Latvijas dalība Eiropas Savienībā – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.-2013.

02.12.2014. 19:09

IEVADS

1. PAMATPRINCIPI LATVIJAS POLITIKAI ES

1.1. Pamatvērtības

1.2. Latvijas līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā

1.3. Ekonomiski un politiski stipra ES – būtiskākais priekšnoteikums Latvijas attīstībai

2. LATVIJAS MĒRĶIS ES

3. LATVIJAS PRIORITĀTES ES

3.1. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana

3.1.1. Nodarbinātības palielināšana

3.1.2. Demogrāfisko jautājumu risināšana

3.1.3. Jaunatnes politika

3.1.4. Brīvas darbaspēka kustības nodrošināšana

3.1.5. Izglītības un zinātnes attīstība

3.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana

3.2.1. Uzņēmējdarbības likumdošanas pilnveidošana

3.2.2. Brīvas pakalpojumu kustības veicināšana

3.2.3. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība

3.2.4. Jaunu inovatīvu nozaru attīstība

3.2.5. Tradicionālo Latvijas tautsaimniecības nozaru konkurētspējas celšana

3.2.6. Informācijas sabiedrības veidošana

3.2.7. Nodokļu politika

3.2.8. Ārējās tirdzniecības veicināšana

3.3. Infrastruktūras pilnveidošana

3.3.1. Transporta infrastruktūras integrācija Eiropas vienotajā transporta sistēmā

3.3.2. Enerģētika

3.3.3. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidošana

3.4. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstība

3.4.1. Lauksaimniecība un lauku attīstība

3.4.2. Zivsaimniecības attīstība

3.5. Drošības, tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšana

3.5.1. ES Konstitucionālā līguma spēkā stāšanās sekmēšana

3.5.2. ES Kopējās ārējās un drošības politikas veidošana

3.5.3. Eiropas Drošības un aizsardzības politikas veidošana

3.5.4. Ieguldījums Eiropas Kaimiņu politikā

3.5.5. Iesaiste ES paplašināšanās procesā

3.5.6. ES Attīstības sadarbības politikas veidošana

3.5.7. Iesaiste ES Iekšlietu un tieslietu politikā

3.6. Nacionālās identitātes un kultūras vērtību stiprināšana

3.6.1. Kultūrpolitikas veidošana

3.6.2. Audiovizuālās politikas īstenošana

3.7. Ilgstspējīgas attīstības sekmēšana

3.7.1. Reģionu attīstība

3.7.2. Vides saglabāšana

3.7.3. Sociālā aizsardzība

3.7.4. Veselības aprūpe

3.7.5. Patērētāju tiesību aizsardzība

4. PRIEKŠNOTEIKUMI SEKMĪGAI LATVIJAS DARBĪBAI ES

4.1. Aktīva, kvalitatīva un sabiedriska ES politiku veidošana un nacionālo interešu aizstāvība

4.2. Sadarbība ar ES valstīm – būtisks priekšnosacījums Latvijas mērķa sasniegšanā ES

4.3. Profesionāla, motivēta un efektīva personāla veidošana – Latvijas panākumu atslēga ES jautājumu risināšanā

4.4. ES - tuvāka un saprotamāka iedzīvotājiem

4.5. Vienkārša ES finansējuma saņemšanas sistēma un pietiekams finansējums mērķa sasniegšanai

NOBEIGUMS

 

IEVADS

Kopš 1990. gadu sākuma Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir bijis stiprināt atgūto neatkarību un valstiskumu. Lai īstenotu šo uzdevumu, kā arī veiktu pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku un centralizētas pārvaldes vietā ieviestu demokrātijas tradīcijas, Latvija uzsāka integrāciju Eiropas un transatlantiskajā telpā.

2004.gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Iestāšanās ES bija apstiprinājums Latvijas pēdējo piecpadsmit gadu laikā paveiktajām reformām demokrātijas un tirgus ekonomikas principu iedzīvināšanā. Simboliski Latvija atgriezās Eiropas valstu saimē, no kuras tā piecdesmit gadus bija šķirta. Līdz ar iestāšanos ES lielā mērā tika sasniegts arī neatkarības atgūšanas sākumposmā izvirzītais mērķis - valsts drošība un stabilitāte, kā arī nodrošinātas stabilas ekonomiskās izaugsmes iespējas nākotnē.

Pašreiz Latvijas galvenais uzdevums ir efektīvi izmantot tās iespējas, ko dod dalība ES. Pati par sevi iestāšanās ES automātiski nenodrošinās Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanos, tāpēc nepieciešama aktīva rīcība gan no valdības, gan pilsoniskās sabiedrības puses ES piedāvāto iespēju izmantošanā. Tāpat nepieciešams apzināties, ko Latvija var dot Eiropas kopējai attīstībai, lai ES arī turpmāk saviem iedzīvotājiem garantētu mieru un pārticību.

Ņemot vērā globalizācijas radītos izaicinājumus, kā arī aizvien pieaugošu konkurenci no strauji augošajām Āzijas valstīm, Latvijas interesēs ir ekonomiski spēcīga un ārpolitiski vienota ES. Tā kā Eiropas konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ekonomiski attīstīta būs katra dalībvalsts, Latvija īstenos nacionālajos stratēģiskajos dokumentos noteiktos pasākumus ekonomiskās izaugsmes, darba ražīguma un nodarbinātības līmeņa palielināšanai nacionālā līmenī. Latvijas ekonomikas straujie izaugsmes tempi, moderno tehnoloģiju ieviešanai atbilstoša uzņēmējdarbības vide, augsti kvalificēts darbaspēks, kā arī nepieciešamā infrastruktūra tranzītvalsts lomas pildīšanai, jau pašreiz dod būtisku ieguldījumu ES ekonomikas stiprināšanā.

ES konkurences stiprināšana ir pamatnosacījums Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Latvijas interesēs ir ES iekšējā tirgus pilnveidošana, akcentējot ES pakalpojumu tirgus liberalizāciju un ierobežojumu atcelšanu brīvai darbaspēka plūsmai. Jāpanāk ES tiesību/regulējošo aktu vienkāršošana, kas mazinās esošos un neradīs jaunus birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai. Jāturpina pilnveidot jaunas ES kopējās politikas, it sevišķi enerģētikas, ārpolitikas jomās. Latvija ar saviem priekšlikumiem piedalīsies ES budžeta reformēšanā. Nākamā ES budžeta veidošanā jāpanāk tāda ES budžeta struktūra , kas veicina uz zināšanām balstītas Eiropas ekonomikas attīstību.

Paralēli ES ekonomiskai attīstībai jāveicina ES kopējo politiku veidošana vairākās jomās, tajā skaitā, ārpolitika, drošība. Aizvien ciešākas globālas integrācijas apstākļos ES dalībvalstīm kopīgi un ciešā sadarbībā ar ES stratēģiskajiem partneriem jāmeklē risinājumi jautājumos, kas saistīti ar imigrāciju no trešajām valstīm, organizēto noziedzību, terorismu, nabadzību pasaulē vai klimata pārmaiņām. Latvija aktīvi piedalīsies Eiropas kaimiņu politikas veidošanā, kuras mērķis ir stabilitātes un drošības telpas paplašināšana ES ārējo robežu tuvumā. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvija ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi demokrātisko reformu īstenošanā un tirgus ekonomikas ieviešanā, ko ir gatava nodot ES kaimiņvalstīm. Pievienojoties Šengenas līgumam, piedaloties migrācijas politikas veidošanā, stiprinot Latvijas policijas un tiesībsargājošo iestāžu sadarbību ar citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, Latvija dos savu ieguldījumu ES iekšlietu un tieslietu politikas īstenošanā. Ņemot vērā Eiropas perspektīvas motivējošo lomu politisko, ekonomisko un sociālo reformu veikšanā un tādējādi – drošības veicināšanā aiz ES robežām, Latvija atbalstīs tālāku ES paplašināšanās procesu, kas stiprina ES kopumā. Latvija iestāsies par to, lai paplašināšanās procesā tiktu ņemta vērā katras kandidātvalsts reālā gatavība dalībai ES, kā arī pašas ES spēja uzņemt jaunas dalībvalstis.

Efektīvai ES darbībai nepieciešams pilnveidot lēmumu pieņemšanas mehānismu. Ratificējot Līgumu par Konstitūciju Eiropai, Latvija ir sniegusi atbildi tam, kā nākotnē funkcionēt paplašinātajai ES. Tomēr Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikācijas aizkavēšanās atsevišķās ES dalībvalstīs norāda uz to, ka nepieciešama ciešāka komunikācija ar iedzīvotājiem par ES darbības principiem un attīstību nākotnē. Tāpēc Latvija aktīvi izmanto 2005.gada jūnijā izsludinātā "pārdomu perioda" laiku, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokļus par Latvijas nacionālām interesēm ES, par aktuāliem ES dienas kārtības jautājumiem, tajā skaitā ES nākotni.

Piedaloties sabiedriskajā aptaujā un diskusijās, Latvijas iedzīvotāji ir devuši būtisku ieguldījumu stratēģijas "Latvijas dalība Eiropas Savienībā – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.-2013." sagatavošanā. Dokumenta izstrādes gaitā uzmanība tika pievērsta sekojošiem jautājumiem:

  • Kādi ir Latvijas dalības ES pamatprincipi?
  • Kāds ir Latvijas dalības ES mērķis un kādas ir prioritātes?
  • Kā sekmīgāk sasniegt noteikto mērķi un prioritātes?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir notikušas plašas konsultācijas ar ekspertiem un dažādu interešu grupu pārstāvjiem, turklāt ir veikta arī apjomīga sabiedriskā aptauja, kas ļauj secināt kāds ir sabiedrības viedoklis.

