Eiropas Savienība

2017. gada otrajā pusgadā Eiropas Savienības Padomē prezidē Igaunija, kura ir izvirzījusi četras prioritātes:

1. Atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika

Uzsvars uz atvērtas un inovatīvas Eiropas ekonomikas veidošanu, lai stiprinātu ES Vienoto tirgu un tā pamatbrīvības. Strādās pie ES Vienotā tirgus stratēģijas iniciatīvām, t.sk. pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu Vienotā tirgus noteikumu ievērošanu un šķēršļu novēršanas uzņēmējdarbībai. Igaunijas prezidentūra strādās arī pie mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī jaunuzņēmumu (start-up) attīstības veicināšanas.

Latvija ir gandarīta, ka Igaunija savā prezidentūrā turpinās strādāt pie konkurētspējas un izaugsmes jautājumiem, stiprinot ES Vienoto tirgu, kā arī novērtē Igaunijas plānus strādāt pie iniciatīvām, kurām tika pievērsta īpaša nozīme Latvijas prezidentūrā (Digitālais vienotais tirgus un Enerģētikas savienība). Latvija uzskata, ka strauji augoši jaunuzņēmumi ir nozīmīgs jaunu darba vietu radīšanas un inovācijas avots.

Vienotais tirgus un uz ES iekšējo attīstību vērsts ES budžets ir svarīgs kohēzijas un konverģences nodrošināšanai. Tāpēc Latvija novērtē ieceri virzīt iniciatīvas, kas veicinātu pakalpojumu sektora attīstību un konkurētspēju Vienotajā tirgū.

Igaunija veicinās arī ilgtspējīgas vides nodrošināšanu. Atbalstīsim prezidentūru darbā pie Klimata un enerģētikas satvara 2030. gadam saistītajiem priekšlikumiem (īpaši ne-ETS [1] un ZIZIMM [2]) un Tīrās enerģijas pakotnes priekšlikumiem. Latvijai ir būtiski, ka turpinām Enerģētikas savienības ieviešanu. Strādājot pie priekšlikumiem, Latvijai svarīgi, lai tiktu nodrošināta līdzsvarota un izmaksu efektīva pieeja, ņemot vērā valstu specifiku un labāka regulējuma principus.

Igaunijas prezidentūra strādās pie Banku savienības izveides pabeigšanas, lai nodrošinātu banku uzraudzības un noregulējuma standartu ieviešanu ES un veicinātu  banku sektora stabilitāti un noturību. Igaunijas prioritāte ir finansējuma iespēju dažādošana uzņēmumiem, īstenojot Kapitāla tirgu savienības pasākumus, lai stiprinātu Eiropas ekonomiku un veicinātu investīcijas, kā arī radītu jaunas darba vietas. Igaunija kā prioritāti izvirzījusi arī godīgas konkurences veicināšanu, novēršot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Latvija atbalsta Banku savienības izveides pabeigšanu un ES dalībvalstu kapitāla tirgus padziļināšanu un integrēšanu, lai pabeigtu Kapitāla tirgu savienību. Atbalstām turpmākos centienus cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu ES un starptautiskā līmenī

1. Droša Eiropa

Igaunijas uzmanības centrā būs Eiropas pilsoņu drošība - cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī ES ārējo robežu aizsardzība. Tiks turpināts darbs pie migrācijas jautājumiem. Igaunija uzsver vienotas un saskaņotas ES ārpolitikas svarīgumu, kā prioritāti izvirzot attiecību stiprināšanu ar Austrumu partnerības valstīm. Tāpat Igaunija pievērsīsies Eiropas aizsardzības sadarbības stiprināšanai un ES-NATO partnerības stiprināšanai.

Latvija uzskata, ka, ņemot vērā jaunos izaicinājumus Eiropā un tās tuvumā, būtiski turpināt darbu pie iekšējās un ārējās drošības stiprināšanas. Turpināsim atbalstīt pasākumus cīņā pret terorismu. Iekšējās drošības uzlabošanai svarīgi strādāt pie informācijas sistēmu savstarpējās savietojamības un ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu, kā arī drošības iestāžu savstarpējās sadarbības stiprināšanas. 

Latvija ir gandarīta par Igaunijas vēlmi pievērst uzmanību aizsardzības sadarbības uzlabošanai. Latvija atbalsta ciešāku ES dalībvalstu sadarbību Kopējā drošības un aizsardzības politikā. Igaunijas prezidentūras laikā sagaidām aktīvu darbu ES spēju plānošanas un attīstības jautājumos. Svarīgi turpināt ES un NATO sadarbību, balstoties uz 2016. gada jūlijā apstiprināto ES-NATO kopīgo deklarāciju. Atbalstām Igaunijas prezidentūras centienus noturības veicināšanā un cīņā pret hibrīdajiem apdraudējumiem.

Migrācijas jomā būtiski īstenot līdz šim pieņemtos lēmumus. Svarīgi turpināt darbu pie ES ārējo robežu pārvaldības stiprināšanas, ES-Turcijas vienošanās īstenošanas, sadarbības attīstīšanas ar galvenajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī  efektīvas atgriešanas politikas īstenošanas. Uzskatām, ka uzlabotai Kopējai Eiropas patvēruma sistēmai ir jābūt efektīvai, darboties spējīgai krīzes situācijās un tai jāmazina patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas riski.

