. Šādā statusā Latvija var attīstīties, zinot, ka klasiskie militārie apdraudējumi valstij ir tikuši ievērojami samazināti, kas dod lielākas iespējas un rīcības brīvību valsts attīstībā un ārpolitikas veidošanā. Tomēr arī NATO un ES turpina piemēroties situācijai, kas radās pēc lielākās paplašināšanas to vēsturē, kā arī aktuālo starptautisko izaicinājumu un draudu priekšā. Līdz ar to Latvijas ārpolitiskā situācija ir jāskata daudzdimensionāli, tās svarīgākos faktorus var grupēt globālajā, reģionālajā un nacionālajā līmenī: 

Globālajā līmenī kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas notikušas ievērojamas pārmaiņas. Pasaulē nostiprinās valstis ar milzīgu ekonomisko potenciālu un iespējām, kā arī izaicinājumiem, ko tās rada. Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk – ASV)  ir nostiprinājušas savas lielvaras pozīcijas pasaulē un strauji aug Āzijas valstu politiski ekonomiskā ietekme. Pieaudzis demokrātisko vai vismaz demokrātiski orientēto valstu skaits. Notiek nepieredzēti straujš jauno tehnoloģiju attīstības un ieviešanas process, kas ir mainījis cilvēku ikdienu un veicinājis globalizāciju. Tajā pašā laikā ir virkne faktoru, kas radījuši pasaulei jaunus izaicinājumus: starptautiskā terorisma aktivizēšanās, asimetriskie apdraudējumi, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās, sociālās nevienlīdzības palielināšanās, pieaugošā atkarība no enerģijas, tehnoloģiju un informācijas resursiem, kā arī ekoloģiskās krīzes.

Lai spētu stāvēt pretī jaunajiem izaicinājumiem, arvien lielāku nozīmi pasaulē iegūst globālās un reģionālās organizācijas, kurās valstis piedalās neatkarīgi no to lieluma un ietekmes. Darbība tajās Latvijai ir izdevīga, jo ļauj sniegt savu ieguldījumu konkrētu problēmu risināšanā un aizstāvēt savas nacionālas intereses pasaules politikā. Latvijai ir svarīgi, lai starptautiskās organizācijas pastāvētu, attīstītos un pielāgotos atbilstoši izmaiņām mūsdienu pasaulē. Tomēr ir jārēķinās, ka starptautiskās organizācijas dažkārt var pieņemt lēmumus, kas neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Tādēļ svarīgi, lai Latvijas valsts jau iepriekš būtu veikusi nepieciešamos priekšdarbus un ieguvusi konkrētus un ietekmīgus sabiedrotos labvēlīgākam situācijas risinājumam arī ārpus formālā institucionālā ietvara.

1991.gadā Latvijai kļūstot par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) dalībvalsti, Latvijas ārpolitika ieguva globālu dimensiju. Dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā (turpmāk – PTO) nodrošina labāku Latvijas tautsaimniecības funkcionēšanu, piedaloties globālajā tirdzniecībā. Dalība ES, NATO un citās Eiropas valstu sadarbības organizācijās (Eiropas Padomē, turpmāk – EP), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk – EDSO) ir sniegusi Latvijai jaunas iespējas īstenot savas nacionālās intereses. Aktīva dalība ANO, ES un NATO starptautiskajās misijās ir devusi Latvijas institūcijām nenovērtējamu pieredzi.

Latvija, pievienojoties tādām starptautiskām deklarācijām kā Tūkstošgades attīstības deklarācija, Kairas deklarācija, ir demonstrējusi apņēmību aktīvi iesaistīties globālu problēmu risināšanā - nabadzības novēršanā, demokrātijas stiprināšanā, slimību izplatības ierobežošanā, vides ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, dzimumu līdztiesības un izglītības pieejamības veicināšanā pasaules mērogā.

Reģionālajā līmenī Latvija atrodas Baltijas jūras valstu reģionā. Mūsdienās šis reģions ir vienots: Baltijas jūras valstis ir vienotas vai nu NATO, vai ES, vai citu organizāciju sastāvā politiskā, ekonomiskā un sabiedriskā līmenī. Reģiona valstis vieno vēsture un kultūra. Lai risinātu reģionam būtiskās problēmas, Latvija gan divpusēji, gan līdzdarbojoties dažādās reģionālās sadarbības organizācijās (Baltijas jūras valstu padomē, Baltijas Ministru padomē, u.c.) ir aktīvi veidojusi labas attiecības ar kaimiņvalstīm un sadarbojusies tādu jautājumu risināšanā, kā enerģētikas drošība, vides piesārņošana, nelegālā migrācija, terorisma apkarošana.

Nacionālajā līmenī valsts attīstība ir ļāvusi iedzīvotājiem plašāk izmantot iespējas, kādas sniedz mūsdienu starptautiskā vide. Latvijas uzņēmēji ir sākuši darbību tādos pasaules reģionos, kuri vēl pirms dažiem gadiem Latvijas pārstāvjiem bija grūti pieejami. Latvijas iedzīvotājiem ir palielinājušās pārvietošanās, izglītības un darba iespējas visā pasaulē. Tajā pašā laikā Latvija turpina piesaistīt nozīmīgas ārvalstu investīcijas.

Minētie sasniegumi ir tādi, ar ko var lepoties un kam jādod Latvijas pilsoņiem droša apziņa par savu vietu pasaulē. Latvijas ārpolitikai ir jāspēj rast adekvātus risinājumus un instrumentus pieaugošo iespēju nodrošināšanai un aizstāvībai. Valstij arī ir jāizmanto starptautiski pieejamie resursi un instrumenti, lai veicinātu tālāku valsts drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēku labklājības līmeņa celšanos. To spēsim paveikt kā vienota sabiedrība ar kopējām vērtībām, interesēm un resursiem savas starptautiskās ietekmes palielināšanai.