Šis dokuments sastāv no četrām daļām. Pirmajā dokumenta daļā tiek noteikti pamatprincipi Latvijas politikai ES, balstoties uz pašreizējās situācijas ES izvērtējumu, kā arī ņemot vērā ES nākotnes perspektīvu. Otrajā daļā tiek noteikts Latvijas dalības ES mērķis, bet trešajā daļā – definētas Latvijas nozaru prioritātes ES, kuras īstenojot, tiek sekmēta mērķa sasniegšana. Pie katras prioritātes tiek norādītas galvenās darbības jomas, kā arī izmantojamie ES instrumenti attiecīgajā jomā izvirzīto uzdevumu sasniegšanai. Dokumentā definētais Latvijas mērķis un prioritātes ES ir saskaņots ar Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013. projektā izvirzīto mērķi un prioritātēm. Savukārt dokumenta ceturtajā daļā tiek noteikti priekšnoteikumi sekmīgai Latvijas darbībai ES.

 

1. PAMATPRINCIPI LATVIJAS POLITIKAI ES

 

1.1. Pamatvērtības

Latvijas politikas ES darbības principi izriet no mūsu politiskās sistēmas pamatvērtībām. Tās ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības. Tā kā iepriekšminētās vērtības ir arī ES darbības pamatā, iestājoties ES, Latvija ir ieguvusi vislabvēlīgākos nosacījumus šo vērtību tālākai nostiprināšanai.

Latvijas politika ES balstās uz aktīvu un savlaicīgu līdzdalību ES kopējo politiku veidošanā un likumdošanas procesā, lai nodrošinātu savu nacionālo interešu aizstāvēšanu.

 

1.2. Latvijas līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā

Latvija kā ES dalībvalsts ir pastāvīgi iesaistīta ES lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Latvijas pārstāvji ar balsošanas tiesībām piedalās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmēs jeb Eiropadomēs un Ministru padomes sanāksmēs, darbojas Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās un komitejās. Latvija piedalās visu ES institūciju darbā gan valsts pārvaldes, gan nevalstisko organizāciju (NVO) līmenī: Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā, Eiropas Centrālajā bankā, Eiropas Kopienu tiesā un Pirmās instances tiesā, Revīzijas palātā, kā arī konsultējošajās institūcijās: Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Reģionu komitejā. Latvijai ir viens no 25 Eiropas Komisijas komisāriem. Latviešu valoda ir viena no ES oficiālajām valodām. Latvijai kā vienai dalībvalstij politiskās ietekmes iespējas ir ierobežotas ES (četras balsis – ES Padomē, deviņi deputāti – Eiropas Parlamentā), tādēļ, lai panāktu sev vēlamu rezultātu, ir nepieciešams pastāvīgi sadarboties ar citām dalībvalstīm, kā arī ar Eiropas Parlamentā pārstāvēto radniecīgo politisko spēku grupām.

Latvija atbalsta subsidiaritātes principa ievērošanu. Subsidiaritātes principa īstenošana nozīmē lēmumu pieņemšanu iespējami zemākā atbilstošajā līmenī, vērā ņemot valstu, reģionu un iedzīvotāju konkrētās intereses.

 

1.3. Ekonomiski un politiski stipra ES – būtiskākais priekšnoteikums Latvijas attīstībai

ES ir viens no nozīmīgiem politiskiem un ekonomiskiem spēkiem pasaulē. ES attīstība ir cieši saistīta ar tās spēju izmantot globalizācijas procesa radītās iespējas. Lai stātos pretī globalizācijas radītajiem izaicinājumiem, ES dalībvalstīm ciešāk jāsadarbojas ekonomiskajā un politiskajā jomā.

ES ekonomiskās attīstības sekmēšanā būtiska nozīme ir Lisabonas stratēģijas īstenošanai. Lai panāktu straujāku un noturīgāku ekonomisko izaugsmi, izveidotu jaunas darbavietas un celtu produktivitāti, tuvākajā nākotnē ir svarīgi īstenot Integrētajās pamatnostādnēs izaugsmei un nodarbinātībai 2005.-2008.gadam norādītos pasākumus. Balstoties uz šīm pamatnostādnēm, Latvija ir apstiprinājusi nacionālo Lisabonas programmu, kurā uzsvērta nepieciešamība attīstīt uz zināšanām balstītu ražošanu, veicināt investīcijas pētniecībā un cilvēkkapitālā. Latvijas skatījumā svarīgi ir nodrošināt, lai ES līmeņa Lisabonas programma papildinātu dalībvalstu aktivitātes, īpaši - izglītības un pētniecības, kā arī transporta un enerģijas infrastruktūras jomās.

Latvija plāno pievienoties Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS) 2008. gada 1.janvārī, kas pavērs papildus iespējas piedalīties ES ekonomiskās attīstības un stabilitātes sekmēšanā. Latvijai dalība EMS nozīmēs vienotas valūtas ieviešanu -eiro, vienotu monetāro politiku visā eirozonā, ko īstenos Eiropas Centrālā banka kopā ar eirozonas centrālajām bankām.

Vienlaicīgi nepieciešams tālāk attīstīt ES politisko dimensiju, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar vienotu ārējo un drošības politiku, terorisma, nelegālās imigrācijas un organizētās noziedzības apkarošanu, klimata pārmaiņu un nabadzības mazināšanu pasaulē. Darbojoties ES, Latvija stiprina ES politisko vienotību un solidaritāti, sekmē kompromisu panākšanu, piedāvā savu ekspertīzi jomās, kurās ir uzkrāta vērtīga pieredze, piemēram, attiecībās ar ES kaimiņvalstīm.

 

2. LATVIJAS MĒRĶIS ES

Latvijas mērķis ES ir veicināt Latvijas iedzīvotāju labklājību un paaugstināt dzīves kvalitāti. Šī dokumenta izpratnē labklājība nozīmē cilvēka cienīgu dzīves līmeni – tādu, kurā cilvēks ne tikai pelna iztiku, bet arī aktīvi piedalās visos sabiedriskajos procesos (piemēram, politiskos, ekonomiskos, kultūras, reliģiskos), spēj kvalitatīvi nodrošināt nākamo paaudzi. Dzīves kvalitāte ietver sevī iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanos, dzīves apstākļu, veselības stāvokļa un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, nacionālās identitātes nostiprināšanos, kultūras vērtību plašāku pieejamību, ekoloģiski tīrāku apkārtējo vidi, patērētāju tiesību aizsardzību.

 

3. LATVIJAS PRIORITĀTES ES

Lai sasniegtu augstu dzīves kvalitāti Latvijā, nepieciešams izmantot visas ES dotās iespējas. Ņemot vērā nacionālā līmenī definētās galvenās darbības jomas[1], Latvijas politikas prioritātes ES ir šādas:

  • cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;
  • uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana;
  • infrastruktūras uzlabošana;
  • lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība;
  • drošības, tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšana;
  • nacionālās identitātes stiprināšana un Latvijas kultūras vērtību saglabāšana un attīstīšana;
  • ilgtspējīgas attīstības sekmēšana.

 

3.1. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana

Zinoši, prasmīgi un motivēti cilvēki ir gan svarīgākais Latvijas resurss, gan valsts turpmākās izaugsmes pamats. Diemžēl zemais dzimstības līmenis un Latvijas darbaspēka emigrācija uz citām ES dalībvalstīm tuvāko desmit gadu laikā var novest pie aizvien lielāka cilvēku resursu trūkuma, ja netiks īstenota atbilstoša politika.

Šajos apstākļos nepieciešams pilnvērtīgi izmantot esošos cilvēku resursus un veicināt to attīstību. Īpaši svarīgi darbības virzieni ir nodarbinātības veicināšana, darba apstākļu un darbaspēka produktivitātes uzlabošana, izglītības un tālākizglītības sistēmu attīstība atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām, diskriminācijas un sociālās atstumtības mazināšana, zinātnes intelektuālā potenciālā vairošana. Būtiska ir Latvijas zinātnieku līdzdalība starptautiskos projektos, kā arī ES finansiālā atbalsta piesaistīšana Latvijas tautsaimniecībai. Vienlaikus jāveicina emigrējušā darbaspēka atgriešanās Latvijā, radot labvēlīgus apstākļus darbam Latvijā.

Darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, kas plaši tiek regulēta ES tiesību aktos, Latvijai svarīgākais ir nodrošināt pietiekamu darbinieku tiesību aizsardzību, vienlaikus saglabājot darba tirgum nepieciešamo elastību.

Ņemot vērā nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju Latvijā un ES kopumā, Latvija atbalsta ciešāku ES dalībvalstu sadarbību un koordināciju demogrāfijas un ģimenes atbalsta jomās.

 

3.1.1. Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana

Nodarbinātība ir nacionālās politikas jautājums, tomēr Eiropas Savienībā tiek izstrādātas kopējas vadlīnijas un mērķi nodarbinātības līmeņa celšanai. Latvijas galvenais uzdevums šajā jomā ir palielināt nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas reģioniem, kas arī atbilst ES Lisabonas stratēģijā noteiktajam 70% nodarbinātības līmenim. Līdzdalība ES Latvijai dod iespēju apgūt papildus pieredzi nodarbinātības jomā, izmanto ES finansiālās iespējas, kā arī turpināt pilnveidot ES politiku šajā jomā. Eiropas Nodarbinātības stratēģija, Lisabonas stratēģija un Eiropas Sociālās iekļaušanas stratēģija kalpo par pamatu Latvijas darbībai un rīcībai nodarbinātības jomā. Viens no svarīgākajiem Latvijai pieejamajiem ES finansu avotiem nodarbinātības veicināšanai ir Eiropas Sociālais fonds (ESF). Otrs būtisks ES instruments ir Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF). Nodarbinātības veicināšana nav iedomājama bez uzņēmējdarbības attīstības, kas ir izšķirīgais faktors jaunu darba vietu izveidošanā.

 

3.1.2. Demogrāfisko jautājumu risināšana

Demogrāfijas un ģimenes politikas jautājumi (dzimstības palielināšana, iedzīvotāju novecošanās problēmas risināšana u.c.) ir katras nacionālās valsts kompetencē. Latvijas galvenais uzdevums demogrāfijas jomā ir sasniegt pozitīvu iedzīvotāju pieauguma līmeni. Ņemot vērā ES kopumā negatīvo demogrāfisko situāciju un tās ietekmi uz Eiropas kopējo attīstību, pieaug nepieciešamība šos jautājumus risināt ES līmenī. Latvijas politikas stratēģija šajā jomā ir panākt, lai ES līdzekļi tiktu maksimāli izmantoti Latvijas demogrāfisko jautājumu risināšanai.

