Eiropas Savienība

06.02.2018. 10:58

2018. gada pirmajā pusgadā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidē Bulgārija. Bulgārijas prezidentūras moto ir “Stipri vienotībā”, un prezidentūras ideja ietver 3 “K” – konsensus, konkurētspēja, kohēzija. Bulgārija ir izvirzījusi četras prioritātes:

 1.    Eiropas nākotne un jaunieši – ekonomiskā izaugsme un sociālā kohēzija

Bulgārijas prezidentūra strādās, lai uzlabotu ES iedzīvotāju labklājību, veicinot kohēziju, kas savukārt rada labvēlīgus apstākļus vienotībai un solidaritātei. Bulgārija vēlas rast risinājumu ne tikai Kohēzijas politikas nākotnei, bet arī Eiropas sabiedrības vispārējai kohēzijai. Viens no prioritārajiem virzieniem būs diskusiju turpināšana par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada. Šajā kontekstā Bulgārijai svarīga būs Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika.

Prezidentūra veicinās diskusijas par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, kā arī veicinās Banku Savienības izveides pabeigšanu un Kapitāla tirgu savienības veidošanu.

Bulgārija rūpēsies par vides aizsardzības standartu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzturēšanu ar ilgtspējīgas attīstības un “zaļās ekonomikas” palīdzību, pievērsīsies pārejai uz aprites ekonomiku un ekoloģiski inovatīvām iniciatīvām.

Bulgārija savas prezidentūras laikā vēlas īpašu uzmanību pievērst kultūrai, kas ir viens no ES nākotnes attīstības virzītājiem, īpaši uzsvaru liekot uz jaunatni un digitālajām iespējām. Darba turpināšana pie pakotnes “Izglītības modernizācija – jauniešu iniciatīva”, Jaunā prasmju programma Eiropai, “Erasmus +” programmas vidusposma izvērtējums būs viena no Bulgārijas prioritātēm.

Latvija vienmēr ir uzsvērusi sociāli-ekonomiskās konverģences nozīmi starp ES dalībvalstīm. Tas ir svarīgi ne tikai Kohēzijas vai Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā. Konverģence nozīmē arī spēcīgāku Vienoto tirgu, maksimāli izmantotu ES ekonomisko potenciālu, ilgtspējīgu attīstību un labāku ES konkurētspēju globāli. Sarunās par ES daudzgadu budžeta perspektīvu pēc 2020. gada būtiski būs panākt līdzsvaru starp ES līgumos nostiprināto ES iekšējās attīstības un konverģences mērķi (tai skaitā kohēzijas, lauksaimniecības un izaugsmes politikas) un jaunajiem izaicinājumiem (piemēram, migrācija, iekšējā un ārējā drošība, klimats).

Latvija atbalsta Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu. Mūsu interesēs ir eirozonas un ES ekonomiskā stabilitāte un noturība pret potenciālām krīzēm. Latvijas prioritāte ir Banku savienības pabeigšana. 

Latvija atbalsta pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību. Vienlaikus būtiski, lai pāreja norisinātos izmaksu ziņā efektīvi un tiktu ņemtas vērā valstu specifiskās situācijas.

Latvija uzskata, ka izglītība un kultūra ir ļoti cieši saistītas ar kopīgo vērtību, savstarpējās izpratnes un piederības sajūtas Eiropai nostiprināšanu. Latvijai īpaši svarīgi ir integrētas “Erasmus+” programmas turpināšana un stiprināšana. Izglītības jomā ir jāiegulda īstermiņa mobilitātē gan augstākajā, gan profesionālajā izglītībā, lai pēc iespējas vairāk jauniešu, skolotāju un mācībspēku varētu tajās iesaistīties.

2.      Rietumbalkānu Eiropas perspektīva un savienojamība

Viena no galvenajām prioritātēm Bulgārijai būs paplašināšanās politika, kas joprojām ir visefektīvākais instruments miera, stabilitātes un labklājības garantēšanai Rietumbalkānos. Prezidentūra vēlas saglabāt reālu Eiropas perspektīvu šīm valstīm. Tāpat Bulgārija turpinās strādāt, lai veicinātu Rietumbalkānu saites ar ES, īpaši ieviešot tā saukto “Savienojamības darba kārtību” transportā, komunikācijās, enerģētikā, izglītībā un digitālajā jomā.

Latvija, līdzīgi kā Bulgārija, atbalsta Rietumbalkānu integrāciju ES. Ceram, ka 2018. gada februārī gaidāmajā Eiropas Komisijas stratēģijā būs iedrošinoši vēstījumi visam Rietumbalkānu reģionam. Sagaidām arī produktīvas diskusijas Rietumbalkānu samitā Sofijā 2018. gada maijā.

Aicināsim Bulgārijas prezidentūru uzturēt arī Austrumu partnerību kā ES ārpolitikas prioritāti. Pēc veiksmīgā Austrumu partnerības samita Briselē 2017. gada 24. novembrī jāturpina darbs, lai ieviestu samita deklarācijā ietvertās 20 praktiskās sadarbības prioritātes.

3.      Drošība un stabilitāte spēcīgā un vienotā Eiropā

Bulgārija strādās, lai uzlabotu ES iedzīvotāju drošību, stiprinot robežapsardzību un efektīvāk pārvaldot migrācijas procesus. Prezidentūra vēlas panākt progresu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformā, kas balstītos uz atbildību un patiesu solidaritāti.