 

III. POLITIKAS PAMATPRINCIPI UN MĒRĶI

Arvien pieaugošajā pasaules globalizācijā un integrācijā katras valsts un sabiedrības attīstība un labklājība ir tieši atkarīgas no to spējas efektīvi darboties starptautiskajā laukā. Pēdējā gadsimta notikumi ir pierādījuši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, valstiskās vienlīdzības, mierīgas līdzāspastāvēšanas un solidaritātes principu lielo lomu savstarpēji veiksmīgas sadarbības realizēšanā. Tāpēc, tāpat kā līdz šim, Latvijas ārpolitikā šie principi tiks konsekventi ievēroti.

1918.gadā dibinātās Latvijas valsts pastāvēšana šodien balstās uz valstiskās pēctecības principu. Latvijas neatkarības atgūšana 1991.gadā bija 1940.gadā pārtrauktā Latvijas valstiskuma atjaunošana, pārmantojot Latvijas Republikas 20. 40.gadu saistības un tiesības. Latvijas valsts tiesisko pamatu veido spēkā esošā 1922.gadā pieņemtā Satversme. Tādēļ Latvijas ārpolitika  ir vērsta arī uz okupācijas fakta un tā radīto seku starptautisku izskaidrošanu.

Pamatojoties uz šiem principiem, tiek izvirzīti sekojoši Latvijas ārpolitikas mērķi:

  1. Valsts iedzīvotāju labklājības veicināšana;
  2. Valstiskās un sabiedriskās drošības stiprināšana, kas ietver tiešu militāro draudu samazināšanu, starptautiskās noziedzības apkarošanu, ekoloģiskās katastrofas cēloņu mazināšanu;
  3. Demokrātijas stiprināšana, globālās nabadzības un slimību izplatības novēršana;
  4. Ekonomiskā potenciāla palielināšana, kas ietver investīciju piesaisti, Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu un to interešu aizstāvību ārvalstīs;
  5. Nacionālās identitātes stiprināšana, kas ietver valsts tēla popularizēšanu un latviešu diasporas atbalstu ārvalstīs.

 

IV. RĪCĪBAS VIRZIENI

Lai efektīvi realizētu Latvijas ārpolitikas mērķus, nepieciešams paplašināt Latvijas divpusējās attiecības ar citām valstīm un maksimāli izmantot starptautisko institūciju un organizāciju iespējas veicināt Latvijas ietekmi pasaules politiskajos procesos, kas savukārt būtu viens no garantiem valsts nacionālo interešu aizstāvībai.

Vienlaikus Latvijai jāturpina pilnveidot un paplašināt diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu pasaulē. Lai nodrošinātu Pamatnostādnēs definēto ārpolitisko mērķu īstenošanu, Latvijai ir jāatver divas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības gadā. 

Ārpolitisko mērķu sasniegšanai formulēti septiņi galvenie rīcības virzieni:

  1. Nacionālās drošības stiprināšana;
  2. Ekonomisko interešu īstenošana;
  3. Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšana (reģionālā politika);
  4. Eiropas Savienības vienotības stiprināšana un konkurētspējas palielināšana;
  5. Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm;
  6. Latviešu  diasporas stiprināšana un pilsoņu interešu aizstāvība ārvalstīs;
  7. Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana pasaulē.

 

1. NACIONĀLĀS DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA

Nacionālās drošības ietvaros Latvijas stratēģiskais uzdevums ir sadarbībā ar sabiedrotajiem nodrošināt valstisko un sabiedrisko drošību. Mūsdienās drošība izprotama ne tikai kā militāra, bet arī sociāla un ekonomiska kategorija, drošība kā ceļš uz sabiedrības labklājības veicināšanu. Līdz ar to Latvijas uzdevums šajā jomā ietver gan tiešu militāro draudu mazināšanu, gan starptautiskās noziedzības (nelegālie finanšu darījumi, narkobizness, cilvēku tirdzniecība un preču kontrabanda u.c.) apkarošanu, gan ekoloģiskās katastrofas cēloņu mazināšanu.

Mūsdienu draudiem nav robežu. Tie ir mainīgi un negaidīti. Apdraudētājs parasti ir grūti identificējams. Latvija, būdama ­ANO, NATO un ES dalībvalsts, aktīvi piedalīsies šo organizāciju starptautiskās drošības stiprināšanas darbā. Šādā veidā Latvija ne tikai palīdzēs mazināt draudus, bet arī savlaicīgāk iegūs informāciju par potenciālajiem apdraudējumiem un tādējādi spēs adekvāti reaģēt.