 

3.1.3. Jaunatnes politika

Jaunatnes politikas tāpat kā demogrāfijas un ģimenes politikas risināšana (jauniešu mobilitātes, jauniešu līdzdalība u.c.) ir katras nacionālās valsts kompetencē. Tomēr arī šajā laukā novērojama dalībvalstu vēlme risināt jautājumus ar ES līdzekļiem. To apliecina 2001.gada nogalē pieņemtā Eiropas Komisijas Baltā grāmata "Jauns impulss Eiropas jaunatnei", kas kļuva par pirmo ES jaunatnes politikas pamatu, un 2005.gada sākumā pieņemtais Eiropas Jaunatnes pakts, kas ir jauns solis ciešākai dalībvalstu sadarbībai jaunatnes politikas jomā. Latvijai ir aktuālas minētajā paktā definētās prioritātes – nodarbinātība, integrācija un sociālā stāvokļa uzlabošana, izglītība, mācības un mobilitāte, profesionālās darbības un ģimenes dzīves saskaņošana. Strādājot pie Eiropas Jaunatnes pakta prioritāšu īstenošanas, Latvija vienlaicīgi sekmē arī nacionālā līmenī izvirzītā uzdevuma jaunatnes politikas jomā realizēšanu – palīdzēt jauniešiem kļūt par pilnībā sabiedrībā integrētiem, patstāvīgiem un sabiedriski aktīviem pilsoņiem. Līdz ar to Latvijai ir būtiski panākt jaunatnes politikas risināšanu ar ES dotajām iespējām.

 

3.1.4. Brīvas darbaspēka kustības nodrošināšana

Kopš iestāšanās ES, Latvijas ārpolitika ir bijusi vērsta uz visu pamatbrīvību attiecināšanu arī uz Latviju. Brīva darbaspēka kustība ir viena no Eiropas Kopienas līgumā noteiktajām pamatbrīvībām. Latvijas interesēs ir, lai šī pamatbrīvība tiktu vienlīdzīgi attiecināta uz visām ES dalībvalstīm, tādējādi nodrošinot visiem ES pilsoņiem vienādas tiesības izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. ES konkurētspējas veicināšanai ir svarīgi, lai darba tirgus būtu elastīgs un pilnībā tiktu izmantots ES iekšējais potenciāls. Brīva darbaspēka kustība ir priekšnoteikums Latvijas izaugsmei.

 

3.1.5. Izglītības un zinātnes attīstība

Izglītība un zinātne pamatā ir nacionālās kompetences joma. Latvijas galvenais uzdevums ir tādas izglītības sistēmas un zinātnes nozaru attīstība, kas atbilst uz zināšanām balstītas ekonomikas vajadzībām. Tādēļ Latvija atbalsta ES iniciatīvas, kas ļauj piesaistīt finanšu līdzekļus nacionālās zinātnes un izglītības sistēmu uzlabošanai. Latvijas interesēs ir panākt vienotas Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpas izveidošanu, lai stiprinātu ES iekšējo izglītības un zinātnes potenciālu un sekmētu tā konkurētspēju pasaules mērogā.

ES piedāvā programmas, kas palīdz dalībvalstīm pilnveidot nacionālās izglītības sistēmas. Šajā sakarā jāturpina piesaistīt ESF programmu finansējumu mācību kvalitātes uzlabošanai dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā, augstskolu studiju modernizācijai. Īpaša uzmanība jāpiešķir inženiertehnisko un dabaszinātņu izglītības programmu piedāvājuma paplašināšanai, doktorantūras programmu un pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai, mūžizglītības ieviešanai, profesionālās izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanai. Vienlaicīgi jāturpina izmantot ES izglītības programmu (Socrates/Erasmus, Leonardo da Vinci, Jaunatne) sniegtās iespējas studentu un mācībspēku, audzēkņu, jauniešu izglītības pilnveidošanai un pieredzes apmaiņai.

Zinātnes un tehnoloģiju attīstības (Z&A) jomā Latvija turpina pakāpeniski palielināt valsts budžeta finansējumu, lai tuvotos ES ietvaros noteiktajam 3% mērķim no IKP (1% no valsts budžeta un 2% - privātā kapitāla ieguldījumi). Vienlaikus veicinot privātā sektora investīcijas Z&A, sakārtojot patentēšanas un zināšanu pārneses sistēmas un pielāgojot tās Eiropas mērogam.

Lai veicinātu Latvijas zinātnes un zinātnieku konkurētspēju Eiropā un pasaulē, jāstrādā pie ERAF līdzekļu piesaistīšanas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai un zinātnes potenciāla celšanai. Latvijai svarīgi atbalstīt starptautiskās sadarbības programmas, jo tas palielinās Latvijas zinātnes atpazīstamību Eiropā un atvieglos iesaistīšanos ES Ietvara programmā.

Izstrādājot kārtējās Ietvara programmas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, Latvijas interesēs ir:

  • panākt vienlīdzīgas dalības iespējas ietvarprogrammā mazām grupām, izmantojot projektu tipus ar mazāku dalībvalstu skaitu un samazinot līdzfinansējuma apjomu izglītības iestādēm un bezpeļņas pētniecības organizācijām;
  • veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību, nenosakot dalības kvotas, vienkāršojot birokrātiskās prasības projektu izstrādāšanai un iesniegšanai, piemēroti finansiālie nosacījumi;
  • ģeogrāfiskā līdzsvara principa ievērošana, izvērtējot atbalstāmos infrastruktūru projektus. Latvija izstrādā atbalsta mehānismus zinātnieku dalībai arī citās ES finansētās pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmās, piemēram, COST, INTAS, EUREKA.

 

3.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana

Ieguldījumi cilvēkresursos paši par sevi nenodrošinās Latvijas ekonomisko attīstību, ja vienlaicīgi netiks sekmēta uzņēmējdarbība un veidotas jaunas darba vietas. Uzņēmējdarbības potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai ir jāturpina uzlabot uzņēmējdarbības vide un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi, jāveicina Latvijas uzņēmēju konkurētspēja un jaunu uzņēmumu veidošanās.[2] Tā kā dabas resursu pārstrāde un lēta darbaspēka izmantošana nespēs nodrošināt augstu ekonomiskās attīstības tempu, uzņēmējdarbība Latvijā ir jābalsta uz zināšanām un inovācijām[3], piesaistot tām gan ES finansējumu, gan izmantojot citu dalībvalstu pieredzi šajā jomā.

Savukārt tradicionālajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs (kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve, tekstils, farmācija) jāattīsta ražošana ar augstāku pievienoto vērtību, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izstrādājot zinātņietilpīgus produktus.

Latvija iestājas par intelektuālā īpašuma, tai skaitā autortiesību un blakustiesību, aizsardzības pilnveidošanu kā inovāciju un radošo industriju veicinātāju. Ir jāsekmē jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un jāveicina sabiedrības un uzņēmēju izpratne par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzību.

Iekļaušanās ES iekšējā tirgū un ES ārējos tirgos ir papildus iespēja un stimuls Latvijas uzņēmējiem uzlabot un paplašināt savu darbību. Savukārt Latvijas un citu ES dalībvalstu patērētājiem konkurences palielināšana dod iespēju saņemt papildus ieguvumus (piemēram, preču un pakalpojumu daudzveidība, cenu samazināšanās u.c.). ES kopējā tirgus priekšrocību pilnvērtīgai izmantošanai ir svarīgi, lai tiktu novērsti pastāvošie šķēršļi četrām ES pamatbrīvībām un tiktu nodrošināta godīga konkurence. Ņemot vērā to, ka pakalpojumi veido 70% no ES kopprodukta, īpaši svarīgi ir panākt vienošanos par kopīgiem principiem iekšējā pakalpojumu tirgus liberalizācijai. Latvija ir ieinteresēta, lai ES ārējā tirdzniecībā (daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas ietvaros Pasaules tirdzniecības organizācijā un sadarbībā ar trešajām valstīm) tiktu īstenotas ES intereses tālākā tirgu atvēršanā un atvieglošanā, īpaši tālākā rūpniecības preču un pakalpojumu tirdzniecības atvieglošana, lai veicinātu ES konkurētspēju un Latvijas labklājības līmeņa celšanu.

 

3.2.1. Uzņēmējdarbības likumdošanas pilnveidošana

Kopējā tirgus darbības regulēšana ir ES kompetencē. ES likumdošana vistiešākajā veidā ietekmē uzņēmējdarbību dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Latvijas uzdevums šajā jomā ir uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas vienkāršošana. Tāpēc Latvija aktīvi piedalās esošās ES likumdošanas izvērtēšanā un jaunas likumdošanas izstrādāšanā, lai turpinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu un vienlaicīgi novērstu administratīvos šķēršļus. Latvijai jāturpina izmantot Eiropas Komisijas iniciatīvas "Labāka likumdošana" sniegtās iespējas, piedāvājot savus priekšlikumus ES un pārņemot "Labākas likumdošanas" pozitīvo praksi nacionālā līmenī.

