Kāpināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību

02.12.2014. 19:09

Situācijas raksturojums

Baltijas jūras reģionā pārsvarā ir valstis ar salīdzinoši maziem tirgiem. Reģions ir ļoti nozīmīga ārējās tirdzniecības telpa visām reģiona ES dalībvalstīm, izņemot Vāciju. MVU ir grūtības pilnībā izmantot ES vienotā tirgus iespējas. Tam pamatā, iespējams, valstu nacionālajā likumdošanā noteiktie administratīvie slogi, kā arī tas, ka reģiona valstīs nav pietiekami harmoniski ieviestas ES direktīvas, pastāv spēcīgi regulēts darba tirgus. Uzņēmēji nav pietiekami informēti, kā darboties vienotajā tirgū.

Lai sekmētu tirdzniecību ar trešajām valstīm, ir svarīgi samazināt administratīvus, netarifu šķēršļus, īpaši starp ES un Krieviju, kā arī modernizēt robežas šķērsošanas procedūras uz ES ārējās robežas un attīstīt infrastruktūru.

Baltijas jūras reģions ir spēcīgs pētniecības un inovāciju jomā, tomēr ir lielas atšķirības starp dienvidu/austrumu un ziemeļu/rietumu krastu. Padziļināta sadarbība ar Ziemeļvalstīm un Vāciju var palīdzēt Polijai un Baltijas valstīm, kuras raksturo labi izglītoti cilvēki un nepietiekama infrastruktūra.

Minētā uzdevuma īstenošanai Rīcības plānā ir izvirzītas šādas prioritātes:

6.prioritāte – novērst šķēršļus ES iekšējā tirgū Baltijas jūras reģionā, tai skaitā – uzlabojot sadarbību muitas un nodokļu jomā.

Koordinē – Igaunija.

7.prioritāte – pilnībā izmantot reģiona potenciālu pētniecībā un inovācijās.

Koordinē – Zviedrija un Polija.

8.prioritāte – Mazā uzņēmējdarbības akta īstenošana: sekmēt uzņēmējdarbību, stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un paaugstināt cilvēkresursu izmantošanas efektivitāti.

Koordinē – Dānija un Vācija.

9.prioritāte – nostiprināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējību.Koordinē – Somija, Lietuva un Zviedrija.

Kontaktpersonas Latvijā