Latvijai prioritārie Eiropas Savienības jautājumi 2018. gadā

06.02.2018. 13:14

2018. gadā Latvija turpinās vērst savu darbību uz Eiropas Savienības (ES) reformu sekmēšanu, jo īpaši spēcīgākas sociāli ekonomiskās integrācijas, konkurētspējas, drošības un aizsardzības jomās.

ES nākotnes diskusija

Latvija aktīvi iesaistīsies diskusijās saskaņā ar 2017. gada oktobra Eiropadomē pieņemto ES nākotnes diskusiju plānu. Latvijai būtiskākie apspriežamie ES nākotnes attīstības jautājumi 2018. gadā būs daudzgadu budžets pēc 2020. gada un Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšana. Latvija turpinās strādāt, lai gaidāmajā priekšlikumā par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada tiktu atspoguļots līdzsvars starp ES līgumos nostiprināto ES iekšējās attīstības un konverģences mērķi un atbalstu jauniem izaicinājumiem, ar kuriem ES saskaras, piemēram, migrācija, iekšējā un ārējā drošība, klimats. Savukārt vērtējot priekšlikumus par EMS padziļināšanu, Latvijai būs svarīgi tādi principi kā eirozonas stabilitāte, konkurētspēja un konverģence starp dalībvalstīm.

Vienotais tirgus un sociālā dimensija

Latvija turpinās rūpēties par ES Vienotā tirgus integritāti, strādājot pie šķēršļu novēršanas un stiprinot pakalpojumu jomu. Ir svarīgi turpināt darbu pie ES konkurētspējas paaugstināšanas un Eiropas rūpniecības stiprināšanas.

Latvija atbalsta Eiropas Sociālo tiesību pīlārā ietverto politisko apņemšanos uzlabot darba un dzīves apstākļus. Turpmākajā darbā, īstenojot pīlārā ietvertās tiesības un principus, nepieciešama pārdomāta un līdzsvarota pieeja. Jāņem vērā, ka dalībvalstu ekonomiskā konverģence ir priekšnosacījums sociālās dimensijas jautājumu veiksmīgākai risināšanai.

Digitālais vienotais tirgus

2018. gadā ir svarīgi pabeigt darbu pie tādiem Digitālā vienotā tirgus stratēģijas priekšlikumiem kā Eiropas telesakaru kodekss, autortiesību pakotne, brīva datu plūsma. Jāsaglabā ambicioza pieeja ES Digitālā vienotā tirgus izveidei, īpaši priekšlikumiem, kas sekmē nepamatotu šķēršļu novēršanu.

Enerģētikas savienība un klimata politika

Jāturpina darbs pie Enerģētikas savienības darbības nosacījumu izstrādes un enerģētikas vienotā tirgus padziļināšanas. Klimata un enerģētikas politikas satvara kontekstā 2018. gadā svarīgi panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu par tādiem priekšlikumiem kā Saistību pārdales regula un Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula.

Latvijai svarīgi panākt vienošanos par tādiem līdzsvarotiem Tīrās enerģijas pakotnes nosacījumiem, kas nodrošinātu ES mērķu sasniegšanu izmaksu efektīvā veidā, nepadarot mērķus saistošus dalībvalstu līmenī.

Jāturpina darbs pie Parīzes nolīguma īstenošanas noteikumu izstrādes ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, lai tos pieņemtu līdz 2018. gada beigām.

Migrācija

Latvija turpinās atbalstīt visaptverošu pieeju migrācijas politikai, turpinot stiprināt ārējo robežu pārvaldību, veltot maksimālas pūles efektīvas atgriešanas politikas īstenošanai un sadarbībai ar galvenajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas jautājumā svarīgi panākt visām dalībvalstīm pieņemamu risinājumu, tāpat dalībai jebkādās iniciatīvās, kas saistītas ar trešo valstu pilsoņu uzņemšanu, jābūt brīvprātīgai.

Tirdzniecība

Jāturpina darbs pie daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, tai skaitā pie PTO lomas stiprināšanas, ņemot vērā ES uzņēmēju intereses. Jāturpina aktīvi darboties pie jaunu eksporta tirgu atvēršanas un apgūšanas, slēdzot līdzsvarotus un abpusēji izdevīgus brīvās tirdzniecības nolīgumus. Tā kā transatlantisko attiecību stiprināšana ir Latvijas prioritāte, pozitīvi raugāmies uz ASV-ES tirdzniecības sarunu atsākšanu, tiklīdz ASV tam ir gatava.

Aizsardzība un drošība

Darbā pie Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas Latvijas interesēs ir atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei.

Iekšējās drošības jomā Latvijai ir svarīgs informācijas apmaiņas jautājums un, it īpaši, ES informācijas sistēmu sadarbspēja, kas nodrošinātu efektīvāku cīņu ar terorismu un noziedzību. Latvija turpina uzskatīt, ka ES ir jābūt ambiciozai un darbs ar šo jautājumu ir intensificējams, lai nodrošinātu ES informācijas sistēmu sadarbspēju līdz 2020. gadam.

Latvijai ir svarīgi, lai notiktu pēc iespējas ātrāka atgriešanās pie Šengenas zonas normālas darbības.

Ārlietas

Latvija uzsver transatlantisko attiecību nozīmi. Ir svarīgi turpināt veiksmīgo sadarbību ar nozīmīgāko ES stratēģisko partneri - ASV, tostarp drošības un enerģētikas jautājumos. Tāpat ES jāturpina pozitīvi attīstīt un stiprināt attiecības ar Kanādu.

Jāturpina ES Kaimiņu politikas īstenošana, sniedzot atbalstu partneriem ES Kaimiņos - Austrumu un Dienvidu partneriem un Rietumbalkānu valstīm - reformu īstenošanā un veicinot politisko, drošības un sabiedrības noturību.

ES-Krievijas attiecībās jāturpina “divu ceļu politika”- ierobežojošie pasākumi (sankcijas) iepretim dialogam diplomātiskajā un ekspertu līmenī. Šai pieejai jāsaglabājas līdz Minskas vienošanās pilnīgai izpildei.

Citi Latvijai būtiski Eiropas Savienības darba kārtības jautājumi 2018. gadā

Brexit

Lai arī 2017. gada decembrī tika sasniegts pietiekams progress pirmajā sarunu posmā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, 2018. gadā ir sagaidāms sarežģīts sarunu process par dažiem joprojām atvērtiem izstāšanās jautājumiem, iespējamo pārejas periodu un nākotnes attiecību ietvaru. Jāstrādā pie panākto politisko vienošanos korekta atspoguļojuma Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumā no ES, lai pilsoņiem nodrošinātu tiesisko skaidrību. Ir svarīgi arī turpmākajos sarunu posmos saglabāt ES 27 dalībvalstu vienotību.

Apvienotā Karaliste ir nozīmīga Latvijas sabiedrotā un starptautiskā partnere - Latvijas interesēs joprojām ir nodrošināt ciešu sadarbību ar Apvienoto Karalisti arī nākotnē, it īpaši tādos jautājumos kā tirdzniecība, ārpolitika, drošība un aizsardzība, kā arī iekšlietas un tieslietas.