 

3.2.2. Brīvas pakalpojumu kustības veicināšana

Brīva pakalpojumu kustība ir visaptveroša pamatbrīvība, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā. Pakalpojumu brīvības iedzīvināšana iekšējā tirgū ir viens no priekšnosacījumiem Lisabonas stratēģijas pamatmērķa īstenošanai – līdz 2010.gadam ES izveidot par konkurētspējīgāko tirgu pasaulē. Latvijai ir būtisks brīvas pakalpojumu kustības jautājums, jo Latvija ir pakalpojumu eksportētājvalsts. Strādājot pie ES tiesību aktu iniciatīvām pakalpojumu jomā, Latvijas interesēs ir mazināt ES administratīvo šķēršļus un izveidot skaidru un vienlīdzīgu tiesisko regulējumu visiem pakalpojumu sniedzējiem iekšējā tirgū. Latvijas interesēs ir veicināt konkurenci iekšējā tirgū ar pakalpojumu kvalitāti, nevis algu vai sociālo dempingu. Starp ES tiesību aktu iniciatīvām Latvijai būtiskākā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Direktīvas projekta mērķis ir radīt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzņēmējdarbības tiesību un brīvas pakalpojumu aprites īstenošanu ES iekšējā tirgū. Direktīva iespējams tiks pieņemta līdz 2008.gadam. Paredzams, ka Pakalpojumu direktīvai sekos vēl atsevišķas tiesību aktu iniciatīvas atsevišķiem pakalpojumu sektoriem, piemēram, veselības jomā. Šajās jomās būtiski savlaicīgi izstrādāt Latvijas interesēm atbilstošu nostāju un panākt Latvijas interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.

 

3.2.3. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība

MVU veido lielāko daļu Latvijas uzņēmumu un nodrošina nozīmīgāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Līdz ar to, MVU izaugsme un attīstība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas kopējai izaugsmei un konkurētspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē. MVU attīstība ir nacionālās politikas jautājums, un Latvijas galvenais uzdevums ir palielināt MVU īpatsvaru Latvijas ekonomikā, pakāpeniski tuvinoties ES vidējam līmenim (50 MVU uz 1000 iedzīvotājiem). Lai sekmētu MVU veidošanos, nepieciešams uzlabot MVU piekļuvi kredītresursiem (riska kapitāls, aizdevumu garantijas), un nodrošināt MVU konsultatīvu atbalstu. ES ietvaros ir pieejami vairāki instrumenti un programmas, kas sniedz atbalstu dalībvalstīm, sekmējot MVU konkurētspēju, nodrošinot pieeju jaunām tehnoloģijām un pētījumiem, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kā arī atvieglojot finanšu resursu un kredītu pieejamību. Latvijas MVU interesēs ir maksimāli izmantot no 2004.-2006.gadam pieejamo ERAF līdzfinansējumu valsts atbalsta programmām - "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai", "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai", "Atbalsts konsultācijām un komercsabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās" un "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmās teritorijās". Citi ES instrumenti ir ESF līdzfinansējums "Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai", "Uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadīgā programma", "Konkurētspējas un inovāciju programma". Lai veicinātu MVU dalību programmās, jāsniedz maksimāls finansiālais atbalsts un konsultācijas MVU pieteikuma projektu sagatavošanā iesniegšanai konkursiem ES līdzfinansējuma saņemšanai.

 

3.2.4. Jaunu inovatīvu nozaru attīstība

Jaunu inovatīvu nozaru attīstība ir nacionālā kompetencē. Latvijas galvenais uzdevums šajā jomā ir sekmēt jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidošanos pakāpeniski tuvinoties ES vidējam līmenim (šobrīd ES 45 % no visiem uzņēmumiem ir inovatīvi). Lai to sasniegtu nepieciešams veicināt pētījumu veikšanu perspektīvākajās zinātņu nozarēs (informācijas tehnoloģijas, modernie materiāli, biomedicīna, gēnu inženierija, farmaceitiskā ķīmija, koksnes ķīmija), nodrošināt pētījumu lielāku pielietojamību ražošanā, kā arī panākt pētījumu aizsardzību (starptautisko patentu skaita pieaugumu). ES līmenī pastāv vairākas iespējas atbalsta saņemšanai inovāciju veicināšanai dalībvalstīs. Papildus valsts atbalsta programmām un privātā kapitāla investīcijām inovāciju sekmēšanai, Latvijai nepieciešams veiksmīgāk izmantot pieejamos ES instrumentus – ERAF programmas, 7. Ietvara programma, "Konkurētspējas un inovāciju programma", zinātnes un tehnoloģiju programmas COST, EUREKA.

 

3.2.5. Tradicionālo Latvijas tautsaimniecības nozaru konkurētspējas celšana

Tradicionālo nozaru attīstība, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve, tekstils, farmācija, ir nacionālās politikas jautājums. Latvija par galveno uzdevumu šajā jomā ir izvirzījusi eksportnozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstīšanu, paredzot darba ražīguma pakāpenisku tuvināšanos ES vidējam līmenim (IKP uz vienu strādājošo pēc pirktspējas standarta 53 % - 2010.g.). Uzdevuma sasniegšanai izmantojamas gan valsts atbalsta programmas ražošanas modernizācijai, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, gan arī ES instrumenti, piemēram, ERAF programmas.

 

3.2.6. Informācijas sabiedrības veidošana

Informācijas sabiedrība ir viena no ES konkurētspējas pamatjomām, kas tiek attīstīta ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izplatības un efektīva pielietojuma starpniecību. Katra ES dalībvalsts savā Nacionālajā reformu programmā ir iekļāvusi nacionālajai situācijai atbilstošus informācijas sabiedrības attīstības uzdevumus. Latvijas galvenais uzdevums šajā jomā ir nodrošināt informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un e-pakalpojumu plašāku pielietojumu valsts un pašvaldību institūcijās, MVU un mājsaimniecībās, it īpaši Latvijas reģionos. No 2007.-2013. gadam ES struktūrfondu līdzfinansējumu paredzēts izmantot IKT infrastruktūras un informācijas sabiedrības pakalpojumu attīstībai publiskajā pārvaldē un citās publiskajās iestādēs, t.sk., izglītības, veselības, sociālajā, nodarbinātības, kultūras u.c. jomās, kā arī, lai veicinātu interneta pieejamību iedzīvotājiem, palielinot interneta lietotāju skaitu no 36% 2005. gadā līdz 75% 2013. gadā. ES struktūrfondi tiks izmantoti arī publisko interneta pieejas punktu attīstībai un platjoslas tīklu piekļuves nodrošināšanai, īpaši – attālākajos valsts reģionos. Vienlaicīgi tiks arī sekmēta tīklu un informācijas drošība, kā arī digitālā satura attīstība, tai skaitā valsts valodā.

Informācijas sabiedrības veidošanā ir būtiski attīstīt sadarbību Eiropas Kopienas programmu ietvaros. Latvijas institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi var pretendēt uz ES līdzfinansējuma saņemšanu projektu konkursos, ko izsludina Eiropas Kopienas programmas, kas attīstīta e-pakalpojumus (eTEN programma), uzlabo digitālā satura pieejamību (eContentplus programma) un veicina drošāku interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanu (programma Safer Internet Plus). eTEN, eContent un MODINIS programmu turpinājums būs Konkurētspējas un inovāciju programmas 2007.-2013.gadā. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politikas atbalsta programma atbalstīs izstrādātus projektus un pasākumus saskaņā ar ES politiskās iniciatīvas i2010 prioritātēm.

 

3.2.7. Nodokļu politika

ES līmenī tiek risināti netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) politikas jautājumi, atstājot tiešo (ienākumu) nodokļu jautājumus dalībvalstu kompetencē. Latvijas galvenais uzdevums nodokļu politikas jomā ir nodrošināt stabilus valsts nodokļu ieņēmumus un tautsaimniecības attīstību. Ņemot vērā, ka nodokļu politika ir būtisks instruments investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, Latvija izmanto Fiscalis un Customs programmu sniegtās iespējas nodokļu sistēmas darbības uzlabošanai. PVN un akcīzes nodokļu jomā Latvijā un ES kopumā notiek darbs, lai likvidētu šķēršļus visa veida ekonomiskām aktivitātēm iekšējā tirgū, cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un mazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmumiem. Kā ES dalībvalsts Latvija turpinās stingri iestāties pret uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes harmonizēšanas iespējām, jo tas samazinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un sarežģītu nodokļu aprēķināšanas kārtību. Lai veicinātu ES globālo konkurētspēju, nepieciešams saglabāt nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm.

 

3.2.8. Ārējās tirdzniecības veicināšana

ES kopējā tirdzniecības politika ir Eiropas Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Ārējās tirdzniecības politika ir viens no Eiropas uzņēmumu konkurētspējas stūrakmens, kuras mērķis ir globāla pasaules tirdzniecības liberalizācija, pakāpeniski samazinot/atceļot muitas nodevas un samazinot tirdzniecības ierobežojumus, kā arī vienlaicīgi stiprinot daudzpusējās tirdzniecības noteikumus.

Iestājoties ES, Latvijas uzņēmējiem pavērās papildus iespējas realizēt savu produkciju to valstu tirgos, ar kurām ES ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus. Latvijas interesēs ir nodrošināt palielinātu un atvieglotu pieeju šo valstu tirgiem, kas visefektīvāk ir sasniedzama sekmīgu Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunu rezultātā. Latvijai jāturpina atbalstīt ES centieni nostiprināt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Latvija iestājas par liberālu tirdzniecības politiku. Latvijas ekonomiskajām interesēm ārpus ES īpaši nozīmīgi ir Krievijas, Ukrainas, Neatkarīgo valstu savienības (NVS), Amerikas Savienoto Valstu un Āzijas tirgi.

Latvijai ir jāturpina mazināt muitas formalitātes, izmantojot ES uzsākto muitas politikas un likumdošanas reformu. Šīs reformas mērķis ir pilnībā pāriet uz elektronisku vidi komersantu un muitas iestāžu attiecībās; vienkāršot muitas procedūras; ieviest atzītā komersanta koncepciju, kas nodrošinās papildus atvieglojumus uzņēmējiem; kā arī ļaut komersantam samaksāt muitas nodokļus tajā dalībvalstī, kur tas ir reģistrēts, nevis ārējās robežas dalībvalstī. Latvijas interesēs ir kopējas ES muitas politikas attīstība, ieskaitot iespējamo ES muitas aģentūras izveidošanu. Tas sniegtu būtiskus atvieglojumus Latvijas uzņēmējiem tirdzniecībā ārpus ES valstīm.

