Māršala plānam Eiropai - 70

06.06.2017. 15:00

“Lai kāds būtu laiks, labklājību mēs sasniegsim vienīgi kopā” – vēsta uzraksts uz kāda 1947. gada Māršala plāna plakāta

 

1946. gadā Hārvarda Universitāte, izsakot pateicību ASV karavīriem par to ieguldījumu cīņā pret nacismu Otrajā pasaules karā, nolēma piešķirt universitātes goda doktora grādu sešiem ASV augstākajiem ģenerāļiem, tostarp Dvaitam Eizenhaueram, Daglasam Makārturam un Džordžam Māršalam.

Lai saņemtu šo augsto akadēmisko pagodinājumu, ģenerālis Džordžs Māršals universitātes mājvietā Kembridžā, Masačūsetsas štatā, ieradās 1947. gada 5. jūnijā. Īsi pirms tam prezidents Harijs Trūmens bija viņu nozīmējis par ASV valsts sekretāru.

Lai gan goda doktora grāda piešķiršana slavenajā universitātē ir ievērojams notikums, tajā tālajā saulainajā jūnija dienā Hārvardā to aizēnoja kāda cita norise, kas atstājusi neizdzēšamu pozitīvu ietekmi uz starptautisko notikumu attīstību pēc kara, kā arī amerikāņu un eiropiešu labklājību un drošību. Šis notikums bija Dž. Māršala runa universitātes ceremonijā. Runai bija maz sakara ar akadēmisko retoriku, un viņš to nolasīja, īpaši nedomājot, vai atnākusī auditorija viņā ieklausās vai nē. Runa bija domāta ne tikai zālē sēdošajiem un amerikāņiem. Dž. Māršals runāja par prezidenta H. Trūmena jaunās ārpolitikas doktrīnas turpinājumu kara nopostītās Eiropas glābšanai. Šī bija ziņa arī Eiropai. Dž. Māršals stratēģiski noformulēja to, kas diplomātijas vēsturē tiek saukts par Māršala plānu Eiropai. Šodien aprit 70 gadi kopš šīs vēsturiskās runas.

Ja neskaita PSRS saplosīšanai pamestās Baltijas valstis, kurām padomju okupācija un karš beidzās tikai 1991. gadā, pārējām Eiropas valstīm – arī tām, kuras formāli karā neiesaistījās –, karš formāli beidzas 1945. gada 8. maijā. Nacistiskā Vācija bija sakauta un šķita, ka jaunā ASV prezidenta H. Trūmena administrācija visai drīz pieņems lēmumu izvest savu karaspēku no Eiropas, atstājot Eiropas valstis vienatnē ar neskaitāmām kara radītām problēmām, tostarp, atjaunojot karā nopostīto ekonomiku, finanses un infrastruktūru.

Tomēr sekoja, kas pilnīgi pretējs – prezidenta Trūmena 1947. gada marta runa ASV Senāta un kongresa Pārstāvju palātas kopīgajā plenārsēdē. Tajā ASV prezidents paziņoja, ka ASV ārpolitikas uzdevums turpmāk būs atbalstīt pasaules brīvību mīlošās tautas, kuras pretojas iekšpolitiskā mazākuma bruņotiem vai no ārpuses īstenotiem mēģinājumiem tās pakļaut. ASV prezidents pauda gatavību turpmāk atbalstīt šo tautu vēlmi pašām izvēlēties un veidot nākotni. Tas bija H. Trūmena doktrīnas pieteikums.

Apmēram trīs nedēļas pirms H. Trūmena runas ASV Kapitolijā un divus mēnešus pirms Dž. Māršala uzstāšanās Hārvardā H. Trūmens saņēma britu vēstnieku Lorda Inverčapla vēstuli. Tajā bija teikts, ka, ievērojot Lielbritānijas finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, britu valdība turpmāk nespēs nedz saimnieciski, nedz militāri atbalstīt Grieķiju un Turciju. ASV prezidents nekavējoties uzdeva Valsts departamentam dažu dienu laikā sagatavot vērtējumu par Grieķijas un Turcijas stāvokli. Šo vērtējumu H. Trūmens saņēma februāra beigās, un tajā paustais par situāciju Eiropā bija iznīcinošāks nekā Džordža Kenana slavenajā “Garajā telegrammā” – Grieķijas un Turcijas liktenis kļūt par PSRS satelītvalstīm šķita nenovēršams. H. Trūmenam gatavotais vērtējums bija lūzuma punkts ASV administrācijas domāšanā. Dž. Trūmens un viņa izcilā komanda – Dž. Māršals, D. Ačesons, Dž. Kenans –, izprotot  situācijas nopietnību Eiropā un Tuvajos Austrumos, kā arī, redzot drūmās perspektīvas ASV drošības un ekonomikas interesēm, izvēlējās Eiropā palikt un to atbalstīt. Grieķijai un Turcijai piešķirtais finanšu atbalsts bija signāls, ka ASV ir izvēlējusies atbalstīt Eiropu grūtā brīdī un iesaistīties Eiropas politikā.