Draudi Eiropas un Ziemeļamerikas demokrātijām ir gandrīz identiski. Tas atspoguļojas gan ES, gan NATO, gan arī atsevišķu valstu drošības politikas dokumentos. Taktiskie jautājumi par to, kā uz tiem reaģēt, ir atrisināmi un ir tikuši risināti diplomātiskā ceļā. NATO alianse ir šis vienojošais faktors, jo piedāvā tādu infrastruktūru un reaģēšanas mehānismu, kāds šodien nepastāv citu organizāciju ietvaros. Latvija atbalstīs Eiropas valstu un ES militāro spēju nostiprināšanu, par pamatu ņemot apsvērumu, ka Eiropas drošības un aizsardzības politika (turpmāk – EDAP) nav alternatīva NATO. EDAP lomai ir jāattīstās harmonijā ar transatlantiskajām attiecībām, izvairoties no dublēšanās un nodrošinot ciešu sadarbību starp ES un NATO.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir mērķtiecīgi attīstīti kopš neatkarības atgūšanas. Jau vairākus gadus tie ir bijuši iesaistīti dažādās starptautiskās operācijās – bijušās Dienvidslāvijas valstīs, Afganistānā un Irākā. Piedalīšanās šajās operācijās ir bijis Latvijas ieguldījums draudu novēršanā un miera uzturēšanā. Tas apliecina, ka Latvija ir sabiedrotais, uz ko var paļauties. Piedalīšanās šajās operācijās ir ievērojams ieguldījums Latvijas starptautiskās ietekmes palielināšanā. Latvijai jābūt gatavai arī turpmāk piedāvāt savu militāro palīdzību un civilos ekspertus, ja vien tas būs nepieciešams.

Lai ANO turpmāk spētu efektīvi rūpēties par globālo drošību un labklājību, tajā nepieciešamas reformas. Latvija iestāsies par tādām reformām, kas ļaus efektīvāk cīnīties ar mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Latvijas ārpolitiskie uzdevumi līdz 2010.gadam nacionālās drošības stiprināšanas jomā:

  1. Attīstīt NATO militāro un politisko lomu drošības stiprināšanā pasaulē, attīstot NATO rīcībspēju un Ātrās reaģēšanas spēkus, veicināt NATO infrastruktūras klātbūtni Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, kā arī sniegt atbalstu valstīm, kas vēlas izmantot NATO pieredzi savu aizsardzības reformu ieviešanai;
  2. Stiprināt transatlantisko saiti un solidaritāti sabiedroto vidū, kas ir būtiska gan Eiropas, gan globālās drošības nodrošināšanai un saglabāšanai;
  3. Veicināt EDAP attīstību, piedaloties Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā, Eiropas Ātrās reaģēšanas kaujas grupu veidošanā un citos militārās un civilās sadarbības projektos, kas vērsti uz ES valstu militāro un civilo krīžu vadības spēju uzlabošanu un ir savietojami ar NATO; iestāties par tādu EDAP veidošanu, kas maksimāli ņem vērā visu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas intereses, un kura ir atvērta attiecībā uz visu iesaistīto valstu spējām piedalīties dažādu projektu īstenošanā;
  4. Palielināt ieguldījumu starptautiskajā drošībā, veidojot savu civilo un militāro ekspertu kontingentu, kas var efektīvi piedalīties starptautiskajās operācijās;
  5. Pievērst pastiprinātu uzmanību cīņai ar terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanai gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, liekot uzsvaru uz kopīgu risku analīzes veikšanu un efektīvu stratēģisko preču kontroles importa un eksporta sistēmas darbību;
  6. Stiprināt divpusējās attiecības ar valstīm, kas savas esošās vai potenciālās nozīmes ziņā sekmē globālo vai reģionālo drošību.

 

2. EKONOMISKO INTEREŠU ĪSTENOŠANA

Globalizācijas apstākļos ārpolitika ieņem arvien svarīgāku lomu valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā. Latvijas ārpolitika valsts ekonomisko interešu realizēšanā balstās uz Saeimas un valdības apstiprinātajiem stratēģiskās attīstības dokumentiem un tajos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Starptautiski konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ir pamats valsts ekonomiskai attīstībai. Trīs virzieni, kuros ārpolitika var dot nozīmīgu ieguldījumu, ir vienotas Eiropas valūtas ieviešana Latvijā, konkurētspējīgas nodokļu politikas atbalstīšana un ārējās tirdzniecības veicināšana. Iespējami drīza eiro ieviešana panākama ar koordinētu ekonomisko un politisko institūciju darbību. Zemi nodokļi ir Latvijas pēdējo gadu attīstības pamatā, kas nebūt nenozīmē zemākus kopējos nodokļu ienākumus. Tāpēc Latvijas interesēs ir saglabāt valstu tiesības noteikt savu nodokļus līmeni, kas neizslēdz nodokļu sistēmu vienādošanu  Eiropā.

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli, lielākā daļa bāzes infrastruktūras ir cieši saistīta ar kaimiņvalstīm, līdz ar to ārpolitikai ir nozīmīga loma šī virziena attīstībā. Īpaši tas attiecas uz enerģētiku un transporta attīstību. Latvijas ārpolitikā jāvelta īpaša uzmanība enerģētikas jautājumu risināšanai Latvijā, Baltijas jūras telpā un Eiropā, pētot energoresursu piegāžu diversifikācijas iespējas, kā arī piedaloties projektos, kuri vērsti uz stabilu elektroenerģijas, naftas un gāzes piegādes nodrošināšanu Latvijai un ES. Sekmīga iekļaušanās ES transporta sistēmā, tajā skaitā Latvijas ostu un tranzīta attīstība ir viena no Latvijas tautsaimniecības prioritātēm, tādēļ Latvijas ārpolitikas būtisks uzdevums ir veicināt transporta un tranzīta nozares attīstību.

Jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un to ieviešanai ir nozīmīga loma preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā. Zinātniskajā un akadēmiskajā jomā globalizācija ir daudz izteiktāka nekā citās sfērās. Līdz ar to Latvijai ir jācenšas piesaistīt pasaules intelektuālo potenciālu un veicināt visplašāko sadarbību izglītības jomā. Būtisks nosacījums šajā darbā ir šķēršļu samazināšana ar zināšanu pārnesi saistīto cilvēku pārvietošanās iespējām, kas ir viens no iemesliem, kāpēc pievienošanās Šengenas līgumam ir svarīga Latvijas ārpolitikas prioritāte.