 

3.3. Infrastruktūras pilnveidošana

Patlaban Latvijā ir augsta infrastruktūras nolietojuma pakāpe, daudzās jomās nepietiekama infrastruktūras kapacitāte, pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Mūsdienu pieaugošajām kvalitātes prasībām atbilstoša transporta, enerģētikas, vides, kultūras, izglītības un zinātnes, komunālā un sociālā infrastruktūra, kā arī pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras izmantošanu, ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju globālajā tirgū. Būtisku ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas kāpumu ir iespējams panākt, balstoties uz plašu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanu. IKT sniegtās iespējas efektīvi un inovatīvi jāizmanto izglītības, zinātnes, nodarbinātības, veselības aprūpes, sociālās aizsardzības, kultūras, tūrisma un citās jomās, lai atvieglotu pieeju darbam un zināšanām, publiskā un privātā sektora pakalpojumiem un informācijai.

 

3.3.1. Transporta infrastruktūras integrācija Eiropas vienotajā transporta sistēmā

Eiropas transporta tīklu attīstība atrodas dalītā dalībvalstu un ES kompetencē. Latvijas galvenais uzdevums šajā jomā ir nodrošināt starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu un attīstību. Latvija sekmēs šī uzdevuma sasniegšanu, sakārtojot visus valsts galvenos autoceļus, modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, ostas, lidostas, uzturot pilnīgu Latvijas un ES gaisa satiksmes vadības sistēmu savietojamību, iekļaujoties vienotajā Jūras drošības informācijas sistēmā (Safe Sea Net), tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu integrāciju Eiropas vienotajā transporta sistēmā un tās savienojumos ar Austrumu kaimiņvalstīm. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt atbilstošas infrastruktūras izveidošanu, lai nodrošinātu gan personu, gan kravu efektīvu kontroli uz ES ārējās robežas.

Lai sasniegtu minētos mērķus, Latvijai veiksmīgāk jāizmanto visus ES instrumentus, piesaistot Kohēzijas fonda, ERAF, TEN-T un Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) līdzekļus.

Latvijai būtiski ir atbalstīt attīstību veicinošas aktivitātes jūrniecībā, kas sevī ietver ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, nodarbinātību, vides aizsardzību un drošību. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams veidot ciešāku sadarbību ar Baltijas jūras valstīm.

 

3.3.2. Enerģētika

Ņemot vērā energoresursu nozīmi tautsaimniecības attīstībā un katra iedzīvotāja ikdienā, Latvijas interesēs ir vienota ES enerģētikas politikas attīstība. Eiropas Savienībā enerģētikas politikas veidošana atrodas gan ES, gan arī dalībvalstu kompetencē.

ES šobrīd ir izveidota vienota politika un tiesiskais regulējums šādās enerģētikas jomās:

  • Konkurence un liberalizācija elektrības un gāzes tirgos;
  • Pienākumi veidot naftas produktu rezerves;
  • Atjaunojamo energoresursu izmantošana, enerģijas ražošana koģenerācijas procesā un energoefektivitātes paaugstināšanā.

Dalībvalstis pašas nosaka kādi instrumenti piemērojami minēto mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis var izvēlēties optimālo primāro energoresursu un kurināmā struktūru, uzraudzīt energoapgādes drošības jautājumus un īstenot pasākumus tās paaugstināšanai.

Būtiskākās Latvijas intereses enerģētikā ES kontekstā ir sekmēt Baltijas valstu energoapgādes sistēmu integrāciju Eiropas enerģijas tīklos izmantojot Trans- European Networks – Energy vadlīnijās paredzētos instrumentus; atbalstīt ES saskaņotas ārējās politikas veidošanu un īstenošanu attiecībā pret enerģijas piegādātājvalstīm; izmantot ES pieejamos instrumentus (ESF, Intelligent Energy – Europe) energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektu atbalstam.

Latvija iestājas par to, lai:

  • ES kompetence netiktu paplašināta attiecībā uz dalībvalstīs izmantoto primāro energoresursu un kurināmā struktūru;
  • ES nenoteiktu jaunus vēl ambiciozākus indikatīvos mērķus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kuru sasniegšana nebūtu attaisnojama;
  • ES neuzsāktu jaunu tiesību aktu paketes izstrādi elektrības un gāzes tirgu liberalizācijas jomā, kamēr nav iedibināts reāli funkcionējos iekšējais enerģijas tirgus un faktiski saglabājas tirgus fragmentācija un atsevišķu reģionu izolācija, bet pašreizējais tiesiskais regulējums vēl nav sevi pierādījis praksē.

 

3.3.3. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidošana

Latvijas interesēs ir padarīt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pieejamas visiem valsts iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt plašāku elektronisko pakalpojumu lietojumu publiskajā pārvaldē. Šajā jomā galvenais jāpaveic nacionālā līmenī, bet ES ietvaros pieejams atbalsts. Svarīga ir informācijas un komunikāciju infrastruktūras sadarbspēja visā Eiropā. Eiropas Kopienas programma IDABC (Interoperable Delivery of European eGovernment Services to public Administrations, Business and Citizens) nodrošina Eiropas līmenī elektroniskās pārvaldes pakalpojumu savietojamību, kā rezultātā Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm ir iespējams iesaistīties projektos, kas e-pakalpojumus nodrošina Eiropas valsts pārvaldes iestādēm, Kopienas iestādēm, Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī izmantot IDABC programmas finansēto projektu rezultātus, tajā skaitā labo praksi un kopējo infrastruktūru.

 

3.4. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstība

3.4.1. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām kopējās politikas jomām kopš ES pirmsākumiem. Tā ir arī viena no visvairāk atbalstītajām ES politikas jomām – Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros gandrīz puse ES budžeta līdzekļu tiek novirzīti tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības pasākumiem, tirgus atbalstam un eksporta kompensācijām. Latvijas galvenais lauksaimniecības politikas uzdevums ir veicināt lauksaimniecības attīstību uz vienlīdzīgiem nosacījumiem starp dalībvalstīm. Vienlaikus kā prioritāti Latvija izvirza lauku attīstību un laukos dzīvojošu cilvēku labklājības līmeņa celšanos. Tas paredz dinamisku Latvijas lauku rajonu attīstību, tajā pašā laikā nodrošinot arī lauku vides un ainavas saglabāšanos.

Pašreiz ES atbalsts tiešo maksājumu veidā veicina lauksaimniecisko darbību un Latvijas lauku sakopšanu. Lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijas iedzīvotājiem, papildus ES atbalstam tiek nodrošināts valsts atbalsts jeb subsīdijas.

Lai piesaistītu ES līdzekļus ir jāizstrādā lauku ekonomikas dažādošanas plāns. Tas nodrošinās iespējas attīstīt ne tikai tradicionālās lauksaimniecības nozares, bet arī bioloģisko lauksaimniecību un nozares ar lielāku pievienoto vērtību, piemēram, lauku tūrismu. ES finansiālais atbalsts sekmēs arī lauksaimnieku un lauku uzņēmēju izglītības iespēju paplašināšanos. Šobrīd Latvijai ir pieejami Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantijas fonda lauku attīstībai līdzekļi, bet sākot ar 2007. gadu - Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un LEADER programma.

Latvijas lauksaimniecības attīstības vienam no prioritārajiem attīstības virzieniem jābūt patērētāju nodrošināšanai ar drošu un kvalitatīvu pārtiku, kas, starp citu, atbilst arī ES pārtikas drošības politikas izvirzītajiem mērķiem.

Latvijas lauku attīstība ir atkarīga no spējas panākt lauksaimniecības politikas reformu īstenošanu. Konkurētspējīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un lauku politikas kontekstā ilgtermiņā ir nepieciešama ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas īstenošana, nodrošinot vienlīdzīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus un apjomus visās ES dalībvalstīs. Nenoliedzot tiešo maksājumu pozitīvo ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības sektoru, nākotnē uzmanība jākoncentrē uz ražošanu ar lielāku pievienoto vērtību un lauku attīstību.

 

3.4.2. Zivsaimniecības attīstība

Līdzīgi kā lauksaimniecības, arī zivsaimniecības jomā ir izstrādāta vienota kopējā politika. Strukturālu uzlabojumu īstenošanai šajā nozarē dalībvalstīm ir pieejami Eiropas Zivsaimniecības vadības fondu finanšu instrumenta (kopš 2007.gada – Eiropas Zivsaimniecības fonda) līdzekļi. Viens no Latvijas svarīgākajiem uzdevumiem zivsaimniecības jomā ir nodrošināt ES finansiālo atbalstu investīcijām akvakultūrai un zvejas produktu pārstrādei, kā arī ostu infrastruktūras uzlabošanai zvejniecības vajadzībām. Zvejniecībā ekonomiskās stabilitātes veidošanos veicina kompensāciju saņemšana par novecojušo zvejas kuģu norakstīšanu un atbalsts atlikušās zvejas flotes modernizācijai, kas ļauj līdzsvarot flotes lielumu ar Latvijai pieejamiem zivju resursiem. Eiropas Kopienas (EK) zvejniecības līgumi ar trešajām valstīm un dalība starptautiskajās zvejniecības organizācijās paver Latvijas zvejniekiem papildu iespējas tāljūras zvejā Atlantijas okeānā un tā piekrastes valstu ūdeņos. Savukārt Eiropas Kopienas noslēgtie tirdzniecības līgumi ļauj attīstīt jaunus zivju produkcijas noieta tirgus ne tikai ES dalībvalstīs, bet arī ārpus tās robežām, kā arī ievest zivju apstrādei nepieciešamās zivju izejvielas ar atvieglotiem muitas tarifu nosacījumiem.

 

3.5. Drošības, tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšana

Latvijas nacionālā drošība vislielākajā mērā ir saistīta ar starptautisko drošību. Tādēļ Latvijai kopā ar citām valstīm jāstājas pretim tādiem globālajiem izaicinājumiem kā terorisma izplatība, reģionālo konfliktu uzliesmojumi, masu iznīcināšanas ieroču izplatība, un jāveicina drošības, tiesiskuma un demokrātijas telpas paplašināšanās ārpus Latvijas un ES robežām. Latvijas intereses var realizēt gan aktīvi iesaistoties ES Kopējās ārējās un drošības politikas veidošanā, gan efektīvi izmantojot Eiropas Drošības un aizsardzības politikas, Eiropas kaimiņu politikas, ES paplašināšanās, ES Attīstības sadarbības politikas, kā arī Iekšlietu un tieslietu politiku instrumentus.

