ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (TTIP)

06.04.2016. 18:02

TTIP līgums, par kuru sarunas tika uzsāktas 2013. gada jūnijā, ir jāskata ne vien kā daļa no ES centieniem nodrošināt labākus tirgus nosacījumus savu preču un pakalpojumu eksportam, bet arī kā iniciatīva transatlantisko saišu stiprināšanai. Ņemot vērā globālās ekonomikas tendences, papildu nolīguma ekonomiskajiem ieguvumiem, ES izaugsme ir atkarīga no tās spējas konkurēt ar citu reģionu valstīm un ekonomikām, ar ko transatlantisko saišu stiprināšana ir svarīga plašākā, ģeopolitiskā perspektīvā. Veiksmīgu sarunu rezultātā nolīgums varētu kalpot par platformu jaunās paaudzes 21. gadsimta tirdzniecības un investīciju līgumiem, radot priekšnosacījumus standartiem un to attīstībai pasaules mērogā.

Patlaban dažādi šķēršļi tirdzniecībā un ieguldījumos, jo īpaši netarifu barjeras un regulatorie pasākumi, ierobežo ekonomisko potenciālu transatlantiskajā tirgū. Atšķirīgie standarti un tehniskie noteikumi bieži vien ir būtiskākie tirdzniecības kavēkļi.

Ņemot vērā ES un ASV ekonomikas mijiedarbības plašo apjomu, ko nodrošina ES 500 milj. iedzīvotāju un ASV 315 milj. iedzīvotāju lielais tirgus, tirdzniecības un ieguldījumu atbrīvošana no šādiem ierobežojošiem pasākumiem varētu radīt lielu ieguvumu ES un ASV uzņēmumiem un patērētājiem, tā sekmējot nodarbinātību un izaugsmi abās Atlantijas okeāna pusēs.

Nolīgums paredzēs pakāpenisku savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu un ar tiem saistītu noteikumu liberalizāciju, īpašu uzmanību veltot nevajadzīgu regulatīvu šķēršļu novēršanai.

Stiprinot regulatoro sadarbību, ES iestājas par augstu standartu saglabāšanu, nodrošinot patērētāju, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un drošības, personas datu, kiberdrošības, kultūras daudzveidības un finanšu stabilitātes aizsardzību.

Ar nolīgumu nav paredzēts mazināt esošos pārtikas, cilvēku un vides drošuma standartus t.sk. attiecībā uz ĢMO un to apriti, riska novērtēšanu, marķēšanu, kontroli, kā arī sabiedrības informēšanu. Attiecībā uz sanitāro un fitosanitāro regulējumu (SPS) tiek paredzēts panākt  lielāku atvērtību un pārredzamību regulatīvajā praksē un standartu izstrādes procesos, kā arī mazināt pārmērīgas un apgrūtinošas testēšanas un sertificēšanas prasības, tajā skaitā, paredzot produkcijas sertificēšanas vienkāršošanu. Vienlaikus, atbilstoši Komisijai dotajam mandātam, ES augstie pārtikas drošuma standarti ir saglabājami esošā līmenī, un tie nevar tikt mazināti par labu ekonomiskajam izdevīgumam.

Gan ES, gan ASV, sarunām sākoties, ir vienojušās arī turpmāk paturēt tiesības reglamentēt vides, drošuma un veselības jautājumus tādā līmenī, kādā katra puse uzskatīs par nepieciešamu.

Tiek lēsts, ka tieši mazie un vidējie komersanti (MVK) būs lielākie ieguvēji no nolīguma slēgšanas. Patlaban MVK ir nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju gan ES, gan ASV. Patlaban MVK ir nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju gan ES, gan ASV. MVK nodrošina divas trešdaļas no visām privātā sektora darbavietām Eiropas Savienībā un vairāk nekā pusi ASV. Eiropas Savienībā MVK rada 58% no ekonomikas pievienotās vērtības (neskaitot finanšu sektoru).

No tiesiskā viedokļa, TTIP automātiski neprevalēs pār ES tiesību aktiem un noteikumiem, tos neatcels un negrozīs. Izmaiņas ES normatīvajos un administratīvajos aktos ar mērķi liberalizēt tirdzniecību ir jāapstiprina ES dalībvalstīm Padomē un Eiropas Parlamentam. Sagaidāms – tas gan atkarīgs no līguma tvēruma, – ka līguma projekts būs jāratificē arī dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem.

Latvijas intereses

ASV ir svarīgs Latvijas stratēģiskais partneris politiskajā sadarbībā un drošības jautājumos, tāpēc Latvija atbalsta tirdzniecības saišu stiprināšanu ar ASV, un sagaida visaptveroša un ambicioza tirdzniecības un investīciju līguma noslēgšanu.

Praktiskā ziņā nolīguma slēgšana nozīmēs dažādu administratīvo šķēršļu, netarifu barjeru un izmaksu samazināšanu, kā arī piekļuves palielināšanos ASV tirgum Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši MVK. Arī šaurāks līguma tvērums – samazinot tikai tarifu barjeras – dotu pozitīvu efektu Latvijas uzņēmējiem.

Turklāt no nolīguma slēgšanas iegūtu ne tikai uzņēmumi, kas eksportē uz ASV, bet arī tie kuri ražo un piegādā izejmateriālus un komponentes citiem ES uzņēmumiem, kas tālāk gatavo produkciju eksportē uz ASV.

Paredzams, ka tieši netarifu barjeru samazināšana būs nozīmīga daļa no transatlantiskā tirgus liberalizācijas. Vairāk nekā 80% no kopējiem potenciālajiem ieguvumiem izmaksu samazināšanai saistīti ar birokrātijas un regulējuma samazināšanu, kā arī pakalpojumu tirdzniecības un publiskā iepirkuma jomā.

Ņemot vērā to, ka netarifu barjeras šobrīd rada sarežģījumus piekļuvei ASV tirgum, Latvijas būtiskākais ieguvums ir sagaidāms tieši no šādu ierobežojumu samazināšanas, īpaši tādās Latvijas eksportspējīgo preču un pakalpojumu nozarēs kā pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība, būvniecība, ķīmija un farmācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

2014. gadā ASV bija 6. nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnervalsts ārpus Eiropas Savienības valstīm pēc kopējā tirdzniecības apgrozījuma. (EUR 190,74  milj.).

Galvenās eksporta preces uz ASV sadalījumā pa preču veidiem 2014. gadā – mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (31,91%); pārtikas rūpniecības produkti (20,02%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi, t.sk. stikla šķiedras (10,87%). Savukārt galvenās importa preces no ASV ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (39,63%); transporta līdzekļi (12,32%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (10,56%). Kopš 2009. gada Latvijai ar ASV ir pozitīva preču tirdzniecības bilance, 2014. gada beigās sastādot 44,94 MEUR.

Cita noderīga informācija

 

ES nostāja sarunu jautājumos

ES sarunu mandāts(latviešu valodā)

Normatīvo aktu savstarpējā saskaņošana:

Horizontālie jautājumi:

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļu (e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tel. 67016482, 25853852)