Prezidentūra veicinās dažādu iespēju izmantošanu, lai uzlabotu sadarbību starp tiesībsargājošajām institūcijām un drošības dienestiem, kā arī informācijas apmaiņu ar Eiropas aģentūrām. Bulgārija strādās, lai tiktu atjaunota normāla Šengenas zonas darbība. Prezidentūras laikā tiks strādāts arī ar kiberdrošības jautājumiem.

Bulgārija vēlas sekmēt stabilu Enerģētikas savienību un palielināt reģionālās sadarbības potenciālu, veicinot nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu. Tā koncentrēsies uz gāzes piegāžu diversifikāciju, kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību, kā arī energoefektivitātes palielināšanu.

Kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu Bulgārija strādās, lai ieviestu no ES Globālās stratēģijas izrietošās iniciatīvas, padziļinātu ES-NATO sadarbību, kā arī veicinātu Rietumbalkānu drošību. Savas prezidentūras laikā Bulgārija gatavojas spēlēt proaktīvu lomu Pastāvīgās strukturētās sadarbības īstenošanā.

Latvija atbalsta darba turpināšanu iekšējās un ārējās drošības jomās. Iekšējās drošības jomā Latvijai ir svarīgs informācijas apmaiņas jautājums un, it īpaši, ES informācijas sistēmu sadarbspēja, kas nodrošinātu efektīvāku cīņu ar terorismu un noziedzību. Ārējās drošības jomā esam labi virzījušies uz priekšu, piemēram, uzsākta Pastāvīgā strukturētā sadarbība aizsardzībā. Latvija piedalīsies militārās mobilitātes projektā, kas paredz paātrināt un uzlabot militārā personāla un transporta pārvietošanu Eiropā.

Migrācijas jomā svarīgi turpināt visaptverošu pieeju. Patvēruma politikas reformas jautājumā jārod visām dalībvalstīm pieņemams risinājums. Reformai jānodrošina līdzsvars starp atbildību un solidaritāti, kā arī noturība pret nākotnes krīzēm. Latvijai ir svarīgi, lai dalība solidaritātes pasākumos balstītos uz brīvprātības principu.

Atbalstām darba turpināšanu pie Enerģētikas savienības darbības nosacījumu izstrādes un ES iekšējā enerģētikas tirgus padziļināšanas.

4.      Nākotnei svarīgā digitālā ekonomika un nepieciešamās prasmes

Bulgārija strādās, lai novērstus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai, kā arī nepamatotas prasības uzņēmējiem pakalpojumu sektorā. Prezidentūra koncentrēsies uz ES Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu, telekomunikāciju regulatorā ietvara atjaunošanu, personu datu drošības uzlabošanu un datorizētas ekonomikas attīstību. Bulgārijas uzmanības lokā būs arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskats un autortiesību regulējuma modernizācija.

Prezidentūra pievērsīsies transporta jautājumiem, centīsies sekmēt kompromisu par Mobilitātes pakotnes priekšlikumiem, Darbinieku nosūtīšanas direktīvu un sociālās drošības sistēmu koordinācijas noteikumiem, atbalstīs cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, u.c. Tāpat prezidentūra strādās pie industriālās politikas izaugsmes, lai sekmētu uzņēmējdarbības, digitālo tehnoloģiju un inovāciju attīstību. Viena no prioritātēm būs 21. gadsimtam nepieciešamo prasmju un kompetenču attīstīšana.

Latvija ir gandarīta, ka Bulgārija savā prezidentūrā turpinās strādāt pie konkurētspējas un izaugsmes jautājumiem. Jāturpina stiprināt ES Vienoto tirgu, strādājot pie šķēršļu novēršanas. Īpaši svarīgi paaugstināt ambīciju līmenī darbā pie pakalpojumu jomas stiprināšanas un tās potenciāla izmantošanas, izstrādājot regulējumu, kas veicina pārrobežu tirdzniecību.

Latvijai svarīgi, lai Darbinieku nosūtīšanas direktīvā paredzētās normas ir skaidras un vienkārši īstenojamas, un darba devējiem un ņēmējiem tiktu nodrošināta vienkārša pieeja informācijai par atalgojumu un nodarbinātības nosacījumiem citās dalībvalstīs. Diskusijās par Mobilitātes pakotnes autotransporta priekšlikumiem Latvijai ir svarīgi, lai Darbinieku nosūtīšanas regulējums netiktu attiecināts uz tranzītu.

Latvijas skatījumā, ir jāsaglabā ambicioza pieeja ES Digitālā vienotā tirgus izveidei un Digitālā vienotā tirgus priekšlikumu pabeigšanai. Latvija atbalsta vienošanās panākšanu ar Eiropas Parlamentu par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kas nodrošinātu skaidru ietvaru cīņai pret propagandu un viltus ziņām. Tāpat Latvijai ir svarīgi turpināt darbu pie autortiesību reformas digitālajā vidē, lai nodrošinātu labāku izvēli un pieeju saturam, kas ir pieejams tiešsaistē vai citās dalībvalstīs.

Latvijai ir svarīgi turpināt darbu pie ES konkurētspējas paaugstināšanas un Eiropas rūpniecības stiprināšanas, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un produktivitātes paaugstināšanu. Lai iedzīvotāji būtu spējīgi pielāgoties dzīvei tehnoloģiju laikmetā, darba tirgus, apmācību un izglītības sistēmas jāpiemēro digitālajam laikmetam.