 

3.5.1. ES Konstitucionālā līguma spēkā stāšanās sekmēšana

Lai palielinātu ES darbības efektivitāti, nodrošinātu subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu ES lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstīm jāvienojas par reformām ES institucionālā mehānisma uzlabošanai, saglabājot visām ES valstīm vienlīdzīgas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā. Latvija ir ratificējusi Līgumu par Konstitūciju Eiropai, tādējādi paužot nostāju, ka Līgums piedāvā atbilstošu tiesisko pamatu pilnvērtīgai ES funkcionēšanai nākotnē. Pašreizējās neskaidrības par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni nedrīkst aizkavēt darbu pie ES praktiskās darbības uzlabošanas.

 

3.5.2. ES Kopējās ārējās un drošības politikas veidošana

Līdz ar iestāšanos ES Latvijas loma un ietekme pasaulē ir būtiski palielinājusies. Kopējā ES nostāja ārpolitikas jomā veidojas, ņemot vērā Latvijas intereses. Kopš neatkarības atgūšanas tas ir Latvijas būtiskākais sasniegums attiecībās ar citām valstīm ārpus ES.

Latvija strādās pie ciešu un pragmatisku attiecību izveidošanas ar ES stratēģiskajiem partneriem - ASV, Krieviju, Japānu, Ķīnu, Indiju u.c. Latvijas interesēs ir demokrātijas un stabilitātes veicināšanā Austrumeiropā, Dienvidkaukāza, Centrālāzijas, Tuvo Austrumu valstīs. Latvija iestājas par tādas ES-Krievijas partnerības veidošanu, kas ņem vērā Latvijas intereses. Latvijai ir svarīgi, lai jaunais Krievijas un ES ietvardokuments, kas nomainīs līdzšinējo Partnerības un sadarbības līgumu, būtu visaptverošs un juridiski saistošs. Turpmākā Latvijas rīcība būs virzīta uz vienotas ES ārpolitikas veidošanu, kas palielinās Eiropas un tādējādi arī Latvijas lomu pasaulē.

 

3.5.3. Eiropas Drošības un aizsardzības politikas veidošana

Latvijas nacionālās drošības interesēs ir būtiski, lai Eiropas un transatlantiskās struktūras savstarpēji papildinātu viena otru. Strādājot pie Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) veidošanas, Latvija ir ieinteresēta attīstīt ES militārās un civilās spējas, pilnveidot ES rīcībspēju konfliktu novēršanā. Lai īstenotu EDAP, Latvija piedalīsies Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā un dos savu ieguldījumu ES kaujas grupas izveidē.

 

3.5.4. Ieguldījums Eiropas Kaimiņu politikā

Latvijas interesēs ir drošība, stabilitāte un demokrātija gan tās kaimiņvalstīs, gan pasaulē kopumā. Lai to sasniegtu, ņemot vērā Latvijas priekšlikumus, ES ir izstrādājusi Eiropas kaimiņu politiku. Latvijas gūtā pieredze pārejā uz demokrātiju un tirgus ekonomiku dos būtisku ieguldījumu Eiropas kaimiņu politikas mērķu īstenošanā. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams, lai ES piešķirtu pietiekamus resursus kaimiņvalstu reformu procesu veikšanai Latvija ir ieinteresēta dalīties pieredzē ar jaunajām demokrātijām NVS reģionā.

 

3.5.5. Iesaiste ES paplašināšanās procesā

Tālākai Eiropas Savienības paplašināšanās ir šī savienība jāstiprina. Jaunu valstu uzņemšanai jānorit atbilstoši katras konkrētās kandidātvalsts gatavībai, kā arī pašas Eiropas Savienības gatavībai uzņemt jaunas valstis. Lai Eiropas Savienībā varētu uzņemt jaunas valstis, ir jāatrisina 3 būtiski jautājumi – institucionālā reforma, budžeta reforma un kopējo politiku reforma. Izpildoties šiem nosacījumiem, Latvija atbalstīs tālāko ES paplašināšanos, jo tās rezultātā Latvija iegūst lielāku drošību un jaunas iespējas ekonomiskās sadarbības jomā. ES perspektīva demokrātiski orientētām valstīm dod spēcīgu motivāciju politisko, ekonomisko un sociālo reformu veikšanai. Lai palīdzētu jaunajām valstīm atbilstoši sagatavoties, Eiropas Savienība piešķir lielu finansiālo palīdzību, kas turpināsies arī nākamos gadus (pirmsiestāšanās finanšu instruments IPA no 2007.gada).

 

3.5.6. ES Attīstības sadarbības politikas veidošana

Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, tā ir kļuvusi par donorvalsti, t.i., tādu valsti, kas citām – daudz nabadzīgākām valstīm var sniegt palīdzību. Latvijas interesēs ir kopā ar pārējām dalībvalstīm līdzdarboties Eiropas Savienības attīstības politikas mērķu sasniegšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Galvenie attīstības politikas mērķi ir nabadzības mazināšana pasaulē; demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības, cilvēktiesību un labas pārvaldības stiprināšana. Lai sekmētu šo mērķu sasniegšanu, galvenā uzmanība jāvelta vismazāk attīstītajām valstīm. Latvijas prioritārie reģioni, kas pastāvīgi ir jāuztur Eiropas Savienības dienaskārtībā, ir Eiropas Kaimiņu politikas valstis NVS reģionā. Izmantojamie instrumenti – Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instruments, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Kotonū līgums (sadarbība starp ES un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm) u.c. Nododot savu integrācijas un demokrātisko reformu pieredzi kaimiņvalstīm, Latvija iegūs iespēju nosūtīt savus ekspertus un tieši piedalīties drošības un demokrātijas stiprināšanā kaimiņvalstīs.

 

3.5.7. ES Iekšlietu un tieslietu politika

Latvijas interesēs ir turpināt brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanu. Eiropas Savienības Hāgas programmas un tās Rīcības plānā ir definēti mērķi, kas paredz tālāku sadarbību starp dalībvalstīm. Iekšlietu jomā Latvijai būtiska ir pievienošanās Šengenas līgumam. Kopā ar citām ES dalībvalstīm Latvija veidos vienotu ārējo robežu un migrācijas plūsmu vadības sistēmu. Tā balstīsies uz ciešu sadarbību ar ārpus ES esošajām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot nelegālās migrācijas apkarošanai. Būtiski ir nodrošināt ātru nelegālo imigrantu atgriešanās iespēju, tādēļ Latvija ir ieinteresēta readmisijas līgumu noslēgšanā ar Ukrainu, Moldovu, Baltkrieviju un citām ES kaimiņvalstīm. Latvija dos savu ieguldījumu ES legālās migrācijas politikas izstrādē, nodrošinot, ka Latvijas intereses tiek pilnībā ievērotas. Ārējās robežas drošības nodrošināšanā svarīga loma ir robežkontroles dienestiem, muitas dienestiem, novēršot bīstamu preču (radioaktīvu vielu, dažāda veida ieroču, veselībai bīstamu preču u.c.) ievešanu. Latvija kopīgi ar citām dalībvalstīm jau strādā un turpinās darbu pie muitas reformas Eiropas Savienībā. Tā paredz preču deklarēšanu pirms to ievešanas ES teritorijā, kopīgu ES muitas riska vadības sistēmu, kopīgas muitas operācijas un citus pasākumus. Latvijas interesēs ir aktīvi piedalīties minētajos pasākumos un nodrošināt Latvijas muitas kapacitātes, īpaši riska vadības jomā atbilstību augstākajiem ES standartiem. Latvijas rīcībā ir ES instrumenti - Hāgas programma un tās ieviešanas Rīcības plāns, ES readmisijas un vīzu atvieglojumu līgumi ar ārpus ES esošajām valstīm, Šengenas konvencijas finanšu programma, Tematiskā programma sadarbībai ar ārpus ES esošajām valstīm migrācijas un patvēruma jomā, [Elina1] pamatprogramma "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība". Visu šo nosaukto iespēju veiksmīga izmantošanās nodrošinātu Latvijas interešu realizāciju.

Kopš neatkarības atgūšanas, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, Latvija ir veikusi virkni reformu tieslietu jomā. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka šīs reformas turpina dot rezultātus un cilvēki var paļauties uz stabilu un uzticamu tiesību sistēmu valstī. Katra jauna Eiropas Savienības iniciatīva ir rūpīgi jāanalizē un jāpanāk subsidiaritātes principa ievērošana. Tieslietu jomā starp dalībvalstīm ir jāveicina cilvēku un tiesu iestāžu savstarpējā uzticēšanās, tādā veidā dodot iespēju savstarpēji starp valstīm atzīt pieņemtos lēmums un spriedumus. Ņemot vērā dalībvalstu piederību dažādām tiesību sistēmām, savām tiesiskajām tradīcijām un vēsturisko pieredzi, Latvija uzskata, ka savstarpējās atzīšanas princips civillietās un krimināltiesību jomā ir rūpīgi jāizsver un izvērtē katrā konkrētajā gadījumā.

 

3.6. Nacionālās identitātes un kultūras vērtību stiprināšana

Latvijas kultūra ir valsts pastāvēšanas un attīstības stūrakmens, un vienlaicīgi - nozīmīga ES kultūru daudzveidības sastāvdaļa. Latvijas interesēs ir veicināt nacionālā kultūras mantojuma un vēsturiskās atmiņas saglabāšanu, izpēti un pieejamību, stiprināt nacionālo identitāti, veidot un popularizēt vienotu valsts tēlu, kā arī attīstīt un stiprināt mūsdienīgu un konkurētspējīgu audiovizuālo nozari.