5. jūnija Hārvardas runā Dž. Māršals vienkāršā un militārpersonai raksturīgā tiešumā uzsvēra, ka situācija pasaulē ir ļoti nopietna. Patiesība esot vienkārša – pēc ASV valdības domām Eiropas ekonomikas struktūra desmit gadu laikā kopš gatavošanās karam un kara laikā bija pilnīgi sabrukusi. Bads, visa veida preču trūkums, slimības, bargā 1946.-1947. gada ziema radīja šķietami nepārvaramu problēmu Eiropai atkopties. Tāpēc ASV valdība izdarīja loģisku un skaidru secinājumu – ja Eiropa neatlabs, ietekme uz ASV tautsaimniecību būs ārkārtīgi negatīva. ASV ir jādara viss, lai stabilizētu globālās ekonomika stāvokli. Eiropas valstīm tika piedāvāta ASV palīdzība ekonomikas atjaunošanai, kuru izvēli noteiktu pašas Eiropas valstis. Bez atbalsta stabilitāte un miers pasaulē šķita neiespējami. Saistībā ar Dž. Māršala plānu Eiropas valstis, tostarp Baltijas jūras reģionā, no ASV saņēma 18 miljardus ASV dolāru lielu atbalstu, kas tolaik bija milzīga summa.

Nav grūti iztēloties, kāds liktenis sagaidīja drupās gulošo atbrīvoto Eiropu, ja ASV būtu izvēlējusies izolēties no Eiropas politikas un tās šķietami nepārvaramajām problēmām. Varam tikai apbrīnot un pateikties cilvēku stratēģiskajam viedumam, kuri pasaulei tik grūtos apstākļos spēja pieņemt mērķtiecīgi pareizus un tālredzīgus lēmumus.

Kad 1947. gada aprīļa beigās Džordžs Māršals atgriezās no vizītes Maskavā, viņš neslēpa raizes par situāciju Eiropā – nefunkcionējoša kara sagrauta ekonomika, bads un preču trūkums bija pateicīga augsne, lai Eiropā nostiprinātos komunistiskā ideoloģija un līdz ar to arī PSRS ietekme. Maskavā Dž. Māršals saprata, ka Staļins nav ieinteresēts Eiropas atjaunošanā. Gluži pretēji – PSRS interesēs bija saglabāt Eiropu sabrukušu un nefunkcionējošu, cik ilgi vien iespējams. Neskaidrība ap Vācijas statusu, posts un Sarkanās armijas klātbūtne padomju līderiem bija ceļš uz ietekmi gan Eiropā, gan Tuvajos Austrumos. Staļinu neinteresēja problēmu risinājums, viņu interesēja iesaldēt Eiropas sabrukumu ilgam laikam.

Pārsteidz tas, ka starp 70 gadu seno vēsturi un mūsdienām ir apbrīnojami daudz paralēļu. Trūmena doktrīna radīja Māršala plānu, veicināja Eiropas valstu savstarpēju integrāciju, kas noveda pie Eiropas Savienības aizsākuma un NATO izveidošanas. Tika izveidota Eiropas kārtība, kurai pateicoties Eiropa spēja atdzimt, veidot integrācijas modeļus un līdz pat mūsdienām garantēt drošību. Diemžēl Latvijas atdzimšana nenotika laikā, kad tika radītas transatlantiskās sadarbības struktūras. Tomēr vienu ir grūti noliegt – bez Trūmena doktrīnas un Māršala plāna Latvijas vēsture būtu ievērojami citādāka. Tās vienkārši nebūtu.

Gluži kā tālajā 1947. gadā, kad Eiropas valstu integrācija, politiskā un ekonomiskā atdzimšana no PSRS puses tika uzskatīta par apdraudējumu Padomju interesēm, arī šodien mēs Eiropā un tās kaimiņos redzam spēkus, kuri cenšas ārdīt 1947. gadā aizsākto Eiropas labklājības un drošības arhitektūru. Vieni to dara ģeopolitisku interešu vadīti, citi bezatbildīga populisma un varaskāres mudināti. Eiropai šobrīd ir unikāla iespēja ar savu rīcību mazināt šo abu spēku ietekmi. Savukārt viņpus Atlantijas okeānam vienmēr būtu jāpatur prātā, ka stipra, integrēta un stabila Eiropa, tāpat kā H. Trūmena un Dž. Māršala laikā, ir nepieciešama ASV labklājībai un drošībai. Par to ir jārūpējas, un tā jāstiprina. Tomēr ikkatrās attiecībās pienāk brīdis, kad, nezaudējot pamatprincipus, tās ir jāmodernizē. NATO vienošanos pilnīga izpilde un TTIP līguma noslēgšana būtu tas, ar ko jāsāk.

 

Andris Razāns

Ārlietu ministrijas vēstnieks-Plānošanas grupas vadītājs

 

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

e Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā