Veicināt vides ilgtspēju reģionā

02.12.2014. 19:09

Situācijas raksturojums

Baltijas jūras rīcības samits

Baltijas jūra ir viens no lielākajiem iesāļūdens baseiniem pasaulē.

Baltijas jūra ir salīdzinoši sekla – vidējais dziļums ir 50 metri (salīdzinājumam - Vidusjūra sasniedz 1500 metru dziļumu) un gandrīz pilnīgi noslēgta, tādēļ tās ūdens kopumā apmainās tikai reizi 30 gados.

Katru vasaru Baltijas jūrā novērojama aļģu ziedēšana, kas patērē zivīm un citām dzīvības formām jūrā nepieciešamo skābekli. Tādējādi Baltijas jūras dabiskie apstākļi – ierobežotā ūdens apmaiņa, salīdzinoši nelielais sāļums un sugu daudzveidība – pastiprina kaitīgo faktoru ietekmi. Vides dati liecina, ka Baltijas jūra nespēj viegli absorbēt piesārņojumu, kuru izraisa jūras ūdenī nokļuvušās barības vielas – nitrāti un fosfāti, piemēram, no intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas.

Jūras ekosistēmu būtiski ietekmē arī nepārdomāta zvejniecība. Samazinās dažu zivju sugu populācija.

Ikkatra valsts Baltijas jūras piekrastē saskaras ar šīm problēmām, kuras nav atrisināmas šīm valstīm strādājot atsevišķi. Ir nepieciešama saskaņota un koordinēta sadarbībā reģionā.

Minētā uzdevuma īstenošanai Rīcības plānā ir izvirzītas šādas prioritātes:

1. prioritāte - samazināt barības vielu ieplūdi Baltijas jūrā.Koordinē Polija un Somija.

2. prioritāte - saglabāt dabas zonas un bioloģisko daudzveidību.

Koordinē Vācija.

3. prioritāte - samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi.

Koordinē Zviedrija.

4. prioritāte - kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu.

Koordinē Dānija.

5. prioritāte - pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi.

Koordinē Dānija.

Kontaktpersonas Latvijā