 

3.6.1. Kultūrpolitikas veidošana

Kultūra ir katras valsts nacionālās identitātes sastāvdaļa. Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis, lepojas ar savu vēsturi un kultūru. Mūsu valsts ir ieinteresēta pēc iespējas labāk saglabāt un kopt savu nacionālo kultūru, kā arī pēc iespējas plašāk ar to iepazīstināt citas tautas. Eiropas Savienībā kultūrpolitika ir katras dalībvalsts kompetences jautājums. Galvenais uzdevums šajā jomā ir veidot radošu un garīgi bagātu Latvijas sabiedrību. Lai to sasniegtu, svarīgi ir lielāku uzmanību veltīt kultūras iespējām reģionos un sekmēt tās pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam. Eiropas Savienība veicina dalībvalstu sadarbību kultūras jomā, atbalsta to iniciatīvas, izstrādā ieteikumus un vadlīnijas nacionālo kultūru atbalstam un izplatībai. Eiropas Savienība neprasa dalībvalstīm harmonizēt kultūras politiku un neparedz regulējumu šajā jomā. Kopīgi noteikumi tiek veidoti tikai atsevišķās jomās, tādās kā kultūras priekšmetu aprite, autortiesības un blakustiesības. Lai saglabātu Latvijas kultūras dažādību, Latvija izmantos Eiropas Savienības atbalsta programmas plašā kultūras nozaru spektrā – arhitektūrā, vizuālajā mākslā, dejas mākslā, grāmatniecībā, mūzikā, teātra mākslā, kultūras mantojuma nozarē, jauno mediju, kultūras izglītības un citās kultūras jomās. Daudzveidīga un izkopta Latvijas kultūra sekmēs Eiropas kopējā mērķa sasniegšanu – ES dalībvalstu vienotību dažādībā.

 

3.6.2. Audiovizuālās politikas īstenošana

Mūsdienu cilvēka ikdiena nav iedomājama bez televīzijas, radio un citu masu saziņas līdzekļu klātbūtnes. Latvijas interesēs ir šīs nozares kvalitatīva attīstība. Jānodrošina, lai katram Latvijas iedzīvotājam ir pieejami audiovizuālie pakalpojumi ar kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu. Tajā pašā laikā jārūpējas par to, lai mediji nepārkāptu latviešu valodas lietojuma prasības, neaizskartu cilvēka cieņu un aizsargātu bērnu tiesības. Eiropas Savienības audiovizuālās politikas pamati ir nostiprināti direktīvā "Televīzija bez robežām". Direktīva aizstāv kultūras daudzveidību medijos, masu mediju pieejamību visiem. Tāpat tā paredz noteikumus vai ieteikumus raidorganizāciju darbības uzlabošanai, regulē reklāmas jomu, aizsargā cilvēka cieņu, it īpaši – nepilngadīgas personas. Ieviešot direktīvu, Latvija sekmē iedzīvotājiem pieejamākus, kvalitatīvākus un daudzveidīgākus audiovizuālos pakalpojumus.

Latviju īpaši interesē Latvijas filmu nozares attīstība. Latvija stiprinās sadarbību ar citām ES dalībvalstīm un piesaistīs ES finansējumu, lai uzlabotu Latvijas filmu kvalitāti un konkurētspēju, palielinātu Latvijā uzņemto filmu skaitu, kā arī pilnveidotu profesionālo izglītību nozarē.

 

3.7. Ilgstspējīgas attīstības sekmēšana

Iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti uzlabos ne tikai ekonomiski sasniegumi, bet arī pietiekama sociālā aizsardzība un tīra apkārtējā vide. Tāpēc Latvijas interesēs ir politika, kas sabalansē ekonomiskos, sociālos un vides aizsardzības mērķus. Ilgtspējīgas attīstības veicināšanā Latvija koncentrēsies uz reģionālo atšķirību izlīdzināšanu, vides aizsardzību, sociālo aizsardzību un veselības aprūpi, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību.

3.7.1. Reģionu attīstība

Viena no būtiskākajām Latvijas interesēm ir vienmērīga visas valsts attīstība. Tāpēc Latvija izmantos ES finansējumu, lai veicinātu iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumu ne tikai Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī reģionos un laukos. Latvijas reģionālās politikas uzdevums ir samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp reģioniem. Veicot pasākumus reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, Latvija ievēros reģionu īpatnības un iespējas, lai saglabātu un attīstītu katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Eiropas Savienība piedāvā plašu finansiālo atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai – Latvijai ir pieejami ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļi. Pašreizējā struktūrfondu programmēšanas periodā (2000.-2006.) viens no ES reģionālās politikas mērķiem ir strukturālo izmaiņu veicināšana mazāk attīstītos reģionos. No 2007.-2013.gadam par vienu no galvenajiem Kohēzijas politikas mērķiem ir noteikta teritoriju līdzsvarota attīstība. Izmantojot ES finansējumu, Latvija veicinās reģionu attīstību, koncentrējoties uz cilvēkresursu saglabāšanu, ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un daudzveidīgu pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības nodrošināšanu, tā nodrošinot apdzīvotas vietas pievilcību un dzīves kvalitātes celšanos. Tā kā pilsētu un lauku attīstība notiek savstarpējā mijiedarbībā, reģionālās politikas kontekstā ir svarīgi nodrošināt sabalansētu atbalstu pilsētām un laukiem.

Lai sasniegtu Latvijas reģionālās politikas mērķi un efektīvi izmantotu ES finansējumu, Latvijā jāpabeidz vietējā un reģionālā administratīvi teritoriālā reforma. Tāpat jānodrošina, lai atbalsts nozaru un reģionālās politikas īstenošanai savstarpēji papildinātu viens otru.

3.7.2. Vides saglabāšana

Jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē. Tāpēc Latvija iestājas par tādu ES politiku, kas nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, mazina cilvēku darbības radīto gaisa piesārņojumu. Vienlaicīgi Latvija raudzīsies, lai valsts straujā ekonomiskā izaugsme nenotiktu uz vides aizsardzības un sociālās aizsardzības rēķina.

Latvijas galvenais uzdevums šajā jomā ir ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošana, gaisa kvalitātes normatīvu ieviešana, kā arī NATURA 2000 infrastruktūras izveidošana. Uzdevuma īstenošanai Latvija izmanto visus pieejamos ES instrumentus, t.sk. ERAF un Kohēzijas fondu, ES programmu LIFE (ar apakšprogrammām Environment un Nature).

Vides jomā ES ir izveidota apjomīga normatīvo aktu sistēma. Tā kā tās ieviešanai Latvijā ir jāinvestē nozīmīgi finanšu līdzekļi, ES iestāšanās sarunās Latvijai ir piešķirti pārejas periodi. Latvijas interesēs ir, lai izstrādājot jaunus ES tiesību aktus, tiktu izvērtēta to aktualitāte attiecībā uz Latvijas vides problēmām un izmaksu efektivitāte. Ir jānodrošina, lai nākotnē Latvijai netiktu uzstādītās pārmērīgi dārgas un nepamatotas prasības.

 

3.7.3. Sociālā aizsardzība

Mūsdienās globalizācijas procesi un iedzīvotāju novecošanās rada papildu slogu valstu sociālās nodrošināšanas sistēmām, tāpēc Latvija atbilstoši pilnveidos sociālās aizsardzības politiku. Latvija stiprinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti, lai nodrošinātu pensiju pietiekamību. Vienlaicīgi Latvija veicinās sociālās iekļaušanas politikas attīstību, lai samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru un nodrošinātu atbalstu tiem, kuri īslaicīgi vai ilglaicīgi atrodas ārpus darba tirgus.

Eiropas Savienība neregulē katras dalībvalsts sociālo politiku un sociālās aizsardzības sistēmu. Tā vietā dalībvalstis nosaka kopējus mērķus un sekmē sadarbību, kā arī savstarpēju informācijas apmaiņu ar atvērtās koordinācijas metodes palīdzību, t.i., pieredzes apmaiņu. Latvijas galvenie uzdevumi šajā jomā ir sekmēt pensiju pietiekamību un pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu. Papildus pasākumiem nacionālā līmenī, sociālās aizsardzības mērķus sasniegšanai Latvijai jāizmanto visi pieejamie ESF un ERAF līdzekļi.

 

3.7.4. Veselības aprūpe

Iedzīvotāju veselības rādītāji liecina par valsts labklājības līmeni – jo attīstītāka valsts, jo veselāka ir tās sabiedrība. Latvijas veselības aprūpes sistēma balstās uz tiem pašiem principiem kā veselības aprūpes sistēmas pārējās ES dalībvalstīs – nodrošināt taisnīgumu un solidaritāti. Tāpat kā sociālās aizsardzības jomā, ES nenosaka kopējus standartus veselības aprūpē. Tā vietā ES veido vadlīnijas un programmas kopēju mērķu sasniegšanai. Veselības aprūpes jomā Latvija iesaistīsies ES kopējo mērķu sasniegšanā, lai paaugstinātu veselības aprūpes kvalitāti un medicīnā izmantojamo tehnoloģiju standartus. Latvijas galvenais uzdevums šajā jomā ir uzlabot veselības aprūpi iedzīvotājiem, koncentrējoties gan uz profilakses, gan veselības atjaunošanas pasākumiem. Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Latvijā, papildus pasākumiem nacionālā līmenī Latvijai jāizmanto visi pieejamie ES finanšu līdzekļi (ESF, ERAF, Kohēzijas fonds).

 

3.7.5. Patērētāju tiesību aizsardzība

Iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte ir cieši saistīta ar kvalitatīvu un veselībai nekaitīgu produktu un pakalpojumu lietošanu. Eiropas Savienība neregulē katras dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības politiku, bet gan nosaka galvenās vadlīnijas un minimālos standartus, kas jāievēro preču un pakalpojumu ražotājiem. Patērētāju tiesību aizsardzības politikas ieviešana Latvijā notiek saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, Eiropas Komisijas Patērētāju aizsardzības politikas stratēģiju 2002.–2006. gadam un Programmu 2007. – 2013.gadam. Latvijas uzdevums ir nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Uzdevums tiks īstenots, izstrādājot normatīvos aktus, ietverot patērētāju aizsardzības jautājumus citās politikās, kā arī iesaistot patērētāju tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā sabiedrību.

 

4. PRIEKŠNOTEIKUMI SEKMĪGAI LATVIJAS DARBĪBAI ES

Lai sekmīgi darbotos ES – veidotu politikas, izstrādātu pozīcijas un aizstāvētu Latvijas intereses ES, ir svarīgi nodrošināt vairākus būtiskus priekšnoteikumus.

 

4.1. Aktīva, kvalitatīva un sabiedriska ES politiku veidošana un nacionālo interešu aizstāvība

Latvijai jābūt pēc iespējas aktīvai, regulāri nākot klājā ar savām iniciatīvām un ietekmējot ES institūciju dienaskārtību. Īpaši aktīvi Latvijai jāiesaistās un jāstiprina sava pozīcija jomās, kuras Latvija izvirzījusi kā prioritāras.

Lai sasniegtu Latvijas mērķi ES, nepieciešama aktīva sabiedrības līdzdalība. Lai sabiedrības nostāja tiktu identificēta savlaicīgi, izstrādājot nacionālās pozīcijas un veidojot ES politikas, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas jāiesaista jau izstrādes procesa sākumposmā. Lai to īstenotu praksē, Latvijas iestādēm pozīciju, politiku un stratēģisku dokumentu sagatavošana jāīsteno efektīvi, demokrātiski un caurskatāmi. Diskusijas par ES jautājumiem jāveic atbilstošajā politiskajā līmenī, atspoguļojot to stratēģisko nozīmi Latvijas attīstībā.

Lai sekmētu sabiedrības interesi iesaistīties Latvijas nostājas formulēšanā, jānodrošina regulāra sabiedrības informēšana par Latvijas īstenotajām aktivitātēm ES. Informācijai jābūt pieejamai, savlaicīgai, saprotamai, kvalitatīvai un sagatavotai atbilstoši konkrētu mērķauditoriju vajadzībām.

Pozīciju, politiku, stratēģiju un citu dokumentu izstrādes gaitā, kuros tiks definētas salīdzinošās Latvijas priekšrocības, jāveic pētījumi, datu analīze un cita veida izpēte, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva šo dokumentu izstrāde. Gatavojot šos dokumentus, jāņem vērā citās nozarēs noteiktās Latvijas prioritātes un stratēģiskie dokumenti, lai nodrošinātu saskaņotu Latvijas politiku.

 

4.2. Sadarbība ar ES valstīm - būtisks priekšnosacījums Latvijas mērķa sasniegšanā ES

Lai sasniegtu Latvijas mērķi ES, Latvija nevar darboties izolēti no citām ES dalībvalstīm. Tāpēc Latvija uzturēs aktīvu divpusējo attiecību dialogu ar ES dalībvalstīm, it īpaši ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. Lai nodrošinātu regulāru politisko dialogu un sadarbību ar ES valstīm, Latvija izmantos visus pieejamos instrumentus – ekspertu konsultācijas un dažāda līmeņa vizītes, esošā vēstniecību tīkla iespējas, jaunu diplomātisko pārstāvniecību atvēršanu visās ES dalībvalstīs.

Tomēr mērķa īstenošanai nepietiek tikai ar sadarbību starp galvaspilsētām. Tāpēc Latvija turpinās attīstīt pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību, tā veicinot stabilitāti un izaugsmi ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas jūras valstu reģionā un Eiropā kopumā.

 

4.3. Profesionāla, motivēta un efektīva personāla veidošana – Latvijas panākumu atslēga ES jautājumu risināšanā

Latvijai kā vienai no mazākajām ES dalībvalstīm ir pieejami salīdzinoši nelieli cilvēku un finanšu resursi. Lai aktīvi un rezultatīvi piedalītos ES politiku izstrādē un nacionālo interešu pārstāvēšanā, mūsu valsts ierēdņiem un pārvaldes darbiniekiem ir jābūt ļoti profesionāliem un augsti motivētiem.

Tāpēc ministrijās un citās valsts institūcijās darbam ar ES jautājumiem jāveido mērķtiecīga personāla politika, kuras pamatā ir kompetentu nozaru speciālistu izvēle, metodiska apmācība un karjeras attīstības plānošana. Latvijas interesēs būtu nosūtīt darbā uz laiku ES institūcijās savus ekspertus. Šajā kontekstā ir jānodefinē Latvijai prioritārās jomas, kurās nacionālo ekspertu gūtā pieredze un zināšanas būtu īpaši vērtīga. Vienlaicīgi ir jārada apstākļi, kas sekmētu nacionālo ekspertu atgriešanos darbā Latvijas valsts pārvaldē.

Papildus ierēdniecības kapacitātes celšanai nacionālā līmenī, ir jāveido sistēma, kas veicinātu Latvijas pilsoņu plašāku pārstāvību ES institūciju amatos, kuros personāla atlase notiek ar atklāto konkursu palīdzību.

Lai īstenotu visas iepriekšminētās aktivitātes, tiek izstrādāts Rīcības plāns, lai veicinātu Latvijas pārstāvību ES institūcijās, paredzot izveidot centralizētu koordinācijas un budžeta līdzekļu izmantošanas sistēmu.

 

4.4. ES tuvāka un saprotamāka iedzīvotājiem

Iedzīvotāju, it īpaši uzņēmēju, interesēs ir vienkārša likumdošana un skaidras birokrātiskās procedūras. Lai padarītu Eiropas lietas saprotamāku iedzīvotājiem, Latvija aktīvi iesaistīsies "Labas pārvaldības" principu ieviešanā. Arī Latvijas tiesību aktu izstrādes procesā jānodrošina, lai tiesību akti būtu skaidri un vienkārši. Tas atvieglotu pieņemto tiesību aktu ieviešanu praksē. Izstrādājot Latvijas normatīvos aktus, tajos jāparedz visas priekšrocības, par ko ir panākta vienošanās ES.

Uzticības veicināšana ES un tās institūcijām, kā arī labas komunikācijas nodrošināšana ir prioritārs uzdevums. Lai samazinātu ES valstu iedzīvotāju atsvešināšanos no ES notiekošiem procesiem, dalībvalstīm un ES institūcijām aktīvi jādiskutē ar iedzīvotājiem par aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem, jāsekmē dažādu viedokļu izteikšanas iespējas un to uzklausīšana politikas veidotāju līmenī. Šī uzdevuma sasniegšanai Latvijā jāīsteno Eiropas Komisijas apstiprinātajā dokumentā "Plāns D - demokrātijai, dialogam un diskusijai" ietvertos pasākumus, kā arī jāsagatavo un jāievieš LR valdības "Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību ES jautājumos 2006.-2011. gadam".

Eiropas Savienības jautājumu izpratnei būtiski palīdzētu, ja Latvijā tiktu apstiprināta viena vadošā institūcija terminoloģijas jautājumos. Tas atvieglotu tulkotāju darbu un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar ES dokumentiem pareizā un saprotamā latviešu valodā.

 

4.5. Vienkārša ES finansējuma saņemšanas sistēma un pietiekams finansējums mērķa sasniegšanai

Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas mērķa ES sasniegšanai ir adekvāts finansējums izvirzītajām prioritātēm. Latvijas interesēs ir panākt, lai Latvija, kā arī citas valstis, kuru IKP per capita ir zemāks kā 75% no ES vidējā, pilnā apjomā saņemtu ES finansiālo atbalstu ekonomiskās un sociālās attīstības un izaugsmes veicināšanai. Šī finansējuma sadalījumam jābalstās uz principu – jo lielākas ir dzīves līmeņa atšķirības salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, jo proporcionāli lielāks ir ES atbalsta apjoms.

Lai finansējuma izlietojums būtu efektīvs, ir jāpilnveido ES fondu vadības un kontroles sistēma, padarot to vienkāršāku un caurskatāmāku. Latvijas interesēs ir tādu regulējošo nosacījumu ieviešana, kas veicina iespējas apgūt ES finansējumu.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ES, nepieciešama arī nacionālā budžeta līdzekļu mērķtiecīga novirzīšana izvirzītajām prioritātēm. Tādēļ papildus ES finansiālajam atbalstam, nepieciešama efektīva nacionālā budžeta plānošana, nodrošinot pietiekamu līdzfinansējumu ES līdzekļu apgūšanai.

 

NOBEIGUMS

Izstrādātais dokuments paredzēts kā vadlīnijas visiem ar ES jautājumiem strādājošiem ekspertiem. Tas būs noderīgs informācijas avots arī katram Latvijas iedzīvotājam.

Informatīvais ziņojums nesniedz pilnīgas atbildes uz visiem jautājumiem. Joprojām ir nepieciešama diskusija par vairākām būtiskām lietām - vai Latvijai jāatbalsta brīva darbaspēka kustība, ņemot vērā pašreizējo iedzīvotāju izceļošanas tendenci; vai ir lietderīgi saglabāt ES tiešo maksājumu kārtību lauksaimniekiem, vai arī tuvākā nākotnē nepieciešams reformēt Kopējo lauksaimniecības politiku, liekot galveno uzsvaru uz atbalstu lauku attīstības pasākumiem; vai ir nepieciešama turpmāka ES paplašināšanās; vai vēlamies nodokļu harmonizāciju starp dalībvalstīm.

Tā kā šie jautājumi Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, būs aktuāli, šobrīd uzsāktā diskusija ar sabiedrību tiks turpināta. Ārlietu ministrija regulāri rīkos debates par Latvijai svarīgiem jautājumiem Eiropas Savienībā, aicinot tajā iesaistīties sabiedrības pārstāvjus, sociālos partnerus, ekspertus, politiķus un valsts pārvaldes ierēdņus.

Ārlietu ministrs A.Pabriks


Nacionālā Attīstības plāna 2007.-2013. projekts

Īstenošanas pasākumus paredz Tautsaimniecības vienotā stratēģija, Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija, u.c. dokumenti

 Īstenošanas pasākumus paredz Nacionālā inovāciju programma 2003-2006, Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005-2008