Izvirzītos mērķus Latvija īstenos, izmantojot gan ES iekšējā tirgus potenciālu, gan ES ārējo ekonomisko attiecību iespējas, kā arī aktīvi veicinot divpusējo ekonomisko attiecību attīstību un pārstāvot Latvijas intereses starptautisko ekonomisko organizāciju ietvaros.

Latvija iestājas par tādu ES ārējo ekonomisko attiecību veidošanu, kas nostiprina ES kā aktīva globāla spēlētāja lomu pasaules ekonomiskajos procesos. Tas panākams, gan konsekventi realizējot ES un tās dalībvalstu intereses, gan veicinot citu pasaules valstu un reģionu integrāciju starptautiskajā ekonomikā, tādējādi nodrošinot to sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību.

Latvija ir vitāli ieinteresēta ārvalstu investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, tādēļ viens no būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem ir tālāka ārvalstu ieguldījumu piesaistīšana tautsaimniecības attīstībai, eksporta veicināšana un uzņēmēju interešu aizstāvība ārvalstīs, izmantojot Latvijas pārstāvniecību tīklu.

Latvijas ārpolitiskie uzdevumi līdz 2010.gadam, lai  īstenotu savas ekonomiskās intereses:

  1. Veicināt brīvu, vienlīdzīgu un godīgu starptautisko konkurenci;
  2. Piesaistīt zināšanas un inovācijas Latvijas tautsaimniecībai;
  3. Veicināt eksportu un piesaistīt ārvalstu investīcijas;
  4. Meklēt enerģijas resursu piegādes diversifikācijas iespējas, apgūt alternatīvus enerģijas avotus un veicināt transporta infrastruktūras attīstību;
  5. Veicināt Latvijas pievienošanos Eiropas valūtai;
  6. Veicināt Latvijas uzņemšanu Šengenas līguma zonai;
  7. Tālāk attīstīt diplomātisko pārstāvniecību tīklu un sadarboties ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru ekonomisko jautājumu aktualizēšanā.

 

3. REĢIONĀLĀ POLITIKA

Vēsturiski politiskā un ekonomiskā attīstība Baltijas jūras reģionā ir tieši ietekmējusi Latvijas attīstību[1]. Vienojošais faktors ir pati Baltijas jūra, kas gadsimtu garumā ir kalpojusi par reģiona identitāti veidojošu faktoru. Liela daļa ārvalstu investīciju Latvijai nāk tieši no šī reģiona.

Baltijas jūras reģions ir attīstījies kā ekonomiski visdinamiskākais Eiropā. Raksturīgs ir šī reģiona dažādu daudzpusējo valstisko un nevalstisko organizāciju blīvums, piemēram, Ziemeļu padome, Ziemeļu Ministru padome, Baltijas jūras valstu padome (turpmāk – BJVP ), Baltijas Attīstības forums, Baltijas Asambleja, Baltijas Ministru padome (turpmāk – BMP). Par būtisku jāuzskata ES Ziemeļu dimensijas politika, kurai ir jāveicina izaugsme šajā reģionā. Reģionālās organizācijas veicina ciešāku sadarbību, pamatojoties uz savstarpēju uzticību un kopīgām vērtībām.

Latvija ir ieinteresēta lai Baltijas jūras reģions turpinātu attīstīties par vienu no viskonkurētspējīgākajiem gan ES, gan globālā mērogā. Tādēļ svarīgi ir koncentrēties uz reģionam prioritārām sadarbības jomām, pilnveidojot  līdzšinējo reģionālās sadarbības mehānismu izmantošanu.

Latvijas attiecības ar pārējām divām Baltijas valstīm ir raksturojamas kā daudzpusīgas un intensīvas gan politiskajā, gan praktiskajā līmenī. Ar Igauniju un Lietuvu  mums ir līdzīga iestāšanās un dalības pieredze ES un NATO, kā arī līdzīgi uzskati par šo organizāciju tālāko attīstību. Vēl vairāk – Baltijas valstu sadarbībai ir arī vēsturiska un simboliska dimensija. Lai arī šīm valstīm dažreiz ir atšķirīga taktika, kā sasniegt to ārpolitiskos mērķus, tomēr šie mērķi daudz neatšķiras savā starpā, tāpēc tas ir pamats turpināt un padziļināt Latvijas attiecības ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Lielu ieguldījumu Baltijas valstu ārpolitikas saskaņošanā un praktiskās sadarbības sekmēšanā sniedz kopīgi izveidotās sadarbības institūcijas - Baltijas Asambleja  un BMP.

Svarīga loma reģionālās sadarbības  stiprināšanā ir aktīvajam divpusējam un daudzpusējam dialogam ar Ziemeļvalstīm. Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvā sadarbība un līdzdalība reģionālo programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanā veicina Baltijas jūras reģiona ietekmes palielināšanos Eiropas un pasaules mērogā. Savukārt  Latvijas un to Baltijas jūras reģiona valstu dialogs (Vācija, Polija), kas vienlaikus ir ES dalībvalstis, uzskatāms par  nozīmīgu instrumentu  ES kopīgo politiku veidošanas procesā.

Baltijas jūras reģionu un sadarbību tajā nevar skatīt atrauti no Krievijas. Reģionālās iniciatīvas jāuzskata arī par iespēju sadarbības veicināšanai ar Krieviju. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paturēt ASV ilgtermiņa iesaisti reģionā.

Latvijas ārpolitiskie uzdevumi līdz 2010.gadam, lai īstenotu savas intereses Baltijas jūras reģionā:

  1. Aktīvi iesaistīties Baltijas Asamblejas un BMP darbā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas prezidentūrām 2007. un 2010. gadā.
  2. Identificēt jaunus sadarbības projektus ar Ziemeļu Ministru padomi, saskaņotus ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm.
  3. Atbalstīt ES Ziemeļu Dimensijas politiku, piedaloties jaunā Ziemeļu Dimensijas  politiskā ietvardokumenta izstrādē un realizācijā.
  4. Uzturēt reģiona formātu dienaskārtībā Latvijai būtiskos reģionālos jautājumus: infrastruktūras attīstība (enerģētika, transports), vides aizsardzība, drošība, uzņēmējdarbības veicināšana, pētniecība un attīstība
  5. Turpināt neformālas konsultācijas pēc ad hoc principa ar Baltijas un Ziemeļvalstīm par  aktuālajiem  ES un ārpolitiskajiem  jautājumiem, nepieciešamības gadījumos piesaistot arī  citas valstis.
  6. Veicināt Krievijas un ASV iesaisti  dažādu projektu īstenošanā Baltijas jūras reģionā.

[1] Baltijas jūras reģiona ģeopolitiskajā ietvarā tiek iekļautas Baltijas valstis (Igaunija, Latvija, Lietuva) Ziemeļvalstis (Dānija, Islande,  Norvēģija, Somija, Zviedrija), Vācija, Polija un Krievija. 

 

4. EIROPAS SAVIENĪBA

Šobrīd aktīvi notiek Latvijas integrācija ES, attiecības ar ES dalībvalstīm un institūcijām ieņem visievērojamāko vietu Latvijas ārpolitikā. Valsts ārpolitika ir nesaraujami saistīta ar tendencēm ES lēmējinstitūcijās, taču, piedaloties šo institūciju dienaskārtības veidošanā, Latvija spēj ietekmēt tādu ES lēmumu pieņemšanu, kuri ir vitāli svarīgi Latvijas nacionālajām interesēm.

Latvijas stratēģiskais mērķis, darbojoties ES ietvaros, ir ES vienotības stiprināšana gan iekšējos procesos, gan arī ārpolitikā, ES globālās konkurētspējas veicināšana, Latvijas ekonomiskās attīstības un sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšana iespējami īsākā laikā, kā arī kultūras vērtību saglabāšana un nostiprināšana. Latvijas labklājība un drošība ir vistiešākajā veidā saistīta ar kopējo ES drošību un labklājību. Ikvienā situācijā Latvijai ir jāatrod adekvāti līdzekļi, lai stiprinātu ES vienotību un darbotos tās kopējās interesēs. Tieši tāpēc Latvijas ietekmes palielināšanai ES ir nepieciešama rīcība, kas ļautu Latvijai aktīvi piedalīties diskusijās un lēmumu pieņemšanā par  Eiropas Savienībai svarīgiem jautājumiem. Šāda pieeja nozīmē arī visu atbilstošo valsts institūciju pārstāvju savlaicīgu un kvalitatīvu piedalīšanos ES nozaru ministru vai citu amatpersonu sanāksmēs.

Latvijai ir svarīgi veicināt ES konstitucionālās bāzes sakārtošanu, kā arī paaugstināt ES lēmumu pieņemšanas un institūciju darbības efektivitāti.

Lai veicinātu ES konkurētspēju pasaulē, Latvijas interesēs ir pabeigt iekšējā tirgus izveidošanu, brīvas darbaspēka kustības un pakalpojumu jomās, un piedalītos visos lēmumos, kas skar ES stratēģisku izaugsmi. Īpaši svarīgas ir izglītības un pētniecības jomas, jo tās veicina ražošanas attīstību ar augstu pievienoto vērtību. Pakalpojumi veido 70 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP), un, ja šis tirgus nav efektīvs, tiek kavēta visas ES ekonomiskā izaugsme. Tādēļ svarīgi panākt vienošanos par kopīgiem pakalpojumu tirgus liberalizācijas principiem. Svarīga ir arī cieša ES valstu sadarbība enerģētikas, transporta un infrastruktūras jomās, lai tādējādi nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu.

Politiskajā dimensijā Latvijai ir svarīga tādu institucionālo veidojumu radīšana, kas novērstu ES sadrumstalotību un veicinātu dalībvalstu līdzvērtīgas iespējas piedalīties ideju ģenerēšanā, apspriešanā un lēmumu pieņemšanā. Šī procesa ietvaros jāveicina vienota ES ārpolitika drošības jautājumos, terorisma apkarošanā, cīņā pret nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību, dabas katastrofu seku novēršanā, nabadzības mazināšanā pasaulē. Šo jautājumu risināšanā jāstiprina sadarbība starp valstu tiesībsargājošajām iestādēm. ES ārējās robežas stiprināšanai būtiski ir nodrošināt solidaritāti dalībvalstu starpā. Latvijai ir svarīgi vistuvākajā laikā pievienoties Šengenas līguma dalībvalstīm.

ES kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros ir jāuztur cieša un pragmatiska sadarbība ar ES stratēģiskajiem partneriem. Šajā kontekstā Latvijai īpaši svarīgi, lai nākotnes attiecības starp ES un Krieviju balstītos uz juridiski saistošu dokumentu.

Eiropas drošība un stabilitāte ir cieši saistīta ar ekonomisko un politisko stabilitāti tās kaimiņvalstīs, tāpēc Latvijai ir svarīgi turpināt Eiropas kaimiņu politikas attīstību un īstenošanu.