Latvija novērtē Igaunijas vēlmi prezidentūras laikā aktīvi turpināt Austrumu partnerības politikas īstenošanu, izvirzot to kā vienu no aktuālajām prioritātēm. Latvija sniegs visu nepieciešamo atbalstu Igaunijai, tostarp gatavojoties Austrumu partnerības samitam š.g. novembrī.

3. Digitāla Eiropa un brīva datu plūsma

Igaunija uzsver, ka Eiropai nepieciešama brīva datu plūsma, un tas skar visas ES politikas un pamatbrīvības. Prezidentūra fokusēsies uz Digitālā vienotā tirgus izveidi, e-risinājumu ieviešanu un pārrobežu pakalpojumu attīstību. Igaunija vēlas panākt e-komercijas un e-pakalpojumu attīstībai nepieciešamās likumdošanas modernizāciju.

Digitālā vienotā tirgus kontekstā būtiski ir novērst tirgus fragmentāciju un Eiropai atgūt globālo konkurētspēju, līdz ar to Latvija atzinīgi novērtē uzsvaru uz “Digitālu Eiropu”.  Latvija īpaši atbalsta plānus strādāt pie datu ekonomikas un nepamatotu barjeru novēršanas brīvai datu plūsmai. Digitālā vienotā tirgus ilgtspējīgai darbībai svarīgi nodrošināt izturētspēju, kur būtiski ar konkrētām iniciatīvām strādāt pie kiberdrošības, datu aizsardzības, prasmēm un mediju lietpratības.

 4. Iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa

Lai veicinātu darbaspēka mobilitāti un brīvu personu kustību, Igaunija koncentrēsies uz sociālās drošības sistēmu koordinācijas noteikumu pārskatīšanu, kā arī darbu pie Darbinieku nosūtīšanas direktīvas pārskata. Prezidentūra liks lielu uzsvaru uz jauniešu izglītību un nodarbinātību, kā arī uz vienādu iespēju nodrošināšanu visiem, īpaši ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu veidošanos digitālajā laikmetā.

Latvija atbalsta Igaunijas vēlmi veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu Eiropu. Būtiski, lai strādājot pie brīvas darbaspēka un pakalpojumu kustības ES Vienotajā tirgū, tiktu novērsti šķēršļi. Diskusijās par Eiropas Sociālo tiesību pīlāru ir nepieciešama pārdomāta un līdzsvarota pieeja, lai ilgtspējīgā veidā sekmētu augšupvērstu dalībvalstu sociālekonomisko konverģenci, ņemot vērā konkurētspējas un produktivitātes aspektus, kā arī pieņemtu reāli izpildāmus lēmumus.

Citi Latvijai būtiski Eiropas Savienības darba kārtības jautājumi Igaunijas prezidentūras ES Padomē laikā

Igaunijas prezidentūra ES Padomē norit laikā, kad ES uzsākusi sarunas ar Apvienoto Karalisti par tās izstāšanos no ES, kā arī notiek diskusija par ES nākotni 27 dalībvalstu sastāvā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās.

Sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, Latvijas interesēs ir nodrošināt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tiesisko paļāvību, lai to valstspiederīgo statuss, kuri jau atrodas un dzīvo Apvienotajā Karalistē nemainītos, kā arī lai saglabātos uzkrātās sociālās drošības tiesības un tiesības uz veselības aprūpi. Vienlaikus, raugoties uz Apvienotās Karalistes un ES attiecību nākotni, būtiski ir saglabāt pēc iespējas ciešāku ES – Apvienotās Karalistes attiecību modeli. Apvienotā Karaliste ir viena no Latvijas stratēģiskajām partnerēm, tāpēc vēlamies ciešu sadarbību arī turpmāk tādos jautājumos kā tirdzniecība, ārpolitika, drošība un aizsardzība, kā arī iekšlietas un tieslietas.

Diskusijās par ES nākotni, balstoties uz Eiropas Komisijas “Balto grāmatu” par ES nākotni un pieciem pārdomu dokumentiem (par Eiropas sociālo dimensiju, par globalizācijas ieguvumu izmantošanu, par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, par Eiropas aizsardzības nākotni un par ES finanšu (ES budžeta) nākotni), Latvija vēlas saglabāt atvērtību dažādām idejām un priekšlikumiem. Latvijas izpratnes pamatā būtisku nozīmi ieņem līdz šim ES integrācijas procesā sasniegtais, kas Latvijai devis ieguvumus kā politiski, tā praktiski – ES Vienotais tirgus un četras pamatbrīvības, Šengenas telpa un vienotās valūtas zona. Mums ir svarīgs ES atbalsts studentiem, zinātnei un kultūrai; kopīga ārpolitika, kas padara Latvijas balsi spēcīgāku; valūtas, finanšu un ekonomikas stabilitāte; tīrāka vide, dabas aizsardzība, pārtikas drošība un kvalitāte, tīrāka enerģija. Latvijas interesēs ir saglabāt līdzšinējās ES integrācijas sasniegumus un tos attīstīt tālāk. Latvijas ieskatā, ES turpmāk saturiski jākoncentrējas uz vērtību aizstāvību, drošības veicināšanu, kā arī labklājības veicināšanu, tai skaitā dzīves līmeņa izlīdzināšanu ES.


[1] Eiropas Savienības Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautās darbības.

[2] Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.