Kas ir OECD

07.11.2016. 11:19

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD) ir 1961. gadā dibināta starpvaldību organizācija, kas apvieno 35 attīstītākās pasaules valstis, tai skaitā arī 22 ES dalībvalstis. OECD savu misiju definē kā demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšanu, kā arī valstu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšanu globalizācijas kontekstā.

Pašlaik OECD dalībvalstis ir ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Dienvidkoreja, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija. OECD darbā piedalās arī Eiropas Komisija, kā arī valstis, kas nav iestājušās OECD, taču tām ir kandidātvalsts, novērotāja vai dalībnieka statuss vienā vai vairākos OECD formātos (darba grupās, komitejās u. c.).

2013. gada 30. maijā Parīzē notiekošajā OECD Padomes sēdē organizācijas dalībvalstu pārstāvji pieņēma lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas ar Latviju un Kolumbiju. 2015. gada 9. aprīlī OECD Padome pieņēma lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas arī ar Lietuvu un Kostariku. 2016. gada 11. maijā OECD Padome pieņēma lēmumu uzaicināt Latviju pievienoties OECD. Latvija oficiāli kļuva par OECD 35. dalībvalsti 2016. gada 1. jūlijā, Latvijai iesniedzot pievienošanās rakstu Francijas valdības depozitārijā.

OECD ir unikāls forums, kas dalībvalstu pārstāvjiem dod iespēju efektīvi risināt tām saistošos problēmjautājumus, kas balstās uz atsevišķu valstu pieredzi, kā arī koordinēt nacionālo un starptautisko politiku izstrādi. OECD izstrādā vadlīnijas, standartus un starptautiskos tiesību instrumentus. OECD gatavo makroekonomiskās un strukturālās politikas analīzi, rīko konsultācijas, seminārus, forumus, kā arī ministru līmeņa sanāksmes. Organizācija veic nozīmīgus ekonomiskos, sociālos un statistiskos pētījumus. Tā aptver tādas tautsaimniecības nozares kā ekonomika, tirdzniecība, fiskālā politika, valsts pārvalde, attīstības politika, izglītība, zinātne, tehnoloģijas, nodarbinātība, enerģētika, uzņēmējdarbība, vietējā un reģionālā attīstība, lauksaimniecība, vide utt. OECD palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas sektorālā griezumā, kā arī palīdz noteikt stratēģiju to risināšanai.

OECD izveide

1948. gadā Māršala plāna ietvaros ar ASV un Kanādas atbalstu tika izveidota Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija. Tās pamatfunkcija bija Māršala plāna koordinēšana un atbalsta sniegšana Eiropai pēc Otrā pasaules kara. 1961. gadā šīs funkcijas pārņēma jaundibinātā OECD – NATO ekonomiskā līdziniece. 1960. gada 14. decembra OECD dibināšanas konvencija kā prioritāros darbības virzienus noteica dalībvalstu ekonomisko attīstību, finansiālo stabilitāti, dzīves līmeņa paaugstināšanu, nediskriminējošas daudzpusējas starptautiskās tirdzniecības attīstību, kas veicinātu arī pasaules ekonomikas attīstību.

Pēdējo gadu laikā OECD ir vērsta uz darbības jomu paplašināšanu. Tas ietver arī dalībvalstu loka paplašināšanu ar mērķi izplatīt organizācijas dalībvalstu uzkrāto pieredzi, kā arī padarīt pieejamāku tās statistisko un analītisko informāciju.

OECD vadība un struktūra

OECD lēmējorgāns ir Padome. Tās sastāvā ir pārstāvji no katras OECD dalībvalsts, kā arī Eiropas Komisijas (EK nav balsstiesību). Padome regulāri tiekas vēstnieku - pastāvīgo pārstāvju OECD līmenī un parasti reizi gadā - ministru līmenī. Visi tās lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz vienprātības principu. (OECD pārvaldes reforma paredz zināmas izmaiņas šī principa pielietošanā, un iespējams, ka tas turpmāk attieksies tikai uz lēmumiem par nozīmīgākajiem organizācijas darba kārtības jautājumiem.)

OECD valstu darbs notiek specializēto komiteju ietvaros. Patlaban OECD darbojas aptuveni 200 komitejas, darba grupas, programmas un instrumenti.

OECD Sekretariāts atrodas Parīzē, Francijā. Kopš 2006. gada 1. jūnija to vada ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría). Tajā darbojas aptuveni 2500 dažādu jomu speciālisti no visām OECD dalībvalstīm. OECD ģenerālsekretārs nodrošina saikni starp valstu delegācijām un organizācijas Sekretariātu. Ģenerālsekretārs vada OECD Padomes sanāksmes, iepazīstina ar OECD Sekretariāta apkopoto informāciju un izstrādātajiem priekšlikumiem, iesaistās vienprātības veidošanā starp dalībvalstīm. OECD oficiālās darba valodas ir angļu un franču.

OECD organizatoriskā struktūra ietver sevī 16 direktorātus, kas ir atbildīgi par noteiktu darbības sektoru un atbalsta OECD specializēto komiteju darbību.

OECD budžetu veido dalībvalstu iemaksas, kas tiek aprēķinātas pēc īpašas skalas. To apstiprina OECD Padome. 2008. gada 4. - 5. jūnija OECD Ministru Padome pieņēma organizācijas finanšu reformu, kas paredz pakāpeniski pāriet uz tādu maksājumu sistēmu, kur dalības maksa sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Mainīgo daļu aprēķina individuāli, pamatojoties uz valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

OECD sadarbība ar trešajām valstīm

OECD aktīvi sadarbojas apmēram ar 70 pasaules valstīm, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un privāto sektoru. Šim mērķim izveidots globālo attiecību sekretariāts, kas veicina savstarpējo dialogu ar globālo forumu, reģionālo programmu un atsevišķu valstu programmu palīdzību.

Šīs sadarbības veicināšanā nozīmīga loma ir Sekretariātam - tas nodrošina trešo valstu un starptautisko organizāciju attiecības ar OECD komitejām, darba grupām un programmām. Tas koordinē jaunu dalībnieku iesaisti OECD komiteju darbā, saskaņā ar OECD Padomes lēmumiem, kā novērotājus (invitee), dalībniekus (participant) vai asociētos dalībniekus (associate).

2013. gada 30. maijā Parīzē notiekošajā OECD Padomes sanāksmes laikā OECD dalībvalstis vienojās arī par OECD Dienvidaustrumu Āzijas Reģionālās attīstības programmas izveidi, kuras prioritāte būs OECD un šī reģiona sadarbības stiprināšana, kā arī valstu attīstības līmeņa tuvināšana OECD standartiem.