Latvijas ārpolitiskie uzdevumi ES ietvaros līdz 2010.gadam:

  1. Nodrošināt aktīvu dialogu ar ES dalībvalstīm visos ES politiku jautājumos;
  2. Aktīvi piedalīties ES nākotnes un līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanā;
  3. Sekmēt Latvijas pievienošanos Eiropas vienotai valūtai;
  4. Veicināt Latvijas uzņemšanu Šengenas līguma zonā;
  5. Veicināt darba tirgus mobilitāti un pakalpojumu tirgus liberalizāciju;
  6. Iesaistīties iniciatīvas "Labāka likumdošana" pilnveidošanā;
  7. Veicināt tāda ES budžeta izveidošanu, kas palielinātu ES ekonomikas konkurētspēju un nodrošinātu taisnīgu ES Kohēzijas līdzekļu sadali;
  8. Attīstīt ES dalībvalstu sadarbību iekšlietās un tieslietās;
  9. Turpināt Eiropas kaimiņu politikas attīstību un īstenošanu, izmantojot Latvijas un citu  ES jauno dalībvalstu pieredzi pārejā uz demokrātiju un tirgus ekonomiku;
  10. Atbalstīt turpmāko ES paplašināšanās procesu, ņemot vērā ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis un katras kandidātvalsts gatavību dalībai.

 

5. ATTIECĪBAS AR TREŠAJĀM VALSTĪM

ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris. Latvijai ar šo stratēģisko sabiedroto jāturpina padziļināt attiecības gan divpusēji, gan arī iesaistoties kopā ar ASV plašākās reģionālās aktivitātēs. Nozīmīgs jautājums ir kopīga risinājuma rašana vīzu režīma atcelšanai, lai veicinātu iedzīvotāju kontaktu tālāku attīstību un radītu bāzi plašākai ekonomiskajai sadarbībai. Svarīgi ir regulāri uzturēt dialogu par tradicionālajiem un jaunajiem drošības izaicinājumiem ar ASV, tajā skaitā enerģētikas drošība, cīņa ar terorismu un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana.

Krievija ir Latvijas kaimiņvalsts. Divpusējā līmenī Latvijas–Krievijas attiecības jāveido uz pragmatiskiem pamatiem un sadarbībai atvērtas, ar uzsvaru uz vitāli svarīgo un praktisko savstarpējo jautājumu risināšanu, kā arī Baltijas jūras reģiona lomas nostiprināšanu. Starpvalstu dialogā Latvija ir gatava turpināt apspriest arī principiālus politiskus jautājumus, kuriem līdz šim nav rasts risinājums.

Pēc iestāšanās ES Latvijai ir radušās papildus iespējas padziļināt attiecības ar reģioniem , kur   līdz šim Latvijas resursi sadarbībai bija ierobežoti, kas savukārt veicina divpusējo un daudzpusējo attiecību nostiprināšanu. Latvijai ir jāturpina cieša sadarbība ar valstīm un reģioniem ar lielu vai pieaugošu globālu nozīmi. Tāpat aktīvi jāturpina darbs, panākot bezvīzu režīma ieviešanu Latvijas pilsoņiem trešajās valstīs.

Latvija ir ieinteresēta, lai ES kaimiņvalstīs un tuvējos reģionos veidotos ilgtermiņa stabilitāte, tiktu stiprināta demokrātija, notiktu tālāka ekonomiskā un sociālā attīstība, kā arī šo valstu politika būtu orientēta uz sadarbību ar Eiropas institūcijām. Īpašu uzmanību Latvija pievērsīs Austrumeiropas valstīm, ar kurām tā turpinās intensīvu politisko dialogu un sadarbību, nododot tām savu pēdējo gadu laikā uzkrāto reformu pieredzi. Pieredzes un palīdzības sniegšanā ir būtiski turpināt sadarbību ar privāto sektoru neatkarīgajiem ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām.

ES ir pasaulē lielākais attīstības palīdzības donors, kā arī tai ir svarīga loma politikas veidošanā dažādās starptautiskajās organizācijās. Lai gan Latvijas ierobežotie resursi tai neļauj sniegt palīdzību tādā apjomā, kā to dara vecās ES dalībvalstis, tās pārejas procesā uzkrātā pieredze var būt noderīga valstīm, kas tikai šobrīd sākušas demokrātiskās reformas. Latvijai saistošas ir arī ES dalībvalstu apņemšanās pakāpeniski palielināt finansējumu attīstības sadarbībai.

Globālie riski (nabadzība, slimību izplatība, demokrātijas trūkums) atstāj tiešu iespaidu uz ES un tās dalībvalstīm. Latvijas interesēs ir aktīvi iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu starptautiskajās aktivitātēs, kas vērstas uz šo globālo apdraudējumu novēršanu un starptautiskās stabilitātes nodrošināšanu, tai skaitā, atbalstot un veicinot trešo valstu ekonomisko, sociālo un politisko attīstību.  

Latvijas ārpolitiskie uzdevumi līdz 2010.gadam attiecībās ar trešajām valstīm:

  1. Uzturēt pastāvīgu stratēģiskās partnerības dialogu  ar ASV;
  2. Padziļināt divpusējās attiecības ar valstīm ar lielu vai pieaugošu globālu nozīmi;
  3. Veicināt politisko dialogu un  ekonomisko sadarbību ar Krieviju;
  4. Aktīvi piedalīties Eiropas kaimiņu politikas izstrādāšanā un īstenošanā, iestājoties par tālāku ES atbalstu politiskajām un ekonomiskajām reformām ES austrumu kaimiņu valstīs;
  5. Pakāpeniski palielināt finansējumu attīstības sadarbībai; izmantot Latvijas publiskajā un privātajā sektorā esošo ekspertīzi attīstības sadarbības jomā.

 

6. LATVIEŠU DIASPORAS STIPRINĀŠANA UN PILSOŅU INTEREŠU AIZSTĀVĪBA ĀRVALSTĪS

Ievērojama daļa Latvijas pilsoņu un latviešu diasporas pārstāvju dzīvo citās valstīs un kontinentos. Viena no Latvijas ārpolitikas neatņemamām prioritātēm ir rūpes par šo tautas daļu, veicinot latviskās identitātes un saiknes ar Latviju saglabāšanu. Tas ir arī Latvijas tiešās interesēs, jo Latvijas demogrāfiskā situācija neliecina par būtisku iedzīvotāju skaita palielināšanos tuvākajā nākotnē, līdz ar to Latvijas valstij ir svarīgi nezaudēt savas tautas pārstāvjus ekonomisku, politisku un kultūras identitātes apsvērumu dēļ.

Nepārvērtējams ir ieguldījums, kuru latviešu vēsturiskās diasporas pārstāvji devuši Latvijas valstij, saglabājot nacionālo pašapziņu un identitāti, kā politiskam spēkam aizstāvot latviešu tautas tiesības uz valstiskumu pasaulē, aktīvi piedaloties Latvijas "tautas diplomātijā". Latviešu diasporas devums Latvijas ārpolitiskajām interesēm – Latvijas drošības stiprināšanā un labklājības veicināšanā – ir augstu vērtējams.

Ārlietu ministrija līdzdarbojas Latvijas valdības apstiprinātajā ilgtermiņa programmā "Latviešu diasporas atbalsta programma 2004. – 2009.gadam" (turpmāk – Diasporas programma), kuras mērķis ir latviešu kopienu nacionālās identitātes saglabāšana, kultūras sakaru veicināšana ar Latviju gan organizāciju, gan fizisko personu līmenī. Pastiprināta uzmanība būtu jāvelta tā saucamajai "jaunajai diasporai" jeb jaunās emigrācijas paaudzei, atbalstot tās biedrību veidošanos. 

Būtiska ir Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, kas ir Diasporas programmas īstenošanas atbildīgā institūcija, un programmu īstenojošo ministriju un sabiedrisko organizāciju sadarbība ar Ārlietu ministriju un Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs. Svarīgākie programmas uzdevumi ir latviešu diasporas biedrību apgāde ar mācību līdzekļiem, metodisko literatūru, svētdienas skolu tīkla nostiprināšana, nodrošināšana ar latviešu valodas un literatūras pasniedzējiem, iespējas latviešu diasporas jaunākās paaudzes pārstāvjiem studēt Latvijas augstskolās un atbalsta sniegšana personām, kuras vēlas repatriēties.

Viens no Latvijas valsts svarīgākajiem uzdevumiem ir Latvijas iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzība ārvalstīs. Palielinoties Latvijas iedzīvotāju ārējai ekonomiskajai aktivitātei, starptautisko kontaktu skaitam, attīstoties tūrismam, ir būtiski pieaudzis konsulārā dienesta darba apjoms. Vidēji ilgā laika posmā šī tendence saglabāsies.

Lai optimāli īstenotu minēto uzdevumu Latvijas interesēs ir paplašināt konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nodrošinot konsulāro dienestu ar augsti kvalificētu un zinošu personālu, kā arī atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem. Tas panākams, turpinot regulāru konsulāro amatpersonu apmācību un pārņemot citu ES dalībvalstu konsulāro dienestu pieredzi.

Latvijas ārpolitiskie uzdevumi līdz 2010.gadam latviešu diasporas stiprināšanā un pilsoņu interešu aizstāvībā ārvalstīs:

  1. Turpināt īstenot Diasporas programmu, intensificējot kontaktus starp tautiešiem ārvalstīs gan organizāciju, gan arī fizisko personu līmenī;
  2. Nodrošināt pieejamību informācijai par latviešu diasporu, popularizēt pasaulē latviešu kultūru, tradīcijas un mākslu kā būtiskas Latvijas tēla sastāvdaļas, nodrošināt  starpinstitūciju sadarbību latviešu diasporas atbalstam;
  3. Pilnveidot konsulārā dienesta darba organizāciju un resursus ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu un Latvijas valsts piederīgo tiesību aizsardzībai.

 

7. VALSTS TĒLA UN ATPAZĪSTAMĪBAS STIPRINĀŠANA

Nozīmīga Latvijas valsts tēla sastāvdaļa ir Latvijas politikas, ekonomikas, kultūras, zinātnes un sporta sasniegumu popularizēšana. Tādēļ turpmāk valsts stratēģiskās vadlīnijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā ir saistāmas ar daudzpusīgu un kompleksu Latvijas tēla popularizēšanu.

Viens no galvenajiem resursiem un efektīvākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību tiek veidots pozitīvs valsts tēls, ir kultūra. Tas nosaka ārējās kultūrpolitikas nozīmīgo lomu integrētas valsts ārpolitikas veidošanā, kā arī nepieciešamību veidot vienotu un koordinētu ilgtermiņa politiku ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm. Latvijai ir jāveido savs kultūras atašeju tīkls stratēģiski nozīmīgākajās sadarbības valstīs. Kultūras atašeju darbības nodrošināšanai nepieciešama koordinēta, pastāvīga un cieša sadarbība starp Ārlietu ministriju, Latvijas institūtu un Kultūras ministriju, piesaistot citus ieinteresētos sadarbības partnerus.

Valsts pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana ir nepārtraukts un sistemātisks darbs, kurā ir iesaistīts gan katrs valsts iedzīvotājs, gan dažādu profilu iestādes un organizācijas, kas kopumā rada tā saukto "tautas diplomātiju". Ir vispāratzīts, ka stabili pozitīvs valsts tēls sekmē ārvalstu investīciju pieplūdi, tai sekojošo sociāli ekonomiskās labklājības augšupeju un veicina ārvalstu tūristu pozitīvu interesi par valsti. Sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmējiem, Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības aktīvi turpinās veidot pozitīvu priekšstatu par Latviju ārvalstīs, tādējādi veicinot Latvijas starptautiskās ietekmes, kā arī ārvalstu investoru un tūristu intereses palielināšanos.

Būtiska Latvijas un Eiropas tēla sastāvdaļa ir objektīva 20.gadsimta vēstures izpēte. Latvija, skaidrojot pasaules sabiedrībai totalitāro režīmu darbības izraisītās sekas Latvijā, sadarbībā ar Eiropas partneriem strādās pie totalitāro režīmu izraisīto seku objektīvas izvērtēšanas un to negatīvo izpausmju novēršanas. Eiropas intereses prasa godīgu diskusiju par totalitārismu – tikai izvērtējot pagātni, var novērst tā atdzimšanu nākotnē. Latvija dalīsies pieredzē ar citām valstīm par savu pozitīvo pieredzi sabiedrības integrācijas jomā, kā arī  turpinās skaidrot sabiedrības integrācijas sasniegumus starptautiskajās organizācijās.

Latvijas ārpolitiskie uzdevumi līdz 2010.gadam, lai stiprinātu valsts tēlu un atpazīstamību pasaulē:

  1. Latvijas valsts pārvaldes iestādēm veikt Latvijas tēla veidošanas koordinācijas funkcijas, mērķtiecīgi sadarboties ar  publiskā un privātā sektora partneriem, lai izstrādātu un īstenotu vienotu valsts tēla koncepciju un tās izpildes stratēģiju;
  2. Latvijas institūtam nodrošināt informācijas apkopošanu par Latvijas sasniegumiem politikā, ekonomikā, kultūrā un sportā, lai kvalitatīvā un koordinētā veidā to izplatītu, izmantojot gan tradicionālos instrumentus (iespiedmateriāli, darbs ar ārvalstu žurnālistiem, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs), gan modernos informācijas nesējus un tīklus (virtuālā vide);
  3. Nodrošināt Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību dalību mītnes zemes politiskajos, ekonomiskajos un kultūras starptautiska mēroga pasākumos, kas ir neatsverama iespēja veidot Latvijas kā mūsdienīgas, tradīcijām bagātas un uzticamas valsts tēlu;
  4. Sadarboties ar citām valsts institūcijām, iesaistot tās ārējās kultūrpolitikas koncepcijas izstrādāšanā, un sekmēt ārējās kultūrpolitikas koncepcijas īstenošanas mehānisma izveidi.

 

V. IETEKMES UZ VALSTS BUDŽETU UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM NOVĒRTĒJUMS 

Jautājums par budžeta līdzekļu piešķiršanu Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta pieprasījumiem, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam. 2007.gadā nepieciešamais finansējums tiks plānots, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas. 

 

VI. PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANA

Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs definētos mērķus īsteno Ārlietu ministrija sadarbībā ar Valsts prezidentu, Saeimu, nozaru ministrijām un citām valsts iestādēm atbilstoši to kompetencei, kā arī sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru saskaņā ar politikas plānošanas, institūciju vadības un politisko vadlīniju dokumentiem. 

 

VII. POLITIKAS REZULTĀTU NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA UN PĀRSKATU SNIEGŠANAS KĀRTĪBA

Ņemot vērā ārpolitikas daudzdimensionālo raksturu, tās ietekme ir ilglaicīga un bieži atspoguļojas netieši. Tāpēc ārpolitikas uzdevumu realizācijas gaita tiks novērtēta, izmantojot trīs veidu rezultatīvos rādītājus. (Rādītāju atbilstība ārpolitikas uzdevumiem dota pielikumā.) Pirmkārt, tie ir politikas rezultatīvie rādītāji, kas parāda politikas realizēšanas gaitā gūtos panākumus. Ņemot vērā ārpolitikas specifiku, šie rādītāji var tikt raksturoti dokumentu, notikumu un vai paziņojumu formā. Otrkārt, ir uzdevumu izpildes rādītāji, kas tieši parāda sasniegumus viena vai otra uzdevuma veikšanā. Atšķirībā no politikas rādītājiem, šie rādītāji ir labāk kvantificējami, taču to ārpolitiskā ietekme nav tik tieša. Visbeidzot, ir netiešie rādītāji, kas parāda Latvijas valsts kopējo attīstību, vai arī seko līdzi konkrētu procesu gaitai. Šie rādītāji labi ilustrē attīstības tendences, taču tie nav atkarīgi tikai no ārpolitikas realizācijas gaitas. Šāda rādītāju sistēma ļaus vispusīgi novērtēt ārpolitikas pamatnostādņu realizācijas gaitu un laikus izdarīt nepieciešamos uzlabojumus.

Ārlietu ministrija reizi divos gados veiks pamatnostādņu ieviešanas gaitas izvērtējumu un par to iesniegs informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā.

Ārlietu ministrs           A.Pabriks